Te nu mēs esam un ārā netiekam

avots

vara bungas:  Paši mēs varam zīmēt šādas tabulas katru dienu, bet kad to izdara poļi… Rakstā autors izgaismojis  būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu aizsrdzības konceptiem. Stāsot par LV  “koncepciju” viņš politkorekti balstījās uz LV AM oficiālo viedokli un  argumentiem, lai gan brīžiem tie nonāk pretrunā paši ar sevi.  Piemēram:

[..] Latvia is not preparing to reinstate conscription due to financial shortages, a lack of military instructors and insufficient infrastructure. [..]

Instruktoru, sakiet, trūkst, paskatieties tabulā  kaujas spējīgajās vienībās ir ap 2000 PD karavīru, ar ko nodarbojās pārējie 3 000 ?! Ja nosacīti uz 10 B/OMD jaunkareivjiem vajadzīgs viens PD instruktors, tad uz 1000 B/OMD tie būtu tikai 100 -150 amati, pat trīskāršojot  instruktoru   skaitu = 300-500 ar lielām iespējam attīstībai. O, jā, infrastruktūra…

[..] Furthermore, it assumes that there will be no time for general mobilisation in the case of conflict[..]

Grandiozs atklājums, nebūs laika mobilizācijai! Tad kāda jēga attīstīt agrā brīdinājuma sistēmu ar ko AM tā lepojas

[..] Three priorities are distinguished in the updated modernisation programme for 2016–2028: early warning and command, combat readiness and host nation support. [..]

Turklāt būtu painteresējušies, kā LT un EE risina šo problēmu, jo viņu dispozīcija laikā ne ar ko neatšķiras no mūsējās.

Vēl pērlē.

[..] Another important factor is the fact that Latvian society is divided over whether Russia should be perceived as a threat . Therefore Latvia is more cautious about making citizens involved in defence system on a broader scale, preferring voluntary engagement instead. Therefore Latvia is investing in voluntary military training for citizens, defence education at schools and in territorial defence forces. [..]

Tas ir jāsaprot, ka  krievu skolās nebūs militārās pamatapmācības? Arī krievu tautības  pilsoņu bērniem nē? Būs? Tad kā atlasīs tos, kuri nepareizi uztver draudu virzienu?  Būs vien jādod militārās zināšanas visiem bērniem… vai arī jādod tās tik atšķaidītas, ka nevar izmantot pretvalstiskos nolūkos. OMFG…Turpretī iesaucot B/OMD nelielu % no pilsoņiem valstij būtu iespēja izvēlēties “pareizos”.

Attiecībā uz augstāk norādīto tabulu jāatzīmē, ka tā neatspoguļo LT uzkrāto rezerves karavīru daudzumu, kas kopš 2015.gada ik gadu pieaug par vismaz 3 000 B/OMD izgājušo pilsoņu, kas EE OMD gadījumā ļāva uzkrāt  jau vairāk par 20 000 rezerves karavīru (kopumā EE  ir 60 000 samērā jaunu militāri sagatavotu pilsoņu) . Šādi turpinoties LT un EE armiju personāla skaits  turpinās pieaugt uz OMD izgājušo rēķina (kā arī katru brīdi  OMD dienestā esošajiem) un būs skaitāms desmitos tūkstošu, bet LV mūžam paliks pie 13 000-15 000 “durkļu” robežas, jo PD vai ZS straujš personāla pieaugums nav gaidāms, turklāt tikai mazākā daļa šo durkļu ir organizēta mobilās vienībās. Šo bildi papildina tas, ka mēs visi nojaušam  patieso nevis ZS skaitu. Nožēlojami, cita vārda nav.

UPD1 Ar rakstu nesaistīts video kā  ideāls uz ko tiekties. FI ir 900 000 rez.karavīru un tikai 5 000 000 iezīvotāju…

UPD2 zināšanai  LT aizsardzības koncepcija

UPD3 zināšanai  EE aizsardzības koncepcija

UPD4 zināšanai  LV aizsardzības koncepcija

Advertisements

124 responses to “Te nu mēs esam un ārā netiekam

  1. Vakar FB bija Brīvi.Armija medijos. ieraksts, ka mūsu sistēma ir analoģiska poļu, kur arī ir brīvprātīgais dienests. Laikam vienīgā atšķirība, ka viņiem aktīvais personāls ir 105 tk, pēc Vikipēdijas. https://en.wikipedia.org/wiki/Polish_Armed_Forces

    • Drudžaina taustīšanās pēc līdzībām, lai nebūtu jāatzīst LV unikalitāti…
      PL ir liels PD skaits, kas pats ģenerē lielu skaitu (240 000) rez.karavīru (National reserve forces) + rezervē tiešām var iestāties, bet mums taču ir Zemessardze!
      The National Reserve Forces (NRF)
      Kara laikā pēc mobilizācijas rezerve PL veido līdz 60% no BS personāla. LV var lepoties ka pie mums PD veidos 60% pēc visu zs, jaunsargu un citu skolnieku mobilizācijas. Tā mums būs mācība par “Mazi, bet profesionāli bruņotie spēki”(c)

  2. arī zemessargs

    [..] Furthermore, it assumes that there will be no time for general mobilisation in the case of conflict[..]
    1. Nebūs laika tikai zibenskara gadījumā. Vai AM apskata zibenskaru kā iespējamāko scenāriju? Citi netiek apskatīti?
    2. Ja jau zibenskaru uzskata par iespējamāko, tad kāpēc nenotiek kešu izveide, ZS apmācība partizānu karam?

  3. Mūsu atbildīgo nostāja:
    “Tas (tas, ka mums nav taisnība) nevar būt, tāpēc, ka tas tā nevar būt principā. Kas saka pretējo, tas ir naidnieks un RU aģents/ trollis.”

