Cerībā, ka lasa

vara bungas: Uzdūros ļoti labam komentāram pie LA.lv raksta. Tā kā autors ir centies nodot vēstījumu  “stratēģiem” un rakstīja no sirds, nodublēšu to VB.

Andrejs :

Pirms pāris dienām bija ziņa,ka Gruzija pērk no ASV, šķiet 400 Džavelin prettanku raķetes un vairākus desmitus to palaišanas iekārtas. Summa bija pat mazāka(ap 75milj.),nekā šāgada Latvijas armijas bužeta pieaugums. Ceru,ka komentārus lasa armijas stratēģi. Tāpēc aicinu tuvāko gadu iepirkumos koncentrēties nevis uz bruņutehnikas iepirkumiem,vai būvniecību,bet

1) pirkt prettanku raķetes. Spike ir labi,bet vai x stundā no Izraēlas dabūsi raķešu papildinājumus? Šaubos.Gruzīniem 2008.gadā tas neizdevās. Jāpērk Amerikas Džavelīni,jāslēdz līgumi ar poļiem par viņu ražoto Spike piegādēm. Sabiedrotie nepievils.

2) Tuvajām pretgaisa distancēm,protams,jāpērk Stingeri. Ir vērts ar Poliju runāt par viņu ražoto Iglu kopiju iegādi,jo pēc rādītājiem poļu Iglas ir labas,bet daudz lētākas par Stingeriem. Prettanku un pretgaisa raķešu krājumam jābūt vismaz 2,5-3 tūkstošiem. Kāpēc tik daudz? Apskatiet Čečenijas kara atskaites par tajā iesaistītās tehnikas iesaisti. Patriot pretraķešu sistēmas un aviācija Latvijai finansiāli nav paceļamas,tāpēc jāvienojas ar sabiedrotajiem par “tālo,augsto debesu”aizsardību

3)Jāpasūta mūsu zinātnei izstrādes,kuras noslāpē potenciālā agresora radiosakaru,radaru,precīzās tēmēšanas sistēmas.Jāpadara pretinieks kurls un akls. Tāpat jāpērk pasaules izstrādes,vai jārada pašiem tehnoloģijas,lai padarītu mūsu karavīrus neredzamus siltumvizoriem,nakts tēmekļiem,tehniku-radariem.

4) Karavīriem ekipējumā jābūt siltumvizora tēmeklim un nakts tēmekļa uzlikai dienas optikai. Kā pirmajam ierocim jābūt nevis kechleram,bet vieglam tālšaušanas ierocim-Remington MSR,vai labākam. Kā otrais tuvcīņas ierocis jāpērk kompaktie bullpap automāti-mums nav tik daudz karavīru,lai varētu skraidīt ar kalašņikova tipa automātiem,to var atļauties lielās armijas

5) ekipējumam- jāpasūta mūsu zinātniekiem,lai kopē,vai rada unikālas bruņuvestes katram karavīram,ko jāražo Latvijā.

6) Jāaizmirst par frontālā kara taktiku. “Pozicionējies,sit,maini pozīciju un sit sāpīgi vēlreiz”-tā ir mūsu taktika- maksimālā attālumā,maksimāli nekādas tuvcīņas. Ģeodēzistiem jau tagad “jāpiešauj”katra pozīcija,jāveido kā medniekiem “Vārnu kājas” šaušanas sektoriem.

7) Maksimāli jādekoncentrē visi ieroči un munīcija,nekādas lielās noliktavas kā raķešmērķi,bet dekoncentrācija līdz karavīra,zemessarga,nodaļas līmenim.

8) Bruņutranspots jāražo Latvijā uz vietas,kā donorus izmantojot veiksmīgāko civilo visurgājēju bāzes-ja kuģus varam uzbūvēt,tad arī bruņumašīnas nav problēma uzmetināt. Kā labs piemērs ir zviedru gaubices “Archer”bāze. Apskatiet googlē kā karjeru dampers pārvērsts par kara tehniku. Nevajag tērēt naudu dārgām bruņumašīnām. Starp citu,2008.gada Gruzijas kara veterāns stāstīja,ka visefektīgāk darbojās nevis viņu tanku vienības,bet mobilās grupas,kuras pārvietojās ar kvadracikliem un bija bruņotas ar prettanku un pretgaisa ieročiem.

