Līgums to neparedz


[..]in the Baltic region view the concept (hybrid warfare – VB) as merely another mechanism by which the West can avoid decisive action against Russia, particularly because NATO has not developed, really, an operational concept to address hybrid threats. 

The concept, according to this Estonian official, allows NATO to avoid action because a range of activities – from the aggressive use of disinformation by Moscow, to economic pressure, to bribery and threats, to use of “locals” to stir up protests – become conveniently categorized as being under the threshold of war. Indeed as one expert, James Sherr, has observed, in the hands of Russia hybrid warfare could “cripple a state before that state even realizes the conflict had begun,” and yet it manages to “slip under NATO’s threshold of perception and reaction.” Sherr is right.[..]

vara bungas:  Interesants raksts, kura autore uzsver it kā no igauņiem dzirdēto neapmierinātību par Rietumu aizraušanos ar hibrīdkara konceptu, jo tas paver iespējas NATO vecbiedriem izvairīties no aktīvas darbības 5.panta ietvaros, gadījumā, ja pret dalībvalsti netiek lietota tieša militārā agresija. Rezultātā hibrīdkara operācija jau sasniegs mērķi, bet ne upurvalsts, ne sabiedrotie vēl  nebūs vienojušies vai  atzīt varas maiņu par  “5.panta gadījumu” vai nē. Izklausās ļoti eiropējiski un ,tādēļ,   ticami.

Šis raksts ir vēl viens iemesls atcerēties par NATO līguma 3.pantu:

“3. Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.”

Ko esam sasnieguši ar “ilgstošiem centieniem” redzam NBS parādēs, “pašu centieni” bija tādi, ka, ja atņem no ZS ekipējuma dāvinājumus, ZS beigs pastāvēt kā militāra struktūra. Mūsu “īndividuālās spējas” ir zem katras kritikas, bet tās hibrīdkara apstākļos var izrādīties vitāli svarīgas, ja radīsies nepieciešamība stabilizēt situāciju valstī. Kūrš to darīs mūsu vietā? NATO? Līgums to neparedz.

Viena doma par “Līgums to neparedz

  1. Par ZS – nu, ja tiešām noņem nost tos dāvinājumus, kurus paši neesam centušies izsist, tad jā, plikām pakaļām vien būtu. Transports – jau tā briesmīgs, neskaitot norvēģu Scanias, kuras gan tika retajam batiņam un mazos daudzumos.
    Ieroči – ja neskaita no norvēģiem iepirktos CG, viss pārējais arī dāvināts.

  2. Atceraties kā Turcija ierosināja iedarbināt NATO 3. pantu un tas tika noraidīts no pārējām NATO dalībvalstīm? Jā… tas var un arī atkārtosies. Grieķija un Turcija uzliks veto. Par to šaubu nav.

    • Iekšējo NATO veto var viegli pārvarēt/apiet, tā nebūtu problēma, ja būtu griba palīdzēt, nebūs gribas – atsauksies uz veto.
      Domāju visas NATO valstis var iedalīt 3 “grozos”. 1.grozs tie, kas pieņem 5.panta saistības bez ierunām vai gatavi rīkoties uz bilaterālo līgumu pamata (ceru US,PL,LT, EE); 2.grozs tie, kas nav gatavi sūtīt karavīrus, bet gan tehniku, munīciju uc palīdzību (segas 🙂 ) ; 3.grozs tie, kas nesaskatīs 5.panta priekšnosacījumus un paliks malā.

      NRF var nepaspēt ierasties (ne jau tehnisku iemeslu vai zemas gatavības dēļ), ja LV savlaicīgi nepieprasīs konsultācijas. Once activated Reconnaissance Teams deploy within 5 days. This is the first of a number of deployment phases that lead to the deployment of the entire HQ Joint Task Force and Immediate Reaction Forces within 30 days.

      VJTF – ? Nav skaidrs to norīkošanas mehānisms.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.