  4. Gvardes Leitnants

    Nekaisiet sāli brūcē. Tā vēl sāp.
    Un izskatās , ka sāpe nepāries , pirms.konkrētas fekālijas nesaskarsies ar ventilatora lāpstiņām.kustībā.

    Ja nopietni, tad esošā situācija potenciālas krīzes gafījumā palīdzēs atbrīvoties no tiem dažiem, kuri gatavi jebkuros apstākļos ( un, jā- arī par jebkuru cenu) aizstāvēt mūsu zemi.

    Bet pārējiem.būs POHREN.

    Un man atkal jautājums: kurš atbildēs par veltīgi noguldītajiem.puišiem un meitenēm?!

    Kamēr man mav sniegtas atbildes uz šo jautājumu no “augstāk stāvošā komandsastāva” puses pirms puiši un meitenes tiek pakļauti” guldīšanas” riskam, uzskatu par noziedzīgu vest kaujā šos pašus puišus un meitenes. Ibo- man tad vajdzētu pēc tiesas un taisnības noguldīto tuviniekiem uz sliekšņa nolikt par noguldīšanu atbildīgo galvas. Lai gan – man kā potenciālajam noguldītā tuviniekam arī tas būtu vājš mierinājums…

    • arī zemessargs

      Nevis kurš atbildēs, bet kam atbildēs. Ja nebūs kas prasa atbildību, tad neatbildēs. Tā kā par šo jomu no politiķiem tauta, vismaz pagaidām, atbildību neprasa, tad neatbildēs.

      • Gvardes Leitnants

        Drīzāk tā: ne tikai “kurš atbildēs”, bet arī -“kam atbildēs”.
        Par cik attiecībā uz LV tauta ir abstrakts jēdziens (mentalitātes un genofonda modificēšanās karu gaitā dēļ- krita labākie un izkāva labākos), tad par tautas spējām prasīt (turklāt- REZULTATĪVI) un vēl jo mazāk- PANĀKT atbildību no politiķiem pat nenākās spriest- šīs spējas sekmīgi aizstāj tādas darbības kā “balsošana kājām” un “pēdējais lidostā izslēdz gaismas”.

        Ļoti spilgti spilgti “tautas” NE-spējas ne tikai prasīt atbildību, bet pat izprast situācijas nopietnību raksturoja 90- to vidū notikušais ap un ar ZS: kad pacēlās jautājums par to, kur palika zemessargu saziedotā nauda priekš SKS karabīnēm un citām lietām, kā arī pašu zemessargu celto trauksmi plašsaziņas līdzekļos, tajā skaitā arī par apmācību kvalitātes nodrošināšanu, neviens pat neiepīkstējās to batiņu atbalstam, kuri atļāvās atkāti par to runāt. Tā vietā sākas nomelnošanas kampaņa, ko iniciēja tā laika G2. Ko tur runāt- sekmīga PR ezultātā un pieredzes trūkuma dēļ šajā jomā batiņos sabiedriskā doma tika noskaņota pret personālijām (kuras ne tikai pras’ja, bet veica vajadzīgās pārmaiņas), tādējādi degradējot arī pašas idejas.

        Un tautas atbalsts izpaudās sekojoši- citēju:” Jūs, vīri turaties. Ja jums izdosies, mēs jūs atbalstīsim. Ja nē- nu atvainojiet- jūs taču paši saprotat” Tālāk par mutisku atbalstu nekas nenotika.

        Tajos pašos gados notika vēl viena latviešiu mentalitātei raksturīga lieta: kad dažus gadus vēlāk zemniekiem ar valdību izcēlās domstarpības un vīņu protesta akcijas neitralizēšanai tika izsūtīti VP ātrās reaģēšanas spēki, tad akcijas organizatori ātri atcerējās, pie kā meklēt palīdzību. Tā nu mūsu batiņš izdarīja tā, lai nenotiktu tas, kas pēc daudziem gadiem notika Bauskā – ar savu klātbūtni nodrošinājām, ka spēks pret “protestantiem” no VP puses netika pielietots (lai gan tika izsūtīts uz notikuma vietu).

        Ņemot vērā viensētnieku mentalitāti, uzskatu, ka atbildību nāksies prasīt katram pašām “uz vietām”, no tiešajiem komandieriem, kuriem savukārt atbīldība jāprasa un jāpanāk no augstāk stāvošajiem. Protams, tā var sabojāt karjeru (savējo tā savā laikā arī sabojāju), bet persoīgi man ne tas ir galvenais. Bet arī sāda rīcība vai bezdarbība būt lakmusa papīrs komandieru izvērtēšanai- vai viņš ir miera laika pensijas gaidītājs vai tiešām Komandieris…

        • par komandieriem… Cik esmu redzējis, šobrīd lielais vairums ZS rotņiku un batkomu ir ļoti labi specializējušies karjeras izdzīvošanas jautājumos. Proti, tie, kas nesadzīvoja ar sistēmu sen jau ir prom. Šī brīža “vidējais rotņiks PD kapteinis” ir pieslīpējies un mierīgi peld.
          Manā batiņā lēnām ienāk PD instruktori (misijnieki). Šamie vienkārši nesaprot, kur nokļuvuši…, bet arī diži nesprēgā.

          • Sagaidīt izdienu un pāriet uz apsardzi 🙂

            • Tāds ir plāns. Bet mums tāds neder. Vienīgā cerība uz jaunās paaudzes NBS komandieri, kur jautājums savukārt cieši saistīts ar politiku.