9) Droni izlūkošanai+uzbrukumam,citas mūsu gudro galvu izstrādes jāpērk armijai. Gaubicu iepirkums bija labs,jāpērk vēl un jāgatavo,tāpat kā snaiperiem pozīcijas?Droši vien gaubicēm amerikāņu Eskalibur,kaut nedaudz būtu jāiepērk,jo tāda munīcija 25-30-40 km attālumā faktiski aizvieto aviāciju. Ar prātu,izsverot katru iegādi un tehnoloģiju,arī mūsdienās var uzbūvēt Mannerheima AIZSARDZĪBAS līnijai ko līdzīgu,varbūt pat jaudīgāku.

 

Advertisements

43 responses to “Cerībā, ka lasa

  1. arī zemessargs

    Komentāri:
    1) Jāpērk abi. Jāpērk SPIKE, kas spēj šaut tālu aiz horizonta līnijas no slēptām pozīcijām.
    2) Vai poļu Iglas ir darbībā izmēģinātas?
    4) Ierindas karavīram vajadzīgs parasts automāts. Tas neizslēdz nepieciešamību pēc lielāka skaita un labākas kvalitātes snaiperšautenēm, tai skaitā lielkalibra 12,7 mm un prettanku šautenēm 20 mm.
    5) 8) Šaubos, ka mēs pavilksim bruņutērauda ražošanu.
    9) + koriģējamā STRIX munīcija. Mannerheima līniju neizveidosim un līnijas vairs nav diez ko efektīvas, bet inženieršķešļus jāmācās taisīt, jāsagatavo apvidus un infrastruktūra.

    • 5) vispār nav problēma, tik cik vajag var iepirkt un glabāt nevis ražot, nodilums minimāls 🙂
      8) var saparst arī kā civilā kravas transporta armēšanu/blindēšanu/pielāgošanu
      9) Līniju nē, bet stacionāras un izturīgas pozīcijas, noteiktā apvidū iespēju robežās atpērkot privāto zemi.

      • arī zemessargs

        5) un 8) ja iepērkam bruņuplāksnes, lai nepieciešamības gadījumā nobruņotu civilo transportu vai militāro nebruņoto transportu, tad OK.

  2. Bruņutransports jāražo! Jau tagad daudzi metālapstrādes uzņēmumi strādā ar bruņu tēraudu (Armox, RAMOR). Vajag tikai VAS “Kaujas ratu rūpnica”, kura to visu savāc kopā.

  3. Ko jūs domājat par to, ka primāri jācenšas turēties lielā attālumā? Būtu jau labi, bet mums nav tāda vide. Laukos varbūt vēl varētu atrast 1 km klaju lauku (kamēr, atkal – pat parkveida mežā redzamība ir max 100 m, bet brikšņos, kādi mums parasti ir – mazāk), bet pilsētā… Kalnu mums nav.

    • indirect fires, UAV, NLOS sistēmas kā prioritāte.

      • es vairāk par Remington MSR

        • To autors pats varētu labāk paskaidrot. Es atbalstu ideju par precīzas šaušanas ar vītņstobra ieročiem kā sporta popularizāciju LV ar daļēju valsts atbalstu. Ieroča modelis būtu sekundārs, galvenais masveida, tas būtu vēl viens atturošs faktors un ķieģelītis valsts aizsardzības mūrī.

          • Nu ja es kā mednieks nevaru neko sakarīgu nopirkt, kas strādā tālāk par akmens metienu, aptveri pāris bukiem, tad ko nu tur….. Onkas ar gludstobru var pabaidīt tikai cūkas, kas parādījušās ap stūri, neko vairāk.

            • Valsts politika tāda, bet var būt arī citāda, viss atkarīgs no tā kā pie varas esošie plāno sasniegt mērķi – ” laimē diet mūs’ Latvijā” – pielāgojoties ārējam spēkam vai atvairot to. Neviens no variantiem nav optimāls neviens no mums nezina nākotni. Tie kuri izdzīvos spriedīs par kursa pareizību pēc sasniegtā rezultāta, kā šobrīd spriežam par Kārli Ulmani un viņa politiku.

            • arī zemessargs

              Kā tad nevari? Tu kā mednieks vari vītņstobra karabīni nopirkt.

              • Budžeta ierobežojumi iespējams?

                • Tas gan tad nav kategorijā “es kā mednieks nevaru” – tādā pat manierē es kā autovadītājs nevaru nopirkt Aston Martin.

                  • Man vienkārši bija grūti saprast Rozā_Sivēns rakstīto 🙂 Bet manuprāt arī ar mednieka apliecību un attiecīgo eksāmenu nokārtošanas var iegādāties gana labus ieročus- ja līdzekļi atļauj, vismaz tādus ar kuriem var trennēties precīzai šaušanai.

