“Ja-kas-pametīsim-valsti” (papildināts 16.09.)

vara bungas: Līdzjūtības Irmas upuriem un cietušajiem. Tomēr US  (ne)gatavnieku  pieredze ir vērtīga arī mums šeit un tagad. Tas nekas, ka ceļi mums ir šauraki, valsts nabadzīgāka un  CA iespējas krietni mazākas. Mēģināsim mācīties un attīstīsim katrs savu individiuālo CA plānu.

Zemāk  kādas Majami  mājsaimnieces – negatavnieces vērtīga pieredze saprotamā valodā. Gatavniekiem noderēs  kā čekliste. X stundas evakuēties gribētājiem – zināšanai.

3 dienas līdz vētrai

VB: Ūdens,  dāmas un kungi. Dzeramais ūdens vispirms un tad degviela. Savstarpējā kaimiņu palīdzība. Pašvaldības CA plāni un instrukcijas TV.  Sulas ūdens vietā Ok, kreatīvi. Junkfood krājumos – slikta ideja, jo veicina slāpes. Konservi pat ļoti OK. Svaiga gaļa – garām, jo sabojāsies.

2 dienas līdz vētrai

VB: Sastrēgumi dāmas un kungi. Bēgt gribētājiem jāsāk bēgt vēlākais nedēļu pirms notikumiem.  Ceļmalu naktsmītnes izpārdotas. Rindas pēc pašvaldību CA pakalpojumiem. Ūdens dzeramias! Mājdzivnieki. Neziņa par to cik ilgi krīze turpināsies. Bankomātos nav skaidras naudas.  Krājumiem jābūt lieliem. Jābūt vienkāršam emergency radio. Jābūt powerbankām. Atkāpšanās somas.

1 diena līdz vētrai

VB: Izsmeļoša informācija no pašvaldības. Komandantstunda. Krievu imigranti vāc kokosus. Svecēm jābūt krājumos!

Smiltīm arī jābūt, jo ņemt tās no pludmales maišeļošanai  nav brīvs. Ar smiltīm pildītu maisu mūri noder ne tikai plūdos, tie izmantojami fortifikācijai un pasargā no apšaudēm un šķembām.

UPD1 Zello aplikācijai liels pieprasījums uz plašs pielietojums. Vērtīga manta, tas pierādījies arī UA. Vēl. Tomēr darbināšanaia nepieciešams WiFi pieslēgums. Jāsecina, ka windowsphone īpašniekiem daudzas noderīgas gatavnieku aplikācijas nav pieejamas.

UPD2  SHTF aplikāciju krājums no Google šeit

UPD3 Brīvprātīgie glābēji.

UPD4  Ļoti vērtīgs padoms!!! Nekad nedarbiniet benzīna/dd el.ģeneratoru iekštelpās. It kā acīmredzami, bet ne vienmēr un ne visiem.

UPD5  Evakuējoties mājdzivnieki ir reāla problēma.  Ko darīsim ar Muri un Duksi? Daži Florida piesēja suņus pie palmām un aizbrauca.

UPD6 Svarīgs moments – cīņa ar baumām.

UPD7  SHTF reiz beigsies un tad būs svarīgi perādīt zaudējumus apdrošinātājiem. Viens amerikānis iesaka pirms pamesta māju sabildēt istabas krustām šķērsām, uzsvaru liekot uz dārgām iekārtām.

UPD8 Lifehack. Plūdos nelielas vērtīgas mantas var sabāzt veļas mašīnā un trauku mazgājamā mašīnā, jo tās hermētiski slēdzas ciet.

UPD9 Ar tantuku-reportieri viss kārtībā, vietā kur tviņa dzīvo vētras nebija, bija tikai stiprs vējš

UPD10 Negaidīta problēma pēc vētras. Privāto dronu īpašnieki ar savu aktivitāti apdraud glābējus helikopteros.

UPD11 Tie kuri dirn bez elektrības  US  pēc Irmas aktīvi lieto  vienreizlietojamas saliekamas krāsniņās STERNO

kas sastāv no degļa un rāmja. Maksā kapeikas, pie mums nav redzētas.

UPD12 Galvenais ir optimisms kubā. Kuba.

UPD13  Luksoforu neesamība( aizpūsti, nedarbojas)  izraisa US vislielākās satiksmes problēmas   pēc vētras.  Nepieciešami regulētāji.

