U.S. General Philip Breedlove (NATO’s Supreme Allied Commander in Europe) in an interview with Germany’s Die Welt.
vara bungas: daži naivie vakar sapriecājās izlasot žurnālistu tulkojumu par ģenerāļa Bridlova teikto, it kā viņš būtu apgalvojis, ka “zaļo cilvēciņu” vai hibrīdkara konstatēšana kādā no NATO valstīm ir 5.panta iedarbināšanas arguments. Rūpīgāks tulkojums no angļu valodas skan šādi:
” Ja NATO būtu novērojusi (anonīmu) svešas valsts spēku infiltrāciju NATO valsts suverēnā teritorijā un, ja mēs būtu spējīgi pierādīt, ka šādu darbību veic konkrēta agresorvalsts, tad 5.pants būtu piemērojams.”
Tātad vēršu uzmanību uz nepieciešamiem nosacījumiem 5.panta aktivizācijai hibrīdkara apstākļos:
1. svešas valsts spēki
2. ir pierādījumi, kas norāda uz valsti-agresoru.
Saskaņā ar ģenerāļa teikto, ja pierādījumi ir vāji, nepietiekami vai to nav vispār (tiek rūpīgi slēpti) un nemieros uzdarbojas galvenokārt “vietējie” nemiernieki 5.pantu iedarbināt būs pagrūti vai neiespējami.
Tas ir tieši tas, ko VB jau divus gadus cenšas iegalvot “5.panta liecinieku sektai” – NBS ir jābūt spējīgiem pašiem tikt galā ar dažiem tūkstošiem “teroristu”. Varbūt ģenerālim vairāk ticēs? Domāju, ka oficiāli tas izskanēs šoruden NATO samitā Velsā, tad arī redzēsim, kā jaunā valdība lāpīs 23 gadus kopto “drošības caurumu”.
vara bungas 
tell them WHAT not HOW to do..:)
Man tas atgādina “Dzīres mēra laikā”!!! Viņi smaida, ar patosu izrunā skaistus solījumus un cer ka “zaļie cilvēciņi” paies mums garām….
No kuras vietas sākt skatīties?
Man patika iedvesmojoša un uzmundrinoša uzruna pasākuma beigās, nu un fotografēšanās.
Bet tak Andrīti parasti dzirdēt nevar, ja vien nestāvi pavisam tuvu un ja šim mikrofons nav pavisam tuvu pielikts, viņš pavisam klusi runā :)))
Es tās runas zinu no galvas, it īpaši daļā par ģimenēm 🙂
nez kāpēc tāda sajūta, ka Velsā dabūsim pērienu (kāvienu) par savām neizdarībām aizsardzības jomā. Par ko? Par to jau ir simtām reižu pārrunāts.
Par to ka solam to ko nespējam un pat necenšamies paveikt. Par to ka patērējam drošību nevis radam to. Bonusi par dalību starptautiskajās misijās nu jau ir pagātne. Tagad NATO galvenā galavassāpe, kā novērst Operation Latvian Freedom nepieciešamību.
“Обама считает себя внешнеполитическим реалистом на основании того, что он привлекает к сотрудничеству противников, но такая политика позволила этим противникам продвинуться вперед при минимальных затратах и без особого сопротивления. Истинно реалистичной политикой была бы готовность столкнуться с амбициями этих противников и начать формулировать политику сопротивления им, поднимая цену для противников и объединяя наших союзников”, – заключает The Wall Street Journal.
Издание предполагает, что Обама мог бы отказаться от принятого им в 2009 году решения не разворачивать системы ПРО в Чехии и Польше. “США также могут успокоить страхи перед российским вторжением в государствах Балтии, разместив на постоянной основе полк американской морской пехоты в трех странах НАТО”, – говорится в статье.
Источник: http://censor.net.ua/n298514 Источник: http://censor.net.ua/n298514
Velsā vajag dabūt ne tikai pērienu, vajag kaut kādas reālas soda naudas par solījuma nepildīšanu, citādi mūsu politikāņi ir tikpat nozombēti ar 5.panta visvarenību, kā kaimiņzemes ļauži ar absolūtu pārliecību, ka viņi ir izredzēti nest ” apgaismību” citām tautām.
Pareiza iniciatīva Минобороны решило поголовно обучать украинцев военному делу http://vesti.ua/odessa/65804-minoborony-nachalo-pogolovno-obuchat-ukraincev-voennomu-delu
Naudas izmešana vējā, ja šī ideja vispār nonāks līdz reālai īstenošanai. Mācīt vajag brīvprātīgos nevis “pogolovno” un nevis 72 stundas, bet 172.
Kas noteikti ir tiesa arī attiecībā uz LV
Пацификация, которая была в стране на протяжении всех лет независимости, привела к тому, что большинство взрослого мужского населения не имеет представления даже об элементарных вещах, в том числе не умеет ни разобрать, ни собрать обычный автомат Калашникова
Bet tur taču pateiks, ka sāks ar pilotprojektu brīvprātīgajiem. Iespējams pēc pilotprojekta secinās, ka vajag tikai brīvprātīgajiem un 172 stundas.
🙂 nē nu galvenais protams paziņot…
The U.S. general said that the “big problem” facing NATO today is a new type of warfare that the alliance is in the process of preparing for.
Are we, Latvians as well preparing for it!?
Such scenarios, said Breedlove, could also occur in other eastern European countries, and NATO must take steps there to prepare police and military forces to deal with such challenges.
Who is preparing police an military force!? Us, or somebody. somewhere, somehow for somewhat for whatsoever called hybrid warfare.
Latvian police is speechless… wtf is exact meaning of word “warfare” which we are now responsible for?
Pierādīt agresora valsts dalību ir pagrūti kamēr “vietējie nemiernieki” ir bruņoti ar strēlnieku ieročiem, taču tad kad viņu ekipējumā parādās uguns atbalsta ieroči, bruņutehnika utt, tad to izcelsmes valsti un nav grūti noteikt 🙂
Labā ziņa ir tā, ka tiek nosaukti papildus kritēriji 5.panta iedarbināšanai, savukāŗt sliktā – kamēr pierādīs no kurienes ir iebraukuši gradi un bmp, tikmēr nāksies cīnīties pašiem ar saviem spēkiem.
1949. gada 5.panta redakcija ir novecojusi. Laiks to uzfrišināt.
Āmen!
Un pie reizes piekrītu – mūsu glumjie, nodevīgie zagļ-politiķeļi sāks kustēties tikai tad, kad NATO un ES uzliks reālos naudas sodus, kas mērāmi simtos miljonu dolāru par mūsu neizdarību.