  4. Ieročiem jābūt mobīliem un maksimāli veidotiem tā lai ir viegli apgūstami un lietojami ar maksimālo efektivitāti,piemēroti mūsu varēšanai,apvidum un taktikai,ka arī iespējamajiem pretinieka tehniskajiem,taktiskajiem un citiem kaujas lauka apdraudējumiem un kaujas tehnikai efektīvi spejīgiem pretpastāvēt.
    Tāpēc īsajās distancēs jābūt efektīviem prettanku līdzekļiem,piemēram Nlaw,Erix,tie paši at-4 cs variācijas(iespēja šaut no slēgtam telpām) un Milkor MGL 40MM 6 lādiņu granatšāvējiem.
    60 mm mīnmetejiem (komandos tipa) ,ar dažāda tipa munīciju,Kamikadze droni (tas pats poļu pēdejais pirkums Warmate),snaiperšautenēm-ieskaitot lielkalibra.
    Vidējās distancēs 60-81mm mīnmeteji,universāla -lēta prettanku rakešu sistēma (piemēram Ukraiņu Stugna,Korsar,Tow) un augstas efektivitātes kā Džavelin-Spike),CG ar specialo munīciju.
    Pretgaisam RBS-70NG un Stinger analogus ,kautvai Grom-ta efektivitāte Gruzijas konfliktā sevi labi noreklamēja,un lielkalibra ložmetēji 12,7 un specīgāki,automatiskie granātmetēji-jaunā Norvegijas munīcija 40mm ar airburst funkciju pret droniem,domajams varetu būt arī efektīva pret leni lidojošiem mērkiem.
    Atbalsta ieroči 120mm mīnmeteji ar specializēto munīciju,mīnas,rokasgranātas-mīnas gan prettanku,gan duālās darbības tā pati zviedru antitransporta mīna(13 / 13R – Frdm13 Frdm13R-spejīgas caursist škiet 2cm bruņu līdz 100m,līdzīgi Klaimor tikai jaudīgakas) ,kas nav aizliegta ar konvenciju-bet ir efektīva kā pret tehniku,ta arī dzīvo spēku.
    Prethelihopteru mīnas.
    Sakaru sistēmas,šeit mums viss daudz maz,jadōmā par jameriem,Reb.
    Transports maksimali ar caurgajamību labu,atrs,mobils-kvadracikli,bruņotie toytota pikapi un tt.
    Tas ta atrumā uzmetot,kas stiprinatu mūs un radītu ugunsjaudu un spējas.

    Ļoti svarīga daļa maskēšanas sākot ar tehniku,beidzot ar individuālajiem kareivjiem,šeit Šveice un Zviedrija ir priekša ar specīgām tehnologijām:
    http://saab.com/land/#signature-management

    Nu un protams,mazo vienību taktika,slazdi,lozmetēji max,inzinier un tehniskais aprikojums piemērots pilsetvidei un lauku teritorijām,lai var atri veidot pozīcijas,ejas un tt.(urbji,perforatori,zāģi,laužni,trepes,lāpstas,cirvji un tt)
    Intresants kalibrs ir Lapua magnum,ērtāks kā 12,7,specīgs un talšāvīgs-snaiperieroečiem un arī LWMMG ložmetēja izpildijumā.

    Tasktiskās viltības,ātrums,slazdi,gan pretbruņu,gan pretgaisa,dabas priekšrocību izmantošana.

    Domāju,taktiskās viltības ir ko mācīties no šodienas konfliktiem kas notiek.
    Ka vājos punktus parvērst par efektu,pielāgoties lai uzvarētu,galu galā izdzīvotu,nodarot maksimālos zaudējumus pretiniekam.
    Var pielietot kareivjus un tehniku dažādi-kur viena kaujā visa armija tiek sakauta ,un arī kur maza armija klūst par nepārvaramu skērsli-tas pats Isis piemērs.
    Apvidus,taktika,ieroči un prettinieka taktikas,virzības un tehnikas un ieroču spēju parzināšana un efetīgu pretlīdzeķļu atrašana ir jābūt arī mūsu prioritātei.
    Mācamies,trenējamies,gatavojamies lai esam gatavi,izmatojot visus pieejamos resursus no open source,jo x stundā tam laika nebūs.