UPD14 No sarunām izklausās, ka cilvēki ne vienmēr saprot, ka ūdens filtrēšana un ūdens attīrīšana (vārīšana vai ar ķimikālijām) ir divi secīgi procesi nevis viens. Saldūdeni no virszemes ūdenstilpnēm jāfltrē un tad vismaz trīs minūtes jāvāra.

UPD15  Paredzama situācija – ģenerators ir degviela beigusies. Krājumi (līdz 1 gadam max).

 UPD16 Nu ko, vētra sen beigusies, bet elektrības joprojām nav simtiem tūkstošu mājsaimniecību neskatoties uz to, ka US iesaistīja visus iespējamos tīklu remonta resursus. Padomājiet par to. Kopumā galvenā problēma pēc vētras ir karstums  (māja Floridā bez kondicioniera ir tikpat komfortabla, kā māja Zosēnos ziemā bez  krāsns) un piesārņotais ūdens. Valdības ieteikumi šeit

Advertisements

57 responses to ““Ja-kas-pametīsim-valsti” (papildināts 16.09.)

  1. arī zemessargs

    Veikaliem jāuzliek par pienākumu glabāt noteiktu pirmās nepieciešamības preču rezervi. Piem. dzeramajam ūdenim jābūt 10 dienu pārdošanas normai, lielajos loģistikas centros jābūt 30 dienu rezervei, degvielai analoģiski.

    • Neredzu jegu pie mums jau ta cenas aug visatrak baltija.
      Pienemot sito likumu uz ko tirgotajs uzliks savas papildus izmaksas?
      + vetras nav gaidamas ,zemestrices ari 🙂

    • kāpēc tieši veikaliem? Varbūt iedzīvotājiem? Vai degvielas stacijām? Vai skolām?
      Ja to uzliek veikaliem, tas tikai traucēs tiem biznesu + tāpat to nevar izkontrolēt.

      • arī zemessargs

        Iedzīvotājus ļoti sarežģīti kontrolēt, savukārt veikaliem ir centralizēta uzskaite un attiecīgā programmatūra. Atnāc uz attiecīgo veikalu, paskaties pēc atskaitēm, ka dažādus ūdeņus tirgo 100 L dienā, tad attiecīgi veikala noliktavā jābūt 1000 litriem. Ej uz skaiti. Degvielas uzpildes stacija arī ir veikals. Jā, skolas ēdināšanas uzņēmumiem arī būtu jāglabā noteiktu dienu pārtikas rezerve. Jā, veikaliem tas biznesu traucēs.
        Kopumā ņemot ir jānosaka kādas rezerves glabājam, cik daudz un kuros posmos. Es domāju, ka jāglabā pēc iespējas visos posmos. Piem. kartupeļi jāglabā gan tos ražojošam zemniekam, gan loģistikas tīklam, gan veikalam. Piem. pienu glabāt nevar, līdz ar to piena ferma to neglabās, bet piena pulvera veidā to var glabāt pārstrādes uzņēmums, loģistikas tīkls un veikals. Lielajiem būvniecības uzņēmumiem jāglabā noteikta būvniecības materiālu rezerve, lai varētu atjaunot infrastruktūru.
        Atsevišķi rezerves jāglabā dienestiem, kuru darbība būs intensīva krīzes apstākļos, piem. NBS, civilās aizsardzības formējumiem, veselības aprūpes iestādēm, komunālajiem dienestiem.

        • Veikaliem (vai vienalga kam) glabāt rezerves, tas ir dārgi – tā nav tikai lieka infrastruktūra (telpas), bet arī papildus darbinieki, papildus uzskaite, papildus dokumentācija, krājumos iesaldēti liela apjoma līdzekļi utt. Tas nav reāli. Mazie veikali vispār nomirs. Preces paliks vēl dārgākas.

          Domāju, ka cilvēki no bērnības ir jāmāca pašiem būt atbildīgiem, kas nozīmē ka minimālas rezerves mājās ir jāglabā vienmēr, un nevajag to pamatot ar militārām vai teroristiskām būšanām, bet tieši ar dabas stihijām un elektrību – vētru rezultātā var pazust elektrība, un ja tā pazūd uz pāris dienām, tad bez krājumiem neiztikt. Mūsdienās pietiek pilsētu uz vairāk kā dienu atstāt bez elektrības, sāksies pilnīgs haoss.

