“500 miljoni” skan labāk kā “pusmiljards”


“[..] Kalniņš salīdzinājumam norādīja, ka vienas brigādes modernizēšanai un apgādāšanai ir vajadzīgs pus miljards eiro. «Tas Latvijas apstākļos nav iespējams nekad, tāpēc mēģinām sabalansēt finansējumu un to efektu, kas mums jāsniedz,» viņš sacīja. [..]”

avots

PS Tas jau ir otrais publiskais “nekad”  attiecībā uz SzS kājnieku brigādi. Pirmais šeit.

vara bungas: Var būt arī lielāki cipari, bet tie nav ieguldījumi, kas veicami vienā gadā. Latvijā šobrīd ir  4 nominālās brigādes (3 ZS + 1 SzS), kurām līdz “kājnieku brigādei” militārā izpratnē ir ļoti tālu, tomēr  10 gadus investējot piemēram SzS brigādē  tikai  50 miljonus euro gadā, vienas modernas kājnieku  brigādes izveidošanas mērķi varēja  sasniegt jau labu laiku atpakaļ, pie nosacījuma, ka šāds mērķis tiktu nosprausts. Ja komandieris uzskata, ka nieka 500 miljoni euro  pat vienas PD brigādes izveidei LV neatradīsies nekad, tad jāsecina, ka problēma ir ne tik daudz finansējuma trūkumā, cik aizsardzības modeļa izvēlē, kas balstās uz apzīmējumiem nevis uz kaujas spējām. Par to ir jārunā.

visa intervija šeit

105 domas par ““500 miljoni” skan labāk kā “pusmiljards”

  1. Noklausoties interviju rodas šaubas par Kalniņa kunga atbilstību ieņemamajam amatam, un bažas par NBS attīstības perspektīvēm.

    • Viņš jau runā to, ko politiķi tam liek. Paša domas paliek viņam mājās. Gribi citu valodu dzirdēt, iebalso citus priekšstāvjus. Kaut kāda rīcības brīvība viņam parādīsies, kad sāksies klope.

        • Vēlētāji caur politiķiem viņam liek. Vēlētājs vēlās dzirdēt, ka viss ir labi, būs labi un par to nav jāmaksā, jo viss ir viedi un pa lēto.

          • Neaizmirstiet, ka viņam ir SAEIMAS un nevis MK vai AM mandāts. Viņam ir noteikti uzdevumu un aiz viņa stāv tūkstošu karavīru, zemessargu dzīvības un viņu piederīgo dzīves. Un uz viņa pleciem, ko viņš pilnībā brīvprātīgi uzņēmies ir uzkrauts valsts un tautas liktenis. Viņam ir pienākums un arī tiesības rīkoties kā vīram, kā karavīram un kā Latvijas armijas ģenerālim un nevis kā izplūkātam papagailim, ko liek un iemāca to runā.

  2. Ja NBS vadonis arī trešo reizi pateiks “nekad” (vai jebkādu frāzi, kas nozīmēs to pašu), tad 100% skaidrs, ka viņš nodarbojas ar mērķtiecīgu NBS neattīstīšanu vai arī nodarbojas ar attīstības imitāciju.
    Diez, par pusmiljardu infrastruktūras attīstībai arī viņš teiktu “nekad”?

    • Kā reiz amatam viņš atbilst vairāk kā iepriekšējais, kaut vai izglītības dēļ. Domāju, ja uzstādījumi mainītos, tik pat dedzīgi aizstāvētu citas prioritātes. Ir jāmeklē no kurienes nāk šie uzstādījumi. Bet tiešām, jāseko līdzi, lai saprastu vai tā nav pērteikšanās, ņemot vērā viņa runas stilu. Pret pārteikšanās versiju darbojas prasmīga eksagerācija, tie paši “pusmiljards” un ” ļoti milzīga izaugsme”.

    • Nevaru saprast, kādēļ šie un citi augstvērtīgie NBS orķestra priekšnesumi vienmēr ir par brīvu. Ja tā ir NBS reklāma, tad kur kāds ir pētījis tās iedarbību/atdevi? Ja tas ir vērtīgs mākslas produkts – mūzika, pēc kura tomēr ir mazs pieprasījums un kuru ir jāsubsidē, tad tas ir KM lauciņš. IeM vairs nav sava orķestra, citām ministrijām arī, laikam AM tā bagātākā.