Līdz tam visi cerēs, ka kaut kā tiks sveikā cauri un ja tomēr mūs kāds iekaros, kad tad paglābsies vai nu rietumu valstīs kā trimdas valdība vai arī jaunā, iekarotāju, vara paņems savā paspārnē un varēs turpināt šeptēt.
Ne jau politiķi no savas kabatas tos sodus maksās 🙂 Un neliks Latvijai sodu maksāt. Cita lieta, ka var nostādīt ultimātu – vai nu 2% aizsardzībai vai tiksiet izmesti no NATO.
ļembergs aplaudēs 🙂
Ļembergam sen laiks pensijā.
Man te viens tāds pastulbs jautājums……Es pats nēsu ZS ( plānoju kaut kad iestāties kad bus vairāk laika) bet man sanāca parunāties ar vienu draugu kurš ir sakarnieks, pēc viņa teiktā viņa bruņojumā ir tikai tā vecā Zviedru 9mm mašīnpistole ar kuru varot trāpī mērķi maximālais no kādu 100 metru attāluma, cik efēktīvs tāds mazkalibra ierocis būtu, ja sanāktu karot pret kaut kādiem pro-Krievu badītiem bruņotiem ar kalašņikoviem??? Neliekas, ka būs īpaši cerīgs iznākums mūsējiem tāda konfrontācijā….
To tu Graubem pajautā. Jo īpaši ja neesi zemessargs.
njaaa…..cik saprotu, tad tas vecais Zviedru sūds nav arī īpaši viegls, 3.35 kg pret AK-74: 3.07 kg……
Viņa pamatuzdevums kā sakarniekam nav šaut, bet nodrošināt sakarus. Ierocis viņam ir pašaizsardzībai tuvās distancēs, tāpat kā mediķiem, pavāriem, šoferiem, štāba darbiniekiem utt. Šauj strēlnieki.
Appimpoties var (pardon my french), mēs esam XXI vai XIX gadsimtā? Normāla ieroča viņam nav, jo to vnk trūkst.
Neesmu redzējs ka trūktu. Vismaz manā batiņā AK4 netrūka. Es piem. būdams štaba darbinieks, ņemu M45, jo man garais AK4 traucē pamatdarbu pildīt. Protams, es priecātos ja man būtu PDW, bet kamēr tāda nav, tad labāk M45.
Nē, tas ir fakts, tiem sakarniekiem, kuriem “paveicās”, tie mācībās iziet ar 9mm M45:
http://en.wikipedia.org/wiki/Carl_Gustav_m/45
Aparāts prasts, kā gumijas zābaks, vienīgi rūsu ātri uzķer, šāvis ar kaujas ammo neesmu, bet salūtmunīcija ir labā – koka lodes, izšķīst smalkā pulverveida mākonī. Nav super viegls, bet ir mazāks, jo īpaši, ja noloki laidni, aptverē var iestūķēt vēl 2 patronas “pa virsu”, kopā 32.
Un jā, kā jau teica arī zemessargs – sakarniekiem, šoferiem, mediķiem un citiem, kuri nav tieši iesaistīti, jebšu kuriem nebūtu jābūt tieši iesaistītiet kaujas darbībās, būtu jābūt nodrošinātiem ar mazākiem ieročiem, kurus izmantot pašaizsardzībai, ne kaujas operāciju veikšanai, ir tāds jēdziens kā Personal Defense Weapon:
http://en.wikipedia.org/wiki/Personal_defense_weapon
Visi pārējie ir apgādāti ar AK4, par kuru trūkumu neesmu redzējis nevienu sūdzamies, ja vien neuznāktu karš un nenāktos apgādāt simtiem jauniesauktos.
PS. Pats ar šo M45 esmu darbojies tikai pāris reizes, līdz ar to grūti spriest, cik labs viņš varētu būt speciālstiem(sak/med/šoferi uc).
Nu labi, g36 ar nolokamo laidi arī derēs.
Vai tad kamerāds ir redzējis kādu G-36, kuram laide NAV nolokāma? 🙂
Jā. Ir tāds variants, tikai Latvijas NBS bruņojumā tāda nav.
AK-4 trūkumi ir sekojoši:
1. Gabarīti! Ok, garš stobrs un spēcīga patrona ir super lielās distancēs, bet pamēģini ar šito bandūru operatīvi izgrozīties ēkā, krūmos, ierakumos. Tur jebkurš oponents kaut vai ar kalašņikovu, nerunājot nemaz par kompaktajām G-36 versijām vai MP-5 tipa mašīnpistolēm, būs nesalīdzināmi ātrāks.
2. Jaudīgā patrona (atsitiens) un mazākā aptveres ietilpība CQB gadījumā dos pretiniekam ar kalašņikovu vēl vienu priekšrocību – viņš varēs daudz drošāk strādāt kārtām. Papildus trūkums – gan lielā (un smagā) patrona, gan aptveres ietilpība ierobežos līdznesamo munīcijas daudzumu, kas atkal nozīmē pretiniekam ar kalašņikovu lielāku uguns blīvumu visās tajās epizodēs, kur šaušana notiks uz uguns blīvumu, nevis precīzu šaušanu mērķī. Bet šāda te šaušana, uz vietu, kur VARĒTU BŪT pretinieks, būs vairumā gadījumu. Diez vai ir pamats cerēt, ka pretinieks būs īblis un eksponēsies tā, lai uz viņu varētu ērti notēmēt gluži kā šautuvē.
3. Nezinu, kā AK-4 ir ar modularitāti, t.i. iespējām apkarināties ar nakts, optiskajiem vai kolimatoriskajiem tēmekļiem, taktiskajiem lukturiem, zemstobra granātmētējiem utt., bet ņemot vērā to, ka pilnte reāli ir no laikmeta, kad ar šīm figņām vēl īpaši neaizrāvās, baigi ērti varētu arī nebūt.
Jau XX gadsimta sākumā bija skaidrība par XXI gadsimta karavešanas galveno nosacījumu. Ģenerālis P.Radziņš “Latvijas kareivja militārais pielikums” raksts “Aviācija un viņas nozīme karā” (1921.g.):
“Uzvara gaisā būs pirmais solis uzvarai uz zemes. Tādēļ vispirms ir jācenšas nepielaist ienaidnieka lidotājus uz kaujas lauka un, it īpaši, pašā kara spēka rajona: vispirms ir jāapsargā gaiss.”
Vienkāršāk sakot, ja Jums nav nekādas teikšanas par gaisu, tad jūsu ieroča stobra garumam ir tikpat liela nozīme, kā jūsu krāniņa izmēram. Kā viens tā otrs neietekmēs situāciju.
Piekrītu, RBS70/vai pat vēl labāk Stingerveidīgos, Spaikus un AT4CS/Carl Gustav HEAT CS un 50cal snaiperenes katram zemessargam un neviens te negribās rādīties ne ar zaļiem, ne sarkaniem cilvēciņiem!