          • Kā kurā vietā – ir tādi misijnieki, kuriem ir izdevies sacēlt samērā lielu troksni un `pa lielam` tieši pateicoties viņiem vismaz mūsu batiņš ir `atdzimis`.
            Bet ik pa brīdim sistēma sit atpakaļ pilnā sparā, tas tiesa.

  5. Kaut kas ar to tabulu nav ok. Lietuvas Sauszemes spēkos ieskaitīti Teritoriālās aizsardzības bataljoni, bet vispār neparādās Šauļu sajunga. Latvijai ZS ieskaitīti pie Kaitseliita un (kur vajadzētu būt, bet nav) Šauļu Sajunga, tas ir “sabiedriskajām organizācijām”, lai gan kā mēs zinām, ka ZS nav gluži sabiedriskā organizācija. Un, protams, 60 000 mobilizēto izskatās labi tabulā, bet kā izskaidrot to, ka Igaunijas Bruņoto spēku 1. brigādes komandieris tiekoties ar BaltDefCol komandantu Dilānu apgalvo, ka Igaunijas “War-time strenght” ir 22 000 pax… https://twitter.com/BALTDEFCOL/status/821647335524593664

    • Šādi pētījumi top uz oficiālo datu pamata, žēl ka autors nav norādījs avotus. Tomēr attiecībā uz EE skaidrs, ka nav plānots ka viss Kaitseliit saplūst ar EE sauszemes spēkiem, bet tikai deleģē tiem 5500 zemessargus. Līdz ar to var rēķināt EE BS kā SzS 22000+ un tad vēl atlikušais Kaitseliits tikpat un tad vēl atlikušie rez.karavīri, kas kopā ar daļu PD citos spēku veidos varētu veidot 60 000.

      Visādus šauļu sajungas, KASPus, zemessardzes un citus kaitseliitus nopietni analītiskie kantori vispār NEUZSKAITA, ar domu labi ka un ja tie ir, bet militārā potenciāla aprēķiniem skaitās tikai regulārie spēki un to rezerve. Viss. Tomēr šim pētījumam ir Ok skaitīt visus, jo pretējā gadījumā (LV bez ZS, EE bez KS un LT bez KASP un ŠS) tas viss izkatītos pavisam bēdīgi.

      • ” varētu veidot 60 000″ kā šis iet kopā ar PowerPoint slaidu, ka “Estonian Defence Forces War-time strenght 22 000”? 1. brigādes komandieris (atzīmēsim nevis PR prese relīze vai inforgafika utt) veselam ģenerālmajoram (nevis žurnālistiem facebookā) apgalvo to. Es nezinu vai tur nav INFOSEC pārkāpums btw. Sorry, bet es šim apgalvojumam ticu vairāk kā mistiskajiem 60 000 tabulā bez atsauces…

          • Autors saka tā:

            In case of Estonia numbers are diffrent each year depending on the
            number of conscripts they train. This 60 000 involves the overall number
            of trained reservists they can mobilized. Data comes from Estonian armed
            forces website:

            “The average size of the Estonian Regular Armed Forces in peacetime is
            about 6000 persons, of whom about half are conscripts. Voluntary Defence
            League has also about 15000 members. The planned size of the operational
            (wartime) structure is 60 000 personnel (high readiness reserve is 21
            000 personnel). ”

            http://www.mil.ee/en/defence-forces

            Estonia is even planing to rise this number to 90 000, as stated in
            National Defence 2022 plan, but I would be cautious about this number
            because they still struggle to rise the number of conscripts (they are
            discussing lowering of fitness demands to do so). Here you go:

            The Defence Forces’ rapid response structure will include over 21,000
            members instead of the 18,000 set forth in the last development plan;
            among them there will be 3,600 active-duty members instead of the
            current 3,100. All of the reservists trained by the Estonian Defence
            Forces during compulsory military service are counted toward Estonia’s
            basic readiness and supplemental reserve; this consists of a total of
            60,000 people. By 2022, primary readiness and supplementary reserve will
            grow to 90,000.

            http://www.kaitseministeerium.ee/riigikaitse2022/index-en.html

            • Respektīvi, izmantots par avotu ir tas, kas Latvijas gadījumā tiek saukts par “wishfull thinking” un PR. Tas tajā tabulā man liekas nekorekti – ja Igaunijas gadījumā “plāni” ir ierakstīti kā miera laika spēki, tad Latvijas gadījuma būtu jāraksta 6500 PD + 8000 ZS + 3000 RK…

              • A ko ieteiksi pētniekam darīt? Neņemt vērā oficiālo informāciju? Vadīties pēc nojausmas? Jautāt zinātājiem? Tas nav risinājums, jo paši mēs tādam pārmetīsim subjektivitāti. Tāpat arī VB var no biksēm izlēkt apstrīdot “8 000 vienādi apmācītu azs”, bet formāli būtu jātic ZS datiem. Jau tecu, ka pētot militāros potenciālus nav pieņemts uzskaitīt zemessardzes, jo tas ir “mākonis” , ko var aprakstīt ar vārdiem “liels”, “mazs”, “gaišs”, “tumšs”,bet nevar saskaitīt, LV gadījumā ” ZS mākonim” piesiets striķītis, kas piesiets pie mietiņa ar uzrakstu NBS. EE gadījumā tas pats sakāms par kaitselīitu, bet EE OMD izgājušie gan ir saskaitāmi, jo 26 gadus cepjot vismaz pa 1000+ gadā var nonākt pie oficiāli atskaņota skaitļa.

