Current Russian and Chinese ways of warfare: the end (?) of military violence in peer-state conflict

Šo vajadzētu lasīt kontektā ar  Putina 1.marta šovu. Vienu otru autora secinājumi varētu iepriecināt, karš kara formā tiek nobīdīts 2.plānā. Tomēr pašreizējai Rietumu pasaulei ir daudz mazākas izredzes netralizēt RU šķeltnieciskās aktivitātes kā uzvarēt atklātā  karā. Abas šīs opcijas ir galējības, līdz ar to līdzsvars tiks atrasts lielvarām karojot proxy karus svešās teritorijās (Sīrija, Ukraina, Baltija?) un jaucoties vienai otras vēlēšanu (decision making) procesā.  Kas jau labu laiku notiek.

Defence-In-Depth

DR ROD THORNTON

When it comes to the winning of wars, it might be thought that military organisations today, just as they have always done, would be concentrating their efforts on how best to use kinetic force. Military violence is, after all, what militaries do. But not, it seems, any more – or at least not in regard to peer-state warfare as conducted by the Russian and Chinese militaries. Today, both are making the case that armed forces using actual armed force to win major wars is a little passé. As Timothy Thomas of the US Army’s Foreign Military Studies Office puts it, when it comes to the winning of wars against its state rivals, Russia now – and remarkably – has a ‘General Staff [with a] reliance on non-military methods of thought’. Such a reliance by such a body would appear to be unique in the annals of modern…

Skatīt ziņu 1  479 more words

Advertisements

16 responses to “Current Russian and Chinese ways of warfare: the end (?) of military violence in peer-state conflict

  1. Bet tas ir vienmēr noticis, nekas jaunas. Latiņamerika, Āfrika, Āzija, Eiropa, katrā kontinentā var atrast piemēru, ka kāda cita valsts ir būtiski iejaukusies citas valsts politiskajā dzīvē. Šeit labākā aizsardzība ir pēc iespējas adekvātāka un godīgāka politika no valsts politiskās elites puses. Piemēram, nevaru iedomāties, ka kāds no āras varētu iejaukties Dānijas vai Šveices politiskajos procesos, jo tur ar valsts attieskmi pret cilvēku viss ir kārtībā, savukārt, paņemsim kādu ļoti korumpētu valsti, piemēram, Albāniju, tur vienmēr būs liela daļa cilvēku, kuriem nekā nav un kuru ir gatavi uz konfliktu.

    • Par godīgu ielaušanos, piemēram, finansējot draudzīgās partijas, vairs nav runas. Tehnoloģistki attīstīta valsts iegūst neiedomājamas priekšrocības, ja balstās uz Cambridge Analitica metodēm, kas tikai attīstīsies un pilnveidosies. Tuvākā nākotnē Big data apstrādes un analīzes iespējas ļaus perfekti nekļūdīgi ar minimāliem līdzekļiem airēt FB planktonu vajadzīgā virzienā, tie pat neko nesapratīs! Laiks kad sabiedrības kontrolēja kontrolējot masu medijus ir beidzies. Tagad makaroni un batoni ausu izrotāšanai tiks piemeklēti individuāli un piestāvēs nevainojami, publika par to pat priecāsies kā par savu izvēli. Ir jābūt sektantiskai pārliecībai par kut ko, lai to nespētu ietekmēt individuāli piegriezta infomācijas plūsma. Pretoties tai domāju nebūs prasto cilvēku spējās. Var tāpat kā savulaik daudzie atteicās no TV, tagad atteikties no soc.tīkliem, bet šādu disidentu nebūs tik daudz, lai uzvarētu vēlēšanās kuras piedalās citas valsts kontrolētie mākslīgie neirotīkli, kas mācās balstoties uz pašu upuru sniegtajiem datiem.

      • arī zemessargs

        No otras puses attīstīsies arī aizsargmehānismi:
        1. Sabiedrība kļūs imūnāka pret smadzeņu skalošanu.
        2. Attīstīsies Mākslīgā intelekta sistēmas, kas detalizēti pētīs kam izdevīga viena vai otra darbība, kurš ar ko saistīts no kurienes aug kājas vienai vai otrai ziņai.
        3. Dažādām valstīm un grupām ir dažādas intereses, katra no tā mēģinās savus batonus saspraust un konkurentu batonus izņemt.

      • arī zemessargs

        Pie 2. punkta Stratforam aktīvi jāstrādā.

      • arī zemessargs

        Līdzīgām kompānijām, mūsu pašu NATO stratēģiskajiem komunikatoriem, mediju uzraugiem, visādiem NVO utt.

      • Piekritīšu daļēji, jo, paskatoties uz LV, pie mums valsts vara pati dara visu iespējamo, lai SC nākamajās vēlēšanās atkal iegūtu kādas 30 vietas parlamentā. Cilvēki atkal balsos, lai tādējādi izteiktu protestu pret tagadējo politiku. Piemērus nav ilgi jāmeklē, ja paskatās pagājušajā gadā visu ņemšanos ap nodokļu reformu, vai tagadējo bankas sistēmas faktisko demontāžu, kur valsts vara demonstrē to, ka viņas nav.

