Tag Archives: zemessardze

Eži aug


Miermīlīgie un elastīgie  somi arī klāt. Laba zīme.

tanki negrimst

vara bungas:

Divīzijas līmeņa Kevadtorm macības, tas ir jauki, bet tomēr Ezis (Siil) mācības nākamgad  būs vēl  iespaidīgākas, jo divīzijas līmenis tiks sasniegts  tikai ar EE dalībniekiem: PD/OMD, rezerves karavīriem un zemessargiem. Ko tādu NBS izvest mācībās pagaidām nevar un bez B/OMD ieviešanas  nevarēs vēl ļoti ilgi.

[..] The fourth „Hedgehog“ major training exercise to be held in May next year will include at least 10,000 Defense League members. It will be the first time the countrywide territorial defense system will be put to the test in such a comprehensive manner. [..]

 avots

Stils un mode


[..] Rota tiks dislocēta decentralizēti pa vadiem Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos. Vienība tiks nodrošināta ar ieroču sistēmām, mobilitātes platformām, sakaru līdzekļiem, optiskajiem līdzekļiem un individuālo ekipējumu, iekļaujot to ZS paaugstinātas gatavības apakšvienību konceptā, tādējādi piesaistot paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas plānā paredzēto finansējumu. [..]

avots

vara bungas: khm.. tātad NBS Latgales Kaujas atbalsta rotai (PD), kas atbalstīs ZS 3. novadu (lai nerakstītu vārdu brigāde pēdiņās)    tiks tērēti PGV (ZS) paredzētie līdzekļi. Oriģināli, bet ne vairāk kā zemessardzes atšķaidīšana ar profesionālā dienesta apakšvienībām. Automātiski rodas jautājums vai tik ZS PGA vai Inženieru bataljonu arī nebūtu jāpapildina ar kādu PD rotu, kas nezaudē iemaņas tikpat ātri kā tās  iegūst.  Un kā būs ar pārējiem ZS novadiem, tur arī veidos kaujas atbalsta rotas no PD? Kurš kuru īsti atbalsta? Kāda starpība, ja esam  militārā eklektisma stila pamatlicēji.

 

Lasām tālāk:

Turpināt lasīt

6 kaķa astes posmi


25.04. Latvijas Radio 1 “Pēcpusdiena” :

Valdība skatīja izmaiņas Militārā dienesta likumā, kas paredz paplašināt iespējas kļūt par rezerves kareivjiem. Tie, kas nevēlas stāties Zemessardzē, varētu izmantot iespēju iziet apmācības kursu atvaļinājuma laikā un kļūt par rezerves karavīru. Raidījumā Pēcpusdiena likuma izmaiņu nepieciešamību un kādi būs ieguvumi skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Ideju vērtē Latvijas armijas atvaļināts kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.

avots,  atreferējums  šeit

vara bungas: Ja kāds ir piemirsis runa ir par šo te likumprojektu. Nezinu vai novadīju mūsu domu tik īsā laikā, jo man bija pārsteigums par 120 apmācības dienām, ko jāsavāc pa 24 dienu apmaksātām (700 euro) nometnēm  gadā, tātad sanāk 6 gadi bez avaļinājuma? Izsita no sliediem nudien 🙂 Varu iedomāties, kā tas būs praksē…  ZS pīpē maliņā. Un ts viss tikai tādēļ, lai neteiktu pilsoņiem, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret valsti, parāds, ko var atdot gan brīvprātīgi Pilsoniskajā dienestā (plašāki vecuma rāmji) vai izlases veidā nebrīvprātīgi (saglabājot  likumīgu iespēju izsprukt)  iekš klasiskā OMD.  Bet tas viss būtu vienā 7 mēnešu = 200 dienu rāvienā. Bēt nē, tomēr  griezīs kaķim asti pa daļām…

PS Ne mazāk svarīgs  ir MDL grozījums, kas ļauj sodītiem par  noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības, ja sodamība dzēsta vai noņemta, stāties NBS rindās, tas ir progres, tas ir pareizi. Tomēr priekšā vēl Saeimas lasījumi. Tad jau redzēsim, kas sanāks beigās.

