Janvāris. Rīga. Pārliecība.


…To, kādus lēmumus barikāžu laikā pieņēma Latvijas varas vīri, politiķi un citi aktīvisti, varam lasīt viņu atmiņās un dokumentos. Ar katru gadu šie raksti paliek biezāki un biezāki, nopelni – lielāki.

Bet tajās dienās tie cilvēki, kuri nedēļu pavadīja pie barikādēm Rīgas ielās, no tā visa maz ko zināja. Viņi nedomāja par tā brīža politiku un lēmumiem, par to, kas viņiem par to būs pēc tam – viņi vienkārši bija tur, kā kareivji ierakumos domājot par to kā pārlaist īslaicīgās grūtības un neērtības, ar pārliecību, ka viss labais vēl priekšā. Viņi ticēja un sekoja tiem, kas janvāra nakts melnumā vienkārši piezvanīja vai pieklauvēja durvīs un teica – jāiet, jābrauc!”

Jānis Pikšens, rezerves karavīrs

vara bungas:  Pievienojos Jāņa atmiņām, turklāt laba eseja sanāca. Vēl par tā laika noskaņojumu šeit.

7 domas par “Janvāris. Rīga. Pārliecība.

  1. Varbūt tomēr mēs esam pelnījuši kādu brīvdienu nevis tikai naudas šķērdēšanu dažādās partiju PR kampaņās? Lai cilvēki normāli var pakurt ugunskurus, pacept desiņas, iedzert šnabīti un atzīmēt uzvaru, nevis kārtējo reizi klausīties žēlabas. Barikādes bija uzvara un kā tāda tā ir jāatzīmē. Jaunatnei pirmām kārtām ir jāsaprot, ka mēs uzvarējām un tāpēc priecājamies, protams neaizmirstot pieminēt kritušos, bet ne jau tāpēc mēs tur salām dienām un naktīm un visādus nožogojumus būvējām, lai tagad te šņaukātos nedēļām ilgi.
    Mums visi svētki atgādina bēres bez mielasta. Visi sanāk paraud, noliek puķītes, padzied un izklīst.
    Nu nevaldīja tur uz barikādēm tāda atmosfēra, cilvēki pirmkārt sajutās brīvi un tādēļ priecīgi, neviens tur nenīka ar sāpju grimasi sejā.
    Varbūt atzīmēsim svētkus kā tādiem pieklājas?

    • Domāju vispirms jau tā bija GARĪGĀ uzvara, nevis faktiskā, kas tiek iegūta reālā cīņā. Tādēļ arī pieminēt šo uzvaru vajadzētu vairāk garīgā plāksnē, bez uguņošanas un parādēm. Brīvdiena – tas būtu pārāk materiāli. Dvēselē jau arī priecāties var. Es priecājos.

      • Jebkurām emocijām ir jābūt arī ārējai izpausmei, citādi man jau liekas, ka dzīvojam kapos. Piemēram es savu dvēseli priecēju ejot uz baznīcu. Jā, atceros tu esi pagāns, bet tad jau tu arī dvēseli iepriecini apmeklējot svētvietas.
        Svētki ir tad kad priecājas ne vien dvēsele, bet arī miesa! Pretējā gadījumā tas ir dzimumakts bez orgasma un, kā zināms tas var novest pie impotences!

        • Katrs savu dopamīna devu iegūst savā ceļā. Vismaz par to nav jādiskutē. Ceremonijām un tradīcijām ir sava nozīme, bet tikai tad kad tās ir iesakņojušās un kļuvušas par neapzinātu nepieciešamību tās ievērot, kā piemēram kapu svētki.

  2. Kaut arī pats biju aktīvs barikāžu dalībnieks ne reizi līdz šim neiznāca kaut kādā veidā svinēt šo pasākumu, jo tās emocijas kas bija tajā laikā nav iespējams atkārtot. Un ir skaidri redzams, ka šodienas atceres pasākumi ir ķeksītim, ne tautai.
    Šogad izdomāju, ka vajadzētu paskatīties kā šis pasākums tiek organizēts un cik plaši tas tiek apmeklēts. Izvēlējos apmeklēt Zaķu salas pasākumu. Ideja par autobusu tajā man patika. Dokumentālais video,kas tajā tika rādīts par to dienu notikumiem uzvirmoja atmiņas.
    Diemžēl pasākuma apmeklētību glāba tikai BS un Jaunsardze. Laikam neizskatītos labi, ja ģenerālleitnants savu patiesi labo runu teiktu tukšumā. Pasākumā bez viņa piedalījās vismaz divi ģenerāļi un prāvs pulciņš pulkvežu un arī ministra pārstāvis Veiko Spolītis, kurš ar savu runu atklāja pasākumu. Iekrita acīs divas tādas interesantas tendences. Spolīša kungs savā uzrunā citēja blakus stāvošo ģenerāli R.Graubi un visādā ziņā slavēja šo viedo teicienu!!! Un kad pasākuma svinīgā daļa gāja uz beigām, kāda no Jaunsardzes meitenēm piegāja pie mikrofona un sirsnīgi pateicās ģen. Graubem par rūpēm attiecībā uz mūsu jaunatni/Jaunsardzi. PSRS un Ziemeļkorejā tas būtu normāli, bet Latvijā barikāžu atceres laikā tas izklausījās banāli un skumji.
    P.S. Pasākumā piedalījās arī Zemessardzes komandieris pulkvedis L.Kalniņš. Laikam naivi bija cerēt (bet gribētos), ka viņš padalītos ar savām atmiņām par to, ko juta, tie kas bija barikāžu otrajā pusē, gaidot pavēli par nekārtību likvidēšanu Baltijā.

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.