        • Vēl viens avots – EE MoD – saka tā
          The planned size of the operational (wartime) structure is 60 000 personnel (high readiness reserve is 21 000 personnel).
          Ko nozīmē “planned” šajā gadījumā var minēt

          • starp citu šeit http://www.kaitseministeerium.ee/riigikaitse2022/index-en.html ļoti labi redzama problēma ar, kuru saskaras ne tikai Igaunija, bet arī Norvēģijā un Dānijā par to rakstījuši.
            2013. gadā “rapid response structure” ir 18 000, lai gan “basic readiness and supplemental reserve” ir 60 000. No PR valodas tulkojot – sagatavoti “rezerves karavīri” ir 60 000, bet “kaujas spējīgās vienībās” varam izmantot 18 000.
            2022. gadā skaitļi pieaug uz 90 000 un 21 000. 30 000 “rezerves karavīru” palielinājums nozīmē 3000 pieaugumu “kaujas spējīgās vienībās”. Līdzīgi kā Latvijā, tas, ka mums ir/būs 8000 ZS sagatavoti “karavīri” nenozīmē, ka mums būs 16 (16 x pa 500 PAX) “kaujas spējīgi” bataljoni.
            Protams “sagatavotos karavīrus” var izmantot “zaudējumu” (lai kas tiktu ietverts šajā izplūdušajā apzīmējumā) aizvietošanai, bet, ja igauņiem, piemēram, būs 12 korejiešu superhaubices un 2 vai 3 no tām “izpūš” ar SMERČ raķetēm, tad kāds labums no labi sagatavotas rezerves apkalpes, ja nav rezerves haubices? Tieši ar šo saskārās UKR artilēristi, katra iznīcināta/atstāta/salauzta MSTA pašgājējhaubice (labākā, kas viņiem ir) ir neatgriezenisks zaudējums neatkarīgi no pieejamo rezervistu skaita un kvalitātes, jo VISS tika/tiek ražots Krievijā. Un tas ir patiesi uz pilnīgi visām platform-based specialitātēm vai spējām – prettankisti ar Spike/Javelin, zenītnieki ar RBS-70/Stinger/radariem, mehanizatori ar CVR(T) vai CV90, sakarnieki ar savām “kastēm”, wannabe UAV “lidotāji”, saraksts ir bezgalīgs, bet sagatavoti, pieejami un izmantojami Igaunijā ar OMD vai Latvijā ar ZS būs nosacīti kājinieki ar berdankām…
            Norvēģi veselu gadu pētīja šo problēmu, bet tālāk par vispārīgiem ieteikumiem un “vaig vairāk piķi” netika.

            • “pieejami un izmantojami Igaunijā ar OMD vai Latvijā ar ZS būs nosacīti kājinieki ar berdankām”. Man būtu jāpiekrīt, ka kājnieks pēc EE OMD ir līdzvērtīgs ZS kājniekam pēc nometnes? Nepasē ne apmācības ilgums/kvalitāte, ne vidējais vecums, ne kopējais skaits, ne pieauguma temps. Par ZS motivāciju var gari un plaši runāt, bet ar to nevar aibāzt visus iztrūkumus.

              • Nē, viņi nav un nebūs līdzvērtīgi pēc spējām, es rakstīju “nosacīti”, bet viņu atšķirīgā sagatavotība būs kategorijā “light role infantryman”, vieni būs very good, otri so-so. Bet doma bija par to, ka “light role infantryman” pret Krievijas BS ir lielgabalu gaļa neatkarīgi cik viņi labi. Ir nepieciešami artilēristi un pārējie, kuru spējas ir platformās un apmācības līmenī kā šis platformas izmantot, bet, lai kāds būtu apmācības līmenis un daudzums, bez platformām viņi visi iekļaujās “light role infantryman” t.i. lielgabalu gaļā…

                • Jā, pragmātiski vērtējot sanāk gaļa. Bet, ja latvieši būtu tik pragmātiski 1918.gadā mums nebūtu valsts. Savukārt ukraiņi arī būdami faktiski pavisam bez armijas 2014.gadā būtu jau atkāpušies līdz Ļvovai. Valstij ir jāapmāca tautu ar to dodot kaut nelielu iespēju patriotiem izdzīvot, ja tie izlems aizstāvēt valsti arī bezcerīgā situācijā. Uzticot valsts aizsardzību tikai mazskaitlīgiem PD un ZS paši radīsim situāciju, kad nebūs ar ko tos aizvietot un ne tikai kaujas zaudējumu dēļ. Jāreķinās, ka viena daļa PD un ZS reālo draudu priekšā iemetīs plinti krūmos, turpretī civilā tautas daļa, kas gribētu karot (šobrīd viņi paši to vēl neapzinās) nebūs apmācīta un nolemta bez izredzēm.

              • Pēc būtības Baltijas valstu Bruņoties spēki to konvencionālā izpratnē būs vienreizējs pasākums, neredzu nekādu iespēju, ka krievi mums ļaus taisīt Brigādes vai pat bataljona līmeņa reorgus pēc Ukrainas parauga ar “Minskas formātiem” pēc Ilovaiskas/Debalcevas sakāvēm. Tiklīdz mūsu 1 brigāde vai 2 igauņu brigādes tiks atzītas par kaujas nespējīgām dēļ platformu/personāla zaudējumiem un, ja sabiedrotie nenāk palīgā, viss aiziet nekonvencionālā plūsmā labākajā gadījumā. Nebūs ne vietas, ne laika nodarboties “zaudējumu papildināšanu”…

                • Kāpēc ļāva taisīt ukraiņiem? Varēja tak iet tālāk.

                  • Izskatās, ka Donbass vai Ukraina nav mērķis. Mēŗkis ir saglabāt Krimu un piespeist pasauli to akceptēt, līdz ar to Donbass darbojas kā maiņas līdzeklis, neļauj UKR armijai saspiest separus, bet tālāk neiet, velkot sarunas pa Minsku, līdz brīdim, kad Eiropai/ASV apniks.
                    No militārā viedokļa pēc Ilovaiskas maz bija šķēršļu līdz Dņeprai, bet tad Krievija pati publiski un neapstrīdami kļūtu par konflikta dalībnieku, tagad var izlikties par “muļķi” un tēlot starpnieku.