          Par degvielu – teorētiski ir degvielas rezervju sistēma izveidota, bet ja pareizi atceros, tad tā bija uztaisīta tā, lai reāli faktiski nekas nebūtu jāglabā. Nu tā, lai uz papīra ir, bet realitātē – kā sanāk un kā lētāk.

          • Tas gan taisnība par audzināšanu. Mileniāļi sūdus nav piedzīvojuši, masā ne morāli ne fiziski nekam nav gatavi. Blakauts var iestaties kiberuzbrukuma rezultātā, kas šobrīd izskatās pat reālāk kā no dabas stihijas.

            • Tāds teroristisks kiberuzbrukums būs efektīvāks kā kaut kāda bumbu spridzināšana, jo ja ilglaicīgi viss tiks atslēgts no elektrības, tad haosa rezultātā daudzi paši viens otru nožmiegs, kā arī aizies bojā “nespējības” dēļ.

              Elektrība ir viss – pārtikas glabāšana, piegāde, apkure (ne jau elektriskā apkure, bet lielākajai daļai katlu vajag elektrību, lai tie darbotos), ūdensapgāde, finanses, informācijas apmaiņa, degvielas uzpilde utt. Visa mūsu dzīve ir viena vienīga elektrība 🙂

              • arī zemessargs

                Tieši tāpēc kritiskām sistēmām jābūt ar rezerves elektroapgādi: veikaliem, medicīnas iestādēm, daļai valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, bankomātiem, sakaru operatoriem.

                • ģeneratoriem jābūt. tos gan ir jākopj un jāpārbauda. tas maksā. maksu iekļauj cenā. rezultātā komersants kurš to nodrošina cieš no konkrētspējas samazināšanas. attiecīgi šādās prasības (atkarībā no uzņemuma lieluma vai svarīguma) jānosaka normatīvajos aktos, un to ievērošanu jākontrolē. tik vien.

                  • arī zemessargs

                    Ja prasības būs viesiem vienādas, tad konkurētspēja nemazināsies, jo visi būs vienādos apstākļos.

                    • ārzemju zemnieki un ražotāji nebūtu šādos apstākļos

                    • Kā jau kraa minēja, zaudēsim konkurētspējā ārzemniekiem, plus vienādas prasības nozīmē, ka lielajiem tās būs stipri vieglāk izpildāmas, bet būs kartējā nagla zārkā mazajiem un vidējiem.

                    • arī zemessargs

                      Tad jāveic attiecīgās korekcijas. Piem. zemniekam, kurš audzē kartupeļus, pie sevis jāglabā 3 mēnešu rezerve, loģistikas centram tikpat. Ja loģistikas centrā glabājās kaimiņvalsts zemnieka kartupeļi, tad loģistikas centram jau jāglabā 6 mēnešu rezerve. Protams, to visu vajadzēs smalki izpētīt un izrēķināt, bet virziens skaidrs.

          • arī zemessargs

            Zemniekiem, ražotnēm, veikaliem un loģistikas tīkliem glabāt krājumus ir izdevīgāk nekā to darīt valsts struktūrām, kurām ikdienā nav aprites.
            Latvijā gandrīz nav palicis tādu “mazo veikalu”. Gandrīz visi ir kādos tīklos. Jā, ir jāizdomā kāds kompensācijas mehānisms, lai pagastā nepazūd pēdējais veikals. Jā, preces paliks dārgākas. Jā, cilvēki ir jāaudzina, tikai tam ir vajadzīgi gadi, ja ne desmitgades, kamēr nomainīsies paaudzes. Vai arī vajag reālu katastrofu.

            • Ja,ja laba doma liksim zemniekam uz savas zemes(vinam tachu nav nekadu citu planu par vinu) uzbuvet angaru a labak divus(visadam gadijuma)kur vins ieliks 1/5 savas gada sarazotas produkcijas nu tapec ,ka ta kads ir izdomajis (vinam tachu naudas daudz). Zemniekiem mazajiem razotajiem un mazajiem veikaliem tachu pietiks naudas uzbuvet vai noiret telpas pildit vel vairak papiru un razot birokratiju pienemt darba papildus darbinieku kurs sekos ,lai produkcija rotetu vai labak uzkraut esosajiem par to pasu samaksu. Lielakiem uznemumiem vel kravejus 🙂 .Gandriz piemirsu OBLIGATI pienemt darba vel ierednus ,kas sekos ,lai vis tiek izpildits.