Redzēs, kad un kādas manpads sistēmas iepirks.
Nu labi labi……http://world.guns.ru/assault/rus/aks-74u-e.html
šitāds nebūtu labāks variants???? Mums tādi Policijā stāv…
Munīcija neatbilst NATO standartam. Bet vispār kādi štābi, pavāri un mediķi LV apstākļos, par ko jus runājat… te katrs būs sev sakarnieks, strēlnieks, štābs, medmāsa un pavārs ar normāla garuma stroķi.
Ja būs jākaro mazām vienībam, tad cita lieta. Tad gan ņemšu AK4.
A nu ja, parasti mēs karojam lielās vienībās – “Es, Vasjka un vēl viens žīds no Tukuma rajona” (c)
Ja karosim pret nemierniekiem, tad iespējams karosim arī bataljona līmenī.
Es pa šito domāju…..nav iespējams pārtaisīt 5,45×39 mm calibra ieroci 5,56 mm calibrā?? Nezinu, nomainīt stobru vai ko tamlīdzīgu??
AK-102
tad jau labāk M-16 , Galil vai to pašu G-36
Nē ar šādiem modeļiem pavāram nav parocīgi maisīt katlā putru štāba virsnieku kungiem, kamēr kauju starplaikos medmāsas apkopj tiem brūces, bet šoferi atkorķē aliņus ar M45 atlokāmām laidēm.
Stobru nomainīt var, bet nez vai tas atmaksājas… Nav jau teikts, ka ierocis no tā kļūs efektīvāks.
Piemērs no vēstures. I Pasaules kara laikā amerikāņi izmantoja franču ražotos Šoša 8mm kalibra ložmetējus, ko pārtaisīja uz amerikāņu 7,62mm kalibru. Šoša ložmetēji jau tā bieži nedarbojās dēļ kļūmēm, bet amerikāņu variants bija vēl draņķīgāks.
Pašvaki būs, jāmaina stobrs, aizslēgs, iespējams atspere, lētāk būs uzražot patronas.
Piekrītu, kara laikā, visticamāk, ka katrs būs ieskaitīts kā rifleman.
Es vispār ieteiktu visiem zemessargiem vai jauns vai vecs, iziet maksimāli daudz speciālstu apmācības, kādas notiek batiņā, nekad nevari zināt, ar kādām iekārtām var nākties operēt krīzes gadījumā.
palasi, ko par 74-iem raksta ukraiņi, kuriem ar tiem jākaro pret krieviem… Lai gan par šmaiseri, protams, labāks
Manuprāt, mums vispiemērotākā šautene: http://en.wikipedia.org/wiki/Rk_95
(pavāri var atlocīt laidni, kad nevajag maisīt zupu)
t.i. – vispiemērotākā priekš pavāriem un feldfēbeļiem. Protams, pamatbruņojumā jābūt kaut kam garākam.
Da nahren vispār pavāram stroķi. Uz pavāriem un pianistiem parasti nešauj, “restorāna likums”…
Mašīnpistoles vispār jau labu laiku ir galvenokārt sakarniekiem, specvienībām utt., kam nav nepieciešamas (vai nav piemērotas) triecienšautenes.
Šīs mašīnpistoles kopēja ēģiptieši, vietējais nosaukums – “Port-Said”. Tās izmantoja galvenokārt specvienības un smago ieroču apkalpes Sešu dienu karā 1967.g. un Jom Kippur karā 1973.g.. Acīm redzot ēģiptieši ar šo ieroci bija apmierināti. Starp citu tās bija viens no samērā nedaudzajiem ne-padomju ieročiem Ēģiptes armijā šajā laikā.
Zviedrijā ražotās M45 nelielā skaitā izmantoja ASV specvienības Vjetnamas karā.
Tomēr šie laiki jau ir pagātne un M45 un tā kopijas ir jau aizstātas ar citām mašīnpistolēm.
Visvairāk apmierināti bija izraelieši, jo arābi abus šos karus godpilni padirsuši.
Par 1973.g. to īsti nevarētu teikt. Tad kara pirmajās dienās iniciatīva bija arābu rokās. Tas karš arī nebeidzās ar milzīgu sagrāvi kā 1967.g.. Izraēlieši dabūja samaksāt par savu iedomību, kas bija radusies pēc 1956.g. un 1967.g., jo bija sākuši sevi uzskatīt par neuzvaramiem, bet arābus vērtēja parāk zemu.
Nu ja uzskatīt par dižu sasniegumu mazāk iespaidīgu sagrāvi, tad jā. Tomēr pret Izraelu bija arābu valstu koalīcija, kura turklāt plānoti-negaidīti uzbruka, lai revanšētos par 6dienu karu. Rezultātā neko neieguva (teritorijas) un aizvācās.
reku labs raksts par visu šito arābu karošanu ar Isrealu
http://www.meforum.org/441/why-arabs-lose-wars
Labs raksts. “Rūpes” par karavīriem un slepenības režīma izkopšanu mūsu AM acīmredzot aizguva no arābiem.
Limonāde – jā, šķiet, ka šo pašu rakstu lasīju kaut kad nesen, gada laikā, labs, garš, bet iesaku visiem, lai gan mums nav aktuāls, tomēr interesants.
🙂 Man pazistami džeki no Ieslodzijuma vietu parvaldes(toreiz tā saucās savādāk) ar to štruntu laikam m/45 tiek domats gadus astoņus atpakaļ meiģinaja pa bēgošiem zekiem trāpit 40-60m viss magazīns garam.Tāpēc es vispār nekādas cerības uz viņu neliktu ja nu vienīgi telpās tur viņš varētu rullēt. 🙂 ( Tiesa ja nekļūdos apmācba viņiem arī bija maigi izsakoties sūdīga labi ja 10 patronas pa gadu izšāva.)
Nez vai ar to var droši nošauties? Tad der.
Viņi vispār to ieroci bija piešāvuši. Man no 50 metriem cilvēka figūras mērķi normāli sanāca trāpīt.
Un tagad pameiģini to pašu tikai naktī un pa kustīgu mērķi 🙂
Nu, piedod, bet naktī un pa kustīgu mērķi un vēl 40-60m attālumā – lai veicas! Tur tikai ar nakts optiku un no stabila stāvokļa varētu trāpīt, nevis bliezt ar automātisko uz cūceni :).
Vismaz arābu pasaulē to uztvēra kā sasniegumu pēc 1967.g.. Arābi ieguva apziņu, ka spēj cīnīties. Ēģipte pēc šī kara atguva Sinaja pussalu.
Bet vispār jau esam novirzījušies no sākotnējās tēmas.