      • Muzikanti pirmkārt ir vajadzīgi pašiem karavīriem!!!

        Diez vai izcilais virsnieks (viens no bermontiādes galvenajiem varoņiem LV armijā) visdrūmākajos apstākļos 1919.gada sākumā būtu tāpat vien izdevis šādu pavēli:

        “1919.gada 6.februārī Jaunformējamo spēku komandieris kapteinis Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli Nr.11, kurā uzdeva brīvprātīgo 11.rotai formēt muzikantu komandu. Saskaņā ar šo pavēli Liepājā tika nodibināts pirmais Latvijas armijas kara orķestris.”

        Orķestriem ir jāpalīdz turēt mūsu (karavīru) garu možu un tautas garu pacilātu pat visdrūmākajos brīžos.

          • Orķestris ir vajadzīgs, lai aizpildītu klusuma pauzes visādos masu pasākumos – lai gan varbūt prātīgāk šīs pauzes būtu aizpildīt ar monētu šķindoņu, kas no valsts budžeta birst aizsardzības nozares vajadzībām. Tomēr, laikam ja tie pasākumi ir gada laikā uz 2-3 pirkstiem saskaitāmi, tad lētāk ir tiešām samaksāt kādiem mūziķiem.

          • Muzikantu komandām kara laikā bija ne vien jāspēlē, bet arī līķi jārok. Old school vai nē, bet Skyforger to diez vai piekritīs darīt.

            • Nu jā. Un tagad mēs maksājam šiem cilvēkiem ar augstāko izglītību mūzikā (?) mēnešalgu, lai, gadījumā, ja šī fantastiskā iespēja radīsies, viņi varētu parādīt, kas ir kas arī šai buldozeru laikmetā.

              • Mmm, kas var būt labāks par nacionālsociālistu blekmetālu. 😀 Bet es domāju, ka esat tādā vecumā, kad vairs tik labi nesaprotat mūsdienu jaunatni, kura stājas bruņotajos spēkos (it īpaši profdienestā). Tie ir parasti/normāli džeki, un normāliem jaunu džekiem mūsdienās vislielākā cieņā ir reps/hip-hops (tāds meinstrīmīgs, protams, nekas tik specifisks kā blekmetāls ir rokmūzikai).
                Tā kā, ja domājat, kā piesaistīt vairāk urbānos jauniešus, tad veiciniet šī čaļa un viņam līdzīgo attīstību 😉

                • Vispār šī interesanta doma – es pat piekrītu, savukārt pēc maniem novērojumiem kaut kas roķīgs vai teiksim folkmetāls būs tieši mērķī ZS.

                  Dažādas publikas, kā teikt.

                  • Speciāli pētījis neesmu, bet subjektīvi novērojumi līdzīgi. Vēl varētu būt kaut kas Auļiem līdzīgs.

        • Varbūt skaudri, bet tikai orķestris glaunos kankaros atšķir jebkurus BS no ISIS vai tamlīdzīgiem formējumiem, kas organizēti cīnās vai gatavojas to darīt. Citas atšķirības jau pēc būtības nav.

        • Man kaut kā tavs teksts uzdzina asociāciju ar filmu “Titānika”. Tur arī bija savs orķestris, kas rūpējās par pasažieru možu garu visdrūmākajos brīžos 🙂

      • Jūtu gadsimtu elpu – arī šodien priesteris Kalnuvīrs stāv uz Rīgas mūriem, ar kokli zobos un diendienā kauc vienu un to pašu meldiņu. Tikai igauņi vairs nebrīnās, bet gan skaļi zviedz! Nevajag orķestri, pilns štābs un ministrija ar priesteriem. Labi, ka sabiedrotajos ir krustneši ar Abrams bruņām…

  3. Totāla nekompetence!
    Punkts 1 – brigādes modernizēšana izmaksā vairāk nekā 500 milj. eiro! Tās varētu būt izmaksas 1-2 mehanizētajiem bataljoniem, bet kur inženieri, artilērija, izlūkošana, apgāde utt.???
    Punkts 2 – viņš laikam nav paskatījies budžetā. Šobrīd apstiprinātais trīsgadīgais budžeta plāns paredz 2017.-2019. gadā INVESTĪCIJAS 639,9 milj. eiro apmērā. NEKAD=3 gadi???
    Starp citu, kopējais budžets tuvākajos trīs gados ir 1,6 miljardi eiro!