              • Vispār ir likums, tur par atbildīgajiem un glabātājiem viss pateikts. Viss ir atkarīgs no tā cik valsts šim pasākumam atvēl.
                https://likumi.lv/doc.php?id=159962

                sīkāk šeit

              • arī zemessargs

                Kādi ir Tavi priekšlikumi kā risināt krājumu problēmu?
                Uzreiz pateikšu, ka glabāt šos krājumus Valsts materiālo rezervju krājumos būs vēl dārgāk (lielākai daļai preču nomenklatūras). Katram individuāli ir laba lieta, bet cilvēki vēl nav tik apzinīgi. Un es uzskatu, ka krājumiem jābūt visos līmeņos, tad sistēma ir grūtāk nokaujama. Piem. pie cilvēkiem mājās ir 10 dienu pirmās nepieciešamības preču rezerve (Vācijas valdības ieteikums), 1 mēneša rezerve ir veikalos un loģistikas centros, 1 mēneša rezerve pie ražotājiem + centralizētās un specializētās rezerves (NBS, IeM, VM utt.). Tātad >2 mēn. blokādi varam izturēt.
                Piemēram, Šveicē katram mājas īpašniekam obligāti bija jāierīko bumbu patvertne. Ja kādam nebija – maksāja papildus NĪN kolektīvās patvertnes būvei. Katrai viesnīcai ir jāierīko bumbu patvertne arī visiem viesnīcas viesiem. Zviedrijā, vismaz 90-to sākumā, vienai daļai komersantu bija pienākumi turēt gan noteiktu izejvielu, gan gatavās produkcijas rezervi. Jā, to visu kaut kādi ierēdņi tur kontrolēja, tāpēc tādus vajadzēs darbā pieņemt arī šeit.
                Austrumukrainā līdz 2015. gada sākumam arī separu kontrolētajā apvidū pārtikas trūkuma gandrīz nebija, jo ukraiņi kā mēs 90-tajos cītīgi mājās vārīja ievārījumu, skābēja gurķus, žāvēja speķi, turēja vistas t.i. krājumi bija. Varēja pilsētniekiem pat kaut ko pārdot.
                Tas kāds ir izdomājis, jo viņam kā tālredzīgam politiķim, jādomā par nākotni un jārīkojas pat tad, ja daudziem tas nepatiks. Toties tajā brīdī, kad ievajadzēsies, pēkšņi visi sapratīs cik labs ir bijis šis politiķis (ja vispār atcerēsies).

                • Ka risinajums rezi gada uz Ziemasvetkiem katrs LV iedzivotajs sanem 10 dienu partikas pacinu no milotas valdibas. 🙂
                  Katrai LV pasvaldibai uzliek par pienakumu glabat noteiktas partikas grupas 20 dienam tada apjoma ,lai pietiktu visiem vinas teritorija deklaretajiem iedzivotajiem.(sitais bus jautri Riga)
                  Un ,lai dzivo NIN pieaugums 🙂

                  • arī zemessargs

                    10 dienu paciņa tiks noēsta 🙂 Labāk tās paciņas uzglabāt vietējā veikalā.
                    Pašvaldībai pašai pārtikas glabāšana izmaksās krietni dārgāk nekā privātajam. Cita lieta, ka pašvaldībai var uzlikt par pienākumu attiecīgo līgumu noslēgt ar vietējiem veikaliem, pārstrādes rūpnīcām un zemniekiem par attiecīgā pārtikas daudzumu glabāšanu. Tas jau būs krietni efektīvāk. Pašvaldība varētu uzglabāt no pārtikas tikai kaut ko specifisku (kas parasti veikalos nav), kas ļoti ilgi glabājās un neprasa sevišķus apstākļus. Piem. MRE pakas. Drīzāk pašvaldībai pie CA vienībām būt jāuzglabā lietas, kas parastajiem cilvēkiem neglabājās (vai neglabājās lielā skaitā) un veikalos maz tiek tirgoti: ģeneratorus, sveces, ūdens filtrus, segas, guļammaisus, motorzāģus, teltis, plēves, gāzes sildītājus, godmaņa krāsniņas, higiēnas piederumus, instrumentus, rācijas, pirmās palīdzības aptieciņas.

