Tag Archives: valsts aizsardzības koncepcija

Dienas grauds


[..] Why do we spend billions on defence, if we are not immediately threatened? For some countries—Israel, Latvia come to mind—the answer is self-evident. Countries that face a clear and immediate existential challenge know they need to spend on military and foreign policy. And they know why. [..]

Chrystina Freeland, CA ārlietu ministre

avots

runas esence Turpināt lasīt

Logs būs ciet vēl četrus gadus


[..]NATO klātbūtne Baltijas reģionā saglabāsies līdz 2022.gadam[..]

vara bungas: To jau var paredzēt, ka Baltijas Okinavas nebūs. Visam labam ir sākums un beigas, jo īpaši finansējumam. Mums (Baltijas valstīm) ir dots laiks – 4 gadi – sakārtot aizsardzības lietas un savstarpējās attiecības ģenerālštābu līmenī. Protams, šis termiņš ir nosacīts, tas var tikt pagarināts, tomēr pats galvenais ir ieskaidrot sabiedrībai, ka agrāk vai vēlāk, bet pienāks brīdis, kad par savu drošību būs jāatbild pašiem. LT un EE armiju rezervi ik gadu papildinās tūkstošiem 9 mēnešus līdz gadam mācītu OMD karavīru, savukārt  LV, ja viss izdosies, skolēni no militāriem pulciņiem   un  pusapmācīti 120-dienu  kursu absolventi. Kurš  atbildēs par sekām, ja brīdināti tika visi?

07:03 Tramps: “[..] Pat 2% no IKP nav pietiekami, lai nosegtu esošo iztrūkumu spēku modernizācijā, gatavībā un  lielumā [..]”

 

Naivitātes periods


[..] В формировании нашей армии можно выделить несколько периодов. Сначала, до вступления Литвы в НАТО, мы строили армию по принципу территориальной обороны. У нас было три бригады и большой резерв военнослужащих в запасе. Тогда у нас была призывная система. Нужно было новое оружие, но не было денег. На тот момент у нас уже было подано заявление в НАТО, и все наши стремления и усилия были направлены на то, чтобы вступить в альянс. Потом пришло время, которое я называю «периодом наивности». Тогда литовские политики поверили тому, что теперь нам не надо уделять очень большое внимание обороне и НАТО нам поможет. А с другой стороны, говорили, что никто на нас не будет нападать, потому что Россия уже другая. Кстати, вся эта наивная идеология была и в НАТО. Она влияла и на нас. В 2008 году мы отказались от призывников, армия уменьшилась, осталось несколько батальонов и одна бригада. [..] В тот период мы отказались от территориальной обороны — сейчас понятно, что это была большая ошибка. И после 2014 года у нас наступил следующий период развития нашей армии. В первую очередь мы вернули территориальную оборону. [..] В 2015 году мы вернули призывную кампанию. Сейчас призываем каждый год по 3500 молодых людей. Больше — пока нет резервов, но мы будем переходить на всеобщий призыв. [..]

Rasa Jukņavičiene, LT bijusi aizsardzības ministre

vara bungas: LT un LV līdz 2014.gadam izvēlētā aizsardzības modeļa ziņā bija ļoti tuvi un abi ļoti atšķīrās no EE. Tagad LT un EE modeļi sāk līdzināties, bet LV paliek turpat, kur bija – sakoduši zobus turpinām savu “naivitātes periodu”.

Ideja kā māja


[..] But this year, far from the headlines, Germany and two of its European allies, the Czech Republic and Romania, quietly took a radical step down a path toward something that looks like an EU army while avoiding the messy politics associated with it: They announced the integration of their armed forces. [..]

avots

vara bungas:  integrācija vācu vai poļu armijā  NBS nāktu par labu. Galu galā visas mūsu starptautiskās operācijas pierādīja, ka, lai nu ko, bet iekļauties un darboties angliski runājošos kolektīvos  NBS prot. VB jau rakstīju, ka, lai spriestu  par ES armijas iespējamību nākotnē,  vispirms būtu jāpanāk integrāciju/savietojamību reģionālā līmenī izveidojot kaujasspējīgu spēku grupējumus ar kaimiņvalstīm. Ja izdotos, tad var turpināt integrāciju tālāk, ja neizdosies, tad arī lielākā mērogā nav izredžu jebko panākt.  Nu, tad uzkāpsim kādā augstā priedē un palūkosimies apkārt. Ar ko integrēties? Rietumos nodevīgie un neitrālie zviedri, austrumos nedraudzīgie baltie krievi. Savukārt dezintegrācijas pakāpe starp LT, LV un EE aizsardzības modeļiem ir tik liela, ka vienīgais, ko var uzskatīt par puslīdz  kopīgu ir štābu procedūras un angļu valodas zināšanu līmenis. Attiecīgi mums CZ un RO pieredzi ar DE  pagaidām studēt pāragri. Ja šis vācu pilotprojekts izdosies, tad priekšlikumi mums nāks no PL caur LT, bet vispirms Baltijas valstīm vajadzētu beidzot pašiem vienoties kopējā dziesmā . Varu iedomāties, ka kašķis starp brāļiem-ģenerāļiem būs nevājš un, ja LT  var nospļauties un “aiziet” DE un PL virzienā, tad EE nav kur likties bez LV, vienota telpa, vēsturiskas saites u.t.t. EE var uzskatīt par  militāro reformu līderi Baltijā, tā ir veltījusi ne mazums kritikas NBS kaujas spējām un lielākai daļai no pārmetumiem var piekrist, līdz ar to, lai Baltijas reģionālais militārais klāsters kļūtu par ķieģelīti nevis caurumu Eiropas mūrī, pirmie, kuriem būtu jāmainās ir mūsu NBS. Slikta ziņa AM.

