Portāls (papildināts 15.08.)

Vismaz 2 bataljona kaujas grupas (135. MSP  un  693.MSP ) kopš 2008.gada jūlija pilnā kaujas gatavībā  pie Roki tuneļa Ziemeļu portāla gaidīja pavēli šķērsot GE robežu. Šādus spēkus nav iespējams pacelt, organizēt un pardislocēt dažu stundu laikā –  karš bija ieplanots, spēki uzkrāti.

2008. gada Gruzijas – Krievijas kara izvērtējums

avots:  LĀI (LIIA)  2015.gada publikācija “KRIEVIJAS DROŠĪBAS POLITIKA IEPRETIM KAIMIŅVALSTĪM LĪDZ 2020.GADAM:DRAUDI UN IESPĒJAS LATVIJAI“16.lpp


Ikvienas valsts militārā stratēģija un taktika tiek balstīta uz secinājumiem, kas tiek izdarīti no iepriekšējo konfliktu rūpīgas analīzes, neatkarīgi no tā vai tā ir pašu vai citu valstu pieredze. Krievija nav izņēmums un tās militārā doktrīna, un operatīvā māksla tiek pielāgota tām atziņām, kas gūtas analizējot kļūdas un uzvaras, kas izcīnītas pašu vai citu spēkiem. 2008.gada augusta karš ar Gruziju nav izņēmums. Šo konfliktu var uzskatīt par pagrieziena punktu Krievijas armijas operatīvajā mākslā, pēc kura notika gan strauji uzlabojumi, gan apjomīgas reformas, kas ietekmē un ietekmēs arī nākotnes bruņoto konfliktu norisi ar Krievijas bruņoto spēku piedalīšanos.
Kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem un līdz pat astoņdesmito gadu beigām Krievijas operatīvā doktrīna lielā mērā balstījās uz taktisko un stratēģisko kodolieroču izmantošanas prioritāti, bet jau 90-to gadu sākumā kļuva skaidrs, ka armiju nepieciešams gatavot arī konvencionālā kara operācijām bez neizbēgamas kodolieroču izmantošanas. Tobrīd Krievija tam vēl nebija gatava, ko spilgti pierādīja divas Čečenijas kampaņas, kurās federālie spēki izcīnīja nepārliecinošu uzvaru, bet ņemot vērā zaudējumus, to var uzskatīt arī par militāru neveiksmi.
21. gadsimta sākumā Krievijas bruņotajos spēkos tika veiktas reformas, kuru rezultātā Krievijas militārie teorētiķi cerēja pielāgot Aukstā kara laika taktisko doktrīnu un „kosmētiski” uzlabot armijas spējas: pārsteidzot pretinieku nesagatavotu, nodrošināt sev nospiedošu pārsvaru uguns jaudā, kā arī īsā laikā kāpinot operācijas tempu panākt izšķirošo priekšrocību un gala rezultātā uzvaru. Šāda pieeja tika pamatota ar to, ka reģionālā karā (globālam karam Krievija tolaik nebija gatava ne ekonomiski, ne politiski) „tuvajā pierobežā” Krievijai vienmēr būs pārsvars par pretinieku konvencionālajā bruņojumā un ieroču sistēmās, kuru krājumi, salīdzinot ar reģionālajiem sāncenšiem, Krievijai bija gandrīz neizsmeļami. Līdz ar to Krievijas militārie teorētiķi piedāvāja likt uzsvaru uz tādu operāciju veikšanu, kas ātri un pārliecinoši izšķirs kara iznākumu neļaujot pretiniekam mobilizēties aizsardzībai. 32
Šim nolūkam tika piedāvāts balstīties uz šādiem taktikas elementiem:
-stratēģiskā un operatīvā pārsteiguma momenta panākšanu pār pretinieku, veicot maldināšanas operācijas.
-uzdevumam pielāgotu kaujas grupu komplektēšanu no dažādām vienībām, kas spētu patstāvīgi darboties pretinieka aizmugurē, graujot tā spējas aizstāvēties. Tika uzsvērts, ka kaujas lauka konfigurācija vairs nav lineāra un tas vairs nav arī viendabīgs.
– pārāku mehanizācijas pakāpi un ar augstu artilērijas piesātinājumu, kas ļautu darboties kaujas laukā ar ļoti augstu tempu, bet nezaudējot kaujas efektivitāti, kā arī tuvoties pretiniekam strauji un negaidīti.
– izvairīšanos no spēku mobilizācijas fāzes, kas varētu atklāt pretiniekam nodomu.
Liela nozīme, īstenojot šādu tipiska „zibenskara” taktiku, tika piedēvēta gaisa desanta karaspēkam un augstas gatavības vienībām, kuru sastāva kodols tika komplektēts galvenokārt no profesionālā dienesta karavīriem.
2008.gada Krievijas karu pret Gruziju var uzskatīt par augstākminēto stratēģijas jauninājumu pārbaudi, turklāt uz to nepilnību analīzes pamata Krievijas bruņotajos spēkos tika veikti tālākie uzlabojumi un taktiskie precizējumi, kas savukārt tika pārbaudīti praksē sešus gadus vēlāk Ukrainā.
Kopumā publiskajā telpā radies iespaids, ka 2008.gada augusta notikumi Gruzijā bija negaidīts, straujš konflikts, t.s. „piecu dienu karš”, kura iemesli vēl joprojām ir neskaidri, turklāt Gruzijas tēls nav tīrs no aizdomām par Krievijas izprovocēšanu uz „atbildes” triecienu. Šādu pieņēmumu esamība zināmā mērā liecina arī par Krievijas uzvaru propagandas karā (kas bija 2008.gada augusta kara viens no elementiem), kas pret Gruziju, nepārtraukti, bet ar dažādu intensitāti, turpinājās kopš tās neatkarības atgūšanas. Tomēr, lai izprastu 2008.gada augusta notikumus, ir jāpieņem fakts, ka Krievijai vienmēr bija un būs stratēģiskas intereses Dienvidkaukāza reģionā, kuru aizstāvēšanai un realizācijai nepieciešams, lai Tbilisi valdītu draudzīgs režīms bez eirointegrācijas un NATO dalības ambīcijām.
Gruzijas ģeopolitiskais stāvoklis un realizētā ārpolitika ir īpaši svarīga Krievijai, jo tieši Gruzija nodrošina sauszemes tranzītu ar Krievijas tuvāko sabiedroto Armēniju un tai ir svarīga loma Kaspijas jūras ogļūdeņražus tranzītā uz Eiropu izmantojot, cauruļvadus, kas nevar neskart Krievijas enerģētiskās drošības intereses. Kopš 2004.gada, kad pie varas nāca prezidenta Mihaila Saakašvili valdība, kas realizēja aktīvu pro-rietumniecisku politiku, Krievijai parādījās akūta nepieciešamība demonstrēt savu atjaunoto ārpolitisko gribu un atgādināt par savu noteicošo lomu Dienvidkaukāzā. Šim nolūkam neliels, bet uzvaru nesošs bruņots konflikts kalpotu vislabākā veidā. Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka Gruzijas militāro reformu un bruņoto spēku modernizācijas process ar NATO valstu palīdzību attīstījās ļoti ātri un tika dāsni finansēts (kopsummā ap 10 miljardi ASV dolāru, aizsardzības izdevumiem sasniedzot 4% no iekšzemes kopprodukta), Gruzijas modernizētie bruņotie spēki sāka veidot reālu apdraudējumu neatzītu Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku režīmiem un jebkurā brīdī varēja tos sagraut. Šādas iespējas palielinājās ar katru gadu pēc 2004. gada. Ja Krievija zaudētu ietekmi uz saviem satelītiem Abhāziju un Dienvidosetiju Krievijas zaudētu arī ietekmes sviras Dienvidkaukāzā. Nav labāka paņēmiena kā mazināt kādas valsts militāro potenciālu par tā iznīcināšanu bruņota konflikta laikā. Ņemot vērā kopējo Gruzijas ekonomisko vājumu, zaudēts karš padarītu to vēl vairāk atkarīgu no Krievijas tirgus un investīcijām, kā arī veicinātu nevēlama režīma maiņu.
Loģiski vērtējot situāciju Dienvidkaukāzā 2008.gada augusta kara priekšvakarā, var secināt, ka, lai sasniegtu augstākminētos mērķus Krievijas armijas un flotes operācijas laikā būtu ne tikai jāokupē/jāieņem Abhāzijas un Dienvodosetijas teritorijas, kas ir diezgan skaidrs un acīmredzams uzdevums, bet arī jāieņem galvenās Gruzijas ostas- Poti un Batumi. Tas izolētu valsti no jūras, kā arī pārtrauktu energoresursu tranzītu no Azerbaidžānas pa Gruzijas teritoriju, kas nodrošina valsts budžetam ievērojamu ieņēmumu daļu.
Ņemot vērā, ka Krievijas iebrukums Gruzijā 2008.gada augustā bija plānots un gatavots, tā norisē var saskatīt dažus jauninājumus Krievijas bruņoto spēku operatīvā mākslā, kā arī jaunus paņēmienus, kas tika pārbaudīti praksē. Piemēram, svarīgi atzīmēt informācijas kara pasākumu integrāciju ar armijas operāciju, kas kalpo gan operacionālu, gan stratēģisku mērķu sasniegšanai. Ne mazāk iespaidīga bija Krievijas bruņoto spēku spēku demonstrētās spējas pirmo reizi jaunākajā vēsturē veikt kombinētu (combined) operāciju, apvienojot kopējam mērķim Jūras, Gaisa un Sauszemes spēku, kā arī Gaisa desanta karaspēka, Miera uzturēšanas spēku un reģionālo zemessardžu vienības (t.sk. kazakus, osetīnu zemessargus un čečenu etniskās apakšvienības), pakļaujot tos vienotai vadībai un koordinējot to darbību.