Patriotisma monetizācija


[..] Jāatzīmē, ka Zviedrijā un Somijā netiek praktizēti kādi īpaši pasākumi un nav noteikti atvieglojumi rezervistu/rezerves karavīru un zemessargu darba devējiem, jo daudzi darba devēji arī paši ir rezervisti/rezerves karavīri vai zemessargi un regulāri piedalās apmācībā, tā rādot piemēru darbiniekiem. Arī Igaunijā un Lietuvā darba devējiem nav paredzēti atvieglojumi.

Aizsardzības ministrija, izmantojot informāciju par citu valstu pieredzi, ir uzsākusi darbu, lai veicinātu komersantu izpratni par nepieciešamo atbalstu zemessargiem un rezerves karavīriem, kā arī veidotu komersantu atpazīstamību, kuri atbalsta zemessargus un rezerves karavīrus, informējot sabiedrību par pozitīvajiem sadarbības piemēriem. [..]

avots

vara bungas: ka tik nesanāk dārgāk par OMD atjaunošanu…

Dienas grauds


[..] Let us be clear about three facts. First, all battles and all wars are won in the end by the infantryman. Secondly, the infantryman always bears the brunt. His casualties are heavier, he suffers greater extremes of discomfort and fatigue than the other arms. Thirdly, the art of the infantryman is less stereotyped and far harder to acquire in modern war than that of any other arm. The role of the average artilleryman, for instance, is largely routine; the setting of a fuse, the loading of a gun, even the laying of it are processes which, once learnt, are mechanical. The infantryman has to use initiative and intelligence in almost every step he moves, every action he takes on the battle-field. We ought therefore to put our men of best intelligence and endurance into the Infantry.[..]

avots

VB: … Piekrītu. Nepiekrītu  Nesapratu:

Turpināt lasīt

Ivana Bargā AoA


[..]  Ir tādas lietas, kas tehnoloģijas ietekmē un tādas, kas palikušas nemainīgas vismaz pēdējos 600 gados. Ja paskatāmies, pa kādu ceļu Ivana Bargā karaspēks 1577. gadā iebruka Livonijā vai kā to 17. gadsimta vidū izdarīja cara Alekseja Mihailoviča armija, vai caur kurieni 18. gadsimta sākumā iebruka Šeremetjevs, un kur 1812. gadā apstājās Napoleona armijas Makdonalda korpuss, tad sapratīsim, ka apvidus diktē spēles noteikumus arī šodien. Zemgale joprojām ir līdzena kā galds. Upes tek tāpat. Nav tā, ka šajā pieredzē var atrast gatavas atbildes uz visiem nākotnes jautājumiem, taču tur var atrast pareizos jautājumus. Ar kādām problēmām saskārās tie, kam bija jāšķērso šis apvidus pirms 300, 200 vai 70 gadiem? Kāda bija viņu domu gaita? Un ko mēs varētu darīt, lai nepieļautu tās pašas kļūdas? Reizēm atrisinājums tiešām ir tehnoloģiju attīstībā, reizēm tās neko nespēj ietekmēt.[..]