  5. 1)arī leiši pāriet uz spaiku, tāpēc nez vai vajag mainīt pret džavelīnu. un tā ir ļoti laba fīča, ka mērķi var saķert arī pēc izšaušanas mērķa virzienā.
    2)stingerus jau pērk! gan jau vecos atdos ZS, bet PD ar laiku dabūs arī jaunākos modeļus.
    par to vienošanos par patriot vai nasamiem būtu labi un loģiski sākumā, bet kurš gan gribēs mūs tā sponsorēt?!
    3)tās tehnoloģijas maksā baisu naudu un ne katra valsts spēj tādas attīstīt!..
    4)ieroču sistēmas nāk kopā ar taktiku. diez vai pietiks tikai ar snaiperiem. bet arī snaiperus mūsu bruņotie spēki gatavo.
    5)atkal- viss ir naudā un zināšanās. apģērbu LV jau šuj, bet vai spētu uzražot bruņu plāksnes vestēm?
    6) kā reiz mūsējiem ir tieši šāda taktika un cvrt ir ļoti labi tam piemērota. arī spaikam nav vajadzīgs tiešs mērķa redzējums.
    7)nu, nez… tas jau ir tīrs partizānu karš… izķers pa vienam!
    arī lai sapridzinātu visas ZS noliktavas ir ko iespringt! un gandrīz visi entuazisti savus ieročus var dabūt uz māju.
    8)atkal par to ražošanu Latvijā… ideāli, ja spējam piesaistīt tādus prātus vai kompānijas, kas spēj ražot bruņu transportu, bet jebkurš to nespētu, jo prāts par īsu un naudas nav tik daudz…
    kvadras nav sliktas, bet tām bruņas nevajag…
    9)hmmm, par droniem…- budžetā tajā ailīē ir ielikti 17,87milj.(taktiskā līmeņa izlūkošanas spējas)- varbūt uav?!

    • Runājot par spaiku, jau pāris reizes no PD čaļiem dzirdēts, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis, kuru izšauj un tad lepni izvēlies mērķi, kādu gribi.
      Raķetes motors nedarbojas bezgalīgi, līdz ar to ir tikai dažas sekundes noorientēties un izvēlēties īsto mērķi, ja šauj uz dullo un grib nomedīt – tomēr vajag zināt, kur tas mērķis ir, nevis tikai aptuvenu virzienu un duj 5km pa gaisu vārnas skaitīdams, gan jau mērķi atradīs…

      Par ražošanu Latvijā nepiekrītu – galvas mums ir, nav pasūtījuma un jau n-tās reizes pieminētās politiskās gribas.
      Dambis savā garāžā jau pārtaisījis Mercedes-Benz mikriņu par 100% elektrokāru. Uzliec uz tās pašas kravinieka šasijas v-veida čaulu no bruņām un bliez ar elektrību no dīzeļģeneratora. Kaut kā tā, tēlaini izsakoties.

    • Ā un lūgums nejaukt sharpshooters ar snipers, ZS, cik zinu, ir pirmie, PD gan jau ka abi divi tiek apmācīti.

  6. Agris Purviņš

    Piem. Mums ir uzņēmējs latvietis Dambis, kas ir savas spējas spilgti parādījis gan dronu ražošanā, gan arī elektromobīļu. Mūsu izlūkiem un artilērijas uguns koriģētājiem labi noderētu gan droni, gan elektrokvadracikli, kuru siltuma izstarojumi ir nesalīdzināmi mazāki par iekšdedzes dzinēju. Kāpēc nevienam neienāk prātā viņu piesaistīt mūsu militārajai industrijai?
    Kas attiecas uz Manarheima līniju, tad šogad tādu uzbūvēt nebūtu nemaz tik grūti. Vajadzīgas pāris tonnas sprāgstvielas, pašizgāzēji, izpratne par apvidus īpatnībām un visbeidzot plāns.

  7. Tagad ir pateicīgs laiks taisīt “višlistes”, jo tuvojas Ziemassvētki un tuvākajos 4 gados ieročos un ekipējumā kaut kā būs jāiztērē 1+ MILJARDS eiro! Tas būtu nieks, ja mums būtu OMD, bet ja paliek 5K PD, tad ir vieta kur izvērsties!
    No hārdvēra kas netika pieminēts noteikti mums vajadzētu raķešartilēriju (protams, ideāli būtu Himars, bet MLRS varbūt būtu iespējams dabūt par Austrijas tipa līguma nosacījumiem vai par velti)+pretkuģu raķetes.
    Bet tehnika, durkļu skaits un taktika ir tikai viena puse. Ar to vien mums Krieviju neuzvarēt, it sevišķi, ja pieņemam, ka mums nav tūlītējas palīdzības no ASV (ja ir, tad var iztikt arī bez visiem autora minētajiem 9 punktiem, tas būs lētāk).
    Nopietni ir jādomā par psiholoģisko karadarbību (tas būtu primāri) un arī kara darbību mediju vidē. Karu visvieglāk uzvarēt, atņemot pretinieka karavīriem un visai sabiedrībai gribu karot. Es te domāju nevis to, kā mēs varētu neitralizēt Krievijas mediju dezinformāciju vai pasargāt karavīrus no pretinieka psiholoģiskām manipulācijām, bet tieši pretēji – agresīvu stratēģiju un taktiku, kuru izmantot iebrukuma gadījumā. Tas varētu arī būt labs atturošs instruments, bet konflikta gadījumā arī spēcīgs līdzeklis uzvaras gūšanai. Es saprotu, mums visādi “humanitārie” un psihologi ir zemā līmenī, Rietumos arī visa milzīgā “sovjetoloģija” kopš Aukstā kara beigām ir likvidēta, bet LT un EE nav tik drūmi, varbūt sametoties kopā un ar ASV palīdzību var kaut ko efektīvu radīt.