Krievijas iebrukums Gruzijā bija rūpīgi un ilgstoši gatavota operācija, nevis spontāna reakcija uz Gruzijas „provokāciju” – miermīlīgas Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali artilērijas apšaudi. Par to liecina, visa operācijas gaita, kuras laikā Krievijas spēkiem, veicot operāciju sēriju Melnās jūras piekrastē un Dienvidosetijas ziemeļos izdevās panākt Gruzijas bruņoto spēku disbalansu, vienlaikus neļaujot tiem koncentrēt spēkus pretuzbrukumam. Tik augsta līmeņa koordināciju starp dažādu spēku veidu vienībām nebūtu iespējams panākt bez rūpīgas iepriekšējās plānošanas un operatīvā plāna izstrādes, kas turklāt tika prasmīgi realizēts. Par iepriekšēju plānošanu liecina arī mērķnoteikšana, kas ļāva Krievijas bruņoto spēku artilērijai un taktisko raķešu sistēmām darboties ar augstu precizitāti ļoti nelabvēlīgos kalnu apstākļos. Neveicot savlaicīgi rūpīgu un precīzu izlūkošanu vai veicot to pēc tam, kad sākās kaujas darbība, tas prasītu vairākas dienas, lai sasniegtu tādu informētības pakāpi par pretinieka spēku izvietojumu, kas ļautu iznīcināt tos ar tik lielu efektivitāti.
Par plānotu gatavošanos uzbrukumam Gruzijai liecina arī karaspēka tuvošanās koridoru (avenues of approach) inženiertehniska sagatavošana Krievijas pierobežā. Šim nolūkam 2008.gada vasarā uz Abhāziju tika nosūtītas Krievijas inženierkaraspēka vienība, kas veica dzelzceļa remontu, kas tika pabeigts tikai nedēļu pirms iebrukuma.33 Savukārt Dagestānā tika veikts autoceļa remonts, kas ved uz kalnu pāreju, kur atrodas, tobrīd jau labu laiku slēgtais, robežas pārejas punkts „Verhņij Lars”. Ņemot vērā kalnainā apvidus īpatnības un pārvietošanās maršrutu ierobežoto skaitu, šādu gatavošanos nevar uzskatīt par nejaušu.
Viens no dezinformācijas elementiem, kas maskēja spēku koncentrēšanu pierobežā 2008.gada vasarā bija Krievijas Dienvidu kara apgabala rīkotās mācības „Kaukāza 2008” (15.jūlijs – 2.augusts), kurā piedalījās 58.armijas vienības un Gaisa desanta karaspēka apakšvienības no Ivanovā, Pleskavā un Novorosijskā dislocētām GDK vienībām.34 Būtisks ir fakts, ka mācībās tika izspēlēta operācijas, kas pēc dažām dienām tika veikta praktiski, proti, mācībās tika apgūta miera uzturēšanas vienības atbloķēšana.35 Nevar noliegt, ka šīs mācības bija iepriekš plānotas, bet karaspēka atstāšana Ziemeļkaukāza poligonos nedēļu pēc to beigām liecina par to gatavošanu kaujas operācijai. Krievijas bruņoto spēku 58.armijas komandieris ģenerālleitnants Jurijs Netkačevs intervijā avīzei „Ņezavisimaja gazeta” 2008.gada 18.jūlijā atzina, ka faktiskais karavīru skaits, kas piedalās mācībās „Kavkaz 2008” ir lielāks par oficiāli pieteikto un karaspēks var netikt izvests no reģiona pēc mācību pabeigšanas.36 Mācību aizsegs ļāva Krievijai koncentrēt Abhāzijas un Dienvidosetijas pierobežas reģionā spēkus, kas skaitliski bija līdzvērtīgi Gruzijas spēkiem (ap 20 000 karavīru) un vairākkārtīgi pārsniedza bruņojuma un pieejamo rezervju ziņā. Gruzijas kaujas spējīgākā vienība – 1.kājnieku brigāde tobrīd atradās ārpus valsts robežām OIF misijā Irākā, bet 5.brigāde vēl bija formēšanas procesā. Pavisam kopā Gruzijas bruņoto spēku sastāvā 2008.gada jūlijā bija četras kājnieku brigādes (piektā formēšanas stadijā) un seši atsevišķie bataljoni (tanku, kājnieku, sanitārais, sakaru, nodrošinājuma un radioizlūkošanas).
Spēku samērs Kaukāza reģionā (IISS Military Balance 2008)