    • Man arī 500 milj nešķiet pasakaina nauda, ja runa ir par ZS “brigādēm”, bet SzS Bde šis tas tomēr jau ir. Tāpat nav jēgas pirkt haubices, ja neplāno attīstīt normālu Bde nevis bāzi misiju kontingentu sagatavošanai. Jāsāk ar to, ka jāsauc lietas īstajos vārdos un militāros apzīmējumus jāpiešķir pēc spēju sertifikācijas. Ja tā ir “brigāde” veidošanas stadijā, tad ir jābūt nospraustam gadam līdz kuram tā sasniedz gatavību un kļūst par Brigādi. Tas pats attiecas uz ZS vienībām. Ja vads, tad vads, ja rota tad rota utt.

      Bet priecē, ka nauda ir iezīmēta 🙂

  4. Jautājums, kāpēc igauņiem un leišiem sanāk? Igauņiem absolūtos skaitļos budžets ir nedaudz mazāks.

  5. Nu es pirmkārt likvidētu jūras spēku flotili, atstājot tos modernos pāris SWAT – pietiks visam ko vajag(glābt, identificēt, pavizināties), pārējo visu lūžņos – jau ietaupītos liela nauda, kas aiziet uzturot to visu cirka borģeli. Vai vispār atdotu robežsardzei un miers. Jūras mīnu meklēšana ir pēdējais, ko mums vajag. No tā, kas ietaupītos – paņemtu krasta pretkuģu baterijas no tā paša SAAB. Izliktu gar krastu. Personāls jau būtu, vajadzētu pārmācīt uz sauszemes žurkām. Tas NBS orķestris neko need, ja salīdzina ar tām vecajām tupelēm, kas nav karā pielietojamas, bet rūsa jākrāso un apkalpe jābaro.

    • Es gan nelikvidētu jūras spēkus. Tieši otrādi – stiprinātu (man arī patīk šis vārds). Pirmais ko es darītu – patiešām kratītos nost no krasta apsardzes funkcijām, tas lai paliek robežsardzei. Tāpat arī tiktu vaļā no vecajiem mīnu kuģiem – degvielas iznīcinātājiem. Tā vietā sapirktu ātrgaitas kuterus priekš anti-submarine warfare, priekš SUV. Plus piepirktu dažus nelielus mīnu trallerus ar kuriem izlikt mīnas. Un, protams, anti-ship missiles.

      To pats attiecas arī uz gaisa spēkiem, kuri nodarbojas ar pazudušu sēņotāju meklēšanu. Tad jau labāk to veco MI vietā sapirkt taktiskos bezpilotus.

      • Piekritīsi ka “ātrgaitas kuterus” tālvadāmus un pielādētus labāk izmantot pret virsūdens kuģiem?
        Helikopteri tomēr ir vajadzīgi, turklāt helikopteri var būt (vai viegli aprīkojami ar ložmetējiem un “nursiem”) ar dubultfunkcijām kaujas-transporta.

        • Piekrītu, ka kaujas-transporta helikopteri būtu pat ļoti noderīgi. Es tikai vērsu uzmanību, ka esošie helikopteri sevi īsti neaataisno, ja runājam par militārām vajadzībām.

            • Tad ir jāliek klāt arī decoy flare vai kāda cita aizsardzība pret pretgaisa raķetēm un arī ar to būs par īsu, lai pasargātu to heli kaujas apstākļos. Lētāk būs nopirkt jaunu.

              • Jānomaina esošiem MI helīši pret kaut ko no draudzīgām valstīm.
                Ja būs nopietns karš, tad mūsu helīšiem nebūs jēgas, bet tie var noderēt ja būs Donbasai līdzīgs hibrīdkarš, tad arī jāliek PGA pretlīdzekļi, lai pārnēsājamo PGA grūtāk notriekt.

              • Mīļie VB lasītāji aizmirstam par spējīgiem Gaisa spēkiem un Jūras spēkiem. Vajadzīgi ir, bet tos mēs noteikti nevaram atļauties. Gaisa spēkos jāsaglabā gaisa telpas novērošana un SAR funkcijas, pretgaiss jāpievieno SzS BDE. Jūras spēkos jāatstāj tikai mīnu meklēšanas kuģi, kas var veikt arī patrulēšanas un meklēšanas glābšanas operācijas. Tas ir max 3-4 kuģi. Lūk iegūstam papildus līdzekļus, karavīrus un BDE kļūst iespējama.

