Category Archives: ģenerālis Pēteris Radziņš

Svētku diena (papildināts 15.11.)


11.novembrī  atklāta ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas plāksne

avots

vara bungas: Paldies Nacionālai Apvienībai un īpaši  Dacei Kalniņai par neatsveramu atbalstu un ieguldīto darbu, kas ļāva Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrībai sadarbojoties ar tēlnieku Jāni Strupuli un akmeņkali Gunti Pandaru veiksmīgi materializēt labu ideju.

“Ar tautu un  Tēvzemi sirdī cīnīties līdz uzvarai!”

Turpināt lasīt

Advertisements

Dienas grauds


G. Grīnbergs. Ja būtu klausījuši ģenerāli Radziņu. Tukuma ziņotājs, 1942, Nr. 13.

“Vēlākie traģiskie notikumi skaidri pierādīja šo vārdu patiesību: mūsu karavīri nevarīgi noskatījās, kā boļševiki slepkavoja mūsu robežsargus līdz ar viņu ģimenēm un pēc tam kā “uzvarētāji”, nodevēju un žīdu sveikti, pārpludināja mūsu zemi. Bet mūsu armijai tauta ziedoja veselu trešo daļu no sava nabadzīgā budžeta. Ap 50 milj. Ls katru gadu aizgāja armijas ēdināšanai un apģērbšanai, toties nekas netika atlicināts lidmašīnu un tanku iegādei.
Tādu atbildīgo valsts vadītāju rīcību nevar citādi nosaukt, kā par nodevību vai vieglprātību. Kur nu tagad palikuši mūsu karavīri? Tie noslepkavoti vai arī cieš savās nožēlojamās vergu gaitās tālajā Sibīrijā vai polāros ziemeļu apgabalos. Bet varēja būt pavisam citādi. Un pēdējo boļševiku moku gadu mēs jau nu nekādi nebūtu piedzīvojuši, ja būtu paklausījuši ģen. Radziņam. Sekodami Radziņa tālredzīgajam padomam, mēs būtu saglabājuši mūsu lieliskos armijas kadrus un, karam sākoties, būtu varējuši kādas 200 000 lielas latviešu armijas grupas sastāvā vīt sev nevīstošus slavas vaiņagus.”

Ģenerāļa P.Radziņa rakstu krājums. 49.lpp.

Grāmatas draugs


1.martā tālajā Mūžības ceļā devās “Vītolu fonda” ziedotājs Aivars Slucis – cilvēks, kura dzīvē pašas svarīgās vērtības allaž ir bijušas patiess patriotisms un godīgums, bet galvenokārt- savas zemes mīlestība, kura visu mūžu tika pierādīta ne skaistos vārdos un saukļos, bet reālā darbībā un palīdzībā tiem, kam tā bija visvairāk nepieciešama.

avots

vara bungas: Pateicoties Aivara pasūtītajiem eksemplāriem ģenerāļa P.Radziņa rakstu krājums nonāca pie lasītājiem daudz ātrāk nekā tas varētu būt bijis. vēl

Vieglas smiltis, marine!

 

Dienas grauds


[..] Ja krievi sacīs mums, ka Baltijas jūra ir viņiem vajadzīga, un tādēļ tie pienāks pie šīs jūras un saimniekos, kā tie saimniekojuši jau divi simts gadus, ieskaitīdami kā šo jūru, tā visu zemi starp jūru un Krieviju par savu zemi, vai tad mēs, latvieši, ar to varam apmierināties? Apmierināties mēs varam tanī gadījumā, ja mēs izpildīsim visu, ko krievi mums teiks: mēs palīdzēsim tiem tirgoties caur Baltijas jūru, par ko viņi mums daudzmaz dos arī atlīdzību; tā kā krievi latviski nerunā, tad mēs runāsim krieviski, un, kas runās krieviski, tas krieviem būs vairāk noderīgs un dabūs labāku atlīdzību. Tad – krievi ir pareizticīgi, tādēļ arī mums būs izdevīgāk palikt par pareizticīgiem, un kad mēs paliksim par pilnīgiem krieviem, tad mums būs tikpat laba dzīve kā pašiem krieviem.

Visā dabā katrs stāds, katrs kustonis aizstāv savu būtību līdz beidzamam un nekad nepārvēršas par otru. Cilvēcē ir diedelnieks vienīgais, kurš negrib būt par to, kas viņš ir, lūdz katru pēc dieva dāvanām. Visi citi cilvēki paši sev sagādā visu, ko Dievs ir dāvinājis. Tādēļ arī diedelnieks ir tā tauta, kura negrib aizstāvēt savu būtību, un tādai tautai ir jāmirst un jāpazūd. Katra tauta, kura sevi atzīst un ciena kā tautu, arī aizstāvēs sevi līdz beidzamam, tā neatļaus svešiniekiem atņemt savas dabas bagātības, tā nepaliks par svešinieku kalpu un pēc tam nepāries pavisam svešniecībā, nozūdot kā atsevišķa tauta. Ja arī, cīnoties līdz beidzamam, tā tiks uzvarēta un apspiesta, tad, apsargājot un uzturot savas īpatnības, tā izdevīgā brīdī atsvabināsies no sveša jūga un paliks par savu tautu.
Kā katram stādam, katrai dzīvnieku sugai, tā katrai cilvēku tautai ir ne tikai tiesības, bet ir dabisks pienākums aizsargāt visas savas dabiskās tiesības. Bet, tā kā vienas tautas dabiskās tiesības saduras ar citu tautu dabiskajām dzīves tiesībām, un atteikšanās no šīm dzīves tiesībām nozīmē tautas nāvi vai iznīkšanu, vai vismaz tautas samazināšanos, tad katrai tautai, kura grib par tādu palikt, ir jāaizsargā šīs dzīves tiesības ar visiem spēkiem. Šo dzīves tiesību aizsargāšana ir tautas karš. [..]

