Tag Archives: valsts aizsardzības koncepcija

Leksikonam


# MultiDomainBattle

vara bungas: neautorizēti tulkojot “kauja vairākās dimensijās”,  21.gs. termins ar ko apraksta nākotnes kaujas vidi,  ko raksturo nepieciešamība koordinēt un sinhronizēt operācijas gaisā, jūrā, uz zemes, kibertelpā, kosmosā un visā elektromagnētisko viļņu diapazonā. Pārākums par pretinieku vienā vai pat vairākos elementos vairs negarantē panākumus, savukārt uzvaru nodrošina  kaujas operāciju sinerģija starp visiem kaujas vides elementiem.

Šim par godu US pārrakstīja FM 3-0 (savējie sapratīs, cik tas ir svarīgi).

NBS pašreizējam attīstības līmenim tas viss ir “tālais kosmoss” uz ko tomēr vajag tiekties. Par aspera ad astra.

 

PS F.Karbers 07:00

vēl

Advertisements

3% pa lēto


[..] The total strength of the Belarus armed forces is 45,000 active personnel, including 29,000 army and 16,000 air force, and at least 270,000 reservists. The army consists of one special purposes brigade, four mechanized brigades, one mobile brigade, four artillery brigades, one missile brigade and two artillery groups. There are two operational commands — the Western in Grodno and the Northwestern in Borisov. [..] But allocated resources
for the defence sector in the last five years has been insufficient, hardly enough
to sustain the defence system — in 2012 — 595.5 million USD, in 2013 —
686.4 million USD, in 2014 — 779.4 million USD, in 2015 — 746.2 million
USD, and in 2016554 million USD. [..]

avots: Noras Vanagas raksts “The Defence Policy of Belarus: A Regional Perspective” (rakstu krājums Belarusian Foreign Policy:360° Editor: Andis Kudors 57.lpp)

vara bungas: Atkal vēršu uzmanību nevis uz absolūtiem skaitļiem, bet uz proporcijām. BY ir paliela valsts ar  10 milj. iedzīvotāju, bet tā nebūt nav bagātāka par LV, aizsardzības budžeti mums ir paraktiski  vienādi, tomēr regulārā armija kopā ar rezervi (t.sk. 1,5 gada ilgā  OMD laikā sagatavoto) ļauj BY armijas virspavēlnieam rēķināties  ar 3% valsts aizsardzībai militāri  sagatavotu iedzīvotāju, turpretī LV tādu ir  mazāk par 1%.  Tā ir milzīga starpība. Atsevišķs jautājums ir kara materiālu un ieroču krājumi, bet tie ir tikai dzelži kurus var saņemt vai iepirkt, atšķirībā no kvalitatīva  mobilizācijas rezerves personāla, ko gadu desmitiem jāuzkrāj uzskaitē pēc  profesionālo karavīru dienesta beigām un  OMD. Tas viss ir nepopulāri,  dārgi, mokoši, problemātiski, bet cita ceļa izveidot vērā ņemamu rezervi, kas nodrošinātu atturēšanas efektu, nav.

PS Minētajā rakstu krājumā ir vēl vairāki ievērības cienīgi raksti par BY.

Ašie somi


[..] wartime strength of the Finnish armed forces, from 230,000 to 280,000 soldiers [..]  The most important branch of the armed forces is the army itself, which in peacetime numbers 3500 professional soldiers and around 14,000 conscripts. After mobilisation, these forces are divided into manoeuvrable troops (35,000), which are the main strike force of the army; regional troops (125,000), that is, territorial defence, tasked with slowing down the enemy; and local forces (5000), which are assigned to defend military sites, critical infrastructure and support to the authorities. [..]

avots

vara bungas: Tātad 3,5K somu PD karavīru ikdienā kaut kā tiek galā ar 14 000 OMD, turpretī NBS 5K  PD  nevar atrast cilvēkresursus 1-2K B/OMD karavīru apmācībai. Ļoti dvaini, jo īpaši, ka  FI šogad startē augstas gatavības vienību  projekts, kas tiks formētas no OMD  (!) karavīriem, kas brīvprātīgi pieteiksies dienēt 1 gadu pusgada vietā. Interesanti, ka daži LV “vissirčotka” kantora troļļi pamanās šo faktu pasniegt kā FI OMD vājumu.