Mēs arī hokeja izlases zaudējumu Olimpiskajās spēlēs ar 0:1 gatavi uzkatīt par sasniegumu salīdzinot ar 0:11
Ha ha ha! 😀 labi teikts! 😀
“vai nu 2% aizsardzībai vai tiksiet izmesti no NATO.” – Если заявленная цель не была достигнута очень долгое время, то есть другая – истинная цель….
Cits mērķis ir piebāzt kabatas.
Runājot par ieročiem.. Visi ieroči ir labi, ja tiem ir pieejama munīcija un šāvējs ir pietiekami šāvis un māk trāpīt mērķī. M45 protams, ka ir diezgan novecojis, taču viņš ir pieejams un krīzes situācijā labāk tāds, nevis savādāks. AK4 ir lielisks, precizitāte un dioptriskais tēmeklis ļauj ātrāk nomērērķēt kā ar kā krievu AK74 (nemāku sacīt par jaunākiem modeļiem), mīnuss ir patronu skaits aptverē.
es jau sen domāju un beidzot atļaušos pajautāt – kāpēc mēs nevaram izgatavot savas, lielākas, aptveres priekš AK-4?
Lōgisks jautājums, ja kāds tiešām plānotu vai rēķinātos ka reāla kaujas darbība var notikt LV teritorijā. Līdz martam to pieļāva tikai daži “gaudotāji”, nu tagad visiem acis vaļā, Velsā ministrs dabūs vitamīnus un nu tik būs.
es ar pa šito paskatījos…..cik saprotu, tad 7.62x51mm patronas ir par lielu priekš 30 patronu atveres lai tās normāli strādātu, vecais Amerikāņu M-14 un Belģu FN FAL arī pārsvarā izmanto tikai 20 patronu atveres, ir iespējams dabūt 50 patronu “”mucu””, bet tas baigi smags būtu
Tapēc laikam arī visi pārgāja uz 5.56mm calibru, mazākas lodes, vairāk var iebāst atverē un sver mazāk. :”. U.S. troops were able to carry more than twice as much 5.56×45mm ammunition as 7.62×51mm for the same weight, which allowed them an advantage against a typical N.V.A. unit armed with Type 56-1s.”
Reku risinājums ( ja vien mums būtu nauda priekš jaunām šautenēm 5.56mm kalibrā) : http://en.wikipedia.org/wiki/Heckler_%26_Koch_HK33
Ja normāla aptvere, tad strādā normāli arī ar 50 patronām.
Ar ko HK33 labāks par AK4/G36?
Ja ir tikpat grūti tīrāms, kā AK4, tad paldies, nevajag.
7.62mm tomēr ir jaudīgs verķis, cik lasīts, tad tieši nospiedošā uguns ar 5.56 vairāku simtu metru attālumā faktiski pazūd, jo 5.56 nav ne jaudas izsisties cauri šķēršļiem, ne precīzi trāpīt pēc cik tur tiem x-simt metriem – cik lasīts diskusijās par 5.56 un Afganistānu.
To pašu dzirdēju no PD ieročnieka, kurš bija misijā, ar 5.56 bija tā kā ar tādu mīnmetēju jātēmē lai lode daudzmaz precīzi lidotu tos lielos simtus kalnos.
Protams, nav mums kalnu, bet tomēr līdzenumu netrūkst, kur izpausties snaiperiem-tālšāvējiem ar 7.62.
Neesmu nekāds ieroču specs, bet vai nav tā, ka labāk viens precīzs šāviens ar 7.62, nekā 2-3 šāvieni ar 5.56, kuriem trūkst jaudas(viegls aizsegs pasargā no lodēm, kamēr 7.62 gadījumā aizsegs būtu nedrošs) un lodes lidojuma tāluma?
Pilsētai vai līdz 200m, cik saprotu, 5.56 ir labs.
Bet kā ar laukiem?
Piebildīšu vien, ka noteicošais gan esot nevis kalibrs, bet gan šāvēja spēja trāpīt precīzi tur, kur mērķē. Sliecos tam piekrist, var izšaut kaut ar lielgabalu, bet ja nespēj trāpīt, tad jēgas nekādas no tā lielgabala.
Jekburā gadījumā, 7.62 tomēr labāk būtu jaudīgāks gan caursišanas spēju ziņā, gan lodes bīstamība lielākā attālumā saglabātos.
Nu droši vien ir labs iemesls, kapēc visas krutās rietumvalstis pārgāja no 7.62mm un 5.56mm calibru priekš viņu šautenēn……Amerikāņu M-4, Franču Famas, Britu SA-80, Vācu G-36, Zviedru AK-5, Poļu Beryl, Austriešu Steyr AUG, Belģu FNC, visi viņi ir 5.56mm calibrā…..Pat Igauņi lielākoties izmanto Galil 5.56mm calibrā
Galvanais kāds šāvējs re kur džeks uz 900 metriem ar 9mm pistoli trāpa https://www.youtube.com/watch?v=jJ3XwizTqDw
Var arī ar loku mēģināt trāpīt, bet kā būs ar trieciena-caursišanas spējām 9mm vai 5.56 tālākās distancēs? Lūk kas mani interesē.
Un palasiet internetā – pat tie paši briti nolēma uz vadu iedalīt vismaz vienu 7.62mm snaiperšauteni lai ir ar ko bliezt pretī tālākās distancēs, kur 5.56 vienkārši “nevelk”.
Tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc nevaram paši sev ražot munīciju un izdarīt 100+1 vajadzīgu lietu 🙂
Visdrīzāk tāpēc, ka tad viņas sanāktu pārlieku masīvas un neērtas, jo īpaši attiecībā uz pārlādēšanas operativitāti. Ne jau velti triecienšauteņu patronas, gan 5,45×39, gan 5,56×45, gan 7,62×39 un pat 9×39 (krievu SP sērija priekš Vintoreza) ir tādā garumā, lai to aptveres ērti aptvertos ar normāla cilvēka plaukstu.
Līdz ar to – izgatavot lielākas ietilpības 7,62x51mm aptveres gan jau ka var, bet diez vai to lietotāji uz lauka par šādu risinājumu, ieročus pārlādējot, būs laimīgi.
Nacistiem joprojām prioritāte – līgums ar boļševikiem:
Поясняя нежелание видеть в странах Балтии постоянные военные базы НАТО, канцлер Германии указала на договор, заключенный между НАТО и Российской Федерацией. “Будем делать все возможное в рамках договора”, – предупредила она.
http://www.bbc.co.uk/russian/international/2014/08/140818_merkel_latvia_warning.shtml?ocid=socialflow_facebook
Vācieši paši baidās no Krievijas, viņiem visa ekonomika uz viņu gāzes un oglēm balstās
Labs salīdzinājums, piekrītu.