Jāatzīmē, ka ievērojams pārsvars personālā (vai lielas rezerves) un kaujas tehnika nav uzskatāms par pārmērību, ja kaujas darbība paredzēta kalnainā apvidū. Šaurajās aizās ar ko ir bagāts šis reģions par ar ļoti nelieliem spēkiem, veicot aizkavēšanas operācijas, iespējams ilgstoši apturēt daudz lielāka karaspēka virzību bloķējot ceļus, nobrucinot nogāzes vai iznīcinot tiltus. Diemžēl Gruzijas karaspēkam nav izdevies izmantot apvidus sniegtās priekšrocības sekmīgām aizkavēšanas kaujām.
Šeit būtu svarīgi uzsvērt, ka abu pušu izšķirošais mērķis bija cīņa par kontroles nodibināšanu pār Roki tuneli, vairākus kilometrus garu inženiertehnisku transporta būvi, kas savieno Dienvidosetijas (Gruzija) un Ziemeļosetijas (Krievija) teritoriju virzoties tieši cauri Kaukāza kalnu masīvam. Tā karojošā puse, kas nodrošinātu sev kontroli par šo transporta komunikācijas atslēgas elementu reģionā varētu svinēt uzvaru neatkarīgi no spēka samēra ar pretinieku, jo alternatīvas Roki tunelim nav, izņemot kalnu pārejas. Bet karaspēka virzīšana kalnu pāreju apstākļos ir viegli apturama ar samērā niecīgiem līdzekļiem. Ja Gruzijas bruņotie spēki kontrolētu Roki tuneli, tie apturētu vai vismaz aizkavētu Krievijas bruņoto spēku operāciju, un tiktu iegūts laiks starptautiskās reakcijas sasniegšanai. Līdz ar to Krievija pielika visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka Roki tunelis kā ārkārtīgi svarīgs transporta mezgls atrastos tās kontrolē vēl pirms sākušās kaujas. Savukārt Gruzijas karaspēks nesekmīgi centās izdarīt to pašu jau pēc 7.augusta. Pirms 7.-8.augusta notikumiem Roki tuneļa Dienvidu portālu kontrolēja Dienvidosetijas zemessardze, savukārt Ziemeļu portāls atrodas Krievijas teritorijā.