              • Krīzes situācijā šādiem centralizētiem krājumiem būtu vajadzīga arī kārtīga fiziskā aizsardzība.

                • arī zemessargs

                  Jā, tieši tāpēc es uzskatu, ka jāglabā dažādos līmeņos, lai grūtāk iznīcināt. Piem. ja pagastā X vietējo veikalu izlaupīja, tad var ievest no kaimiņu pagasta. Ja lielo loģistikas centru sabombardēja, tad mazos veikalos paliks. Zemnieks kādu laiku var ar saviem krājumiem iztikt, pret citām lietām samainīt.

                  • Iedomajies izmaksas 🙂 Rimi apgrozijums par pagajusho gadu 830,874 miljonu Maxima 694 miljoni eiro.+ visadi mazie MEGO 50 miljoni +Aibe 20 milj LATS utt.Un tagad pasaki cik 100+ hektaru jaunu noliktavu jaizbuve lai glabatu krajumus 30 dienam ja esoshajas glabajas max 7 dienas no kurienes logistikas centram panemt vel un vienkarshi iekonservet 50 miljonus uz menesi vai ilgak + uzbuvet infostrukturu jo tie ir mizligi daudzumi.Es nesmu gatavs maksat par partiku 200%-300% vairak.Tapec piekritu VB tas jadara pasiem.

                    • arī zemessargs

                      Kas Tev teica, ka jāglabā pilnīgi visu preču rezerves? Jāglabā tikai pirmās nepieciešamības preces un aizvietotāji, pēc iespējas kompakti un ilgstoši uzglabājami. Piem. piena produktu sortimentu (sierus, jogurtus, kefīrus) var aizvietot ar piena pulveri. Maizi ar sausiņiem. Visu veidu gaļu ar konserviem.

                    • Padomju savienībā glabāja un pat LV 90-s vēl glabāja. Valsts pati to darīja, iepirka preci un glabāja, tuvojoties derīguma termiņa beigām pārdeva pa lēto, izbaroja cietumniekiem vai iznīcināja.

                    • arī zemessargs

                      ASV programma graudu glabāšanai rezervju glabāšanai pie zemniekiem https://en.wikipedia.org/wiki/Strategic_grain_reserve
                      vēl viena ASV programma
                      https://en.wikipedia.org/wiki/Food_Security_Wheat_Reserve
                      Krievijā 2006. gadā rakstīja, ka tai ir rezerves, lai barotu visus iedzīvotājus 90 dienas https://ria.ru/society/20061013/54777391.html (cits jautājums vai tā ir taisnība un kādā kvalitātē)
                      Krievija norāda, ka uzglabāšanai (bez krājumu nomaiņas) tiem gadā nepieciešami 3,9 miljrd. rubļu, uz mūsdienu valūtas kursu apmēram 57 milj. Eiro. Ja Krievijā ir 140 milj. iedz, bet mums divi, tad mums tas varētu izmaksāt 800 tūkst. Eiro.

                    • Faktiski jābaro būtu tikai pilsētniekus un daļu laucinieku. Nedomāju, ka RU un US plāno barot visus.

                  • Un vēl varētu laicīgi nomīnēt tiltus un ceļus, ar meliorācijas metodēm izveidot “botlnekus” apvidū, laicīgi izbūvēt fortifikācijas, atļaut pilsoņiem +/- brīvi glabāt ieročus (bises – pilnīgi brīvi, t.i. nopērkamas lauku veikalā kopā ar biezpienu un skuvekļa asmenīšiem, pistoles un šautenes – ar reģistrāciju, mašīnpistoles, triecienšautenes un ložmetējus – ar atļaujām, t.i. kā tagad pistoles), ieviest OMD abiem dzimumiem, no kura nav iespējas izvairīties nekādā veidā (kā piem., studentojot, plakan-pēdojot vai zemeņ-lasot Dānijā), utt. Principā – pārvērsties par Šveici, par mazu, bet neieņemamu cietoksni, kuram negribēs uzbrukt pat tāds, kurš slapj-sapņo par pasaules iekarošanu.