                    • Donabass nav mērķis, UA gan ir, tīri pragmātiski, lai NATO tanki netusētu pie Harkovas, cik tur līdz Maskavai. Galvenā RU kļūda bija plānot ka ru-valodīgie UA pilsoņi sacelsies, ka pietiks tiem iedot ieročus, lai viņi paši visu izdarītu. Domāju pilna auguma militārā ofensīva tika plānota, bet kā praktiska opcija nekad nav izskatīta. Tagad turēs Donbasu kā Piedņestru vai DOSetiju, lai UA ne šur ne tur, bet tālāk “kak karta ļažet”. To viņi prot. Ar bažām skatos uz Juļu 🙂

                    • Nu re. Ja pārnesam to uz mūsu situāciju, mēs arī nezinām, kāds tas karš būs ja būs. Ja skatās tikai Latvijas mērogā, tad konvenciāls karš liekas muļķīgs, ņemot vērā mūsu izcilos panākumus vēlēšanās. Bet zaļus vīriņus plosīties tas nekavētu. Un PD mazskaitlīgums te arī varētu tikt izmantots. Kaut kā tā

                • arī zemessargs

                  Tu kļūdaini pieņem zibenskara scenāriju kā vienīgo variantu. Pastāv arī hibrīdkara militārā fāze kā šobrīd Ukrainā. Pie tam gana atturošs faktors ir arī paredzamie zaudējumi un pretošanās ilgums. Ja pēc pirmo dienu uzbrukuma regulārie spēki ir sakauti, bet pretinieks zina, ka visa Rīga pa to laiku no ZS un brīvprātīgo puses pārvērta par cietoksni, kur velns zin cik dienas ņemt triecienā, kad zaudējumi jau pāri 10 tūkst., partizāni darbojas aizmugurē un NATO sāk koncentrēti spēkus, tad tas var kalpot par iemeslu atkāpties un deeskalēt situāciju.

                  • Es nepieņemu “zibenskaru” kā scenāriju vispār, kur nu kā vienīgo. Bet “zibenskara” scenārijs izriet no tēzes, ka “Latvijas NBS cietīs lielus zaudējumus un tos vajadzēs aizvietot ar sagatavotiem rezerves karavīriem” ar tālākejošo diskusiju kā tos karavīrs sagatavot. Mans pieņēmums ir, ka, ja mums būs “lieli zaudējumi”, piemēram “zibenskara” gadījumā, mums tāpat nebūs iespējas tos aizvietot, jo nebūs vietas un laika. “Hibrīdkara”(lai ko tas arī nozīmētu) apstākļos svarīgākais būs reakcijas ātrums, nevis lielas rezerves.

                    • “nebūs telpas un laika” un kas notiek pēc tam kad izbeigsies telpa un laiks? “Esam zaudējuši. Lūgums nodot neizmantoto munīciju. Visiem paldies.”? Rīgas atslēga uz samta spilventiņa? Vai varbūt tomēr pilsētas atdošana pa daļām pret samaksu kā tas nupat bija Mosulā vai Ramadi? Es uzskatu, ka tad, kad zaudēsim kritiskos objektus klasiskajā militārajā izpratnē viss beigsies NBS PD kā organizētai struktūrai, bet zemessardzēm (lielākām vai mazākām vaji koordinētām grupām) viss tikai sāksies. Un zemessardze te nebūs likuma par NBS izpratnē, zemessardzes grupu veidos pat 2 cilvēki, kas tikuši pie ieročiem neatkarīgi no viņu formālās piederības pie ZS. Un tad arī uzpeldēs bēdīgais fakts, ka ieroči tā kā būtu, bet nest tos prot un taktiku kaut cik pārzina 1 no 100 LV pilsoņiem (tas vēl optimistiski).

                    • arī zemessargs

                      Ar hibrīdkara militāro fāzi es domāju to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Ja pie mums Austrumlatvijā būs kas tamlīdzīgs, tad ieročus varēs iepirkt/saņemt samērā ātri, bet cilvēkus ātri apmācīt nevarēs.

            • arī zemessargs

              Iepirkt vai saņemt no sabiedrotajiem bruņojumu/ekipējumu var samērā ātri. Sagatavot lielu rezervi ātri nevar.

  6. Par instruktoriem – nu tad lai NBS vervē jaunos kaprāļus no ZS, tos katru gadu uzcep nevāji daudz.

  7. No tiem visiem 15.000 kuri tur tabulā parādīti prieks LV, mož kādi 10.000 būtu karotāji…..iespējams vēl par dažiem tūkstošiem mazāk

  8. 60k ir labs cipars, un tas ir krietni labāk par apmēram 15k LV NBS galējām spējām. Tikai jautājums ir, cik daudziem no tiem 60K pietiek normāls individuālais un kolektīvais ekipējums, visu veidu ložmetēji, granātmetēji, mīnmetēji, munīcija, sakari, transports, komandieri u.t.t.?
    Jo kareivis ar AK4 triecienšauteni ir tikai kareivis ar AK4 triecienšauteni.

  9. http://www.mil.lv/~/media/NBS/plakati%20utt/2017/NBS_struktura_pilna_2017.ashx

    Kaut kas iepriekš neredzēts sazīmēts – 3. bataljons SzS, Rīgā 2 jauni bataljoni. Za to Zemgalē nav.