Pastāv dažādas versijas, bet ticamākā ir tā, ka realitātē Krievijas spēki pārņēma savā kontrolē Roki tuneļa Dienvidu portālu vismaz 24- 48 stundas pirms laika, ko pieņemts uzskatīt par kara sākumu, un Krievijas karaspēka priekšējās vienības atradās Dienvidosetijas teritorijā vēl pirms Gruzijas puse izdarīja pirmo šāvienu. Daži analītiķi uzskata, ka Gruzijas uzbrukums Chinvali virzienā bija saistīts ar mērķi apturēt Krievijas karaspēka ienākšanu un bloķēt Roki tuneli, tomēr šim nolūkam gruzīniem bija vispirms jāpārņem savā kontrolē Chinvali pilsētu caur kuru vijas vienīgais smagai tehnikai piemērotais kalnu ceļš Roki tuneļa virzienā.37 Līdz šim atklātajos avotos atrodamas pretrunīgas versijas par to, kas izraisīja Krievijas – Gruzijas karu, tomēr no militāra viedokļa arī Gruzijas preventīva rīcība cenšoties liegt Krievijas karspēkam nesankcionēti šķērsot valsts robežu caur Roki tuneli ir uzskatāma par pašaizsardzību.38 Varētu pat teikt, ka Gruzijas karaspēka pārgājiens tuneļa virziena bijis novēlots, jo balstījās uz nesavlaicīgu izlūkinformāciju.

Neatkarīgi no tā, kas veicināja Gruzijas puses lēmumu uzsākt uzbrukumu Chinvali, tā negaidīti sastapās ar Krievijas karaspēka vienībām, kurām, ievērojot radioklusēšanas režīmu, izdevās slēpti šķērsot robežu un pārsteigt Gruzijas spēkus teritorijā, kur tiem nebūtu jāatrodas, ja robeža netiktu pārkāpta vairākas stundas pirms „oficiāla” kara sākuma. Krievijas karaspēku, kas bāzējas Ziemeļosetijas galvaspilsētas Vladikavkāzas apkārtnē no Chinvali šķīra 167 km kalnu ceļu, ko karaspēkam nav iespējams pārvarēt dažās stundās, jo reglamenti neparedz kāpurķēžu tehnikas maršam vairāk par 50-100 km /24 st. Uzsākot pirmo uguns kontaktu ar Gruzijas spēkiem Chinvali apkārtnē Krievija nodrošināja sev stratēģiskā pārsteiguma momentu, ko vēlāk veiksmīgi izmantoja. Vienlaicīgi jau kopš 2008.gada jūlija Krievija pastiprināja pret Gruziju vērsto stratēģisko komunikāciju (propagandu) apsūdzot Gruzijas pusi par gatavošanos osetīnu genocīdam.
Kopš 8.augusta rīta Krievijas masu informācijas līdzekļi aktīvi apsūdzēja Gruziju pārmērīga spēka lietošanā pret Chinvali pilsētu, kur it kā nebija militāro objektu vai leģitīmu mērķu uzbrukuma operācijai. Tika ziņots par tūkstošiem bojāgājušo civiliedzīvotāju un gandrīz pilnībā iznīcināto infrastruktūru, kas vēlāk izrādījās neatbilstoši faktiskai situācijai. Tomēr pirmās satraucošās ziņas no Chinvali, kļuva par ieganstu vēl lielāku Krievijas papildspēku pārdislokācijai, kas, ieņemot Dienvidosetijas teritoriju, turpināja virzību Gruzijas iekšzemē Gori pilsētas un Poti ostas virzienā.
Līdz ar to secināms, ka Krievijas operatīvās mākslas sasniegumi karā pret Gruziju ir saistīti ar a) maskētu spēku koncentrāciju pierobežā, uz ko Gruzijas nav adekvāti reaģējusi, b) savlaicīgu stratēģiski svarīga transporta sistēmas objekta pārņemšanu savā kontrolē, ko Gruzija nav spējusi bloķēt c) tāda spēku un līdzekļu koncentrāciju Gruzijas teritorijā, kas no pirmajām stundām pēc uguns atklāšanas nodrošināja Krievijai pārāku spēku samēru.
Vienlaikus par rūpīgu plānošanu liecina ne tikai minēto faktoru nodrošināšana, bet arī priekšējo vienību komplektācija, kas atbilst kombinēto bataljona kaujas grupu (BKG) definīcijai. Šādas kombinētas apakšvienības ir efektīvas, bet līdz šim netika oficiāli iekļautas Krievijas karaspēka taktiskajā mākslā. Priekšējās vienības veidoja ne tikai GDK karaspēka apakšvienības, bet arī 58.armijas tanku un artilērijas apakšvienības, kā arī GRU pakļautības apakšvienības no monoetniskiem čečenu bataljoniem. Pēdējo paņēmienu var saistīt ar plānotu psiholoģisko operāciju, jo netipiski agrākai praksei un arī reglamentu prasībām čečenu apakšvienību kaujas tehnikas tika apzīmēta ar uz ātru roku izdarītiem uzrakstiem „bataljon „Vostok””, „Jamadajevci” u.t.t., kas nepārprotami norādīja uz to piederību čečenu karaspēkam.