                  • Protams! Kās saka Leonīds, mums jāsasniedz noteikts efekts, ar šiem kuģiem tādu sasniegt nevar. Secinājums, saglabāt minimālās NEPIECIEŠAMĀS funkcijas. Palasām par Gruziju, ja interesē, kā reformas jāveic. Un nevajag kļūt sentimentāliem. Efekts, šim vārdam jāraksturo LV BS.

                  • Vienkārši ir jādefinē, ko tu gribi.

                    Ja grib smuki iekš NATO mītnes izskatīties, tad var pasludināt visus mūsu BS par: a) mīnu meklētājiem ; un b) koloniālo policiju. Pietiks, lai trenkātu nepaklausīgos morus un saracēņus tālās zemēs, kā arī 1x gadā ar pompu makšķerētu WW2 un WW1 mīnas kaut kur Baltijas jūrā. Lēti un feini. Glancīgas bildes iekš instagram, šampanietis dzirkstī virsnieku ballē, polinēze, visiem labs prāts.

                    Ja gribi nodarīt maksimālu postu krieviem, tad ir jāmet nost muļķošanās un jāpērk lietas, kas nodara tiem postu. Un mīnu meklētāji postu tiem nenodarīs. Postu nodarīs pretkuģu un pretgaisa raķetes. Tajā skaitā.

                    • Piekrītu Tev pilnībā. Jūras spēkus kā tādus ar LV iespējām un naudu mums nevajag. BET Baltijas jūra ir MŪSU jūra. Mīnu meklēšana un iznīcināšana ir jāveic, arī pārējās Baltijas valstis to dara, bet kuģu funkcijas var apvienot, var veikt mīnu meklēšanu un cilvēku glābšanu+patrulēšanu. SAR ir viena no NBS funkcijām, citu iestāžu nav.
                      Nākamais, postu krieviem uz jūras būs grūti izdarīt. Papēti kādas ir cenas pretkuģu raķetēm, tad paskaties kādās distancēs strādā krievu kuģi, tad paskaties Krievijas aviācijas iespējas, kam kuģi būs viegls mērķis. Un visbeidzot papēti Gruzijas floti un, kas ar to notika RUS-GEO karā. Kuģi turpat ostā arī palika, kaut arī bija daudz advancētāki.
                      Ta kā mums pietiks ar Mīnu meklēšanu, un mazu glanci 🙂 Viss ir definēts 🙂

                    • Postu krieviem uz jūras izdarīt nav grūti, pietiek tiem zināt, ka krastā ir SAAB raķetes, ka nelīdīs ne tuvu. Uzraiz paliek grūti operēt, jo ir draudi. Tagad var peldēt kā pa dīķi un smaidīt. Ja pielīdīs, tad noteikts % raķešu trāpīs. Un posts būs. Jūrnieki krievu slīks un kuģi degs. Kuģi no prasta metāla, bet jūrnieki no miesas un kauliem. Tie nav terminātori, ka to zvezda-tv rāda. Babaji ar bisēm no palmīras tikko izdzina. Kalibri un kuģi nepalīdzēja. SAAB raķetes ir labas un gudras. Cenas nav mazas, bet ja nodod lūžņos tos mīnu meklētājus, tad es domāju nauda pietiks.

                      Jautājums ko tu gribi – super SAR un smukas fīčas vai cīnīties ar krieviem. Visam naudas nepietiks. Vainu sūdīgs SAR un spējas krievus sist, vai labs SAR un spējas krievus sist nekādas. Izvēli izdara politiķi.

                    • A jā, tās SAAB raķetes palaižas no sauzemes un ir mobilas. Uz kuģiem man pat prātā nenāktu tās likt.

                    • Nu SAR funkcija LV vajadzīga. Neesam jau mežoņu valsts 🙂
                      Un diemžēl apbēdināšu Tevi. pārdododt vai jebko izdarot ar mūsu kuģiem SAAB raķetes nesanāks daudz. 😀

                    • Priekš never ever,
                      Un prioritāte noteikti ir PGA nevis anti ships. Tā kā abi nesanāk es izvēlos PGA. Vismaz Medium range. Un šis pasākums nav lēts.(PGA ir prioritāte, jo secinājumus dod RUS-GEO karš, kurā krieviem bija totāla gaisa kontrole, gaisā nemitiīgi atradās 70 lidmašīnas, šis info no Gruzīnu BDE komandiera karā)
                      Tagad pats paskaties uz savu jautājumu.