        Un vēl neliela piebilde saistībā ar militāro tēmu, kas man ienāca prātā, Latvijā no ārzemēs dzīvojošajiem tiek katru gadu atsūta nauda, kas ir ap 4% no Latvijas IKP, savukārt aizsardzības budžets ir 2%, kas sanāk, ka visu aizsardzības budžetu var apmaksāt pilnīgi neko neražojot un neradod. Lūk arī piemērs par mūsu valsts ekonomisko efektivitāti, tur neviena propoganda nav vajadzīga.

        • “vara pati” te var likt jautājuma zīmi. Manuprāt viņus drāž no visām pusēm, jo salīdzinot ar LT un EE, LV vadība tā arī palika tilta vidū starp Rietumiem un Austrumiem.Bet eleganti izlavierēt neprot. Rezultātā raustīšanās, jo nekādi draugi RU nekļuvām, bet Rietumos esam stabili “vājākais posms” Baltijā. LV vajag tādu varu, kas beidzot nokāps no tilta, negribētos tikai, lai Austrumu krastā.

        • Nevis 4%, bet gan aptuveni 2% (1,71%) no IKP.

          Pēc “Eurostat” (ES statistikas aģentūra) datiem 2016. gadā uz Latviju tika pārskaitīti 494 milj. € (249 milj. € no citām ES un 245 milj. € no 3. valstīm).
          Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons € (194 miljoni € citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni € ārpus bloka dzīvojošajiem).

          Salīdzinājumam, šogad Latvijas aizsardzības budžets ir 576 milj. € un veido 2% no IKP.

          Avots:
          http://www.la.lv/nosauc-summu-kas-latviesiem-parskaitita-no-arzemem/

          Par Saskaņu, līdzīgi kā par DENK (Nīderlandes turku partija) pārsvarā balso dēļ “etniskās piederības”, nevis dēļ neapmierinātības ar pastāvošo varu, kamēr netiks izskausts divkopienu/daudz kopienu modelis, nekas būtiski nemainīsies.

          • Iesaku ļoti kritiski lasīt Latvijas avīzē rakstītajam, tur ir samērā daudz pasūtījuma rakstu un diemžēl ar tendeciozu rakstu ar propogandas piegaršu. Šeit triks varētu būt ar IKP, kuru ņem par pamatu aprēķinam un par kādu periodu.

            According to this, the highest dependency rates on remittances in the EU-28 were observed in Latvia (4.4 % of GDP) and Croatia (4.3 % of GDP) in 2016 (see Figure 4), while the least dependent economies in the EU-28 were Greece, Ireland, the United Kingdom and the Netherlands (each 0.2 % of GDP)

            http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Personal_remittances_statistics

            • Latvijas avīzi ikdienā nelasu, tāpēc nespēšu spriest par viņu objektivitāti, tomēr viņu izmantotie dati ir precīzi. 2016. gadā uz Latviju citu valstu iedzīvotāji pārskaitīja 494 milj. €.

              Avots:
              http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=bop_rem6&lang=en

              Kamēr tu savā citātā atsaucies uz datiem par:
              1. veiktajiem pārskaitījumiem uz Latviju;
              2. algu, kas tika saņemta ārzemēs veicot savus darba pienākumus.
              Citēšu “Eurostat”: “”personal remittances” is based on two standard components – personal transfers and compensation of employees”.

              Ja, piemēram, “UPB” vai “Skonto būve” pārstāvniecība vinnē konkursā Zviedrijā un nodarbina tā izpildei cilvēkus no Latvijas, tad viņu saņemtais atalgojums tiek iekļauts dotajā statistikā, kas pilnībā neatbilst tevis teiktajam: “Un vēl neliela piebilde saistībā ar militāro tēmu, kas man ienāca prātā, Latvijā no ārzemēs dzīvojošajiem tiek katru gadu atsūta nauda, kas ir ap 4% no Latvijas IKP”.

            • arī zemessargs

              Es domāju taisnība abiem, bet atšķiras metodoloģija, ko rēķina vienā un otrā gadījumā.

  2. Par tautas masu spriešanas spējām ilūziju nav: Lemberga un Trampa ievēlēšana; rindas pie Swedbank bankomātiem 2011.gadā; kautiņi Francijā, lai dabūtu Nutella burciņu par 3 eiro lētāk.

    Tomēr vārda brīvība pati par sevi ir aizsardzība un ierocis. Pie mums daži populisti var atļauties runāt ko vien grib, bet vairākums tomēr cenšas atklāti nemelot. Krievijā nav kritikas un tāpēc pat visaugstākajā līmenī nemāk melot un pat paši nezin kur ir patiesība (Putina rādītais videoklips Oliveram Sotounam).
    Tas, kas tur galvās parastajiem cilvēkiem ir neaptverams. Dažreiz Krievijas diskusiju forumos ierakstu Latvijas minimālo un vidējo algu, vidējo pensiju. Atbildes ir “Latvija nevar būt bagātāka, jo tikai viena Krievijas oblastj teritorija ir lielāka”, pat no it kā Putina nemīlētājiem “Pārspīlēt jau nevajag”. Kādreiz fakti aizies arī līdz masām un tad Krievijā atkal būs revolūcija, jeb ‘siloviki’ ieviesīs totālu diktatūru.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.