Runājot par bruņu transportieriem, izkatās ka Izrealieši dabūja sev diezgan labu risinājumu, no veca un nespējiga tanka uztaisija modernu bruņu transportieri ar biezu bruņu.
http://www.military-today.com/apc/achzarit.htm
Paņēma veco Padomju T-55 tanku, noņema tornu, ielika jaunu dzinējū, iebūvēja atdalījumu desatniekiem un uzlika virsū bruņu ar 3 ložmetējiem……..Cik zinu, Latvijai arī bija iespēja dabut T-55 tankus no Polijas un Čehijas laikam, vajadzēja paņemt kādus 200 gabalus, un aizsūtīt uz Izrēlu pārbūvei, būtu mums bruņu trasportieri 😀 ( tikai nevaru atrast cik viņi maksā). Sver vienīgi 44 tonnas, tāpēc vietējie tilti varētu sagādāt problēmas……
Pārāk smags un pārbūve arī nebūtu par velti, nav vērts.
Izraēļiem derēja, jo bija pietiekamā skaitā kara trofejas un pašiem attīstīta militārā rūpniecība, mums nav ne vienu, ne otru.
Un svars, stipri par daudz, pat labākie MRAP’i tik daudz nesver.
Tie bruņutranportieri ir domāti izmantošanai tieši Tuvajos Austrumos. Citos apstākļos tie būtu mazefektīvi. Kaut ko līdzīgu, ja nemaldos, no vecajiem “Centurion” tankiem, taisa arī Jordānijā.
Vispār ir viena tendence, ka bruņutransportieri paliks tikpat smagi kā tanki. Pieļauju, ka cīņā pret krietni vājāku pretinieku var derēt.
http://en.wikipedia.org/wiki/Namer
Reku viens kas sver 60 tonnas ( vairāk, kā par 10 tonnām smagāks par Krievu T-90 tanku), arī Isreals ražots
Nu jā, Namer tiek būvēts uz Merkava tanka šasijas. IFV un tanks uz vienas platformas.
Nu nav gluži tanks un paredzēts tikai un vienīgi pilsētu kaujām, tamdēļ arī radīts.
Tā kā kaujas bieži notiek pilsētās, tad pat ļoti derīga manta.
Ja reiz domājam par to, kādas ir mūsu vislielākās iespējas karot – mazās autonomās grupās uzbrūkot no slēpņa un pēc trieciena vairumā gadījumu atkāpjoties, vai arī aizstāvoties pret uzbrukumu,, tad 7,62 ir vienīgais saprātīgais variants, jo ļauj: a) uzbrukumu (efektīvu aizsardzību) izdarīt no lielāka attāluma; b) vienlaicīgi saglabājot precizitāti un maksimizejot letalitāti pretinieka rindās.
5,56 ir tuvas distances ierocis specnazam (močīt tantukus uz Bauskas tilta) vai karaspēkam, kuram ir nodrošināts gaisa un artilērijas atbalsts.
Loģisks secinājums. I like it.
Jā, mums tāds atbalsts(gaisa un artilērijas) labākajā gadījumā būs pēc x-dienām, ja vispār būs no partneriem kas sagaidāms.
5.56, manuprāt, ir labs pilsētas cīņām savu mazo izmēru un mazākā svara dēļ. Tiesa, 7.62 gan jau ka tomēr labāk iet cauri māju sienām, ne?
Man šķiet šajā jautājumā jau ir sasniegts pilnīgs konsensus. 9 mm tuvā distance, 5,65 pilsētā, 7,62 visur. Līdz ar to 7,62 rullē.
Bet vai nepietiek ugunsjaudas, ja vienībā ir 7,62mm rokas ložmetēji (piem, 7,62mm MINIMI) un 7,62mm šautenes (piemēram M14 ar optiku), vai triecienšautenes šajā pašā vienībā varētu būt 5,56mm?
Neunificēta munīcija rada problēmas ar apgādi.
Ja sienas taisītas no reģipša, tad jā. Mūms tomēr pamatā ir kieģeļu mājas un tam cauri neiet.
Jaunas stāvbūves? Karkass, siltinājums, reģipsis. Kredītus paņēmusi tauta dzīvo šādās mājās, ķīeģeļi tas biezajiem un koalīcijas politiķiem.
Kur neies cauri 7.62, tur talkā nāks Carlf Gustav vai AT4 ;)!
Bez AT 4 derētu arī vieglāki vienreizējās lietošanas granātmetēji, piemēram, M72 LAW jaunākās versijas. M72 ir vieglāks, joprojām efektīvs pret vieglo bruņutehniku. Ir arī M72 modelis kas domāts izmantošanai pret dzīvo spēku. http://world.guns.ru/grenade/usa/m72-law-e.html
Variants pat ļoti labs, bet tikai pret bez-bruņu tehniku vai arī pret kājniekiem un nocietinājumiem, bet tam mums jau ir universālākie CG un AT4.
Redz te tad būtu jābūt baigajai taktikai izstrādātai no NBS puses, ko diezin vai tur kāds šobrīd ir izdarījis un tos, kas varētu izdarīt, pie teikšanas nelaiž un diezin vai laidīs. Savādāk var iebraukt auzās – CG/AT/M72 tomēr ir savā ziņā loģistikas sarežģījums, pie tam ja nu X vienībai Y lokācijā vajag CG/AT4, bet ir tikai M72, tad ir auzas, jo sašaut nevar!
M72 vietā vajadzētu 40mm vai 30mm rokas granātmetēju, tāds var itin labi līdzās pastāvēt ar CG/AT4.
Vēl viena lieta – tie AT4, kas mums ir, gan jau ka ir zviedru dāvinājums, tātad, loģisks ir jautājums par to garantijas kalpošanas laiku.
Ar CG vismaz ir vienkāršāk, vajag tikai ammo:
“Tests were conducted in 1993. The manufacturer’s recommended life for the weapon was 500 rounds, but bore surfaces showed no indications of erosion until 2,360 rounds”
Tā lūk, prasts kā zābaks un varbūt tomēr specializētām ZS uguns atbalsta vienībām šo brīnumu var atstāt, ja vien nav kāds Javelin vai Spike piešķirts tuvākā nākotnē, savukārt AT4 varētu pa vienam uz nodaļu vai vismaz pārīti uz vadu, katram gadījumam.
