Dāņu B/OMD versija

[..] (4) Conscription and mobilisation capabilities. Although Denmark has been developing its expeditionary armed forces for almost three decades, it has retained limited conscription (at the moment 98% of conscripts volunteer). The aim was not to maintain a trained reserve to be mobilised in the event of a conflict because the system of total defence was dismantled in Denmark after the end of the Cold War. The basic, four-month training period was intended above all to encourage conscripts to join as professionals. The new Defence Agreement increases the number of conscripts by 500 (from 4200 to 4700 annually) and extends training for some of them from 4 to 8 months. This decision was imposed mainly by the nationalist Danish People’s Party. The Danish armed forces did not favour the plans for an increased intake of conscripts, fearing new costs and duties for the professional component. The expansion of conscription in 2018–2023 is intended to broaden the recruitment base for regular troops (Denmark is struggling with a manning deficit, especially in the navy) and to help restore the armed forces’ mobilisation potential. Denmark plans to be able to mobilise 20,000 troops both reservists and Home Guard members) [..]

avots

vara bungas: Kur mums ņemt tādus politiķus kā Dānijā, jo militārā vadība “kā Dānijā “mums jau ir. Salīdzinājumam – pie 5 milj. iedzīvotāju DK ir 45K liela zemessardze (nomināli, protams), rupji rēķinot 10K zs uz miljonu iedzīvotāju. Pie šādas attiecības mūsu ZS sarakstos jābūt vismaz 15K, kas ir sasniedzams radītājs.  Tomēr DK zemessardzes pamatā ir zs , kas izgājuši nepārtrauktu, klātienes  4-8-12 mēnešu pamatapmācību B/OMD un tas jau iezīmē kvalitatīvu un kardinālu atšķirību no LV ZS, trūkumu kas nav likvidējams bez mūsu  profesionālo patriotu  politiskās gribas.  Zīmīgi, ka pie vairāk kā 60K potenciāli mobilizācijai sagatavotās rezerves, DK plāno mobilizēt trešdaļu, iespējams tā arī ir attiecība ko atcerēties – visa rezerve nav mobilizējama, lai mobilizētu, teiksim, 100 zs/rez.karavīrus, jāsagatavo 300.

PS iesaku lasīt visu rakstu

 

Advertisements

90 responses to “Dāņu B/OMD versija

  1. Pēdējā laikā esmu parunājis par šo tēmu (OMD, Zemessardze, pienākums pret valsti un tautu) ar daudziem saviem draugiem un paziņām. Godīgi sakot rokas nolaižās un redzu, ka ir pilnīgi bezcerīgi viņus pārliecināt. Viņi ne tikai neko negrib dzirdēt par OMD un ZS, bet daudzi vispār uzskata, ka armija ir liekēži un 2% tiek izmesti vējā, ZS ir kaut kādu frīku bars. Un tie nav nekādi spaisa pīpētāji, bet cilvēki ar augstākajām izglītībām, strādā labos darbos, vecumā ap 30 un vairāk. Visādi citādi uzskata sevi par Latvijas patriotiem, bet armiju uzskata par kaut kādu pagātnes atraugu. Un vispār pietiek ar to, ka esam NATO.
    Ko es ar to gribu teikt? To, ka neviens politiķis savu pakaļu nekustinās un ar savu reitingu neriskēs, kamēr pēc tā nebūs pieprasījuma sabiedrībā. Mārtiņ, varam bleimot politiķus, but let’s face it – mūsu sabiedrība uzskata, ka tas nav vajadzīgs un kamēr tas nemainīsies būs mums tas, kas tagad ir.

    30+ gadu paaudzei vēl atmiņā ir OMD un daudzi vēl paspēja tur pabūt. Man viens džeks dienēja IeM sardzes rotā, kas sargāja Centrālcietumu. Vari minēt kāds ir viņa viedoklis par OMD. Iespējams tāpēc viņiem visiem pārsvarā ir negatīva attieksme. Neko nelīdz argumenti, ka tie bija citi laiki un citi tikumi. Nezinu, varbūt 20+ paaudzei ir cita domāsana.

    Ja tā padomā, ja es nevaru pārliecināt savu draugu, tad kāda iespēja to izdarīt ir kaut kādam brigmanim vai iesalniekam?? Un ja vēl paši kalniņi saka, ka nevajag.

    • Mūsu sabiedrība uzskata ka tas nav vajadzīgs , jo viņiem jau nezinu cik gadus visi pa televizoru, avīzēm un visur citur stāsta ka nevajag, ka PD dienests ir pietiekami un ka obligātais dienests būs līdzīgs krievu laiku šausmām (plus dārgs un stulbs un tā tālāk).

      Plus pēdējos visus gadus valdošie politiķi tādām viedoklim gandrīz vienbalsīgi piekrīt, kas vēl vairāk pastiprina tā viedokļa leģitīmismu (mēdiji saka ka nevajag, visi post-2004 gada armijas komandieri saka ka nevajag, politiķi arī saka ka nevajag). Būtu diezgan naivi tagad domāt, ka sabiedrības viedoklis no visiem iepriekš nosauktajiem drastiski atšķirsies.

      Lai šo viedokli izmainītu vajadzēs vēl 10+ gadus ar līdzīgiem instrumentiem, tikai pretējā virzienā.

      Atcerēsimies arī to, ka neviens politiķis negribēja tērēt tos 2% IKP, jo tas arī ir nepopulārs lēmums vēlētāju priekšā (pamēģini pateikt tantukam, ka nemaksāsi lielāku pensiju, bet gan pirksi artilēriju un helikopterus) līdz ar to ”heitot OMD” nāca līdzi komplektā.

      • arī zemessargs

        Galēja liberstisma propaganda, kur visiem ir tiesības, bet nav pienākumu, dara savu. Tas pats kas politikā – lai tie citi kaut ko dara, es no malas paskatīšos un kritizēšu.

        • es neteiktu ka tas ir saistīts ar liberālismu (OMD neviens politiskais spēks Latvijā negrib atbalstīt, ne kreisie, ne labie, ne konservatīvie), tāpēc ka tā vienkārša politikas realitāte……..dari to, par ko pēc iespējas vairāk tevi cilvēki atbastīs, nedari to ko ļoti daudzi negribēs. OMD ir kaut kas, ko cilvēki automatiski negrib, līdz ar to ir neloģiski politiskam spēkam ko tādu virzīt gaismā un aģitēt, vēlētēju balsis tu tā nedabūsi (drizāk pat zaudēsi).

          Jau iepriekš par šito tēmu rakstiju. Igauņu valstsvīri šito tēmu kaut kā labāk saprata, un tapēc nemaz nepieļāva ka OMD atceļ, jo zināja ka pēc tam atjaunot būs politiski ļoti grūti (pat ja nākotnē tas ir vajadzīgs). Mūsējie to neredzēja, un tagad situāciju mainīt ir baigi riskanti. Es pieņemu arī mūsējie saprot, ka vajag OMD Latvijā (pat ja atklāti to neatdzīst), bet politiskā realitāte ir tāda kā ir.

          Kura partija tagad gribēs riskēt ar savu iespējamo vēlētāju bāzi atjaunojot OMD, pat ja valstij tas ir vajadzīgs?? Tas ir risks kas var arī neatmaksāties (kara nav, cilvēki netic ka karš ir iespējams, bet tu viņu draugus un radus piespied iet armijā, tagad viņi tavu partiju ienīst)

          • Tādēļ atliek cerēt, ka saņems priekšrakstu no Vašingtonas obkoma vai Briseles rajkoma. CeU (cennije ukazanija/saistošie norādījumi -kr.val. padomju žargons) atstrādāt šai publikai ir asinīs. Paši nedarīs neko un tas būs visnotaļ demokrātiski.

          • Pēc vēlēšanām dziedās citu dziesmu, gan jau ka kaut kāds OMD veids būs, vai arī grūdīs nenormālu piķi ZS apmācībā un pievilks skrūves visiem, kas atnāk uz mācībām atrādīties vien pāris reizes gadā.

            • Cāļus skaitīsm rudenī.

              • Nu, ja vien neievēlēs Gņilu un Brigmani=koalīciju. Tad viss pa pipelēm.

                • arī zemessargs

                  Pēc reitingiem ZZS un SC pāri 50% https://scontent-arn2-1.xx.fbcdn.net/v/t1.0-9/35102518_1747490521972980_9173761187446259712_n.jpg?_nc_cat=0&oh=361e526b4cc6d3c5266ff0bde8b43f61&oe=5BB3F6F8
                  Te gan jāņem vērā, ka sadalīts proporcionāli ar neizlēmušajiem. Bet, neizlēmušie pārsvarā ir latvieši, jo SC elektorātam viss ir skaidrs par ko balsot.

                  • Dalīt neizlēmušos proporcionāli balsīm ir pats stulbākais ko var darīt, pilnīga bezjēga. Tad brīnās, ka pēc tam reitingi šķērsām. Pēc visām iepriekšējām vēlēšanām spriežot, neizlēmušie vienmēr gandrīz visi ir bijuši latviešu elektorāts, kas domā, par ko balsot, vai daļa neaiziet uz vēlēšanām beigās. Un nesadalās arī proporcionāli šie neizvēlējušies starp latviešu partijām. Kurš vispār neizvēlējušos ir izdomājis dalīt proporcionāli starp partijām? Tas taču no zinātniskā viedokļa ir absolūti garām.

                    Neizlēmušos kaut cik varētu izanalizēt, ja izpētītu jautājumu, par ko šie neizlēmušie būtu gatavi balsot, starp ko svārstās. Un vai tiešām partijām nav šādu aptauju ar otrajiem un papildus jautājumiem? Un vai tiešām žurnālisti tādas aptaujas nevar pasūtīt?

                    Neizlēmušos vienkārši sadalīt proporcionāli ir pseidozinātne un destrukcija. Vai nu tie, kas to dara, ir nejēgas, vai arī kaut kādi propagandisti, vai arī bail kaut kādu iemeslu pēc vēlētājiem rādīt rezultātus.

                  • ja pilsoņi tā vēlas, par ko cepiens?! būs dabūjuši, ko gribējuši.
                    un, starp citu, neizlēmušie iepriekšējās vēlēšanās lielu daļu balsu atdeva arī SC.

                    • AK (@AKLV100)

                      Kurās iepriekšējās? Iepriekšējā Saeimā saskaņai balsis samazinājās. Nekādi neizlēmušie tur par viņiem nebalsoja. Un nekad tā nav bijis. Savukārt, ja runa par pašvaldību vēlēšanām, tad arī tur neizlēmušie par saskaņu nebalsoja. Tur neizlēmušie daudzi nobalsoja par jkp vai vispār neatnāca uz vēlēšanām. Tur bija atšķirība, ka exit pollos cilvēki nebija teikuši, ka par saskaņu balsojuši, bet nebija runa par pirmsvēlēšanu aptauju neizlēmušajiem.

                    • pašvaldības vēlēšanās SC prognozēja 41.2%, ieguva 51,..; pārējiem iekļuvušajiem prognozēja 36,3, ieguva ~44%.
                      2014. 12.Saeima- sc prognozēja 18,4%, ieguva 23%.
                      2011. 11 Saeima- sc prognozēja 21,2%, ieguva 28,36%. šeit, protams, var atšķirties prognožu procenti, jo prognozētēju kantori ir daudz, bet tendenci var nojaust.
                      tākā nevajag baigi sacerēties uz brīnumu un izgudrot kkādas savas īpašās neizlēmušo balsu sadalīšanas shēmas. uz sc tas neattiecas.

                    • AK (@AKLV100)

                      Nu šī ir vēl viena kļūda reitingu aprēķinos. Reitingos procentus rēķina no visiem aptaujātajiem, bet vēlēšanās rezultāti ir procentos no balsojušajiem, nevis visiem vēlētājiem, līdz ar to reitinga procentiem jāpārvēršas par daudz lielāku ciparu.

                      Otrs – reitingos parasti, ka nepiedalīsies, saka padsmit procenti, toties realitātē nepiedalās 1/3-1/2. Arī šī lieta reitingu ciparus koriģē.

                      Un visu šo ņemot vērā, sanāk stabili, ka neizlēmušie vai nu neaiziet vispār vēlēt vai ir latviešu elektorāts.

                      Es ar to negribu noliegt risku par S nokļūšanu valdībā, bet tik vēršu uzmanību uz to, ka nevar gluži reitingus rēķināt un tulkot tā, kā to dara žurnālisti.

                      Tad jau žurnālistiem drīzāk būtu jāatmet nost tie, kas neies vēlēt un tie, kas nav izlēmuši (kopā tie veido ap 40%, kas atbilst aptuveni vēlēšanās nepiedalījušos skaitam), un partiju reitingu procenti būtu jārēķina par 100% pieņemot izlēmušos, nevis visus aptaujātos. Šie cipari būtu ticamāki tad, nekā ja neizlēmušos pieliek proporcionāli pie izlēmušajiem. Virziens cipariem būtu līdzīgs, bet tomēr ne tāds pats.

                      Un tad arī varētu redzēt, ka Saskaņai iepriekšējos rezultātos nekāda kāpiena procentos nav, tāpat kā lielai daļai citu, tikai dažiem ir kāpiens salīdzinot ar šādu reitingu aprēķinu.

                    • kko par sarežģītu Tu mēģini rēķināt- neizlēmušie, neaizgājušie… vēl var vēlāk pierēķināt klāt arī tos procentus, ko saņem no Saeimā neiekļuvušajām partijām. un beigu beigās sc saņem proporcionāli tikpat vairāk % kā Saeimā iekļuvušās latviskās partijas.

                  • arī zemessargs

                    Ir tādi pētījumi pa neizlēmušo pirmo un otro izvēli. Tie ir izvērstāki un dārgāki.

                  • arī zemessargs

                    Kad ukraiņi balsoja par Reģionu partiju viņi nezināja ko dabūs.

          • arī zemessargs

            Es nedomāju liberālismu vispār, bet par tā galējo hipertrofēto formu. Normāls liberālisms un sociāldemokrātija līdzsvaram ir vajadzīgi.
            Leiši OMD atgrieza, ar prezidentes uzstājību, politiķu zobu sāpēm un popularitātes kritumu.

          • Agris Purviņš

            Nu vispār gluži tā nav, ka neviens politisks spēks neatbalsta. Ir NA valdes lēmums, par atbalstu OMD atjaunošanu Latvijā. Ceru, ka tas parādīsies arī Nacionālās apvienības priekšvēlēšanas programmā.

            • Tas nekur nav izskanējis…..NA viedokli šajos jautājumos pārstāv pamatā Krēsliņa kungs (nu Šņore tur iepīkstas ar pēdējā laikā….).

              Kam, lai ticu???

      • Tas jāskata arī kontekstā ar attieksmi pret NBS kopumā. Lai gan kopumā armija un militārpersonas bauda vienu no visaugstākajiem uzticības rādītājiem, daudzviet attieksme pret to ir drīzāk negatīva. Galvenokārt vietās kur cilvēkiem ar to ir, bieži traucējoša, saskarsme ikdienā. Piemēram Ādažos, kur lielā meža ugunsgrēka dēļ ir sacēlies pamatīgs tracis civiliedzīvotāju vidē un internetā parādījušies vairāki ļoti skarbi armijai veltīti teksti. Var jau saprast, lielās mācības un ar tām saistītais troksnis teju 24/7 nokaitinājis publiku un tad vēl dabas postīšana un dūmu mākoņi. Tomēr šādu noskaņojumu viegli var izmantot naidīgi spēki un attīstīt to tālāk. Kā to situāciju mainīt pagaidām man nav skaidrs.

        • arī zemessargs

          Bet, ko tad tie cilvēki vakar uzzināja, ka Ādažos ir poligons? Tur ir poligons no cara laikiem.

          • Ha, es zinu līdzīgu situāciju, kur cilvēki uzbūvēja mājas netālu no attīrīšanas iekārtu dūņu lauka, gados, kad to neizmantoja (!), tagad izmanto… šiem dzīve kā atejā. Kurš vainīgs? Paši protams, neveica IPB.

    • arī zemessargs

      Jāsaka, ka politiķi vairākumā armiju uzskata tikai par nodevu NATO, jo mēs paši pēc viņu domām neesam nekas, nebūsim, neko nevaram un nevarēsim. Tāpēc smīkņā par “tančiku spēlmaņiem”, kuri militāro jomu uztver nopietni.

      • Visu ko var pārmest Trampam, bet slavēt viņu varam par to ka viņš stingri un nepārprotami pieprasīja “nodevas NATO” parāda dzēšanu investējot to pašu spējās. Citādi mēs vēl tagad “stiprinātos” ar bronzas šķēpiem un zobeniem. Reti kura nozare LV var lepoties ar tik augsta līmeņa globālo koordināciju tiešsaistē, palieku mazliet greizsirdīgs skatoties uz LV banku biznesu 🙂

        • arī zemessargs

          Vispār tā paļaušanos uz citiem mūsu zemē ir sērga no Livonijas laikiem. Jau tolaik baroni nevis sāka nopietnu armiju veidot, bet meklēja zem kā pagulties. Un tā muižnieki rīkojušies visos laikos (daļa zem poļiem, citi zviedriem, citi krieviem) līdz pat muižniecības varas likvidēšanai 1920. gadā.

          • Tātad, sanāk, ka mums nav sava karaspēka veidošanas tradīciju un tas nāk jau cauri gadsimtiem!

            • arī zemessargs

              Par SAVU karaspēku mēs varam runāt vai nu pirmskrustnešu laikā vai no no 1918. gada. Pa vidu Latvijas teritorijā valdošā muižnieku kārta tā līdz galam nekad arī neuzskatīja baurus par savējiem. Izturējās kā baltie plantatori kaut kur Āfrikā, kuri Lielbritānijā nekad nav bijuši, bet uzskatīja to par Dzimteni.

          • Tas tomēr tāds vispārīgs ”trends” visām aristokrātijām kurām vienmēr ir interesējusi savu privilēģiju un īpašumu saglabāšana, tāpēc atbalstīja tos, kas to solīja. Jau krusta karu laikā, tie vietējie vadoņi, kas piekrita kristīties saglabāja savus īpašumus. Arī slavenie ”kuršu ķoniņi” visticamāk radās līdzīgā veidā, kad kuršu dižciltīgie apsolīja piedalīties ordeņa karagājienos pretī saņemot personīgo brīvību un dažādas citas privilēģijas.

            • arī zemessargs

              Visu lielvaru uzplaukums pirms 19.gs. pamatā saistīts ar aristokrātiju un aristokrātijas cītīgu darbu valsts nostiprināšanai. Tā bija gan Krievijā, gan Polijā, gan Zviedrijā mums kaimiņos. Polijas bojāeja 18. gs. beigās tieši saistīta ar aristokrātu saplūkšanos savā starpā.

    • Brigmanim ar Iesalnieku neviens nav jāpārliecina, ir jāpieņem likums un pie dirsas, ko, kurš grib – iesauca – dieni!

      Vairāk kā 10 gadi sabiedrībai ir borēts, ka OMD nevajag, PMD visu izdarīs, draudu nav, naudas nav. Protams, ka cilvēki uzskatīs – a nahuja mums tāda armija vispār, ja ir NATO?
      Ja tiem nahujistiem būtu kaut mazākā sajēga par valsts apdraudējumu, par armijas lietām, par NATO būtību un visiem maģiskajiem pantiem, ne tikai to piekto, tad būtu cita diršana un neviens neteiktu, ka nahuja tāda armija.
      Vai nu aizpistu uz sapņu zemi-Īriju vai arī turētu muti un gāztu riņķī ZS rekrutēšanas centrus!

      • Ko un kā kaimiņa sieva stāda savā dārzā, to cilvēki pamana un analizē, nu tad turpinot šo pašu tradīciju, lai skatās KĀ kaimiņi risina drošības problēmas – tad varbūt sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā, vai nu esam šajā jomā lohi vai ģēniji un varam mācīt citiem kā būvēt aizsardzību.

      • arī zemessargs

        Iesalnieks atbalsta, vienmēr atbalstījis. Brigmanis rīkosies tā kā sabiedriskās domas aptaujas pateiks. Vai arī kā Vašingtonas obkoms vai Briseles rajkoms liks.

      • Precīzi!

        Nedrīkst izdabāt!

        Savulaik tautai neparika arī praids, bet paskat pēc 10 gadiem tie jau ir reāli svētki pilsētai (8000 dalībnieku sestdien bija!!!)

        P.S. Tautu vajag lutināt ar visādiem pabalstiem utt, bet nedrīkst tai ļaut lemt par ekonomiku, izglītību, aizsardzību utt

        • Agris Purviņš

          Kā sapratu par tiem 8000 bija krietns pārspīlējums!!!! 8000 laikam ir kļuvis maģisku skaitli LV politikā. Mums ir 8000 zs, 8000 rezervistu un 8000 praidistu 🙂

          • Anuway….pat, ja 5000 tk. Bildēs un video bija jaušama svētku sajūta, kas vēl pirms gadiem 8 bija neiedomājams. Tā ka pārmaiņas uz pozitīvo pusi ir iespējamass visur.

            Paskat…..arī izglītības reformu tur drusku atkaroja paprotestējot.

            Varbūt Radziņa biedrībai jāaicina uz tautas sapulci par šo jautājumu??? Tas būtu labs turpinājums biedrības darbībai.

            • Ne tu vienīgais mēģini iepīt Radziņa biedrību tikumības stiprināšanas pasākumos. Pagaidām turamies pie ģeopolitiskās un militārās tēmas, tikumībai sargu LV netrūkst, tāpat kā patriotisma pasniedzēju un praktiķu. Lai cīnās.

              • Varabungas pārprata.
                Mošķis domāja tautas sapulci par BOMD un valsts aizsardzības jautājumiem. Varētu iesākt ar gājienu no Radziņa plāksnes līdz esplanādei pie Kalpaka pieminekļa (pretī AM 🙂 Dabūt OMD atbalstošus kultūras cilvēkus, kas uzstātos.
                Mošķis varētu dabūt duci igauņu aktīvistu, kas pa šo tēmu gribētu izteikties. Uz pasākumu tiktu aicināti uzstāties politiķi (no jebkuras partijas), kas atbalsta VB ideoloģiskās nostādnes utt.

                Varbūt pat orķestri varētu dabūt gājienam (bet tas, laikam, būs par dārgu)

        • arī zemessargs

          Tautai arī šobrīd praids nepatīk ne mazāk kā pirms 10 gadiem.

  2. arī zemessargs

    “Kur mums ņemt tādus politiķus kā Dānijā”
    Par tādiem ir jābalso vai vēl labāk palīdzēt tikt iebalsotiem.

    • Murgaina ziņa, no kuras skaidrs ka nepirks riteņu KKM, bet nav tieši pateikts, ka nepirks kāpurķēžu KKM. Tomēr tas vairs nepārsteidz, jo kājniekus “mehainizējam” ar izlūkmašīnām un “kaujas mobilitāti” iegūstam ar viegli bruņotiem apvidniekiem.

    • Man, atklāti sakot, nepatīk, ka tēmas, kurām ir pašām savi ieraksti(piemēram, Tabulators vai 4×4 iepirkuma ieraksts) tiek iemestas uz dullo svaigākā raksta komentāros. Tā rodas bardaks ar komentāriem un apspriežamām tēmām.

  3. Bet arī laba ziņa -plašs sižets par NBS bāzi Lūznavā (Latgalē).

    http://www.lrtv.lv/zinas/svinigi-atklaj-militaro-bazi-luznava-7255

    2 pozitīvas ziņas:

    1. Nu pilnīgo oficiāli pateikts, ka haubices būs arī Latgalē.
    2. Jaunās vienības komandieris tekoši runā latgaliski.

    P.S. Vienīgās bažas, ka tik kāds provokators ar to haubici neizšauj kādu Mainilas šāvienu ne uz to pusi.

  4. Šodien ievērota sarakste FB tieši tēmā. Demokrātijai pilnīgi pietiek ar praidu. Jānis Bērziņš šobrīd strādā Potomac Foundation.

    Jānis Bērziņš
    21 hrs ·
    Man patika redzēt cik cilvēki ir gatavi aizstāvēt LGTB tiesības. Taču, gribētu redzēt to pašu attieksmi pret Latvijai kopumā. Demokrātiskā veidā iesaistīties politikā un prasīt no politiķiem labāko Latviju. Mēs atpaliekam no Lietuvas jau. Vai pieļausim atpalikt no Rumānijas, Horvātijas, utt.? Jo tas ir iespējams. Nejautā ko Latvija var darīt par tevi. Jautā ko Tu vari darīt par Latviju.

    Ilze Vinkele: Tā ir viltus dilemma. Iestāšanās par LGTB tiesībām ir attieksme pret Latviju kopumā. Bez bet. Viena no attieksmes aktīvām izpausmēm. Tāpat kā vecāki par izglītības reformu, aktīvisti par sieviešu tiesībām ziedot olšūnas, dzīvnieku tiesību aizstāvji par cirku bez savvaļas dzīvniekiem utt. Tā top demokrātijas audums.

    Jānis Bērziņš: Ilze, tas nav nekādas viltus dilemmas. Es piekrītu tam, ka iestāšanās par LGTB tiesībām ir attieksme pret Latviju kopumā. Arī tam, ka sieviešu tiesībām ziedot olšūnas, dzīvnieku tiesību aizstāvji par cirku bez savvaļas dzīvniekiem utt. ir svarīgi jautājumi, bet tie neskar nekādas Latvijas ietekmju grupu ekonomiskās un politiskās intereses. Kur ir protesti pret tieslietu sistēmai? Pret maksātnespējas administratoru shēmām? Pret Latvijas neindustriālajai politikai? Pret apšaubāmi iepirkumi? Pret kukuļošanai? Pret Auguļa ģimenei jaunu 30000 eiro vērtu auto? Pret tam, ka Veselības ministrija pusgadu kavējas ar noteikumu izstrādi, kas ļautu reto slimību pacientiem saņemt dārgās zāles? Pret OIK skandālam? Pret oglēm Rīgas centrā? Pret tam, ka par reibumā izraisītu avāriju Aizkraukles prokurore sodu nesaņem un saglabā amatu? Tie ir dāži piemēri. Ir daudz kas vēl.
    No otrās puses, vai kāds Saeimas deputāts ir prasījis paskaidrojums/izskaidrojums no atbildīgajām iestādēm? Kaut cik kāds ir aizsūtījis vienu vēstuli? Vai ir bijusi kāda iniciatīva, lai mainītu likumdošanu un šīs lietas neatkārtotu? Es nezinu, tāpēc jautāju.
    Mēs DSPC tikko publicējam pētījums par patriotismu, kas rāda, cik nopietna ir plaisa starp sabiedrībai un politiskajai sistēmai. Daži citāti:
    – „Mums ir izveidojušās trīs grupas: valsts, valdība un tauta;”
    – „Valsts – tas ir valdība? Jūs domājat varu? Vai Latviju? Tās ir dažādas lietas;”
    – „Sabiedrība ir atsevišķi un valsts ir atsevišķi;”
    – (Politiķi) „Nē, viņiem nav domāšana par valsti – stutēt vai vadīt. Viņiem ir domāšana kā savus makus papildināt, kā veidot savu biznesu”;
    – “Uzskatu, ka es varu dot labumu sabiedrībai, bet ne esošajā politiskajā sistēmā, jo mūsu politiskajai sistēmai nav nekāda sakara ar mūsu valsti un, kā jau tika teikts, tā darbojas pati savās interesēs. [..] šajā politikā iet ir neiespējami, jo tur politikas nav.”
    – 70 % Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka “Tādiem cilvēkiem kā Jūs nav nekādas ietekmes uz to, ko un kā dara Latvijas Saeima un valdība”.
    Jautājums nav par to, vai šie apgalvojumi atbilst patiesībai, bet par to, ka plaisa starp valsts ir sabiedrībai neļauj, vai kavē cilvēki iesaistīties politiskajā procesā. Vienkārši tā neuzticība, ka ir iespējams mainīt kaut ko varbūt ir pārāk lielā. Mans punkts ir par to, ka es vēlētos, lai sabiedrībai uzņemtu lielāko atbildību par to, kas notiek valstī. Lielāko pilsonisko aktivitāti demokrātiskā veidā arī par jautājumiem, kas reāli skar ekonomiskām un politiskām interesēm.

    • Potomac protams fondeišens, bet vispār Bērziņš ir NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors. Par to pētijumu mazliet šeit

    • Lai arī J.Bērziņš ir samērā sakarīgs čalis, raksta pamatdoma ir pastulba.

      Jo tikpat labi varētu pateikt – “Ko tie bundzinieki cepas tikai par to armiju, a necepas piemēram par bērniem bērnu namos, maksātnespējas administratoriem un savaļas dzīvniekiem cirkū”.

      • arī zemessargs

        Nav pastulba, jo LGBT problēmas mērogs ir mikroskopisks attiecībā uz daudz svarīgākām lietām. Pastāv tomēr prioritātes. Bērni ir būtiski, tieslietu sistēma ir būtiski, armija ir būtiski. LGBT vai savvaļas dzīvnieki nācijas nākotni ietekmē minimāli.

        • Protams, ka būtiski.

          Bet man nav pieņemama suga, kura sēž dīvānā, dzer alu un pārmet tiem, kuri piketē, ka tie nepiketē par svarīgākām lietām (it kā Jānim Bērziņam kāds liedz organizēt kustību par pozitīvām pārmaiņām citās jomās, pieaicinot piemēram Pēteri).

          Turklāt vairums praideru it labi izglītoti soc.aktīvi cilvēki, kuri darbojas, lai uzlabotu mūsu sabiedrībā arī citas jomas.

          • arī zemessargs

            Ja nepārmetu piketētājiem, es pārmetu politikas veidotājiem un žurnālistiem, kas tik lielu daļu savu resursu tērē maznozīmīgo problēmu risināšanai vai aprunāšanai.

            • Problēmas, kas svarīgas 100000 LV iedzīvotāju (aplēse balstīta uz pieņēmumu par 5% no populācijas) ir nenozīmīgs temats?

              • arī zemessargs

                Šiem cilvēkiem NAV problēmu, ja arī ir, tad tas risināšana valsts nākotni ietekmē par 0,01%.

                • Nez kāpēc Viņi domā, ka ir…….ja arī zemessargs skaidri zina, kas nav?

                  60.gados USA arī zemessargs noteikti būtu starp rasu segregācijas atbalstītājiem ar savu argumentāciju

                • arī zemessargs

                  Es skaidri zinu, ka šīs problēmas ir sīkums pret citām, daudz būtiskākām problēmām.
                  WOW! Pie mums sabiedriskajās vietās ir nošķirtas telpas priekš “straight only”? 😀

  5. beidzot lasīju (cik zināšanas atļāva) visu rakstu, kas ir daudz interesantāks kā komentāri par homo un hetero seksuāļu tiesībām un attiecībām.
    arī Dānijā ir lielas problēmas aizsardzības jomā, jo viņu politiķi ir daudz grūtāk pendeļojami. var teikt, ka mūsu politiķi ir priekšzīmīgi, atvēlot 2% no ikp, kamēr DK tas 2023. gadā sasniegs tikai 1,3%. protams, absolūtos skaitļi te nav salīdzināmi.
    bet pozitīvā lieta, ko vajadzētu pārņemt LV, ir omd (98% brīvprātīgie) ar 4 mēnešu apmācību, atsevišķos gadījumos 8 mēneši. tas būtu kā labs sākums starp neko un visu uzreiz.
    un vēl- es pareizi sapratu, ka viņi savu 1 no divām savām brigādēm gatavo operēšanai Baltijas reģionā?

    • arī zemessargs

      Dānijā problēmas aizsardzības jomā ir krietni mazākas nekā Latvijai, jo viņiem ir citi kaimiņi.

    • Apdraudējuma līmenis dāņiem arī ir krietni zemāks, bet vispār viņi gatavojās, lai ap 2024. attīstītu mehanizētu kājnieku brigādi, kas ir liekama pretīm salīdzināmam (near-peer) pretiniekam, ko šie prognozē sastapt Baltijas reģionā, bet tas nav teikts ka brigādi gatavo tieši Baltijas reģionam “capability to deploy a heavy brigade against a more equal opponent”. Dāņi aktīvi piedalās dažādās misijās un starptautiskās operācijās, tādēļ neierūsēs.

      • Klau! A ja mēs nepērkam riteņu bruņutransportu, tad nav tā, ka mums jāmaina atpakaļ savas brigādes nosaukums no mehanizētās uz kājnieku, jo džipi un haubices tak nav mehanizācija……?

        • arī zemessargs

          Mums nemaz nebija jāliek nosaukums “mehanizētā”, jo tas neatbilst patiesībai. Mums ir vieglo kājnieku brigāde ar mehanizēto netiešā uguns atbalsta batareju. Tas arī ir vienīgais, kas ir mehanizēts. Teorētiski arī CVRT varētu salikt izlūku rotā un tad mums būtu mehanizēto izlūku rota.

          • cepšanās par “mehanizēto” ir tikpat bezjēdzīga kā lielīšanās. tas ne pastiprina, ne pavājina šo brigādi. visi tāpat zin tās spējas un iespējas.

          • A cik haubiču vajag uz brigādi? Pietiks, ja daļu atdos mums – latgaliešiem?

            • Mēs esam nopirkuši haubiču pulku, kas varētu ietilpt divīzijā, ja tāda mums būtu. Sadalīt pulku pa ZS brigādēm var pa divizioniem (brigādes sastāvā), sīkāk dalīt neredzu jēgu. Divizions var būt no 12 stobriem uz augšu līdz kādiem 24.

            • arī zemessargs

              Krievijas motostrēlnieku pulkā/brigādē ir 18 Akācijas (M109 analogi) un 12 Gradi. ASV arī ir viens bataljons (3 batarejas pa 6 lielgabaliem) https://fas.org/man/dod-101/army/unit/toe/06365F000.htm. Mums būs 20-30 haubices. Bet, nevajag dalīt to, kas organiski nav paredzēts dalīt, jo haubice ir galvenais rīks, bet tam jābūt lādēšanas mašīnām, artilērijas izlūkošanai, remonta transportam utt.

              • 35 haubices, 10 skaitļošanas mašīnas, 2 apmācību auto…

                • arī zemessargs

                  Vajag nopirkt vēl vienu un tad būs precīzi divām brigādēm. Vai drīzāk SzS brigādei 18 un ZS brigādēm katrai pa 6. Lādēšanas mašīnas mūsējie nav nopirkuši? Vēl arī bezpilotniekus artilērijas korekcijai vajadzētu.

            • arī zemessargs

              Varētu būt tā, ka 18 haubices paliek SzS brigādei, ja būs vēl vismaz 6, tad var sākt iedalīt Latgales brigādei, tad Kurzemes brigādei.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.