avots

vara bungas: Attiecībā uz apvidu pilnīgi piekrītu autoram, jo tas arī rakstīts visās mūsdienu mācību grāmatās –  apvidus ir tas, kas nosaka pretinieka tuvošanās maršrutu (awenue of approach -AoA) . Savukārt  AoA tiek definēta kā noteikta lieluma uzbrūkošo spēku  vienību  gaisa (helikopteriem) vai sauszemes maršruts, kas ved pie uzbrukuma mērķobjekta vai dotā apvidus atslēgas elementa (tilti, brasli, apdzīvotās vietas, augstienes utml) .  Būtiski pievērst uzmanību tam kāda lieluma vienība uzbrūk, mehanizētai rotai AoA var veidoties nedaudz citādi kā brigādei, bet arī to ietekmēs vieni un tie paši apvidus elementi. Ja pretinieks vēlēsies izmantot pārsteigumu, tas rīkosies šķietami pretēji apvidus analīzes rezultātā acīmredzmajiem  secinājumiem, t.i.,  šķērsos upi tur, kur kā kāds domā to šķērsot fiziski nevar, atradīs “neesošu” ceļu cauri purvam, apies neapejamu nostiprinātu augstieni ut.t. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai savējo spēku komandierim būtu izsmeļoša un precīza informācija par atbildības rajona apvidu ne tikai no kartes, bet arī no kvalificētas (!) vizuālas apsekošanas dabā, ko parasti veic izlūki. Uz kartes tilts, dabā daži pāļi, uz kartes purvs dabā sen meliorēts sauss placis. Būtiski atcerēties, ka to pašu centīsies izlūkot/precizēt arī pretinieks, tādēļ plānojiet slazdus tā izlūkpatruļām un sekojiet pretinieka BPLA maršrutiem ne tik acīmredzamās vietās kā valsts galvenie ceļi. Jā, BPLA… ļoti slikti, kad tie nav pieejami apvidus izlūkošanai.

Ja ZS izlūkvada karavīram mācīja vismaz kaut ko, viņš zinās, ka novērtējot apvidu  ir jāņem vēra tā saucamie  O.C.O.K.A. faktori.

Turpināt lasīt

Kārtējais (papildināts 08.04.)


[..] Kļūda domāšanā bija ne tikai Latvijā, bet arī NATO un ES, jo līdz 2014. gadam valdīja eiforija, ka Krievija īsti nevienu neapdraud. Bija pārliecība, ka reālu draudu nav, – Krievijas apdraudējums NATO šķita abstrakts un teorētisks. Turklāt tika veidoti dažādi NATO un Krievijas sadarbības formāti. Piemēram, tolaik Vācijā jūs neatrastu avīzi, kurā varētu izlasīt par šiem jautājumiem. Tas ietekmēja arī domāšanu Latvijas politiskajās aprindās.

Turklāt mūsu kontekstā dažādi jautājumi pārklājās – bija ekonomikas problēmas, vajadzēja veidot sabalansētu budžetu. Bija populāras runas, ka nav nepieciešams tērēt papildu līdzekļus aizsardzībai, un krīzes laikā aizsardzības budžets cieta no “apcirpšanas”. Tomēr bija analītiķi, kas jau tolaik brīdināja, ka eiforija ir nevietā. [..]

avots

vara bungas: Ak jūs zelta pendeļi…  Intervējamias pats ir daudzu kļūdu autors vai līdzautors, tādēļ, domāju, ar to labošanu  veiksies īpaši labi.

[..] Mūsu mērķis ir panākt, lai skolu beigušie cilvēki ir minimāli sagatavoti militārajās prasmēs [..]

VB: brīdinu, tā  kļūda un profanācija, ja tam nesekos (O, B, P, whatewer) militārais dienests. Minimālisti, ibio…

UPD1  iz vēstures

UPD 2 [..] Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai. [..]

avots

VB: Tas ir sliktākais risinājums, kāds var būt, ja neatjauno iesaukumu B/OMD.  Pusapmācīti bērni, kurus pielīdzina ex-PD.   Godīgi sakot jau sen bija nojautas kas apstiprinājās, ka jaunsargus  var pataisīt par rez.karavīriem, bet to, ka rez.karavīra pienākumus izplatīs uz botāniķiem, kuri nejēdza izvēlēties citu obligāto izvēles priekšmetu (kas sastāv pa lielākai daļai no patriotiskas muldēšanas, nevis poligona) … Es nudien biju labākās domās par IzM.  Jo ātrāk šī ideja izgāzīsies, jo ātrāk mums būs normāls B/OMD.

UPD2 Visa intervija šeit

Par to pašu


[..]Konvencionāla uzbrukuma gadījumā sauszemes spēku uzdevums nav aizsargāt valsts teritoriju, bet gan mērķtiecīgi iznīcināt pretinieka tehniku un dzīvo spēku, kā arī radīt apstākļus, lai spētu ierasties sabiedrotie. Lai to panāktu, mūsu vienībām jābūt mobilām, jāmāk darboties ar ekipējumu, sekmīgi jāizmanto improvizāciju un spējas strādāt informācijas vakuumā. [..]