  8. Var dot bērnam visādas mantas, bet tāpat viņš grib mammu un tēti.
    Mēs jau varam sapirkties visādas mantiņas, ko, protams, vajag darīt, bet mums nepietiks cilvēku tam visam. Vismaz ne šobrīd.

  9. Nu ņemot vērā to ka ASV senāts uz nākamo gadu ir piešķīris 100 miljonus militārajam atbalstam Baltijas valstīm, tad dabūt no viņiem Javelin pa saviem 33 miljoniem nebūtu lielas problēmas. Stingeri ir labi jo to izmanto ļoti daudzās valstīs, kā arī Gromus no Polijas arī ja kas varētu salīdzinoši vieglāk dabūt nekā piemēram RBS 70 raķetes, jo Zviedrijas attieksme sākumā varētu būt arī neitralitātes ievērošana nepiegādājot uzreiz kara materiālus. Dronus kā zināms armijai paši varam saražot. Par kvadraciklu pārveidošanu uz eletrificētu versiju jau jāprasa dambim pašam vai to ir reāli izdarīt, jo vietas uz kvadracikla kur izvietot baterijas ir daudz mazāk ja salīdzina ar to pašu automašīnu. Jāskatās ko izvēlēsies 4X4 auto iepirkumā būtu jau labi ja būtu tas pats ko Lietuva iepirks Oshkosh L-ATV vismaz tad vismaz kautkāda tehnika būtu tāda pati

    • arī zemessargs

      Par RBS un Stingeriem jāapzinās, ka jābūt krājumiem. Konflikta gadījumā var nebūt laika kaut ko piegādāt.
      Piekrītu, ka kvadraciklu pārveide varētu būt problemātiska dēļ akumulatoru liela apjoma, svara un uzlādes ilguma. Pamēģināt ir vērts, jo nelielā skaitā ļoti klusi moči izlūkiem derētu. Krietni reālāk ir pārveidot bandvagenus par elektrovisurgājējiem.

      • Vēl reālāk ir nejāties ar bandvāgenu elektrifikāciju, bet gan sadarboties ar estiņiem, lai reālā dzīvē ieviestu tos MILREM kāpurķēžu dronus.

      • BV elektrifikācija? Nopietni? Tur, ja izņem ārā motoru, kārpu un pārējo transmisiju, nekas jau pāri nepaliek, mērķtiecīgāk būtu izstrādāt jaunu elektrisko kāpurķēžnieku vai arī, kā DeWolf izteicās, sadarboties ar estiņiem viņu mazā visurgājēja projektā.

  10. Turklāt vajadzētu domāt arī par esošā transporta aprīkošanu ar bruņām, kā piemēram Unimogiem, Skanijām un BV 206. Vajadzētu noslēgt līgumu ar metālapstrādes uzņēmumiem testa versijā pārīti aprīkot ar bruņām vai arī kompozīt bruņām, atkarībā no cenas un masas attiecības.

    • Nezinu, vai mūsu BV spētu turēt bruņu plāksnes, jo ārējais korpuss ir no stikla šķiedras/līdzīga materiāla un slodzi varētu neizturēt. Kā nekā, ja jau hammeriem, kas no bleķa taisīti, bija grūtības ar slodzes turēšanu, jo nebija paredzēti bruņām vispār, tad kā būtu ar BV.

  11. https://www.youtube.com/watch?time_continue=164&v=-JaUrsGGGos alternatīva javelin un spike. ražo nato valsts eiropā.

    • Ļoti laba alternatīva,domājams būs dargāka un vēl ne tik drīz pieejama ,jo tikai uzsāk ražošanu un ir brand new produkts-5 paudze 🙂
      Bet visumā-super mums:)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.