[..] This year marks the start of one of the most visible development outcomes, namely, a 347-day readiness unit training programme for conscripts. This readiness unit training programme begins in accordance with the regular conscript training cycle for the first six-month period after which the conscripts move on to the readiness unit training phase and that of readiness. The readiness unit sustains the capability for functioning rapidly within the entire national terrain as tasked with national defence and supporting other authorities. [..]

avots

Tomēr vēl interesantāka ir  proporcija: 5 miljoni somu iedzīvotāju  spēj ģenerēt 125K lielu teriotoriālo armiju (25k no katra 1 miljona) pateicoties OMD apmācītajiem rezerves karavīriem, kamēr mūsu teritoriālo karaspēku (8000 (?) ZS ) veido tikai 5K no “katra” 1 miljona iedzīvotāju.  Kā saka latviešiem vēl  ir  kur augt.

vēl

On conscription


vara bungas: Runājot par gribas  aizstāvēt vērtības  nepieciešamību, nevar nerunāt arī par  spēju aizstāvēt vērtības. Ja būtu citādi, tuvcīņas pulciņi bankrotētu.

Turpināt lasīt

Dienas grauds


vara bungas:  Paldies LIIA vadībai par drosmi iekļaut nepopulāru un sensitīvu tēmu Rīgas konferences materiālos. Tomasa Jermalavičusa  rakstā sīki un smalki izstāstīts par LT B/OMD atjaunošanas vēsturi un tās niansēm:

Tomas Jermalavičius “REINSTATING CONSCRIPTION IN LITHUANIA: BRINGING THE SOCIETY BACK INTO DEFENCE?” ,  LIIA izdevums “Security in the Baltic Sea Region: Realities and Prospects: The Rīga Conference Papers 2017” 33. lpp

“[..] another important lesson of Lithuania’s transition back to
conscription – leadership truly matters. The need for political leadership
in triggering change, building consensus and removing obstacles, as well
as military leadership in preparing the defence organization, explaining
military service to the public and handling the inevitable incidents
is obvious.[..]”

VB: jākonstatē, ka ar līderību ir problēmas , jo neviens LV valdošo koalīciju veidojošais politiskais spēks   B/OMD atklāti  neatbalsta. NA atbalsta atsevišķu deputātu līmenī. Par opozīciju vispār nav ko runāt. Reti sastopama pozīcijas un opozīcijas  vienprātība, nevienā citā jautājumā tāda nav manīta.

“[..] Should Latvia deem it necessary to reinstate mandatory military draft at some  point, Lithuania’s experience supplies many valuable lessons and insights. [..]”

VB: Ačiu!

VB:  Iesaku turpat par EE:

  • Henrik Praks ESTONIA AND THE MILITARY ASPECTS OF THE SECURITY OF THE BALTIC SEA REGION 23.lpp

Kā arī iedvesmojošu tekstu par Trampu un Baltijas aizsardzību

  • Glen Howard, BALTIC SECURITY IN THE AGE OF TRUMP  104.lpp

[..] Therefore, time and space remain critical in the defence of the Baltics, while Latvia’s ability to deter Russian forces long enough
until the “cavalry arrives” remains critically important. [..] homeland defence and the historical legacy of what the Latvians achieved in defending the Courland pocket from 1944 to 1945 remain critically important as it signifies that the Latvian nation will defend every inch of their homeland until western assistance arrives. And if Latvia is overrun, it will resort to the guerrilla warfare  of its forefathers [..]

VB: Nu ko, gerillas, esam gatavi soļot senču pēdās ?

PS Glens Hovards ir tas pats amerikānis, kurš vēl 2016.gadā aicināja LV atjaunot OMD.

Dienas sviests (papidināts 30.09.)


[..] AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas.  [..]

avots

vara bungas: tās ir 10 diennaktis… pēc tam jaunizceptos “rezrves karavīrus” (!) reizi 4 gados nebrīvprātīgi  aicinās uz rezerves karavīru mācībām. Pieņemot, ka tās katru reizi ilgs  kādas 15 dienas, tad savā mūžā  skolnieks paspēs piedalīties mācībās kādas 10 reizes  un ap savu 60 gadu jubileju kļūs par rezerves karavīru bez pēdiņām. Kolosāla ideja! Latvian know-how! ibio-rio kā sacīt jāsaka…

UPD1

[..] “Ja sāktos karš, šie jaunieši zinātu, ko darīt un savu vietu, būtu apmācīti, kā rīkoties ar ieroci,” [..] skaidroja A. Latkovskis

[..] Mirbahs pārliecināts, ka Kājnieku skolas programma paredz rezerves karavīra kvalifikācijas iegūšanu, ar ko pietiek, lai izdzīvotu un spētu rīkoties ar ekipējumu un ieročiem. Tas gan nenozīmējot, ka šāds jaunietis ir spējīgs doties kaujā – tam nepieciešama kolektīvā apmācība.[..]

avots

Kājnieku skolā vērā ņemama  kāreivja apmācība līdz  2. līmenim ilgst 16 nedēļas klātienē un turpinās visu PD dienesta laiku. Kādēļ latviešu tautai būtu jāamierinās ar pusapmācītiem rez.karavīriem ? Atklājiet programmas saturu!

