Mobilizācija

vara bungas: Mans personīgais OPLAN 3.jūnijam:

  1. Pielādēt pilnu mašīnu ar vēlētājiem, kas citādi nebūtu aizvilkušies līdz iecirknim (dzīvojam laukos līdz iecirknim 8 km, ja ar sabiedrisko 2 pārsēšanās).
  2.  Nebalsot par par partijām, kurām nav izredžu pārvarēt 5% barjeru.
  3.  Paņemot biļeteni ievilkt “-”  svītrot augšējo pusi saraksta (katru uzvārdu) un ievilkt “+” apakšējai saraksta pusei (katram uzvārdam).
  4. Braukt mājās cept desas dziedot “…Aiming for heaven though serving in hell…”

Ar plānu gandrīz  nesaistīts muzikāli mobilizējošs video:

Advertisements

65 responses to “Mobilizācija

  1. āmen.

  2. Labāk laikam būs svītrot, nevis vilkt mīnusiņus. Mīnusiņi CVK izpratnē nepastāv.

  3. arī zemessargs

    Kopumā man novēlējums ir nevis svītrot un plusot pēc vietas sarakstā, bet izpētīt sarakstu un pieņemt lēmumu.

    • Figu, zinam mēs tos topa līderus un kā tur tiek. Lai parādās iespēja tiem, kurus paņēma sarakstā bez naudas, lai iegūtu vietējo simpātijas, parasti tie ir goda vīri un sievas.

      • jup. Klasiskā shēma. Augšā elite (visos sarakstos), apakšā vietējais populārais feldšerītis, sporta skolotājs, mācītājs utt.
        Nekā jauna.

        • Šī shēma arī nav no tām labākajām. Labs feldšerītis, sporta skolotājs, mācītājs utt. nenozīmē, ka būs labs Domes deputāts.

          • Iesaki ko labāku. Augšdaļa redzēta darbībā, tur nekādu ilūziju nav.

          • Deputāts nav profesija, kuru mācās augstskolā. Feldšerītis utt. ātri iebrauks deputāta specifikā. Bet viņš, iespējams, paliks godīgs un principiāls. Esošie shēmu arhitekti tādi sen vairs nav.

            • arī zemessargs

              Labi feldšerīši un skolotāji arī bieži vien ir nepersoniskās (korporatīvās) korupcijas gan upuri, gan virzītāji. Apmēram tā: “labi, pierunājāt, būšu sarakstā – bet lai manam doktorātam nomaina jumtu!” vai “lūdzu ielieciet mani sarakstā, es aģitēšu, es cilvēkus piesaistīšu, es darīšu ko varēšu, es pēc tam ja vajag mandātu nolikšu, tikai nelikvidējiet mūsu mazo skoliņu”. Tas nekas, ka abos gadījumos saraksta priekšgalā ir blēži. Bieži vien blēžiem ir vēl kāds instruments kā turēt feldšerus un skolotājus paklausībā.

              • Jā, tā var būt. Jāriskē.

              • tu minēji vēl labu piemēru. Man netālu feldšeris tika ielikts saraksta apakšā, kā pseidovilcējs, lai !!! saglabātu savu prakses vietu.
                Par jumtu maiņu runā tur kur ir veiksmes stāsts. Parasti pārdodas par tiesībām vienkārši strādāt.

                • arī zemessargs

                  Vienā pašvaldībā ģimenes ārsts tika ielikts sarakstā un stāstīja, ka ja balsošot par Jauno laiku, tad tieši šim novadam Dombrovskis sagādās lētākas zāles (fufelis pilnīgs, bet penši ticēja un balsoja). Un nekāda vaina, tie paši cilvēki pašvaldībā sēž joprojām. Penši palamājās pāris mēnešus un aizmirsa.

                  • šie stāsti un piemēri ir bezgalīgi. To varēs apturēt tikai tad, ja būs tiesības šo meli & solītāju atsaukt. Nav solītās lētās zāles – ar lāpstu pa dirsu no kabineta. Tad solīs to, kas ir ceļams un populisma līmenis samazināsies dabiskā veidā.
                    Tagad sanāk, ka vēlēšanās ir spiesti muldēt arī tie, kas saprot drēbi un godīgi grib kaut ko jēdzīgu darīt. Tupa laukums tāds.

                    • arī zemessargs

                      Konkrēti šis ģimenes ārsts nebija ticis iekšā.
                      Priekš atsaukšanas taču ir vēlēšanas, tikai nestrādā.

                  • Ka parasti tiem ,kas apaksa apsola tiksanu dome + bonusus par pareizu lemumu pienemsanu un vis oki.Atsradata sistema.