                    Problēma ar to visu ir tāda, ka tautā pēc tā nav pieprasījuma, vismaz šobrīd. Un tā kaut kādā mērā ir problēma, ko vairums bundzinieku šeit neapzinās – sak, mums ir tādas labas idejas kā nosargāt valsti un attīstīt BS, kādēļ jūs mūsos neieklausāties? Tas ir nevis tādēļ, ka vidusmēra pilsonis būtu stulbs principiāli, bet gan tādēļ, ka vidusmēra pilsonim tas šobrīd nešķiet aktuāli. Viņam ir citas rūpes. Un viņš zin, ka sliktākajā gadījumā zem krieva var dzīvot, lai cik šausmīgi tas neizklausītos. Trīs gadsimtus zem krieviem dzīvojām un kaut kā izdzīvojām, varam vēl pārdesmit gadus padzīvot, gan jeņķi mūs atkal izpestīs, ja galīgi slikti paliks. Un vispār ceram, ka jeņķi to nepieļaus, lai vēlāk nebūtu jāpi*as ar izpestīšanu, tādēļ varam neiespringt. Lai jeņķi iespringst.

                    Nu kaut kā tā. Bet atgriežoties pie topika – tik ļoti kropļot konkurenci tikai dēļ tā, ka pastāv daži procenti iespējamība, ka tas viss būs nepieciešams, atvainojiet, lai gan kopumā esmu bundzinieku pusē, tomēr šis būtu overkils. (Jāņem vērā, ka Latvijā, paldies Dievam, nopietnu dabas katastrofu nevar būt, tfu, tfu, tfu, un šis viss ir derīgs tikai iebrukuma gadījumā.)

                    • arī zemessargs

                      Visam piekrītu, bet par konkurences kropļošanu īsti nepiekrītu. Ja visiem ir vienādo nosacījumi, tad kropļošanas nav.
                      Pastāv alternatīva ar apmaksāto krājumu glabāšanu konkursa kārtībā. Piem. noteiktā teritorijā ir konkurss starp veikaliem, kas kādu preci, piem. dzeramo ūdeni tirgo, par noteikta ūdens daudzuma glabāšanu. Attiecīgi, tas kurš piedāvās zemāko cenu, apņemas glabāt šī apgabala piem. viena mēneša dzeramā ūdens patēriņa rezerves. Krīzes situācijā apņemas tirgot par cenu kas nav augstāka par noteiktu. Analoģisks konkurss noteiktā apgabalā starp zemniekiem par piem. kartupeļu rezervju uzglabāšanu. Var pieteikties visi zemnieki, kuri attiecīgajā apgabalā audzē kartupeļus. Konkursa uzvarētājs (vai drīzāk vairāki) par samaksu apņemas glabāt noteiktu daudzumu kartupeļu.

                    • arī zemessargs

                      Vēl liela daļa uzskata, ka varēs itin viegli aizbēgt. Kā tas notiks praktiski viņi neiedomājās.
                      Vēl viņi nestādās priekšā, ka nākamā okupācija neizskatīsies kā 80-to beigās, bet tā kā šobrīd Austrumukrainā. Gluži kā 1940.g daudzi iedomājās, un PSRS šādu baumu izplatīšanos veicināja, ka atgriezīsies “tikai” 1914. gads.

                    • Dienvidosētijā piemēram ir no gruzīniem brīva zona, lai gan pirms kara tur dzīvoja ļoti daudz gruzīnu (ciematiem). Par Abhāziju pat nerunāsim.

                    • Lasot baltkrievu opozicionāro presi, var redzēt kā viņi tagad kož sev pirkstos, ka ļāvuši nostiprināties Lukašenko, kurš tieši balstījās uz šādiem “gan jau kaut kā, varbūt tā būs labāk”. Labākais sliktais piemērs politiskai evolūcijai mums ir Baltkrievija, bez NATO un ES te būtu tas pats – formāli karogs, himna, dziesmusvētki, neformāli – RU guberņa. Bet, ja karu zaudēsim būs kā Dienvidosetijā – latviešu free teritorija, turklāt tauta pati aizbrauks (apstākļi tiks radīti).