avots

Šādu rīcību var skaidrot ar to, ka gadsimtiem ilga gruzīnu un čečenu tautu līdzāspastāvēšana izveidoja tādu savstarpējo attiecību modeli, kas neveicina vidusmēra gruzīnu karavīra motivāciju pretdarboties čečenu karavīriem. Gruzīnu valodā ir termins “lekianoba” ar ko kopš XVI gadsimta apzīmē Ziemeļkaukāza tautu (vainahu, lezgīnu, osetīnu u.c.) postošos iebrukumus Gruzijas teritorijā, kas notika laupīšanas nolūkos. Modernajā vēsturē “lekianoba” saglabājas tautas vēsturiskā atmiņā transformējoties par ziemeļkaukāziešu etnisko noziedzīgo grupu apzīmējumu, kuram joprojām ir psiholoģiska iedarbība uz vidusmēra gruzīnu, galvenokārt apsverot iespēju kļūt par asinsatriebības subjektu. Iespējams, šis faktors tika ņemts vērā, plānojot psiholoģiskā kara operāciju un izvietojot čečenu karavīrus iebrukuma spēku smailē.
Gandrīz vienlaicīgi ar sauszemes operāciju Dienvidosetijā Krievija uzsāka Melnās jūras flotes un GDK kombinēto operāciju Abhāzijas piekrastē Gruzijas rietumos un koncentrēja sauszemes karaspēku pie tās robežas. Gatavībā atradās arī abhāzu zemessardze. Tomēr galvenais uzsvars šajā reģionā tika likts uz Gaisa spēku operāciju. Frontes aviācija bombardēja svarīgu transporta infrastruktūras elementu – dzelzceļu Tbilisi – Zugdidi, tādējādi apgrūtinot Gruzijas bruņoto spēku papildspēku pārdislokāciju. 2008.gada 10.augustā „otrā fronte” pārdesmit kara kuģu sastāvā pilnībā bloķēja Gruzijas piekrasti, vienlaikus Abhāzijas Očamčirā no jūras ieradās GDK vienība, kuras tehnika tika transportēta pa nesen izremontētu dzelzceļu. Trīs diennakšu laikā Krievijas grupējums Suhumi apkārtnē sasniedza 9000 karavīru un 350 kaujas tehnikas vienību spēku.39 Jāatzīmē, ka acīmredzamas militāras nepieciešamības, veikt tik vērienīgu manevrēšanu Abhāzijā, nebija, jo Gruzijas spēki Kodori aizā neizrādīja nopietnu aktivitāti. Šāda Krievijas bruņoto spēku rīcība skaidrojama ar iepriekš noteiktā plāna realizāciju, kas tika gatavots rēķinoties ar daudz asāku Gruzijas pretreakciju. Tomēr, ja Gruzijas bruņoto spēku vadība arī plānotu pretuzbrukumu Abhāzijā, tas nebūtu iespējams bez lieliem zaudējumiem, jo Gruzijas spēki tika „ieslēgti un aizzīmogoti” Kodori aizā, kas savieno Abhāziju un Svanētijas reģionu.
Spēki, kas palika brīvi no Kodori aizas bloķēšanas turpināja virzību dienvidu virziena un, nesastopot nopietnu pretestību, ieņēma svarīgāko Gruzijas ostu – Poti, kas neapšaubāmi bija Krievijas bruņoto spēku grupējuma Abhāzijā primārais mērķis. Līdz ar to Krievija panāca ne tikai Gruzijas jūras blokādi, Gruzijas bruņoto spēku bloķēšanu Kodori aizā, bet arī paralizēja dzelzceļa satiksmi Rietumu – Austrumu virzienā, vienlaikus izmantojot tā atsevišķus posmus kaujas tehnikas transportēšanai. 72 stundu laikā Gruzijas pretuzbrukums Abhāzijā kļuva neiespējams pat teorētiski. Nepārprotams signāls pasaulei bija fakts, ka Krievijas spēki apstājās tikai dažus kilometrus no Samtredia ciema, kas ir ne tikai svarīgs dzelzceļa un šosejas ceļu mezgls, bet arī Baku – Supsa naftas vada gala punkts. Tādejādi Krievija nodemonstrēja spēju bloķēt Kaspija jūras baseina energoresursu tranzītu Gruzijas teritorijā.
Īpaša loma Krievijas iebrukuma operācijas realizācija tika atvēlēta gaisa atbalstam, kas ne tikai veica operatīvās situācijas izlūkošanu, bet aktīvi bombardēja Gruzijas civilos un militāros lidlaukus, t.sk. Tbilisi starptautiskās lidostas gaisa kustības vadības elementus (radarus), cenšoties panākt kauju rajona izolēšanu no gaisa un traucēt Gruzijai veikt kaujas aviācijas lidojumu monitoringu. Vienlaikus Krievija aktīvi izmantoja Gruzijas lidlaukus transporta aviācijas lidojumiem uz Ziemeļkaukāzu un atpakaļ, kas ļāva vēl lielākā tempā kāpināt Krievijas spēku skaitlisko pārsvaru.
No augstākminētā var izdarīt secinājumu, ka pēc būtības Krievija 2008.gada augustā Gruzijas teritorijā veica klasisku, PSRS armijas paraugu, kombinēta uzbrukuma operāciju pret vājāku vai līdzvērtīgu pretinieku – uzbruka vienlaicīgi pa vairākiem maršrutiem, ar maksimālu spēku, kas tika maskēti uzkrāts izejas rajonos, ar to sasniedzot primāro uzdevumu – nodrošināt Dienvidosetijas un Abhāzijas militāro neaizskaramību, kā arī jūras blokādi, kas izslēdza pilnvērtīgu trešo valstu spēku iesaistīšanos konfliktā un bija gatava turpināt uzbrukumu, lai sasniegtu sekundāro mērķi – režīma maiņu Gruzijā. Sekundārā mērķa nesasniegšana nebija saistīta ar konflikta militāro komponenti un visticamāk tas būtu sasniegts, ja būtu pieņemts attiecīgs politiskais lēmums, ko savukārt, ietekmēja starptautiskā reakcija uz primārā mērķa sasniegšanu un Gruzijas teritorijas de facto okupāciju.
Īpaši jāatzīmē etniskās tīrīšanas, ko veica osetīnu zemessardze Krievijas okupētajās Dienvidosetijas gruzīnu ciemos. To rezultātā Dienvidosetijā vairs nav gruzīnu apdzīvotu anklāvu, ciemu u.t.t, kas bija mieruzturēšanas spēku klātbūtnes iemesls līdz 2008.gada 8.augustam. Tāpat nevar palikt nepamanīta Krievijas bruņoto spēku prakse izlaupīt, bojāt vai iznīcināt pretinieka militāro vai dubultās lietošanas infrastruktūru visur, kur tas ir iespējams arī tad, ja ir izsludināts pamiers, bet ir arī indikācijas, ka Krievijai būs jāatstāj okupētā teritorija.40