    • SOF pavēlniecība ir jaunums, lai gan gaidīts. ZS SUV ir jaunums, bet vecie grābekļi. 3.bataljons Kbr būs jaunums kad būs skaidrs ko nozīmē “(rezerve)”, ja kadrēts nekādu izmaiņu. Apsardzes rotas kā sēnes, jo infras paliek vairāk jāsāk sargāt, ZS SUV būs kā mobilā ekipāža. Manāma aizraušanās ar operational control, kas ir pielāujams kā izņēmums operāciju laikā, nevis ikdienas struktūrā. Kopumā viss pa vecam.

      • visās ZS brigādēs būs kaujas atbalsta bataljoni. diez kas tur slēpsies? ja ogre, d-pils un mārupe jau bija specializētie, tad 52. bataljonu pārprofilē. gribētu zināt, vai ieroču klāstu šiem kaujas atbalsta bataljoniem papildinās ar kko smagāku par 84mm…

        • Es domāju sapirks mīnmetējus katram bataljonam……ar to arī pietiks.

          • mīnmetēji nav slikti. ļoti jau iespējams, ka austriešu 120mm grw86- šauj līdz ~7,5km. būtu ļoti labs atbalsts. ja tiešām no katras ZS brigādes grib uztaisīt daudz maz saprātīgu brigādi, tad katrā brigādē vajadzētu arī pretgaisa ieročus un sapierus (spridzinātājus).

            • Jautājums tikai, cik tieši šie austriešu mīnmetēji “tiek piemesti klāt” pašgājējhaubiču pirkuma līgumā. To, cik saprotu, neviens konkrēti nav pateicis, ir tikai info, ka tie ir sastāvdaļa līgumam ar Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju.

            • Minmetējs, Pvpj 1110, un Bofors L/70…..leikas visloģiskākais kas var notikt.

              • arī zemessargs

                Pvpj 1110 nav pat bataljona līmeņa, tas ir rotas atbalsta ierocis.

                • nu labi, mūsu ZS nav īsti standarta ”Batlajonu struktūra”…..mums tie bataljoni ir vairāk tik tādi oficiāli nosaukumi , reāli tur kārtīgs kajnieku bataljons nesanāk pat cilvēku daudzumu ziņā, nemaz nerunājot ka nav pienācīgu ”batlajona izmēru” ieroču.

                  Pēc oficiālajiem apzīmējumiem, ”Bataljons” parasti ir ap 500+ cilvēku. Cik daudzi no ZS baitiem vispār var kvalificēties savam titulam?

          • arī zemessargs

            Arī 120 mm mīnmetējs drīzāk ir bataljona līmeņa atbalsta ierocis. Ja ir brigādes kaujas atbalsta bataljons, tad vajadzētu ko smagāku. Piem. 155 mm haubices, sākumam pietiks velkamās ne pašgājēj haubices.

        • Iespējams vēl kādu 90mm bezadgrūdi piemetīs klāt. Šādi tādi ir parādēs manīti. https://lv.wikipedia.org/wiki/Pvpj_1110

          • Bet tā taču būtu darbības imitācija, šitais der tikai karam pret separiem, kuriem nav nekā nopietnāka par kalašu!

            • arī zemessargs

              Nu tā kā galīgi neder nav, labāk, ka rotā ir tāds nekā nav. Tas tomēr tālāk par CG šauj un pret visu kas vieglāks par tanku der.

              • Izšauj un aizmirsti – vienīgais pielietojums, jo ar tādu ātri notīties nevar, vai nu velc lafeti, tur viss svars kopā pie 260kg vai arī kraties ar BV, kuram bruņu nekādu.
                PVPJ ziedu laiki bija kad? Kādos 60.gados, ne?

                • Nu tīri teorētiski to bazuku var likt uz plānotajiem 4×4 ar grozāmo ložberu platformu (tādai taču pēc tehniskās specifikācijas jābūt uz katra 4×4). Tad vismaz var uzsist un nekavējoties notīties. Cik ilgi gan tāda platforma izturētu, nezinu + vēl tā arhaiskā munīcija…

                  • Tas stobrs ir par garu, lai ar to varētu tā ātri uzšaut un notīties, nē, nu, protams, ka var VIENU REIZI izšaut, ja paveicās, bet priekš kam kārtējo reizi caur dirsu visu darīt, kam mums simtiem CG tika iepirkti, krāt putekļus NBS noliktavās?

                • arī zemessargs

                  Var ātri notīties. Ukrainā uz džipa lika SPG, šauj un tinies.
                  Vēlreiz atkārtoju – PVPJ ir labāk nekā vispār nekā.

                  • A es atkārtoju, ka CG ir labāk, nekā PVPJ, jo vienīgais parastā PVPJ vs parastā CG lādiņa ieguvums ir tā teorētiski maksimālais lidošanas attālums ~1km(tēmēt tāpat nav ar ko tādā attālumā!).
                    Nav tā, ka PVPJ būtu ZS PT spēju mugurkauls, to ir tik maz un tik neparocīgi(BV vai lafetes), ka faktiski zaudē savu pielietojuma jēgu.
                    Kur nu vēl tādu piešaude, visa diena paiet, kamēr tos piešauj.

                    • arī zemessargs

                      Es nesaku, ka CG nevajag, es saku, ka vajag CG un vajag PVPJ, ja PVPJ vietā nekas cits nav pieejams.

                    • Bet PVPJ vietā ir pieejams, līdz ar to, uzskatu, ka ZS vajadzētu tomēr beidzot izkāpt no pagājušā gadsimta 60tajiem gadiem un sākt domāt moderni, pagaidām tālāk par 2.PK masveida pašupurēšanos ar vieglajiem strēlnieku ieročiem pret tankiem, nav tikuši.