                    • tūdaliņš

                      +10000000000000

  2. Jā, traki šiem tur iet. Floridā esot lielākā cilvēku evakuācija ASV vēsturē.

  3. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #90 (04.09.-10.09.). – BALTAIS RUNCIS

  4. Baigi interesē arī zemessargs ikdienas nodarbošanās. Vienkārši gribas saprast, kas ir cilvēks, kas murgo par kaut ko tik iluzoru kā obligātu krājumu turēšanu privātajiem un uzņēmējiem.

    nekas ka preces paliks dārgākas? hahz, sen neesi bijis pierobežā, kur LT virzienā iknedēļas iepirkumu plūsma ir liela. Tāpat kā LV->est virziens pēc zināmas preču kaudzes. Nespēsi izdomāt kompensācijas megānismu un to, kā to apmaksāt.

    drīzāk nākot pārbaudīt, vai man ir 3 mēnešu kartupeļi rezervē, sāli pakaļā dabūsi, ne pagraba durvīm cauri tiksi. To 3 mēnešu apjomu, kas uz pavasara pusi būs beigts, apmaksās kurš? 🙂 Kā tieši man maijā uzglabāt 3 mēnešu rezervi? Tu maijā man to rezervīti pusvītušo par adekvātu ciparu nopirksi un pusdienās apēdīsi? 🙂

    #reizēmcivlēkusnevajaglaistpieinterneta

    • nekašķēsimies par sīkumiem.
      Bet, plāns nav reālistisks, par to mēs laikam jau nobalsojām.

    • arī zemessargs

      Esmu pietiekami ilgi strādājis LT pierobežas pašvaldībā. Jā, par pāris centiem tur lētāks ir, bet nekur bariem neskrien. Igaunijas pierobežā abos virzienos brauc iepirkties.
      Es jau pateicu, ka precedenti Šveicē, Zviedrijā un Izraēlā ir. Tātad nerealizējams nav. Par cik tur mēnešu rezervi es minēju kā piemēru. Šobrīd nav strīds par termiņiem, ir strīds par mehānismu.

    • Atbalstu Rozā_Sivēnu, šitādu infantīlismu nebiju te gaidījis. Par tādām idejām pat jābalso nav, kamēr balsosiet par visādiem murgiem, pakāsīsiet valsti.

      • Palasi šo http://polsis.mk.gov.lv/documents/1882
        “Valsts materiālās rezerves uzglabā valsts vai pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kas ir šo valsts materiālo rezervju resursu atbildīgie glabātāji. Valsts materiālo rezervju resursus pēc iegādes valsts aģentūra „Materiālās rezerves” uzglabā vai nodod atbildīgajiem glabātājiem, noslēdzot līgumu, kurā nosaka atbildīgo glabātāju pienākumus attiecībā uz valsts materiālajām rezervēm un paredz glabāšanas izdevumu (elektroenerģijas izmaksas, siltumenerģijas izmaksas, apsardzes izmaksas, amortizācijas atskaitījumi, darba algas izmaksas, zemes nodoklis, vienreizējās izmaksas) segšanu no šiem mērķiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
        Atbildīgie glabātāji veic valsts materiālo rezervju atjaunināšanu vai nomaiņu, lai nodrošinātu valsts materiālo rezervju attiecīgo tehnisko stāvokli un gatavību operatīvai iesaistīšanai.
        Atjaunināšanu veic šādos gadījumos:
        – resursu kvalitāte neatbilst uzdevuma nodrošināšanai;
        – resursiem beidzas lietošanas termiņš;
        – resursi izmantoti humānās palīdzības sniegšanai, izlietoti katastrofās vai bojāti mācībās.”

        Rezervju glabāšana tas ir bizness. Cita lieta, ka LV apzināti neveido pārtikas rezervi. Ibo “draudu nav” (c)

        • “Rezervju glabāšana tas ir bizness. Cita lieta, ka LV apzināti neveido pārtikas rezerves.”

          priekš kam stresot lieki – īslaicīgi pietiks ar esošajiem uzkrājumiem (tirdzniecībā vienmēr tādi ir), bet ilglaicīgi, lai ved ar baltiem kamaziem/mersedesiem. tie, kas pieņem šos lēmumus, uzskata, ka tais laikos atradīsies ja ne tālu no šejienes tad kādā siltā vietā noteikti – vismaz sēžot uz rezervēm/humpalām un tās dalot.

        • mūsdienās problēma nav tik daudz uzkrājumos kā iespējās tos nodot adresātam. ir pietiekami daudz ieintresēto personu, kuras ir ieinteresētas daļu humpalu nodedzināt, bet daļu notirgot nevis izdalīt.

