Dienas grauds

[..]There’s a pattern. Crimea (and thus Ukraine), the Straits (hence Turkey) and the eastern Mediterranean (Syria, Lebanon, Palestine) are, from the Russian perspective, one long front. Crimea is not part of a “Ukraine problem” as separate from the base at Latakia as part of a “Syria problem.” This long front extends northward to the Baltic and south to Suez. Only by looking at the map from this perspective, Moscow’s perspective, do the actions in these areas appear as parts of a single strategic policy that require a corresponding vision for analysis and response. [..]

avots

 

Advertisements

4 responses to “Dienas grauds

  1. Te jau vairāk izaskatās, ka kopējā fronte varētu būt no aizsardzības, nevis uzbrukuma viedokļa. Skatoties uz Krievijas ekonomiku, ir lielas šaubas, ka tā spētu izturēt pat nelielu lokālu karu, jo tādā gadījumā var sākties pašas valsts sabrukums.

    • Trāpīgs novērojums civilam cilvēkam (no offence). Tik tiešām primārais uzdevums “tauku slānim” – aizsardzība. PSRS sev buferzonu uzbūvēja pa visu austrumeiropu (Varšavas pakta valstis) un ar laiku iedeva tam (tiešā nozīmē) arī uzbrukuma potenciālu. Iedomājies tagad to krahu ko piedzīvoja PSRS galvenā atlūza – RU, kad nonāca pie secinājuma ka ar Rietumiem nekāds valsis nesanāk un jāsāk visu no jauna – burtiski no nekā būvēt jaunu buferzonu. Te tev atbilde par niknu cīņu ar/par UA, BY ekonomiskā paverdzināšana utt. Patreiz UA, BY, Dosetija, Abhāzija ir tikai zemākais atspēriena punkts, militārā nepieciešamība objektīvi liks RU tā vai citādi mēģināt pakļaut kontrolei Baltijas valstis ( FI ar SE arī nav pamata atslābt).
      Par to “ekonomisko sabrumumu”. Jā šobrīd konjunktūra nav RU labvēlīga, bet pirms tam (2000-2010.) bija pat ļoti labvēlīga. RU tagad var ieturēt pauzi bet atgriezties pie buferzonas paplašināšanas a) pie katras izdevības jebkurā laikā b) atgriežoties labvelīgiem ekonomiskiem apstākļiem c) ar hibrīdām metodēm, kur militārais potenciāls tiek izmantots vai nu pašās operacijas beigās vai kā permanents psiholoģiskais spiediens. Pēdējo varam novērot jau tagad – vidusmēra lv pilsonis pat domu nepieļauj, ka varētu veiksmīgi pretoties RU.
      Galvenais mums nepavilkties uz RU vēstnieka uc kremlinu tēzēm par to ka “nafig jūs mums neesat vajadzīgi” – mēs neesam vajadzīgi, bet mūsu teritorija, kas robežojas ar jūru RU ir obligāti nepieciešama, vienkāršu, objektīvu militāru un tehnisku apsvērumu dēļ. Viens no šī mērķa sasniegšanas paņēmieniem ir tieša agresija. Un šis apdraudējums karāsies virs mūsu galvām tik ilgi, kamēr RU tēlos no sevis “civilizāciju” nevis normālu eiropeisku reģionālo lielvalsti.

      Kā teica RU vēstnieks “Ģeogrāfija nav apsūdzība, bet spriedums”. Think about that 🙂

      • Principā secinājums ir viens, kamēr naftas cena būs tik zema kā šodien vai zemāka, mums nekas īpaši nedraud, savukārt, ja naftas centa kāps un Krievijai būs vairāk naudas, tad ļoti iespējams, būs mēģinājumi mūsu teritoriju ietekmēt arī fiziski.

      • Šajā kosmiskajā ciklā RU nekļūs par “normālu eiropeisku reģionālo lielvalsti”. Aiz tā paša iemesla, ka tā tomēr ir un paliks atšķirīgs kultūrpolitisks vēsturisks veidojums, ko varam saukt par “civilizāciju”. Savulaik, cariskās impērijas beigu posmā tam bija potenciāls. Galvenokārt eiropejizējošā vācu komponente. Arī cara ģimenes radniecība ar vācijas kaizeru un britu impērijas kingu. Tagad viņiem ir hāns ar radniecību mauzolejā…

        Bet Baltija viņiem bija, ir un būs vienmēr vajadzīga. Tieši dēļ ģeogrāfijas. Tikko mēs vai mūsu kungi būs kļuvuši vāji, tā maskavijas orks sāks trīt savu mongoļu dunci.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s