Dienas grauds


[..] Let us be clear about three facts. First, all battles and all wars are won in the end by the infantryman. Secondly, the infantryman always bears the brunt. His casualties are heavier, he suffers greater extremes of discomfort and fatigue than the other arms. Thirdly, the art of the infantryman is less stereotyped and far harder to acquire in modern war than that of any other arm. The role of the average artilleryman, for instance, is largely routine; the setting of a fuse, the loading of a gun, even the laying of it are processes which, once learnt, are mechanical. The infantryman has to use initiative and intelligence in almost every step he moves, every action he takes on the battle-field. We ought therefore to put our men of best intelligence and endurance into the Infantry.[..]

avots

VB: … Piekrītu. Nepiekrītu  Nesapratu:

Turpināt lasīt

Dienas grauds


[..] “Iemaņas var būt noderīgas. Es gan rosinātu nevis nodarboties ar kārtējo mācību priekšmetu ieviešanu, bet meklēt alternatīvas, piemēram, skolēni šīs prasmes varētu apgūt nedēļu mācību gadā projekta ietvaros sadarbībā ar Zemessardzi vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.” Kā vēl vienu alternatīvu viņš min iespēju konkrēto vielu integrēt sporta stundās, kuru laikā ciemotos militāristi un palīdzētu apgūt zināšanas.”[..]

avots Dienas raksta anotācija

vara bungas: Kad mēs domājām, ka sasniedzām dibenu, no apakšas pieklauvēja…  Diskusija aiziet pašplūsmā, skolu direktori un  pedagogi kāpj tribīnē un stāsta pasaulei kā gatavot rezerves karavīrus. Apsmieties var. Vāks.  Tomēr problēma nav skolotājos vai militārā mācībā skolā, tā var būt vai nebūt, ļaunuma vai labuma no tā nav nekāda. Ļaunums nāk no karavīra profesijas apgūšanas profanācijas, no OMD likvidācijas un spītīgas neatjaunošanas, no knapi apmācītu bērnu ieskaitīšanas rezerves karavīros (uzliekot arī attiecīgas saistības un pienākumus), no vēlmes uzlabot rezerves karavīru statistiku neveicot investīcijas (faktiski neko nedarot). Parādiet man vēl vienu modernu  valsti, kur skolēns, kurš iemācījies atšķirt karavīru dienesta pakāpes un iekurināt ugunskuru mežā tiek atzīts par labu esam karošanai  kājnieku vienībā kareivja dienesta pakāpē  un es vairs par šo tēmu nerakstīšu.

 

Tavu matemātisko spēju


[..] Mēs izrēķinājām, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana [skolās]  ir izdevīgāka par obligāto militāro dienestu, jo tam vajadzētu ne tikai papildu instruktorus, bet arī kazarmas [..]

avots

Turpināt lasīt

Par to pašu


[..]Konvencionāla uzbrukuma gadījumā sauszemes spēku uzdevums nav aizsargāt valsts teritoriju, bet gan mērķtiecīgi iznīcināt pretinieka tehniku un dzīvo spēku, kā arī radīt apstākļus, lai spētu ierasties sabiedrotie. Lai to panāktu, mūsu vienībām jābūt mobilām, jāmāk darboties ar ekipējumu, sekmīgi jāizmanto improvizāciju un spējas strādāt informācijas vakuumā. [..]

[..] Aizsardzības sistēma spēs veikt savas funkcijas tikai tad, ja visi tās elementi, tostarp mobilizācijas un civilās aizsardzības sistēma, būs attīstīti un spēs savstarpēji sadarboties.[..]

Uģis Romanovs, pulkvežleitnants (rez.) , Baltijas aizsardzības koledžas pasniedzējs

avots

Turpināt lasīt

Par procentiem


Latvijas Avīze 2017.gada 7.marts

Turpināt lasīt

Dienas grauds


“[..] Asked if this means following in the footsteps of regional allies such as Lithuania and Sweden and reintroducing conscription Garisons said that was not an option for at least five years citing a need for increased expenditure on both infrastructure and command staff.

‘If we decide right now for conscription that would mean [spending] the next three years all available budget on infrastructure and not procuring any weapons,’ he explained. ‘That would be, from my point of view, a big mistake to start something new…we would have everything but in reality we would have nothing.’ [..] ”

avots

vara bungas: Likmes aug, nu jau O-MD pāris bataljonu gadā sagatavošanas/infrastruktūras  izmaksas LV pārsniedz  0,5 miljardu eiro (viss AM budžets investīcijām trīs gadu laikā). Vells, kā LT un EE tas izdodas? Iztēli spridzinošais  cipars  “pusmiljards” tagad attiecas ne tikai uz  kājnieku brigādes bruņošanu un ekipēšanu, bet arī uz O-MD atjaunošanu. Īstais laiks valstij aizņemties no tautas , kā to dara ukraiņu un citas valdības, kas neprot prognozēt un plānot aizsardzības izdevumus ilgtemiņā.