Te nu mēs esam un ārā netiekam


avots

vara bungas:  Paši mēs varam zīmēt šādas tabulas katru dienu, bet kad to izdara poļi… Rakstā autors izgaismojis  būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu aizsrdzības konceptiem. Stāsot par LV  “koncepciju” viņš politkorekti balstījās uz LV AM oficiālo viedokli un  argumentiem, lai gan brīžiem tie nonāk pretrunā paši ar sevi.  Piemēram:

Turpināt lasīt

Dienas grauds


avots

vara bungas: Ko “pipars” uz to teiktu ? 🙂  vai tie, kuri dienējuši OMD  Sužu Izlūkdesanta bataljonā, vai Štāba bataljonā vai Krasta apsardzes vienībā utml. Bet OK, izvērtēt  vajag. Ka tik vērtēšana  neievelkās.

Atbilde uz atbildi


“[..] Gada pirmajā pusē pieteiktā ideja par valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās nav pazudusi. To plānots kā izmēģinājuma priekšmetu mācīt vidusskolās, sākot ar 2018./2019. mācību gadu, bet pilnībā skolu mācību programmās tas tiktu iekļauts 2020. gadā. Lauvas tiesu izmaksu, kas saistīta ar šo valsts aizsardzības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai nepieciešamo ieceri, segšot Aizsardzības ministrija (AM).Šāda priekšmeta ieviešana ir AM atbilde diskusijai, vai Latvijā nepieciešams atjaunot obligāto militāro dienestu, lai radītu pietiekami daudz rezerves karavīru [..]”

avots

vara bungas: Dusmu vairs nav. Mums ir darīšana ar cilvēkiem, kuri saprot, ko dara un viņiem ir piešķirtas attiecīgas politiskās pilnvaras.  Fair enough. Situācija var tikt mainīta tikai caur vēlēšanām balsojot par partijām, kurām ir/būs cits redzējums par to kā veidot NBS rezervi.  Tomēr arī šo “atbildi”  idejai par pilsoniskā militārā dienesta (OMD) institūta ieviešanu (nav runas par 2006.gada modeļa OMD atjaunošanu) nevar atstāt bez ievērības. Ņemot vērā, ka nenotikusi diskusija šobrīd nu jau ir  bezjēdzīga, tikai dažas piezīmes.

Turpināt lasīt

Pārslēdzot programmas


vara bungas: zemāk ļoti informatīva intervija par septembrī  gaidāmās RU Valsts bruņojuma programmas (GPV) līdz 2025. gadam apstiprināšanu (šobrīd spēkā GPV līdz 2020.gadam).  Lai gan jaunā GPV būs pieticīgāk finansēta salīdzinot ar iepriekšējo (par kādiem 10%) , tās uzsvars visticamāk  tikt pārlikts no parādu atdošanas kara flotei uz SzS pārapbruņošanu (vairs ne tikai PSRS arsenāla modernizāciju),  un tad arī nākamo LV valdību AM/NBS vadībai būs jāsāk domāt par vismaz modernās munīcijas iepirkšanu tiem pašiem CG, kā arī pašu jaunāko PTVRK iegādi, kā arī par kaujas droniem, jo visam pārējam (t.sk. infrastruktūrai par kuru mēs tā rūpējamies) būs pavisam  maza nozīme cīņā ar  aktīvām bruņām, REC un robotizēto kaujas tehniku (uzsveru ne robotiem, bet robotizētām ieroču sistēmām). Turpinot iepirkt 50 gadus vecus ieroču un bruņojuma modeļus (izņemot artilēriju) mēs paši atņemsim sev jebkādas izredzes atstāt labus ierakstus vēstures grāmatās. Militārās tehnoloģijas attīstās un  ir jāspēj turēt līdzi, spēt tās līdzsvarot  vai arī jāatrod netriviāli risinājumi, kā iztikt bez moderniem ieročiem un nekrist kaunā. Domāju, ka nedrīkst turpināt praksi, kad  liela mēroga bruņojuma iepirkumi tiek izziņoti post factum, nemaz necenšoties skaidrot algoritmu kādēļ izvēlēts viens vai otrs risinājums.  Bet  iepirkumu stratēģijas caurspīdīguma tēma šobrīd, pirms Saeimas vēlēšanām, vēl nav aktuāla  un atkarībā no vēlēšanu rezultāta var arī nekad nekļūt aktuāla. Tādēļ pagaidām pētīsim kaimiņvalsts iepirkumu pamatojumu un centīsimies domāt stratēģiski,  ar 20-30 gadu perspektīvu vismaz, kā mēs to protam piemēram iepērkot elektrovilcienus.

Turpināt lasīt