                      Vienkārši ir jādefinē, ko tu gribi.

                      Tieši tā es esmu definējis, ko es gribu, bet Tu izklausies, ka gribi visu. Mosties, viss nekad nebūs, tāpēc es esmu par minimāliem jūras un gaisa spēkiem, kas veic puscivilas, bet valstij nepieciešamas funkcijas un attīstītiem SZS spēkiem. Nevis sapņoju par RBS 15. Lai tie kuģi peld. Lielākais drauds tāpat mums ir no sauszemes. Un ļaunākais, kas var notikt ir desanta izsēdināšana, kur tad varam iesaistīt savus labi attīstītos un nodrošinātos SZS.

                      Tev jāiet dzejot, labi sanāk 🙂 Domā pāris RBS15 raķetes atturēs krievus no operācijām? Atkal pieminu Gruzijas karu. Gruzijai ir diezgan laba pretgaisa aizsardzība ar dažādām rietumu, krievu tehnikas vienībām, BET vai tas atturēja krievus operēt Gruzijas gaisa telpā. Pateikšu priekšā, NĒ tas neatturēja krievus no nekā, tātad Tavas piedāvātās dažas raķetes jau nu noteikti neatturēs krievus.
                      UN tad vēlreiz. Prioritāte ir SZS BDE vismaz viena, pilnīgi nokomplektēta, ar visām no tā izrietošajām lietām. Tad kad tas būs, tad sapņosim par RBS15. 😉

        • Neesmu par to pārliecināts. Lai izliktu mīnas vajag Minelayer vai arī kuģi ar Roll-on/roll-off deku. Var jau būt, ka var arī mūsu esošos minesweeperus tam izmantot, nezinu.

        • Kaut kā neesmu dzirdējis, ka mums būtu jūras mīnu krājumi, lai sāktu būvēt nopietnus mīnu aizsprostus ar tām choke-pointos. Manliekas tas arī prasa laiku, RU BS šā kā tā mēģinās blitzkriegu. Neesmu pārliecināts, ka no tās mīnošanas mūsdienās ir pietiekami liels efekts, ja par to naudu varētu labāk kādu SAAB raķeti iepirkt, noteikti tas ir efektīvāk un mazāk politiski jūtīgi.

          • Varētu būt, ka agrā brīdināšana nostrādā un ir kāds saspīlējuma periods, kura laikā var mīnēt. SAAB ar mīnām ir labāk nekā SAAB bez mīnām. Vēl labāk gudrās torpēdmīnas, kuras pašas līdz kuģim aizpeld.

        • Nav runa par mīnu izlikšanu, bet laiku, kas atliks pēc lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas mīnu izlikšanai. Spēle mūsdienās notiek uz laiku, ko var iegūt tikai OODA loop Decide posmā. Ja neesi ievērojis, tad uz doto mirkli tas ir posms, kuru visvairāk mēģina sabremzēt pretiniekam, lai iegūtu iniciatīvu. Līdz ar to mīnu kuģi un mīnas, visticamāk, nekad nenonāks līdz vajadzīgajam farvāteram. Gruzijas jūras spēki izgāzās ar blīķšķi. Vienīgais risinājums ir piesegt Irbes šaurumu ar mobilām pretkuģu raķešu sistēmām un visus jūras spēkus reducēt uz pāris ātrgaitas patruļlaivām. Mobilām pretkuģu raķešu sistēmām ir lielāks izdzīvošnas koeficients nekā kuģim Baltijas jūrā, kad air superiority ir pretiniekam.

          • Varbūt ne uz dažām ātrgaitas patruļlaivām (bišku vairāk būtu jēdzīgāk), bet nu pamatā doma pareiza un efekts no raķešu sistēmām nesalīdzināmi lielāks un iedarbīgāks.
            Kas mums pārdos raķetes? Varbūt Izraēla, jo pārējiem, iespējams, būs bail mums kaut ko piegādāt – ka aiz bailēm neizraisām pasaules karu.

            • Kam ir vajadzīgs bišku vairāk patruļlaivu, zaļajiem? Viņi tāpat vizinās ar tām tupelēm uz nebēdu vērojot visvisādus jūras radījumus. Ja gribam, ka NBS sargā tad tāds tas arī jāveido, bet ne džazbandu, dejotāju un “labu cilvēku” klubiņš. Domāju, ka tie paši zviedri būtu ar mieru pārdot pretkuģu raķetes. Gan viņiem, gan mums tas būtu izdevīgi, ņemot vērā Gotlandes un Karalauču nozīmi.
              Pasaules karu mēs neizraisīsim, par to nesatrucies. Vairāk es satrauktos par to, ka tas varētu sākties pie mums.