Nu tā, atvainojos par vēl vienu nepamanītu lietu:
“In late 2012, the Army fielded 58 M3s and 1,500 rounds of ammunition to units deployed to Afghanistan to destroy enemy targets out to 1,000 meters. This was because RPG and machine gun teams could attack 900 meters away, while existing weaponry like the M141 Bunker Defeat Munition, M72 LAW, M136 AT-4 and MK153 SMAW had effective ranges of only 500 meters. The AT-4 is lighter and cheaper but is made of reinforced fiberglass, while the M3’s rifled metal/carbon fiber launch tube allows for reloading. Employing the 22 lb M3 is easier than the 50 lb FGM-148 Javelin with its launcher with missile and reusable command launch unit, is faster than waiting on mortars, and is cheaper than the Javelin and artillery shells for engaging targets in hard cover.”
Tātad, Spike/Javelin tikai un vienīgi pret bruņu tehniku vai zemu lidojošiem pretinieka kaujas helīšiem, savukārt CG/AT4 kā reiz pret kājniekiem un pretinieka nocietinājumiem.
Pilesētu kaujās tuvajās distancēs labāk 5,56. Savukārt mežā labā 7,62, jo iet cauri standarta resnuma priedei.
bet ar 5.56 tu vari paņemt līdzi stipri vairāk munīcijas……
Spray and pray, protams arī noder, bet kā būtu ar labāku mērķēšanu, pirms izšauj?
Pie tam vai tas 5.56 ies cauri kaut vai tai pašai priedei?
Cik bieži Tu lieliski redzēsi mērķi, uz kuru notēmēt, un cik bieži vairāk šausi pēc principa `reasoned guess` – nu, tipa, tur krūmi kustējās, vai šāvienu dūmi/liemas tika redzēti apmēram tur?
Ir Tevis teiktajā pamatojums, bet ir arī tāda lieta, ka mūs māca nešaut, ja nezini, no kurienes nāk pretinieka uguns, arī tāda lieta kā skatīt un šaut pastāv.
Ir starpība starp nospiedošo un skatīt un šaut un kā saka parasto.
Es saprotu 5.56 priekšrocības, bet nez kāpēc, kamēr neesmu ar jamo izšaudījies pa poligoniem un šautuvēm, tikmēr palieku uzticīgs 7.62 jaudai!
Runa kā reiz ir par situāciju, kad Tu apmēram zini/redzi no kurienes šauj, taču neredzi mērķi/siluetu precīzi. Nu tipa – šauj no tā tur loga vai tā tur krūma, un tieši KUR tēmēt atbildes uguni, Tu vienkārši neredzi. Un tur visu kā reiz izšķirs svina daudzums, kuru varēsi atļauties uz turieni nosūtīt. Ar 5,56 (vai 5,45, vai pat 7,62×39) Tu varēsi paņemt līdzi gandrīz vai 2x vairāk pie tā paša svara… Cik AK-4 aptveres zemessargi reāli staipa līdz? Man uz aci liekas, ka diez vai vairāk par 5 (4+1), kamēr G-36 jūzeri, pēc uzkabēm spriežot, nēsā 7 (6+1) vai 9 (8+1) aptveres. T.i. 100 patronas pret 210 vai pat 270. Un šobrīd bruņojumā esošās krievu uzkabes arī ļauj nēsāt 8-12 aptveres, t.i. 270…390 lietošanai gatavas patronas.
Varbūt jau esmu piemirsis skaitļus, bet standarta priede Latvijā bija 30-40 cm diametrā, 7,62 tai iet cauri, bet 5,56 (tāpat kā 5,45) – nē.
Re kur tev salidzinošais tests ar kokiem 🙂
Skatoties uz Ukrainas karu, var saprast ka vismaz tur lielākā daļa smago kauju notiek tieši pilsētās, un nevis laukos vai mežos……Separātisiti sagrābj kaut kādu austrum Ukrainas pilsētu, un Ukraiņu armija dotas to atbrīvot, izceļas ielu kaujas, ja mums atgadīsies kaut kas līdzīgs, scenārijs varētu būt tāds pats…..Kaut kādi pro-Maskavas Urļiki sagrābj Daugavpili vai Rēzekni, un mūsu armija ar ZS dodas viņus padzīt, vai tādā gadījumā ieroču kalibram ir starpība??? Padomju laiku daudzstāvenei arī ar .50 calibra lodi cauri neizšausi.
Būtu viņiem meži, būtu arī mež taktika 🙂 http://www.encyclopediaofukraine.com/picturedisplay.asp?linkpath=pic\F\O\Forest%20Map.jpg
LV nevar atļauties to ko var atļauties UA, proti, ļaut ieņemt pilsētas, ko vēlāk atgūt, jo
1. atšķirībā no UA NBS nav haubiču artilērijas, lielkalibra mīnmetēju, reaktīvās uguns sistēmu, attiecīgās munīcijas krājumu un kaujas aviācijas. UA BS PIRMS ieiet pilsētā pamatīgi apstrādā to ar artilēriju.
2. Kauja pilsētā, jo īpaši uzbrūkot sagatavotām pozīcijām ir ļoti… cilvēkresursus patērējoša, turklāt neatgriezeniski patērējoša. Ņemot vērā ka NBS ar personālu jau tā ir švaki, atļauties kko atkarot bez ārējās palīdzības mums nesanāks. UA pret aptuveni 10 000 nemiernieku ar grūtībām savāca 40-50 000 lielu grupējumu, kas principā ir pietiekams force ratio pilsētai (1:5). LV gadījumā pretinieks bez grūtībām noorganizēs 2000 labi bruņotu rebelu (aizsardzība), kuram mums tad būtu jāliek pretī vismaz 10 000 karavīrus (uzbrukums), vieglo kājnieku bez arty atbalsta vajadzētu vēl vairāk. Mums vienkārši nav tik daudz personāla.
3. LV vienīgā pareizā taktika ir neļaut ieņemt pilsētas un nenogulēt tās kā UA nogulēja Slavjansku. Tad proporcija ir apgriezta. NBS sagatavotām pozīcijām pilsētā, teiksim BN+ pretiniekam jāmobilizē vismaz brigādi vai jāsāk mazo vienību darbību no meža. Tas jau priekš NBS ir cerīgāk.
Tai testā viņš šauj no 5 m 🙂 Normāli uguns kontakts ir vismaz 50 m.
redz, kur Rēzeknes rašisti jau darbojas, lai veidotu latviešu fašistu tēlu:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/rezeknes-pasvaldiba-grasas-finanset-padomju-varonus-slavinosu-gramatu.d?id=44875256
papildinot VB teiko:
Domāju,ka taktika neļaut ieņemt pilsētas būtu plaši skaidrojama un izvirzīta kā viens no galvenajiem aizsardzības koncepcijas punktiem. Tas nozīmetu praktiski, ka ZS bataljoni tiesi uz to tiek regulāri trenēti, ieskaitot blokpostu izveidi, pievedceļu mīnēšanu, utt. un urlas, kur tādi ir,. pieradināti, ka viņiem, ja uzdrošināsies sākt spēlīti ar kaut kādu “tautas republiku”, nebūs izredžu. Ka tiks močīti sorķīrā pie pirmās izpausmes un drīzāk dabūs beigta ēzeļa ausis nekā kādu mūsu pilsetu.