Acīmredzami, ka Krievijas bruņoto spēku operācijas komandieru rīcības brīvība konflikta laikā tika pakļauta politiskai kontrolei un operācijas norises laikā tika ierobežota, jo atrodoties tika dažu kilometru attālumā no Gruzijas galvaspilsētas Krievijas armijas vienības neizrādīja nodomus to ieņemt, lai gan visas iespējas bija.41 Tāpat Krievijas bruņotie spēki nepārņēma kontroli par Baku – Tbilisi – Džeihan gāzes vadu un Baku – Supsa naftas vadu. Lai gan Poti osta konflikta laikā tika ieņemta, līdz Batumi Krievijas karaspēks neaizgāja. Tomēr jau Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi apdraudējums izraisīja vētrainu diplomātisko reakciju pasaulē un kalpoja Krievijas mērķu sasniegšanai kā minimums informatīvā kara jomā. Tbilisi un Batumi saglabāšanu Gruzijas bruņoto spēku kontrolē lielā mērā izdevās panākt, pateicoties Eiropas Savienības un ASV nostājai. Var teikt, ka diplomātiskais spiediens un Krievijas reakcija uz to paglāba Gruziju no absolūtas sakāves un iespējams no neatkarības zaudēšanas.
Kopumā karš Gruzijā izgaismoja trūkumus Krievijas bruņoto spēku tā laika uzbūvē un spējās. Pirmkārt, kļuva skaidrs, ka, lai savāktu pietiekami lielu kaujas spējīgu grupējumu operācijas vadībai nepieciešams „aplasīt” gandrīz visas lielas vienības valsts teritorijā no Pleskavas trieciendesanta divīzijas profesionāļiem līdz GRU pakļautības paramilitāriem čečenu bataljoniem. Neskatoties uz to, ievērojamu Gruzijā ienākušo Krievijas spēku veidoja obligātā militārā dienesta karavīri, kuru izmantošana ārpus valsts robežām miera laikā ir aizliegta. Otrkārt, nepietiekami labi darbojās radioelektroniskās cīņas apakšvienības, kas nespēja pilnībā „apklusināt” Gruzijas bruņoto spēku komandvadības sakaru līdzekļus un PGA radarus, kā rezultātā tika zaudētas sešas kaujas lidmašīnas Vismaz daļa no tām notriektas ar Krievijas draudzīgo spēku uguni. Puslīdz droši var apgalvot, ka Gruzijas spēki notrieca vienu TU-22M3 bumbvedēju.42. Treškārt, acīmredzamas problēmas sagādāja augstas precizitātes ieroču nepietiekamība, kā arī bezpilota lidaparātu trūkums papildizlūkošanai un precīzai mērķu noteikšanai. Iespējams bija arī citi trūkumi, jo jau 2008.gada 15.septembrī tika apstiprināts Krievijas bruņoto spēku reformēšanas plāns, kas fokusējas uz pastāvīgās kaujas gatavības vienību, komandvadības ķēdes optimizēšanu un apmācības pilnveidošanu, šāda reakcija pati par sevi ir būtisks jauninājums, jo nekad līdz šim Krievija ar šādu sparu nav ķērusies pie operatīvi – taktisko kļūdu analīzes un plānu koriģēšanas.
Uzbrukums Gruzijai kopš 2008.gada 8.augusta turpinājās ne tikai uz zemes, gaisā un jūrā, bet arī kibertelpā, galvenokārt distributed denial of service (DDOS), SQL injection un cross site scripting (XSS) uzbrukumu veidā pret civilo un valdības tiešaistes infrastruktūru.43. Lai gan DDOS uzbrukumu avots nav viennozīmīgi identificējams, DDOS gadījumu skaits un intensitāte pret Gruzijas valsts iestāžu tīmekļa vietnēm strauji pieauga tieši pirms 7-8.augustā un izsīka līdz ar operācijas beigām augusta vidū.44. Nevar izslēgt, ka Krievija centās koordinēt armijas darbību fiziskajā telpā (uzbrukumi sakaru retranslācijas torņiem) ar uzbrukumiem Gruzijas valdības serveriem un datortīkliem kibertelpā, pakārtojot šīs darbības kopējo operatīvi – taktisko mērķu sasniegšanai. Tāpat vairākas Gruzijas varas orgānu tīmekļa vietnes tika uzlauztas un izķēmotas (defacement), bet šādai darbībai bija samērā mazs praktiskais efekts. Paņēmieni, ar kuru palīdzību Gruzija risināja šīs problēmas, izrādījās samērā neefektīvi, izņemot to, ka valdība savas tīmekļa vietnes izvietoja uz trešo valstu serveriem, kas izraisīja uzbrukumus arī tiem, bet serveri ASV, Polijā un Igaunijā izrādījās vislabāk aizsargāti. 45
Izvērtējot kiberuzbrukumu efektivitāti un ietekmi, jāņem vērā, ka Gruzija tolaik bija samēra maza interneta izplatība, kas padarīja sabiedrību kopumā mazāk jūtīgu pret tīmekļa traucējumiem. Jo lielāks ir interneta aktīvo lietotāju skaits, jo lielāka būs kiberuzbrukumu efektivitāte, liedzot, izkropļojot vai iznīcinot informāciju. Propagandas karā informācijas telpā Krievijas panākumi ir labāk saskatāmi, galvenokārt tādēļ, ka uzbrūkošo vienību sastāvā tika iekļautas filmēšanas grupas, kas ieguva ekskluzīvu materiālu, kas piesaistīja lielu skatītāju auditoriju.
Krievijas – Gruzijas kara rezultātiem bija tālejošas sekas abu valstu bruņoto spēku attīstībā. Gruzija, kas pirms kara ieguldīja savu bruņoto spēku modernizācijā vairāk kā 10 miljardus ASV dolāru, vēl šobrīd nav atkopusies no zaudējuma. Turpretī Krievijas bruņoto spēku ne pārāk pārliecinošs sniegums, kļuva par pamatojumu steidzamu reformu veikšanai. Krievijas Ģenerāštābs un Aizsardzības ministrija veica analīzi, izdarīja secinājumus un uzsāka savu bruņoto spēku reformu, kuras rezultāti kļuva acīmredzami Krimas aneksijas un Novorosijas konflikta laikā. Vispirms ir atzīmējami uzlabojumi modernu sakaru līdzekļu piesātinātības jomā, kā arī taktiskā līmeņa bezpilota lidaparātu izmantošana, kas Gruzijas kara laikā nespēlēja izšķirošu lomu. Tika identificēts un novērsts viens no galvenajiem trūkumiem, ko parādīja iebrukums Gruzijā – Krievijas kara aviācijas nepietiekamas spējas cīnīties ar pretgaisa aizsardzības sistēmām izmantojot augstas precizitātes ieroču sistēmas. Daļēji Gruzijas kara rezultāti stimulēja jauna tanka (T-14 Armata), kā arī smago kājnieku kaujas mašīnu (T-15) un bruņutransportieru (Kurganec-25) projektēšanas uzsākšanu, kuru perspektīvie prototipi tika demonstrēti Maskavā 2015.gada 9.maijā. Tāpat tika uzlabota karaspēka komandvadības ķēde un panākta kaujas spējīgāko sauszemes spēku pastāvīgās gatavības vienību nokomplektēšana ar personālu un kaujas tehniku līdz gandrīz pilnam štatam (ap 85%). Principiāls uzlabojums bija atteikšanās no divīziju sistēmas Krievijas armijas uzbūvē un pāreja uz brigāžu sistēmu. Kopumā post-Gruzijas kara reformās Krievijas armijā padarīja to atbilstošāku tieši reģionālo konfliktu prasībām, pretstatā globāla kara standartiem, ko par mērķi izvirzīja PSRS.