                    • arī zemessargs

                      Kas tad ir pieejams? PTRK ZS vēl nav.
                      Ukrainā PVPJ analogu SPG izmanto un ir apmierināti.

              • Un tam brīnumam tikai 1 ammo veids, kamēr CG ir no kā izvēlēties!

                • arī zemessargs

                  Munīciju jāražo uz vietas.

                  • Neviens PVPJ nekad te neko neražos, aizmirsti.

                    • arī zemessargs

                      Kur problēma?

                    • Ja jau pat CVRT vēl nav sākuši ražot, kur nu vēl tādam vecam lūznim, kā PVPJ.

                    • Vēl varētu ražot kurcpatronas.

                    • Šķiet, ka daudz jēdzīgāk būtu pašiem ražot mīnas, patronas un granātas (arī granātas priekš CG) nevis munīciju aizvēsturiskiem PVPJ.

                    • CG tad vajadzētu licenzi no SAAB-Bofors, vienai LV tas nebūtu izdevīgi, šķiet, ka izdevīgāk būtu sakooperēties ar LT un EE.

                    • arī zemessargs

                      Vai ražošanas līnijas priekš PVPJ stipri atšķirsies no CG?

                    • Nav ne jausmas, bet atšķirās gan diametrs, gan garums, nu un protams ka līdz ar to forma arī citādāka, var jau sapņot, ka ražosim visu, sākot no diegiem formām un beidzot ar OS galda datoriem, bet tā tas nekad nav bijis, nav un nebūs, par to vienkārši jāaizmirst un jākoncentrējas uz to, kur tiešām ir noiets potenciālajam vietējam ražojumam un PVPJ tāda noteikti nav.

                    • arī zemessargs

                      Licences cena varētu atšķirties atkarībā no saražotā daudzuma. Ja ražojam tikai sev, tad iespējams varēs sarunāt lēti.

                  • Mūsu valstī pat neražo patronas vītņstobra ieročiem, kur nu vēl kaut ko tādu? 🙂

                    • Red- Vai Jūs izlasījāt ko es rakstīju? Patronas un lodes nav sinonīms. Lode ir patronas sastāvdaļa. Lai varētu izdarīt šāvienu vajag patronas.

                    • arī zemessargs

                      Tas, ka šobrīd neražo nenozīmē, ka nevajag ražot.

                    • Tad nesaprotu domu? Paradiet man ludzu kaut 1 rupnicu pasaule kur viss tiek taisits viena vieta 🙂 caulites,kapsulas,lodes,pulveris?
                      Jebkura gadijuma kaut ,kas no ta visa bus jaieved ,jo LV slegta tipa razosana(kad visu dara LV teritorija) izmaksas looooti dargi vai tas ir vajadzigs? ne jo nav ekanomiski izdevigi….

                    • Red- Protams, ka izejvielas vienā vietā neražo- ja gribam kā saka izķidāt tēmu pa molekulām- bet parasti nokomplektē vienā rūpnīcā. Tomēr fakts ir tāds ka- pie mums netiek ražotas patronas vītņstobra ieročiem. Ja nemaldos Lietuvā gan ražo…

                    • Ja kaut kur Klaipedas apkartne ja nemaldos.

    • Google saka, ka “53. Zemessardzes bataljons” būs Bauskas novada, Vecsaules pagasta “Līrumu karjerā”

    • Wow!!! Sanāk, ka SZS jau ir 5 bataljoni. Parādījies arī nodrošinājuma bataljons. Mulsina tikai tiešām tas vārdiņš “rezerves”. Jācer, ka tur nav vnk.formāli pieskaitīti visi mošķi, kuriem jāiet uz rez.karavīru mācībām!

    • arī zemessargs

      Jautājumi:
      1. Priekš kam gaisa spēku bāzes apsardzes rotu likt pie ZS?
      2. Priekš kam Rīgā vēl vienu bataljonu, ja Studentu 17. un 19. bataljoni nav pilnībā nokomplektēti? OK, Bauskas gadījumā saprotu, kādu vienību vēlams cilvēkiem tuvāk izvietot, bet Rīgā viss ir blakus.
      3. Priekš kam ZS taisīt atsevišķu mācību centru?
      4. Kāpēc Latgalē ir atsevišķi kaujas atbalsta bataljons un vēl viena kaujas atbalsta rota? Loģiskāk būtu integrēt.
      5. Priekš kam atjaunot štābus spēku veidiem?

      No labām lietās:
      1. Elektroniskās karadarbības vienība.
      2. ZS Zinātnes un inovāciju centrs.
      3. Brigādes 3. bataljons (kaut arī rezerves).
      4. Cilvēku saskares izlūkošanas vienība (HUMINT).
      5. Informācijas operāciju vienība.

      Neskaidras lietas:
      1. Ar ko atšķiras militāro policistu rota un specializēto militāro policistu rota?
      2. Ko darīs ZS SUV? Aizmugures diversijas? Jā tā, tad labi.
      3. PSYOPS un Kiberaizsardzības vienība jau ir kādu laiku. Kāpēc tie uzrādās, ka kau kas jauns?
      4. Kas ir elektroniskā atbalsta pasākumu vienība?

      • 3. Priekš kam ZS taisīt atsevišķu mācību centru?..
        Nezinu, kā klucītis PPT pārbursies dzīvē, bet sistēmiski šādu lietu vajadzēja, kā ēst. Situācija zs apmācībā atšķiras ne tikai starp brigādēm, bet arī batiņiem.
        ZS ir daudskaitlīgs veidojums. Ir tikai normāli, ka šo visu uzliek uz vienādiem standartiem. Arī instruktorus tad var piemeklēt kvalificētākos.