[..] Aizsardzības sistēma spēs veikt savas funkcijas tikai tad, ja visi tās elementi, tostarp mobilizācijas un civilās aizsardzības sistēma, būs attīstīti un spēs savstarpēji sadarboties.[..]

Uģis Romanovs, pulkvežleitnants (rez.) , Baltijas aizsardzības koledžas pasniedzējs

avots

Turpināt lasīt

Par procentiem


Latvijas Avīze 2017.gada 7.marts

Turpināt lasīt

Plintnieki


[..] Reserviläisliitto  [somu rezervistu NVO, nejaukt ar MaakuntajoukotVB] suggests that the country set up a new form of reservists defense  that would protect the local critical objects about a day’s notice. For the task success  reservists should have the right to keep assault rifles at home.[..]

avots

vara bungas: Jāatzīst, ka FI apstākļos priekšlikums (tas pagaidām ir tikai priekšlikums)  ir  uz  vieglas panikas robežas. Bet vai tad mūsu situācija ir savādāka? Mūsu politikāņiem tikai šausmu sapņos rādās opcija izsniegt triecienšautenes pat-ne-zemessargiem, bet vienkāršiem pilsoņiem ar militāro vai ieroču lietošanas pieredzi.  Ne tikai FI, bet arī LV tas ir iespējams, atlasot  īstos kadrus   no mednieku kopienas, kas LV ir 20 000 – 50 000 cilvēku  liela (un, jā,  viņiem arī  ir seifi!) . Tē īstais vārds sakāms pašiem medniekiem un viņu NVO. Lai nu kas, bet aprīkoti mednieki mūsdienās ir ne sliktāk, bet brīžem arī labāk kā ZS un šaut prot, un likumus zina, un pirmo palīdzību. Jā, militāro taktiku viņi nav apguvuši, vai apguvuši sen, bet no viņiem tā netiktu prasīta. Viņiem būtu jāprot un jāveic tikai viens taktiskais manevrs “12 stundu laikā pēc signāla pārņemt iepriekšnoteiktu  neapsargātu teritoriju (ēku, objektu) un sākt to apsargāt pret sabotieriem, diversantiem un nemierniekiem“. Cīņa ar regulāro karaspēku nebūtu viņu uzdevums. Valsts  vai pašvaldības rūpētos par sardzes apgādi un savlaicīgi nodrošinātu tiesisko bāzi.

Pati ideja somiem ir absolūti pareiza, sākoties hibrīdkara militārai fāzei nepieļaut vietējo “slavjansku” var tikai uzreiz pēc pirmajām invāzijas pazīmēm (pēc pašvaldības signāla)  ātri, preventīvi, pašiem, negaidot “strelkovu”, “bezleru” un “motorollu” ierašanos,  ņemt savā apsardzē  vietējās un novada nozīmēs  infrastruktūras objektus un administratīvās ēkas.  Tam vajadzēs ĻOTI daudz personāla, ko IeM un NBS nebūs pa spēkam nodrošināt. NBS dod Dievs tikt galā ar saviem uzdevumiem.  Būs vajadzīgi, ja ne gluži kara-vīri un zemes-sargi, tad vismaz sardzes-vīri, kuri zina no kura gala plinti lādē. Cīnīties, lai izsistu šādus aizstāvjus no objekta   irregulārai vienībai (kas pati slapstās) vienkārši neatmaksājas,  to pierāda 2014.gada notikumi Harkovā un Dņepropetrovskā (tagad Dņeprs), kur  vienā vai otrā veidā  nemiernieki netika ielaisti vai viņiem neizdevās nostiprināties objektos.

Zemāk citāti no somu raksta par šo iniciatīvu   Google translator tulkojumā (sorry) :

Turpināt lasīt

%d bloggers like this: