Dienas grauds

“[..] Mēs atšķiramies no citām partijām ar rezerves virsnieku īpatsvaru. Mums ir pāri par 250 virsnieku partijā [..]”

J.Ādamsons

avots

vara bungas; Optimistiski pieņemsim, ka tie  pamatā nav jauno laiku ex-PD virsnieki, bet vecie PSRS BS kadru virsnieki – renegāti, kas nejēdza pilnībā pārkrāsoties kā viens otrs viņu kolēģis. Bet  kā būs ar rezerves virsnieku skaitu citās partijās? Derētu veikt inventarizāciju un atbildēt Saskaņai ar pārliecinošu skaitli (kaut vai par visu valdības koalīciju kopā). Tas nav mazsvarīgs jautājums, jo nozaru parstāvji (ārsti, zemnieki, skolotāji u.c.)  lielā mērā veido partijas politiku un ietekmē svarīgus lēmumus. Aizsardzības nozari nosacīti centriski-labējās partijās pārstāv tikai daži bijušie  augstākie virsnieki, kuriem nav/rtūkst  kvalificētu  oponentu partijas iekšienē, kā rezultātā partijas kurss var tikt koriģēts  atkarībā no viena vai otra ģenerāļa uzskatiem, kas ir viedojušies ļoti dažādos apstākļos un var būt patālu no īstenībass.

P.S.  Iepriekšējā (2014.gada) Saskaņas programmā par aizsardzības jomu nav ne vārda. Acīmredzami  kreisā, prokremliskā opozīcija  Saeimā bija  apmierināta ar to, kā attīstās NBS. Ja tagad Saskaņa arī sāks mētāt aizsardzības  “stiprināšanas” priekšlikumus “značit čto to pošlo ņe tak”.

 

Advertisements

40 responses to “Dienas grauds

  1. “Mēs atšķiramies no citām partijām ar rezerves virsnieku īpatsvaru. Mums ir pāri par 250 virsnieku partijā” <<<< 😀 😀 😀 šito gan viņš forši pateica, ir ar ko lepoties 🙂 (salasījušies vecie padomju armijas virsnieki)

    BTW, vai tas skaitlis nebūtu salīdzināms ar virsnieku skaitu NBS?

    • Nav gluži visi “vecie”, no redzamākajiem šobrīd Rublovskis, Bergmanis (cits), Mozrozovs (instruktors) zinu vēl dažus ex-PSRS+ex-NBS kadrus virsnieka uzplečos.

    • NBS ir ap 1500 virsnieku, kas ir ļoti daudz (x2) ja “apakšā” ir ikai PD un ir Ok, ja “apakšā” pieskaitām arī ZS (sapratāt tagad savu lomu sarakstos 🙂 ). Normāla attiecība miera laikā ir 1 virsnieks uz apmēram 10 karavīriem (nevis kājnieku vienības, bet valsts mērogā).

  2. njā saskaņiešiem gan nevajadzētu runāt par to, ka viņi aprindās ir kaut kādas ”ex-militār personas”……visiem pirmā domā uzreiz ir ”ex-padomju krievu virsnieki”, kas nekādi nav pozitīva lieta 😀

    • “Vecie krievu” būtu absolūti mazākā nelaime salīdzinot ar šīs partijas atbalstītājiem “jauno latviešu” PD karavīru un zs rindās. Ja ZS tavā apvidū tādu ir maz un tie šifrējas, tad iekš PD tādu ir ne mazums. Slinkums meklēt, bet zināms % izlīda, kad skaitīja balsis Saeimas vēlēšanās Mali, kur gandrīz visi vēlētāji ir PD karavīri. Cik atceros % apmēram korelēja ar Saskaņas vietu skaitu Saeimā.

      • arī zemessargs

        SC atklātie adorētāji ZS rindās ir ārkārtīgs retums. Cik slēpto velns viņu zina. Es pazinu dažus, kuri ļoti ātri notinās (viens uz PD). PD rindās tiešām partiju atbalstītāju skaits ir apmēram proporcionāls vidējam sabiedrības līmenim ar nelielu noslieci uz to partiju, no kuras nāk AM ministrs. Es uzskatu, ka pamata rādītājs nav atrašanās PD, bet tautība, vai vēl precizāk mājās lietotā valoda, un tautības PD apmēram atbilst vidējam Latvijas. Starp virsniekiem gan cittautiešu mazāk kā vidēji un līdz ar to arī savādākas politiskās simpātijas. ZS rindās variāk ir NA atbalstītāju un šobrīd pieļauju arī JKP. T.i. zemessargi ir nacionāli-konservatīvāki nekā vidēji sabiedrība. Zemesardzē arī cittautiešu ir maz.

        • Par Rīgu skaidrs, bet kāda ir aina teiksim Latgales batiņos? Nestrīdos, vairāk interesējos; nav sanācis pašam saskarties.

          • arī zemessargs

            Tur cittautiešu vairāk un attiecīgi arī politiskās preferences viņiem citas.

            • Politizēti karavīri (jebkurā spektra daļā), kas var būt sliktāk. Jā, partizāņos un volontieros tas der, bet regulārajā armijā partiju aģitācija (nesaku ka tā ir) ved uz sabrukumu, to vēl boļševiki izmantoja.

              • arī zemessargs

                Te būtu jāsaprot kas ir politizācija, kur sākās un kur beidzās aģitācija. Aģitāciju par konkrēto partiju ZS neesmu dzirdējis, bet ir 100+1 veids kā cilvēks tiek izdentificēts kā konkrētās partijas atbalstītājs arī ZS rindās. Piemēri:
                1. okupāntu stabs jānojauc, tas ir okupantu piemineklis; nacionālie partizāni ir varoņi
                2. praids ir jāttļauj, jomoseksualitāte ir norma ar ko jālepojas un viendzimuma laulības jāatļauj
                3. 9. maijs jāsvin, tad krievi uzvarēja fašistus un atbrīvoja Latviju, nacionālie partizāni bija bandīti
                Pēdējais teksts bija dzirdēts no viena cittautieša ZS rindās. Dabīgi viņš ilgi nenoturējās, bet aizgāja uz PD.
                Jautājums vai augstāk minētais ir vai nav politiskā aģitācija? Katrs teikums diezgan skaidri pozicionē civlēku politiskajā spektrā.

                • Aģitācija ir jebkura šādu tēmu apspriešana, viedokļa paušana. NBS ir jābūt savai oficiālai un deklarētai pozīcijai visos minētajos jautājumos (un vēl citos) un jebkāda publiski pausta viedokļu atkāpe vai diskusija atzīstama par politisko aģitāciju, kas ir disciplināri sodāma. To var īstenot PD, bet diez vai ZS.

                  • arī zemessargs

                    Mums bieži nav nedz valsts, nedz NBS skaidras nostājas šajos un daudzos citos jautājumos.

                  • Agris Purviņš

                    Te ir jāatšķir sarunas smēķētavā no publiski no “tribīnes” izskanējušam viedokli. Nepiekrītu, ka NBS varētu būt oficiāls politisks viedoklis, jo tas noteikti sakristu ar AM partijas viedokli. Jau tāpat augstākie virsnieki cītīgi seko, kāds ir “AM partijas” viedoklis. Nepieminu nevienu gadījumu, kad NBS komandieri un augstākie virsnieki domāti atšķirīgi no “vadošās partijas”.

                    • Kāda starpība kur aģitē, galvenais ka aģitē. Ja nevar vienoties par nostājām, kas varētu būt universāli pieņemamas, tad jābūt sarakstam, kuras tēmas ir taboo un apakšvienībā (pasvītroju) netiek skārtas pavisam. Kā liecinieks neteikšu kurā kolektīvā, bet tas bija demokrātiskās ārzemēs, viens kādu 10 biedru klātbūtnē (komandējošu virsnieku nebija) skaļi izteica neapmierinātību ar nepieciešamību piedalīties svinīgā ierindā, otrs apvainojās “Tu necieni mūsu …!”. Nepagāja ne 3,5 min kā par incidentu kāds (cits) jau bija noziņojis vadībai. Abi izsaukti uz kanceleju, pēc brīža apakšvienības stāšanās – viens visu priekšā atvainojās, otrs pateica, ka saprot un nedusmojas, publiski paspieda viens otram roku. Incidents izsmelts, vienības integritāte “salīmēta”. Manuprāt ļoti pareiza kārtība profesionāļiem, ja jau incidents notika, bet labāk to saknē nepieļaut. Tēmas PD apakšvienības iekšienē par reptiloīdiem, praidu, Stambulas konvenciju, Lembergu, OiK uc ir graujošas, ņemot vērā ka šiem cilvēkiem var nākties vienam otru glābt vai aizstāvēt riskējot ar savu dzīvību. Kāda var būt palīdzība, ja katrs pie sevis domās “es ar to zaļo/zilo/sarkano/oranžo/dzelteno/pelēko uz viena lauka kluci nolikt neapsēdīšos”? Protams, šāda līmeņa ideoloģisko disciplīnu var panākt tikai PD vai regulārajā vienībā.
                      Cits stāsts: PSRS OMD, 80 gadu beigas – latvieši, igauņi, lietuvieši saņem paciņas no mājām -igauņiem avīzes veido 2/3 no sūtījuma, lietuviešiem tikai 1/3, latviešiem 50/50. Vakarā, kad virsnieku nav, izlasītais (nu tu atceries tā laika Liesmu, Avotu, Padomju Jaunatni, Literatūru un mākslu) tiek apspriests baltiešu starpā (un ne jau angliski), aktīvi piedaloties ru-personālam, kurš klausās mutes atplētis, jo viņiem toreiz nekā tād pat tuvu nebija un ja bija senči nesūtīja. Rezultātā aģitācija gāja ar tādu joni, ka viens no virsniekiem vēlāk atzinās, ka pavisam lielas nepatikšanas mūs nepiemeklēja tikai tādēļ, ka visi šie izdevumi bija vietējo kompartiju rupori. Bet mani pārcēla uz apsardzes un nodrošinājuma rotu 🙂

                    • ” [..] Patiesībā še ir jāizšķir jautājums, vai armijā ir atļauta politika, vai armija ir jānostāda ārpus politikas. Vai karavīriem ir tiesības ņemt dalību valdības un pašvaldības iestāžu vēlēšanās, vēlēšanu aģitācijā, mītiņos, politiskās demonstrācijās, piederēt pie politiskām partijām, teikt politiskas runas utt., vai karavīram šīs tiesības netiek dotas, un armija tiek uzskatīta par valdības ieroci, bet ne politisko partiju ieroci.[..]”

                      P.Radziņš, Rakstu krājums 365.lpp

                    • arī zemessargs

                      Ja nav noslēpums – kur dienēji?

      • Es tiešām gribētu saprast, ko dara SC vēlētājs bruņotajos spēkos.
        SC programmās par aizsardzību nerunā, pārējās diksusijās par aizsardzību vai nu klusē vai atklātāk vai rafinētāk pauž, ka nafig nevajag, un ir acīmredzams, ka ilgtermiņa mērķis atkarībā no tā, kā iegrozās lietas, ir Latvijas baltkrievizācija vai pilnvērtīga okupācija.

        Tad atliek tikai viens izskaidrojums- lai grautu bruņotos spēkus no iekšienes miera laikā un visu aizsardzību ar lielu blīkšķi izgāztu kad SHTF. Bet vai tiešām katrs konkrētais čalis lūk, šādi ir tagad nolēmis un ar tādu mērķi iet? Vai arī nedomā vispār?

        • arī zemessargs

          Mans viedoklis. Konkrētais čalis visdrīzāk iet tāpēc, ka viņu vai nu militārās lietas interesē, vai nu nopelnīt naudu, vai abi reizē. Retāk – kompānijas pēc vai sagadīšanās dēļ (draugs iestājās, brālis dien, no vecākiem grib ātrāk tikt prom). Tas, ka krīzes gadījumā viņš muks krūmos, jo Latvija viņam pie kājas, vai nostāsies otrā pusē ir cits stāsts. No iestāšanās fakta PD viņa politiskā pārliecība pārsvarā nemainās. Bieži, iestājoties PD, viņš nemaz nedomā ko darīs, ja karš tiešām sāksies šeit. Ja civlēks ideoloģiski ir balta lapa vai nav drošs savos uzskatos, tad iestāšanās PD gan var būt lieta, kas iestāda viņam noteiktu pārliecību. Tādu, kas apzināti nāk graut no iekšienes vai speciāli šīm nolūkam tiek iesūtīti, ir ļoti maz.
          SC aizsardzības politika ko viņi pauž uz āru ir ļoti vienkārša – nevajag tam tērēt naudu, vajag būt neitrāliem, demilitarizētiem, draudzēties ar Krieviju un būs miers. Tas ko viņi vēlās panākt reāli ir pēc iespējas mazināt Latvijas NBS spējas, lai Krievija varētu efektīvāk izdarīt spiedienu un piežmiegt pēc iespējas (skat. Ukrainu Janukoviča laikā).

  3. Ja tagad Saskaņa arī sāks mētāt aizsardzības “stiprināšanas” priekšlikumus “značit čto to pošlo ņe tak”.
    Viss bija sakārtos, līdz pendeļu ienākšanai. Pa vidam pasprūk labas lietas, piemēram tankiem līdzīgās haubices (c) un vēl šis tas garšīgs. Ir pats laiks saspringt un norakt šos projektus mūžīgajās procedūrās..
    Kopumā nav nekas sarežģīts. Vienkārši jāsačakarē prioritāšu saraksts.

  4. Mēs te cepjamies par kaut kādiem pensionētiem virsniekiem, bet pavei……NA ir atradusi patieso LV draudu avotu – kebabu

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-dombrava-arvalstu-studenti-kebabu-cepeji.d?id=50034553

    • Saprotu, ka tevi uzjautrina vārds “kebabs”, bet raksts ir par puslegālo/koruptīvo imigrāciju no valstīm ar augstu terorisma draudu līmeni. Kad tevi pašu par kebabu pataisīs kāds “lone wolf” fanātiķis mēs ar pasmiesimies. Mošķis – kebabs, smieklīgi.

  5. Ok. Mums jākļūst par Brīvdabas muzeju.

  6. Un Tu daudz esi dzirdējis, ka indieši un ķīnieši Eiropā spridzina un nobrauc ar fūrēm cilvēkus?

    • Neesmu redzējis nevienu ķīniešu kebabnīcu 🙂

      • Un latvieši UK vai Īrijā noziegumus nepastrādā nekad,vai ne 🙂

        Izskatās, ka varabungas šodien tāds latents rasisms nedaudz lien ārā…

        • Nacionālo interešu aizstāvība lien ārā, tas gan. Ja lv-(ne)pilsoņi atrodās UK un Īrijā vai citā valstī uz prettiesiska pamata vai nodarbojas ar neatļautu rūpalu un vēl pastrādā kriminālnoziegumus, tad jebkuras valsts interesēs šādu bodi klapēt ciet. Bet vispār temats ir par ārvalstu “studentiem”, kas šeit LV ierodas nebūt ne studēšanas nolūkā un par nelielu studijas maksas “nodevu” iesaistās puslegālā konkurēncē ar legāliem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, jo citā ceļā uzturēšanās atļauju nesaņemtu. Tas ir nelikumīgi un ir pret LV interesēm, pilnīgi vienalga kādas rases vai pilsonības ir šie “studenti”.

        • Kāds tur rasisms, tā ir vienkārši savādākā nerietumnieciska kultūra, kur ir pavisam citas vērtības, kur cilvēka dzīvība ir mazvērtīga (kā tas ir faktiski visās nerietumu kultūrās, arī krievu, kas ir vairāk aziātiska nekā rietumnieciska), un svešu kultūru ievazāšana, it īpaši pie mums, kur okupācijas laikā ievazāts un joprojām klātesošs milzīgā apjomā ir krievu aziātisms, nekas labs nav un nekādu pozitīvu pienesumu nedod. Arī ekonomiskais pienesums, pat ja tāds ir, nav nekas labs, ja tas ir uz vietējās kultūras atšķaidīšanas/degradācijas rēķina.

  7. Sveiciens piektdienā un veltījums visiem, kuriem bail no kebabiem!

    Nedaudz tematiski 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.