Tur gan vēl ir daži priekšnosacījumi: savlaicīga militārā izlūkošana, nenokavētie politiskie lēmumi, veiktie priekšdarbi, mācībās pārbaudītu plānu esamība un saprotoša sabiedrība kā šeit http://www.youtube.com/watch?v=JdYrRRQBv_w
Tas nav reāli. Tu nevari atļauties katrā lielākajā pilsētā turēt kaujai gatavu ZS bataljonu un pastajankā būt gatavs negaidītam uzbrukumam. Tas vienkārši fiziski nav iespējams.
Tieši tāpat kā nav iespējams pārvērst policijas iecirkni vai to pašu ZS štābu par neieņemamu cietoksni. Pietiekoši liels un sagatavots pretinieka junits jebkurā gadījumā to iešturmēs, un līdz pirmajai reakcijai no mūsu puses viņam būs, pats minimums, pāris stundas laika, bet reāli droši vien pat vesela vai dažas dienas. A pa to laiku var tādas fortifikācijas sabūvēt… vienīgais variants ir izlūkošana un profilakse, bet arī tas nekad garantiju nedos, un realitātē, kā parasti, priekšrocība būs tam, kurš izdarīs pirmo gājienu. Un, tā kā mēs nevienam uzbrukt negatavojamies, tad tie nebūsim mēs…
Pirmkārt runa ir par nemierniekiem (!)nevis “unitiem” uz kāpurķēdēm. Otrkārt neviens nepiedāvā sargāt visu visu laiku, bet tikai to uz ko norādā adekvāta izlūkošana un tikai tad kad ir paaugstināts draudu līmenis. Treškārt, kāds ir saskaitījis cik mums vajag spēkus teritoriālai aizsardzībai? Ar 2-3 tūkst. aktīvo zemessargu noteikti būs par maz. Ja tā, kur ir sabiedrības sašutums un valdības rīcība? Ceturkārt nogulēt separātisma pāriešanu bruņotajā fāzē nav iespējams, bet ir iespējams nomīzt un atlikt rīcību līdz pēdējam.
Nu `junits` principā ir arī organizēta diversantu vai dumpinieku vienība, atšķirība no stihiska pūļa.
Ja dumpi laikus un rūpīgi gatavo, izlūkošana to var arī nogulēt. Vai arī, pat tad, ja izlūkošanai ir infa, ka kaut kas tāds tiek gatavots, tāpat pastiprinātu apsardzi objektiem ilgi (nedēļām, mēnešiem nenodrošināsi).
Un ko Tu saproti ar `separātisma pāriešanu bruņotā fāzē`? Ja tie ir cilvēki ar ieročiem, kas faktiski ar spēku ieņem administratīvās un dienestu ēkas, tad tā JAU ir bruņotā fāze. Nebruņots separātisms ir parakstu vākšana, piketi utml. demokrātiski pasākumi. Kuru, protams, attiecīgām iestādēm ir jāpieskata, bet nav saknē jāaizliedz.
Ja kāda organizācija ilgstoši, mērķtiecīgi, profesionāli, politiski neangažēti vāc un analizē noteikta rakstura informāciju, lielu kļūdu tā pieļaut vnk nevar. Var kļūdīties niansēs, detaļās. Mil.izlūkošana, ja tā ir bez pēdiņām un atlaidēm, var pateikt politiķiem puslīdz precīzi, ka aiz robežas kkas reāli briest divas nedēļas iepriekš. Tālākais nav izlūku ziņā.
Separātisti naparādās līdzenā vietā, jebkuram konfliktam ir eskalācijas un kulminācijas fāze. Izlūkiem jābūt pēdējiem lohiem, lai nogulētu eskalāciju. Tā nemēdz būt. Mēdz būt politiķu neizlēmība.
Man tomēr liekas, ka gan Krima, gan arī Donbass parādījās samērā uz līdzenas vietas. Ja vēl varam pieņemt, ka Krimas gadījumā tika izmantots olimpiādes nodrošināšanai paredzētais grupējums, tad KAS bija tas, kas liecināja par to, ka Donbasā varētu notikt kaut kas līdzīgs? Ok, bija zināmas bažas, bet kur tad bija tā pati eskalācija?
Par to brēkdamas brēca RU militārajā doktrīnā deklarētās ilgtermiņa geopolitiskās intereses, kas balstās uz nepieciešamību turēt NATO “stobru” pēc iespējas tālāk no RU “deniņiem” – RU Centrālās un Ziemeļrietumu daļas. Tādēļ no RU vienmēr būs strikts “nē” LV NBS apbruņošanai, par to parūpēsies vietējā aģentūra, “nē” citu NATO valstu bāzēm Baltijā, par to parūpēsies DE, bet UA un GE tiks noteikts mūžīgais ārpusbloku statuss vai ODKB un Muitas savienība. Tas kļūva pilnīgi skaidrs jau kopš Putina otrā termiņa sākuma. Pārējo varēja paredzēt – pie pirmā iespēju “loga” RU sāks rīkoties. Tā arī notika. Januka kompromitēšana, negaidīta un nepamatota pazušana no skatuves un sekojošais nenovēršamais bardaks atraisīja RU ķetņas. RU nekad nepietiks sava karaspēka, lai okupētu visu UA teritoriju, tādēļ aprēķins balstījās uz plašu austrumu reģionu iedzīvotāju “sacelšanos” glābjot Russkij MIr. Te arī veiksmes stāsts pārtrūka – Donbasa nav Krima, kur 2/3 iedzīvotāju ir pensionētas RU militārpersonas un viņu ģimenes locekļi. Donbasā atbalsts RU plānam izrādījās negaidīti zems, pabļaustīties “Rossija, Rossija” lūdzu, bet karot nē, paldies… Ja RU plāns būtu izdevies uz 30-50 donbasas zemessargu-orku būtu 1-2 RU virsnieki-komandieri + viss nepieciešamais ekipējums un bruņojums un pie šādas spēku attiecības Kijeva nenoturētos, bet RU svešām rokām izņemtu visus kastaņus no uguns sev par labu.