          • Dobelē dzīvojas instruktori.
            Slapjais sapnis par centralizētu pamatapmācibu.. Batiņos tikai saliedēšanās. citiem vārdiem, centralizēta mācību institūcija no paša sākuma līdz vecākajam instruktoram.

          • Dobeles 51. atdala apmācību daļu un tagad vienās telpās sadzīvošot abi. Vismaz pagaidām. Kā tas dzīvē izskatīsies, laiks rādīs.

        • arī zemessargs

          Jautājums kāpēc NBS mācību centri nevar uztaisīt ZS pielāgoto kursu?

          • pirmā lieta, ko vajag, ka atbilstoša līmeņa apmācība / kurss ir pieejama teiksim reizi mēnesī. Organizācija liela, stājās iekšā kāds katru nedēļu. Zinu gadījumu, kad jaunais kakls gaida tuvāko apmācības nometni no zvērasta – 6 mēnešus. Tas ir 3,14zģec.

      • HUMINT ir ļoti sens projekts. Nez kas no tā palicis pāri. EW/REC pēc definīcijas sastāv no: electronic attack (EA), electronic protection (EP), electronic warfare support (ES), kur support uzdevumi ir: detect, intercept, identify, locate, record, and/or analyze sources of radiated electromagnetic energy for the purposes of immediate threat recognition.

      • ZS mācību centru vajag, lai PD nav jāmāžojas un jātēlo, ka pašu X dienas apmācītie zs ir tikpat lieli kutangi ar skilu kā gadiem pa Ādažiem maukušie PD kājnieki :-D?
        Nu un lai ģenerāļiem un citiem čiekuriem ar augstām pakāpēm būtu, kur strādāt 🙂 !

  10. Spēku veidi atgriežās pie vecajiem nosaukumiem. Laikam atgriežamies pirms krīzē?!
    Uz papīra viss izskatās ļoti skaisti ZS Brigādes kļūst skaistas un smukas, bet realitāte ir kāda ir.
    Par Latgales Kaujas atbalsta rota, tā domāta gan jau PD Latgales rota.
    Nākamais jautājums par ZS štābu? Un Brigādes štābiem?
    Nav kkur info par MP personāla skaitu? Man liekas daudziem tas būs liels pārsteigums.
    Un man ir personīga interese par RNC, vai Tev ir savas domas par šo parazītorganismu NBS? Kāpēc vajag nodrošinājuma BN, ja viņi reāli neko nedara?

  11. Gribu komantāru par RNC? Alternatīvas? Atkal mūsu Nokia?

    • Kādam to darbu jādara. ZS Nodr. bataljoni nespēs, jo nodrošinājuma spējas tiem koncentrējas galvenokārt nosaukumā , neredzu citu alternatīvu, turklāt RNC apkalpo visus (ZS un PD) pēc teritoriālā principa, drīzāk tos tad varētu nosaukt par nodrošinājuma bataljoniem.

      • Kā ir citām valstīm?
        Skaidrs, ka iztikt bez nevar, bet alternatīvas. Sanāk ka tagad nodrošinājums nav integrēts vienībās bet ir kā vesela atsevišķa organizācija. Ok, kamēr formas jāizdod un jāpieņem ir ok, bet reālā gadījumā sistēma garām.

        • arī zemessargs

          Brigāde nodrošinājuma bataljons ir, tāpēc nevar teikt, ka nav integrēts.

        • Ok, kamēr formas jāizdod un jāpieņem ir ok <<< tātad, tāds ir Tavs viedoklis?

          • Paskatoties kaut vai Est, LT struktūru viņiem tādu RNC nav. Es gribu saprast vai mums ir atkal sava nokia, vai atkal kko nesaprotam.

            • mana piezīme bija par organizatoriskās struktūras spēju tikt galā ar formu izdošanu. T.i., es nevēlējos izteikt savu viedokli, bet jautāju, vai Tev liekas, ka ir ok.

            • Iespējams LT neuzrāda kā struktūrvienības, bet manā skatījumā RNC nodrošina:
              1. noliktavu teritoriālo decentralizāciju
              2. profesionālu ekipējuma uzskaiti, glabāšanu, izsniegšanu uc pakalpojumus labā līmenī

              ZS apgādes Bn varētu varbūt izvadāt un izdalīt apgādes nomenklatūru uz forward supply point, bet RNC tad simbolizē Division Material Management Center, kas ir loģiski un loģistiski pareizi.

              • Kā tieši RNC nodrošina nolikatvu teritoriālo decentralizāciju? Ja ir 3x RNC?
                Un es neteiktu ka RNC ir militāri profesionāli.

                • 3 nav 1. Pieļauju, ka jaunās un jaunbūvējamās noliktavas arī nonāks RNC struktūrā.
                  Ar ko salīdzināsim RNC noliktavu dienesta profesionāļus? Ar ZS Bn profesionāļiem? RNC vinnē.

                  • Neiet runa par salīdzināšanu ar ZS. RNC neiet kopā ar normālas armijas struktūru.
                    FUN FACT. Vai tas ir normāli, ka Brigādes izvadi Brigādes komandierim nodod RNC komandieris? Un regulāri….Apgādes komandieris…nodod izvadi Brigādes komandierim…

                    • aaa tu par tām LV raksturīgām antimilitārām novirzēm. Nav vērts iespringt, ja jau komandieris ar padotajiem nevar vienoties uz kura pleca emblēmas jānēsā… RNC pilda divīzijas līmeņa combined loģistikas centra finkciju? Pilda. Tas ir galvenais. Un vēl taču host nation support neviens pagaidām nav atcēlis. Nevaru iedomāties kā to varētu vēl labāk organizēt kā vienotas struktūras reģionālajos centros.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s