          • tas Āfrikai raksturīgi, bet mēs taču nedzīvojam Āfrikā 🙂

            • “mēs taču nedzīvojam Āfrikā” – dedzināšana jau parasti uz papīra notiek – skatam nodedzina vienu kravu, noraksta kolonnu (kura fiziski nekad nav eksistējusi). svilināšana tirgus cenas pacelšanai bieži nenotiek. bet, veidot neaizskaramos krājumus tuvākajiem 100 gadiem, (un to sākt darīt tad kad ir SHTF) ir dabiska cilvēku īpašība neatkarīgi no ādas krāsas. tā ka atliks paļauties uz tirdzniecību, spekulantiem utt.

              es nesaku, ka krājumi un baltas mašīnītes ir bezjēdzīgas – tās piepilda tirgu un samazina cenas. bet bez varas struktūrām, kuras ir ieinteresētas uzturēt _taisnīgu_ (+/-) kārtību, sadales kvalitāte būtiski krītas.

              piespiest komersantus ko uzglabāt papildus šobrīd ir utopija. prasās likums, kurš ļautu komersantu dabiskos krājumus rekvizēt, bet mani satrauc tas, ka tam kur pieliek rokas valsts struktūras, sanāk sliktāk nekā to saregulē tirgus. varbūt Valstij jādara tas, kas tai labāk padodas – jāuztur kārtība.

              tad vēl jāņem vērā izdzīvošanas stratēģija.. ne vienmēr dzīve blakus lekniem krājumiem beidzas labi.

              • Piespiest nevajag, jāuzdod glabāt par atlīdzību noslēdzot līgumu. Likums, kas ļauj rekvizēt ir, bet tas attiecas tikai uz karu (izņēmuma stāvokli) . Par ārkārtas situāciju šāda regulējuma nav, mb arī nevajag.

                • arī zemessargs

                  Droši vien ar šo risinājumu jāsāk – glabāt par atlīdzību pašu apgrozījumā esošās (būtībā savas) preces ar pienākumu krīzes situācija izplātīt.

              • arī zemessargs

                Nevar rekvizēt to, kā nav.

          • no kā izriet secinājums – krājumi jāveido individuāli jo gan no pašu valsts veidotā krājuma gan baltā kamaza/mersedesa ko dabūt būs problemātiski (ne neiespējami, bet tas atkarīgs no apstākļiem)

            • arī zemessargs

              Tāpēc es rakstīju par decentralizāciju, lai ar kamazu nekur nav jāved. Ir zināma noliktava pilsētā, kur krīzes situācijā notiks rezervju izdalīšana.

              • kamazs – krievu okupācija ; mersedess- NATO spēki. t.i. par civiliedzīvotājiem atbild tās bruņotās struktūras kuru areālā atrodas civiliedzīvotāji. nav ideāls risinājums, bet labi saskan ar “ko ta mēs” nacionālās domāšanas pazīmi :-D.

                kur dalīs, kas dalīs, kam dalīs?.. 🙂

      • arī zemessargs

        Zviedri, šveicieši, somi ebreji savas valstis ir pakāsuši?

        • Nē, un viņiem arī viss ir kārtībā ar aizsardzību, un es saprotu, ka Tu gribi, lai arī mums būtu, un rezerves ir sistēmas sastāvdaļa. Man nepatīk, ka ļauži sāk klupt Tev virsū ar personīgiem apvainojumiem, BET visā tai idejā ir viens BET.
          VB rakstītajā variantā, kad glabāšana ir bizness, tam vismaz ir ieinteresētība no dalībnieku puses (nezinkāpēc nav ieinteresētības no valsts puses – tāpat kā līdz šim nejuta ieinteresētību stiprā aizsardzībā). Ja rezervju glabāšanu uzliek par pienākumu tirgotājiem un citiem līdzīgiem bēdubrāļiem, tad krāpšanās ar to būs lielāka, nekā ar nodokļiem. Bet šobrīd mēs neesam arī nodokļu jomā panākuši kārtību (atšķirībā no Zviedrijas, Šveices, un Izraēlas), attiecīgi, man neliekas reāli šo iedzīvināt.

          • arī zemessargs

            Es pagaidām neredzu kā var notikt krāpšana ar obligātām rezervēm, bet OK, šo varam pagaidām atlikt un sākt ar mazumiņu – glabāšanu par atlīdzību.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s