      • Par robežas kontroli – robežsardzei – piekrītu.
        Te jādefinē, kam tad mums JS domāti. Manuprāt, mūsu flote varētu būt vienīgi ātrai mīnu izlikšanai, vēlams ar tālvadības kuģiem, t.sk. zemūdens.
        Pretkuģu raķetes labāk jau tad no sauszemes šaut.

        • Nauda labi ja pietiks pretkuģu raķetēm, kaut kādi submarīni ir kosmoss. Pretkuģu raķetes no sauzemes ir viss, ko vajag.

          • Tātad, tavuprāt, mīnas izlikt nepagūsim un nav vērts šādas spējas attīstīt?
            Es kādu brīdi biju domājis, ka mīnas varētu likt ārā arī ar civilajiem zvejnieku kuģiem. Tā teikt jūras zemessardzes spēki. Kāds zina cik tas ir reāli?

            • Es vienkāŗši domāju, ka pa to naudu triecientempā SAAB pretkuģu raķetes jāsapērk kā prioritāte.

                  • Tie jau esošie ZS lielgabali, kuru apkalpes dzīvo Dpilī (!) būtu tieši reizē. Jūrā var šaut tiešā tēmējumā. Cita lieta, ka jūras desanta iespējamība ir pietiekami zema, jo arī pretiniekam nav nekādas vajadzības sarežģīt sev dzīvi. Tomēr kontrolēt piekarasti ar mobilām artilērijas vienībām vajag.

                • Tas arī būtu šī brīža prātīgākais risinājums. Nu un vēl kāds pārītis ar SAAB raķetēm “borzīgākam” paskatam.

            • Ja ir nepieciešama sistēmiska mīnēšana un kontrole, tad nereāli.
              Kuģa korpusa materāls, visādi sonāri, mīnu ielaišanas klājs, tauvu un kabeļu padošanas aprīkojums utt.
              Ja nu vienīgi ar zvejas tupeli aizvelk pa vienai mīnai.

                • Var, var. Kā mucas alus brūzī.
                  Kaut kādus DIY eksemplārus droši vien varētu sasviest arī no zvejas kuģīšiem, bet tas nu tāds izmisuma solis.

                • Ko nu toč var vālēt bez maz vai pār bortu, tad tās ir dziļumbumbas. Uzstellē tikai detonācijas dziļumu vai ko citu un aiziet.

    • Interesanta doma. Cita starpā, Mošķis nekad nav sapratis to svarīgo darbu kā jūras atmīnēšana. Izklausās jau cēli, bet nav gadījies dzirdēt, ka kāds kuģis būtu uzskrējis vecām mīnām kādreiz 🙂

  6. Es īsti nesaprotu…..ja neviens netaisās taisīt pilnvērtīgu PD brigāde, tad kapēc viņu plāno iepirkt M109 haibicas no Autrijas?? Tie ir smagie artilērijas ieroči, kas paredzēti brigāžu vai lielāku formējumu uguns atbalstam……bet mums brigāžu sanāk nemaz nebūs.

      • Kalniņa gadījumā varbūt pārteikšanās, bet nekādā gadījumā nav neizpratne par lietām. Ja nu vienīgi apzināta “neizpratne”.

        • Tu tici, ka viņš saprot? Viņš ir totāls veco laiku ģenerālis, kurš nāk no ZS. Jau tajos laikos teica, ka viss ir labi un ZS ir apgādāta. Tagad tomēr kaut kas trūkst, bet tās jau tik individuālas lietas.

          • Viņš nenāk no ZS. Viņš nāk no divām padomju karaskolām. ZS ir pēc tam. Neticu, ka padomju karaskolās armijas uzbūve nav “iedolbīta” un ka cilvēks nesaprot armijas uzbūvi.

      • Dziļa neizpratne! Nu nevar šāds cilvēks vadīt LV NBS. Izsmiekls, atkal runā, ko grib, jo neviens neko nesaprot. Budžets pietiek Brigādei noteikti. Bet viņš jau mums evolucionārs nevis revolucionārs. Klauns!