ģenerālis Pēteris Radziņš

avots: “Karš” Ilustrētais žurnāls. Rīga. 1920. g. Nr. 3.

22.janvāris Ukrainas Vienotības diena


[..] Tātad jaunajām valstīm, lai nodrošinātu savu patstāvību un neatkarību, ir vajadzīgs radīt dzīves spējību – radīt valstisku darbību visos arodos un būt militāri stipram. Visām jaunajām valstīm jārada cieša savienība no Ziemeļu okeāna līdz Melnajai jūrai. Nekas vēl nav galīgi nobeigts un nodibināts, vēl ir pāragri atdusēties uz lauriem – ir jāstrādā tikpat centīgi un ar tādu pat patriotismu kā pašā sākumā. Citādi visi iekarojumi un ieguvumi var izslīdēt no rokām.[..]

 ģenerālis P.Radziņš
Latvijas Kareivis, Nr. 176 (1920, 21. septembris)
vara bungas:  Šodien, Ukrainas Vienotības dienas priekšvakarā,  Ukrainas vēstniecībā Latvijā tika atklāta informatīva izstāde par ģenerāli Pēteri Radziņu un citiem latviešiem, kas cīnījās par Ukrainas neatkarību. Ar uzrunām uzstājās ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības priekšsēdētājs A. Purviņš un Ukrainas Vēstnieks Latvijā Jevhens Perebijnis.
wp_20170121_003
wp_20170121_016
22.janvāris tiek svinēts kā Ukrainais Vienotības diena, jo 1918. gada janvārī tika izveidota Ukrainas Tautas republika, savukārt bijušās Austroungārijas impērijas teritorijā – Rietumukrainas Tautas republika. 1918. gada decembrī abu valstu līderi Fastovā parakstīja pirmsapvienošanās līgumu. 1919. gada 22. janvārī šis līgums, kas vēsturē iegājis kā ukraiņu zemju apvienošanās akts, tika pasludināts tagadējā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Sofijas laukumā. Šie valsts svētki simbolizē ukraiņu zemju vienotību.
Pasākums vēstniecībā bija kupli apmeklēts un norisinājās draudzīgā atmosfērā.
Tas viss ir jauki, bet palīdzēt Ukrainas karavīriem, kas frontē joprojām  iet bojā katru baltu dienu var šeit.

Dienas grauds


[..] If the current nightmare scenario would come true, and NATO would experience a significant split, one of the more likely scenarios is a reforming of smaller alliances by countries which share the same outlook on national threats in general and the Kremlin in particular. These ‘non-moderated’ alliances would be smaller, but their greater cohesion would also mean that their response time would be faster and that their unity would be harder to manipulate. As such they would be a new kind of adversary for Putin, and one which the current Russian campaign would be ill-suited to meet.[..]

Robin Häggblom

Turpināt lasīt

Lāčplēša gars (papildināts)


Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu.

[..] Kas grib dzīvot, tam ir jāaizstāv sava dzīve; dzīvos tas, kas ir spējīgs sevi aizstāvēt; un sevi aizstāvēt būs spējīgs tas, kura sirdī valdīs kareiviskas drošsirdības un varonības gars – Lāčplēša gars.[..]

Ģenerālis P.Radziņš

Latvijas Kareivis, Nr. 252 (1923, 11. novembris).

Turpināt lasīt

Padomi jaunajam virsniekam


vara bungas: Sens stāsts, kas ļauj labāk izprast un iztēloties, kādi bija tie  Krievijas imperatora armijas virsnieki, kas vēlāk dibināja Latvijas armiju.

1904.gads

Turpināt lasīt

Koncerts +


Ceturtdien, 14. jūlijā, plkst. 18:30, Mazajā Ģildē (Amatu ielā 3/5) notiks Latvijas Ukraiņu kongresa un Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības rīkots koncerts “Ukraina-Latvija: no sirds uz sirdi”.

Turpināt lasīt

Dienas grauds


[..] Par to možo un spirgto garu, kas valda mūsu karaspēkā, starp citu, spilgtu liecību dod mūsu kareivju ārējais izskats. Ikviens novērotājs tiek noteikti pārliecināts, ka viņa priekšā vairs nav pelēkā masa, par kādu tika ātri pārvērsti krievu armijas iesaukumi, bet gan kā visa latvju karavīru saime jūtas jautri un dzīvi.[..]

ģenerālis P.Radziņš

Latvijas kareivis, Nr. 97 (1924, 30. aprīlis).

Turpināt lasīt