UPD1 [..]  в 2008-м Россия вообще ничего не выиграла, кроме захвата нескольких десятков грузинских деревень ценой огромных репутационных и человеческих потерь. Тогда она не смогла добиться смены моего правительства и смены курса. Но частично добилась этих целей в 2012 году. [..] avots

UPD2 Svarīga liecība

[..] Here’s an item from page 234 of the recent [Marcel H. Van Herpen] book Putin’s Wars: (according to Russian General Yuri Baluevsky) “a decision to invade Georgia was made by Putin… in May 2008. A detailed plan of military action was arranged and unit commanders given specific orders in advance”.  And here’s what happened, for the record: the South Ossetian militias ramped up attacks against the Georgian side daily. Moscow had already placed illicit Russian forces among the separatists helping and hoping to create a provocation – the kind of destabilizing activity we have now seen so often elsewhere. Georgian president Saakashvili, abroad at the time, imposed restraint on his (bridling) troops. He raced back knowing that Moscow had built up invading forces for months. He knew they were pushing for a provocation. In the event, they didn’t even wait for that. He got news from a spy among the Russians that the invasion had begun and Russian armor was pouring through the Roki tunnel into South Ossetia. So he ordered a pre-emptive attack on South Ossetian strongholds hoping to stop the Kremlin invasion before it gained momentum. [..]

avots

UPD3

Advertisements

31 responses to “Portāls (papildināts 15.08.)

  1. Paldies, interesants raksts. Pie Krievijas nepilnībām parasti min arī aviācijas neefektīvo darbību Gruzijas kara laikā. Bet kopumā šī bija spīdoša operācija no Krievijas puses, pat pārāka par Krimas aneksiju, nerunājot par Donbasu un Sīriju.

    • Kā jau teicu RU militāri viss izdevās kamēr viņi neaizgāja tālāk par DO un Abhāzijas robežu, jo politiskā vadība nezināja ko ar to darīt (vai piekāpās Rietumu spiedienam) un galu galā atkāpās ar lieliem imidža zaudējumiem nensasniedzot kara politiskos mērķus – GE kursa maiņu.

  2. Paldies par rakstu!Es jūsu portalā atrodu ļoti daudz jauna,kas veido manu izprati par notiekoso un atver acis.

  3. http://www.delfi.lv/news/krievijas-gruzijas-karam-10/krievijas-gruzijas-karam-10-roki-tunelis-un-militarie-apsverumi.d?id=50276299

    ”Komentāru Delfi sniedz militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš” – o, respects pat no delfiem 😀

  4. Par nespēju bloķēt Roki tuneli- tur taisnība un fufelis vienlaicīgi – izskatās ka viss ceļš ap 50 km līdz Činvali ir ”viens liels Roki tunelis”. To ceļu bloķējot jebkurā vietā- efekts būtu tieši tāds pats – kā bloķējot pašu izeju.
    Aviācija tur nerādījās – pga blīvuma dēļ? Artilērija nespēja aizsniegt?

    Karavīri raustās no čečeniem? šitas laikam ārstējams ar visu armijas atlaišanu? un atklāti jāatzīst, ka armija vienkārši nebija kaujasspējīga- laikam vienlaikus paturot prātā, ka labi spēki (2000 vīru?) gruzīņiem bija- bija Irākā. Labi vai slikti? 😉
    Mums ar būs bail no čečeniem? loģiski ka papriekšu tērē svešos karavīrus un attiecīgi čečenus atkal laidīs pa priekšu? Ukrainā no viņiem nenobījās? un čečeni paši ātri sabijās?