        • Viņa mutē politiķi runā, gāni tos. Ja viņš runās ko domā, vai ko grib, vai kā labāk, ātri vien apstiprinās amatā citu. Kas apstiprina un noņem no amata, tas arī pasūta mūziku. Ko ievēlam, to sagaidam. Viņš ir runājoša galva, nekas cits.

            • Raimonds viens jau neko – visu nosaka kopsaucējs koalīcijā un visādas spalvainās rokas “es tev šito, tu man to” starp partijām. Politika ir sarežģīta un netīra.

              • Pirmkārt nekur nav pazudis globāls uzstādījums, ka mēs paši neko nevaram, popularitāti var uzturēt ar minimālo finansējumu, nobāzt naudu kabatā izdevīgāk citās nozarēs.
                Otrkārt, ja jau sabiedrotie spiež tērēt vairāk, tad jāturpina ieguldīt PR, lai labi reitingi un palielinājumu jāizlieto tur, kur no sponsoriem gaidāma lielāka atdeve – tātad būvniecībā.
                Viss pārējais ir pakārtots. Ja sabiedrotie uz kaujas spējām nespiež, sponsori un sabiedrība neprasa, tad priekš kam iespringt?
                Ja kāda partija, kurai nav AM, domā savādāk, tad būs cīniņš ar troksni līdzīgi kā cīniņš ar Vinķeli par demogrāfiju. Pie tam ar demogrāfiju vieglāk, jo te liela sabiedrības daļa saprot un jūt uz savas ādas. Savukārt strīdā par kaujas spējām uzvarēs tas, kurš spēs vairāk samaksāt žurnālistiem, jo sabiedrība aizsardzību nesaprot, neinteresējās un nejūt, tātad vērtējumu izdarīs no TV raidījumiem/avīžu rakstiem. TV rādīs un avīzes rakstīs to, par ko tiks samaksāts.
                Ir arī oligarhu faktors, kuri nevēlās spējas attīstīt un Krieviju kaitināt, jo Krievijai uz tiem kompromāti un bizness. Bet, šis ir relatīvi maznozīmīgs faktors.

                • Možs, palūgt Wrangel kantorim uztaisīt kādu reidu pa Latviju, vēlams ar iespaidīgiem postījumiem un palielu fragu skaitu, lai sabiedrības domu pamainītu. Protams izklausās murgaini un nežēlīgi.

          • Nekad Jums nepiekritīšu, ja esi uzvilcis virsnieka uzplečus un vēl jo vairāk ģenerāļa (atkārtojos ar Saeimas mandātu), tad ir jābūt elementārai pašcieņai un nevajag visu velt uz politiķiem. Šai runājošai galvai krīzes situācijai ir jāspēj pieņemt ļoti smagi lēmumi, bet ja viņš nevar pieņemt lēmumus nesalīdzināmi mazākām likmēm miera laikā, tad kas viņš par ģenerāli.
            P.S. Protams arī politiķi ir lieli sūda brāļi, ja liek runājošās galvas šādos amatos.

            • +1000000000000000000000000
              Es nekad nepieņemtu amatu, kurā man būtu jāiet pretī un jārunā pretēji manai PĀRLIECĪBAI! Tātad uzskatu, ka Leonīds, LV ARMIJAS VIRSNIEKS, ĢENERĀLIS ir bez pārliecības, ja spēj tik viegli par to visu runāt! Un nevainojam TIKAI politiķus!!!

              • Tieši politiķi, tieši par tādām īpašībām arī izvēlās. Tu nepieņemtu, bet Tu arī tik tālu netiktu, pārliecības esamība ir ekstrēmisms.

                  • Protams, ka iespējas ir. Vienmēr būs citi, kuri būs gatavi amatu pieņemt.
                    Man ir pārliecība, bet valdošais politiskais noskaņojums ir tāds, ka pārliecības esamība ir ekstrēmisms. Konstruktīvais politiķis jautā nevis “es to nedarīšu, jo pārliecība”, bet “kas man par to būs” vai “es pretī gribu to un to”. Gan es, gan mana partija ir mazākumā. Esam ar pārliecību, tātad ekstrēmisti.

  7. Noklausījos pašu interviju un man radās priekšstats, ka jautājums bija cik vajag investīcijas visai ZS uz ko atbilde bija, ka… tālāk minētais citāts. IMHO ne jautājums, ne atbilde neattiecās uz SzS brigādes spējām/izmaksām utt.

Leave a reply to never ever Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.