MJ, no Ukrainas karogu noraušanas un Rosija, Rosija, brēcošā pūļa līdz Slovjanskas, Kramatorskas u.c. pilsētu bruņotai ieņemšanai GRU vadībā bija priekš operatīvajiem pasākumiem pietiekoši liels eskalācijas periods. Vismaz 1 mēnesis.
teritoriālās aizsardzības spēki, kādiem ZS būtu jābūt, šo jautājumu atrisina. Lielākas pilsetas ir bijušo rajonu centri un tur ZS jau ir infrastruktūra, ko pie vajadzības var uzlabot. Mazākajās un novadu centros jādislocē attiecīgas vienības ar atbilstošām novietnēm un mācību teritorijām. Viss jāsavieno tīklā. Swarming un guided, self-organizing swarming.
Par pēdējo – pašaizsardzība nav uzbrukums. Vienkārši politiski jāizškiras atklati pateikt, ka mēs pašaizsargāsimies un no sirds iesakām nevienam nemēģināt mūs izaicināt, jo mūsu dievs ir dusmīgs, briesmīgs un atriebīgs dievs. Āmen.
Es par to, ka ZS, cik zināms, ne savos štābos, ne citur nesēž, gatavībā doties kaujā kaut vai stundas laikā. Vai arī ja sēž, tad tie ir pāris cilvēki, kuru iespējas kaut ko izdarīt pret pārdesmit hostaiļiem ir, ēmm, ļoti ierobežotas. Nerunājot nemaz par to, ka pats ZS štābs visdrīzāk būs viens no objektiem, kuram uzbruks pirmajam.
Tā problēmas būtība ir tā, ka X stundā iebrucējiem (pēc Slavjanskas analoga) pretī stāv vien štāba dežuranti. Tu droši vien labāk par mani zini, cik tas ir cilvēku štābā. Pēc mana minējuma, diez vai vairāk par 10, vai, atkarībā no diennakts laika, varbūt pat vēl mazāk. Visa pamata ZS masa ir savās ikdienas darīšanās, un, kamēr viņa būs gatava dot prettriecienu, būs pagājušas kā minimums pāris stundas pēc iebrukuma sākuma. Kas jau ir vērā ņemams handikaps.
Lai šāda tipa iebrukumam pretotos, štābi un bāze būtu jāfortificē jau laicīgi un jāapgādā ar pienācīgu garnizonu. Kas nozīmē krietnu ierindas zemessargu % katrā bataljonā (orientējoši 25-30% personāla, kas būtībā arī ir tā paaugstinātās gatavības rotas). Un, attiecīgi, kamēr šīs rotas 1 vai 2 vadi sargā objektus, atlikušie trenējas, un pēc grafika rotē. Tad jā, tas pamatīgi sarežģī jelkādus mēģinājumus iesturmēt ZS objektus no malas.
Skaidrs, ka pašaizsardzība nav uzbrukums. Bet tā problēma ir, gadījumā, ka izlūkošana noguļ (kas IR iespējams), X stundā pirmais sit tieši pretinieks, un mēs tikai reaģējam. Tas ir ticamākais scenārijs, nevis paļaušanās uz to, ka izlūkošana draudus pamanīs laicīgi.
Ja kāda organizācija ilgstoši, mērķtiecīgi, profesionāli, politiski neangažēti vāc un analizē noteikta rakstura informāciju, lielu kļūdu tā pieļaut vnk nevar. Var kļūdīties niansēs, detaļās. Mil.izlūkošana, ja tā ir bez pēdiņām un atlaidēm, var pateikt politiķiem puslīdz precīzi, ka aiz robežas kkas reāli briest divas nedēļas iepriekš. Tālākais nav izlūku ziņā. Miera laikā ir jānostiprina sensitīvu objektu fizisko drošību un jāsagatavo tos pret bruņotu uzbrukumu, viss kas ir vajadzīgs ir eksperti, būvnieki un nauda. Draudu periodā pēc nertitmiska (nejauša) grafika jāveic norīkojumu pastiprināšanu norīkojums+ papildus nodaļa. Var arī apakšvienības mācību trauksmes biežāk rīkot. Tas liks pretiniekam nervozēt, veikt papildus izlūkošanu, riskēt un atklāties. Draudu periodu jāizsludina pēc draudīgiem paziņojumiem, reaģējot uz izlūku informāciju, reaģējot uz plānotām mācībām kaimiņvalstī. Tas ir elementārs organizātorisks darbs, ko aizsardzības ierēdņiem slinkums veikt.
atrast iemeslus, kāpēc kaut ko nevar izdarīt var vienmēr. sliktam baletdejotājam pauti maisa. Ukrainas piemērs labi rāda, ka X stundu nevar nokavēt, ja nesēž rokas klēpī bezpalīdzīgi salikuši un neļauj brīvi darboties ienaidnieka aģentiem/ietekmes personām. Nevajag aizmirst, ka operatīvai pretdarbībai jāgatavo arī policija. Visiem ir jādarbojas kopā – armijai, teritoriālajam karaspēkam, policijai, tautas pašaizsardzības vienībām (a la Tēvijas Sargi) un galu beigās vienkāršajam obivaķeļam, kuram ir apskaidrots, kas notiks, ja pieļausim ienaidnieka aktivitāšu attīstību.
Mums ir jādarbojas tikpat zibenīgi un efektīvi kā to dara organisma imūnsistema. Kā patogēns identificēts, tas tiek neitralizets un iznīcināts. nekādas baciļu izdomātās tiesības uz ieperināšanos un pārvietošanās/runas brīvību netiek ņemtas vērā. Tāpat, gadījumā, ja dabīgā imunitāte nespēj dot efektīvu atbildi, jābūt kā atbildīgiem un izlēmīgiem ārstiem,kas momentani iešļircina bacīļiem nāvējošu antibiotiku devu.
Manuprāt bruņojums ir maksimāli jādekoncentrē lai nemierniekiem vienkārši nebūtu jēgas vairāk par simbolisko lai ko ieņemt. T.i. ieroči, tai skaitā smagie un transports ir zemessargiem mājās un slēptuvēs. Nu ieņems Rēzeknē pārsimts dumpinieki ZS batiņa teritoriju. Un? Dzīvos kā suņu būdā? Pēc dažām stundām zemīši to aplenks un uzspraudīs nemierniekus uz žoga stabiem.
Zviedrijas pieredze. Viņiem pagasta ar tūkstoti iedz. bija ZS istaba pie pagastmājas. Tur glabājās daži krāmi, papīri un daži stroķi. Blakus bija šautuve. Krājumi piecu gadu karadarbībai bija pa mežiem bunkuros un māju pagrabos. Bruņutransportieris zemniekam šķūnī stāvēja.
kā jāizskatās ZS: https://fbcdn-sphotos-f-a.akamaihd.net/hphotos-ak-xfp1/t31.0-8/1495355_802052259829550_2207267504449110696_o.jpg
Nu, ir jau vispār tāds ekipējums, bet mācībās un ar salūtmunīciju, nevis stāv mājās seifā 🙂