    • Vanaga acs. Tikai viens bet. Gruzīnu nebija posmā no tuneļa līdz Chinvali. Viņi bija lidzenumā ap Gori. Viņiem vajadzēja ieņemt apvidu pirms sākt to veiksmīgi aizstavēt un nepieļaut RU spēku izvērsanos. Par “lekianoba” fenomenu parunā ar vietējiem vēlams pēc 15 litriem vīna uz trim. Čečenu mafijas ietekme ir faktors GE bet nav faktors UA un LV, tādēļ mums grūti saprast ko jūt puisis no nabadzīga vīndaru ciemata attiecība uz dagestāniešiem un čečeniem, kas gadsimtiem siroja un siro pa GE ielejām. Jā, GE nebija gatavi karam ar RU.

      • Man gruzīns-gids-šoferis ar tumšu skatu sejā, stāvot pie Iljas ezera, teica – tur, pāri kalniem, ir Čečenija. Tālāk strupiem vārdiem šos nosauca par mežoņiem. Tā kā sliecos gana ticēt “lekianoba” esamībai.

        • Vispār klanu sistēma un kriminālās pasaules faktors hibrīdkarā GE ir ļoti spēcīgs, GE devusi 300+ no 500-600 likumīgajiem zagļiem. 3B likumīgie ir 2 no kuriem 1 LV dzīvojošs gruzīns 🙂

          • Tu labāk man paskaidro, kur GE ir ekonomika. Vot neredzēju. Veči dienas vidū sēž un dirn. Nē, nu ir labi, ka vienmēr kaimiņš/draugs brauc virzienā, kur man kā tūristam vajag (visas problēmas atrisinās 3 minūtēs) – bet es nesaprotu, kur tur kādam nauda rodas.

            • Puse valsts peļņā ārzemēs (3 no 5 miljoniem), pārējie kas var korumpējas, kas nevar samazina prasības un sēz, bet strādāt nav modē. Visi ķņazi.

              • Kā diez viņu PD.. ? Uguns kustibu drillē, vai kņazi samaksā instruktoram un visi draudzīgi uzpīpē zāli 🙂

            • GE pie gandrīz 2x lielāka iedzīvotāju skaita, ekonomika ir 2x mazāka (ikp 30 miljardi vs 15 miljardi). Nerēķinot paritāti, ikp uz vienu iedzīvotāju mums ir 18,4 tūktoši, viņiem 4,4 tūkstoši. Reāli, viņiem ekonomika pagaidām ir ļoti neliela. Galvenās nozares – lauksaimniecība (t.sk. vīni) un tūrisms (teju 20% no ekonomikas). Pārējais viss kas pa bišķim 🙂

              • Tā jau laikam ir.

                Starp citu, ja bundziniekiem sanāk akurāt būt Kahetijā, noteikti iesaku Graneli vīndarītavu apciemot – no malas izskatās, ka 10 gadus bankrots, bet realitātē labākā no apmeklētajām. Tostarp degustācija, kur katram lej pilnvērtīgu glāzi no katra vīna (skaitā vai tik nebij 8), un par to atsakās ņemt naudu. Beigās iespiedu gidam 5 eiro un pretī vēl saņēmu čaču.

                Nejaukt ar blakus esošo komercializēto darītavu ar tuneli kalnā, kur viss dārgi un ar lepnumu saka “mūsu tvertnēm znak kačestva sssr”.

              • Ap miljardu diaspora pārskaita dzimtenē palikušajiem. Tas oficiāli.

    • arī zemessargs

      Vēl dažas brigādes piekrastē aizbēga, pametot visu tehniku, kad krievu desants tikai tuvojas. Es pēc šāda izgājiena būtu decimāciju uztaisījis un atlikušos uz disciplināro bataljonu.
      Ukrainā kadirovieši plātījās un ārdījās. Kad dabūja pretī, tad ātri salocīja spārniņus un bēga.

      • ….a mēs droši zinām ka mums ar daļu ZS nebūs līdzīgi kā gruzīņiem? Skatoties cik no tiem 8000 vispār aktīvi apmeklē mācības, mēs ar īsti neiznam kas un kā būs kad būs jāiet karot pa īstam.

        • arī zemessargs

          Gan jau ar kādu būs, tāpēc arī saku, ka es par bēgšanu kaujas laukā šautu nost.

          • Man dazreiz ienak prataa doma iestaties ZS- nekads dizais karotajs nebutu, bet drosi ka kadu pienesumu varetu dot, bet ja man te piedavaa noshaut, tad paldies karojat pashi.

            • Būdams karavīrs kuram dots kaujas uzdevums tu nevari izstāties, kad ienāk prātā. Turklāt ja tava izstāšanās apdraud citus, tā nav spēle. Azs pārspīlē ar soda mēru, bet sods par dezertēšanu ir paredzēts KL.
              333.pants. Dezertēšana

              Par dezertēšanu, tas ir, dienesta vietas atstāšanu vai neierašanos dienesta vietā nolūkā izvairīties no aktīvā dienesta, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, —

              soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

            • arī zemessargs

              Kad vajadzēs karot, Tev nejautās ko Tu gribi.

  5. UA karš ir iedevis nenormālu grūdienu visa kā attistībai.
    https://fakty.ictv.ua/ru/ukraine/20180810-155-mm-sau-bogdana-pershi-foto/
    Stipri lētāk, par pilnasiņu tankam līdzīgu lielgabalu (c), bet noteikti krietni lētāk. Un 40 km aizmugurē pilnīgi ok.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.