      • arī zemessargs

        Lēmumu par saraksta secību pieņem attiecīgā nodaļa. Man nekad nav prasījuši, pats neesmu prasījis un NA nekad neesmu dzirdējis, ka kāds sev vietu sarakstā pirktu.

        • “lēmumu pieņem attiecīga nodaļa” un kā tad tā pieņem šo lēmumu, zinot ka lielākā daļa vēlētāju neizdarīs nekādas atzīmes? Pēc nopelniem Dzimtenes labā?

          • arī zemessargs

            Tai skaitā. Pamata vērtēšanas kritēriji:
            0. Ja jau partijas aktīvists, tad tiek automātiski pieņemt, ka ideoloģiskās nostājas sakrīt.
            1. Sociālās kompetences – cik labi ir iekļāvies komandā, tātad cik labi varēs strādāt arī turpmāk
            2. Profesionālās kompetences – cik labi zina jomu kur darbosies
            3. Reputācija
            4. Atpazīstamība
            5. Ieguldījums kampaņā (dažāda veida)

            • Tikai nesaki skaļi kurā partijā tā ir pieņemts. Šodien klusuma diena.

              • arī zemessargs

                NA tā pieņemts. Es negalvoju, ka 100% visās nodaļās lēmums tā tiek pieņemts, bet nodaļas tiek aicinātas pie šīs shēmas pieturēties. Tā nav aģitācija, tā ir atbilde uz jautājumu. WordPress neatrodas Latvijā, Latvijas likumi uz to neattiecas, maksāts netiek.

                • Agris Purviņš

                  Pie manis gan tā nav. Pie mums kā vecajos labajos laikos: “„sakām – Ļeņins, domājam – partija, sakām – partija, domājam – Ļeņins'”.

        • Ja saprotam, ka no saraksta ievēlēs varbūt dažus pirmos, tad nolikšana tālāk par tiem automātiski nozīmē atstumšanu “no siles”.
          Man liekas, ka LV, Rīgas, un citu pašvaldību mērogā tā bilde varētu stipri atšķirties.

    • metode atzīštama, bet rada problēmas. Novada mērogā par visiem līderiem un puslīderiem ir diezgan daudz “slikto mapīšu” sakrājies. diezgan droši zinu, ka viena spēka uzvaras gadījumā, kā rezultāts būs piegādātājfirmu nomaiņa uz sev pietuvinātajām neviss godīgs konkurss (sabiedrības intereses).
      Man arī nāksies favorītlistē mehāniski svītrot visu ziedu, jo maitas ir nospiedošais vairākums.
      Esam situācijā, kad ir jāizvēlas mazāk smirdīgais sūds no citiem sūdiem.
      kopumā čābīgi.

  4. Ar to pirmo punktu uzmanīgi! DP paņems priekšā.

  5. Gvardes Leitnants

    Katram savs – mūsu demokrātijā. Nevienu šeit neaģitējot, neko nereklamējot ( nemaz nerunāot par lēmuma vai/ un izdarītās izvēles ietekmēšanu), piedāvāju vienkārši nedaudz aizdomāties par tēmu- neko vairāk. Un, manā grāmatā- par darbojošās sistēmas īpatnībām un tās ietekmi uz rezultātu. Jau kopš pirmajām vēlēšanām ( šeit gan domāju tieši Saeimas). Katrs pats var salīdzināt priekšgājēju dotos solījumus ar realitātē paveiktajiem darbiem.

    http://m.nra.lv/latvija/arno-jundze/211646-kritiskas-pardomas.htm

    • par kādu grāmatu runa?

      • Gvardes Leitnants

        Neko jaunu un sensacionālu, “forwardējot” augstāk norādīto saiti uz rakstu, pat nenāca prātā atklāt vai pasniegt. Tik norādīt, pēc manām domām, uz rezultātiem, kādus ir “producējusi” esošā vēlēšanu sistēma mūsu situācijā, spiežot balsot par sarakstiem, lai arī ar iespēju tajos svītrot “neiepatikušos” kandidātus līdz pulsa zudumam- tas par to grāmatu. Un vēl par “grāmatu”- man nav infas par iespēju atsaukt sevi neattaisnojušos pašvaldību deputātus, bet cik zinu (pieļauju, ka, iespējams, neesmu pareizi informēts un būšu pateicīgs par precizējošu infu) , bet arī tā Saeimas deputāta, par ko būtu balsojis un kurš nebūtu attaisnojis savas cerības, atsaukšanas juridisko mehānismu man neizdevās atrast- vismaz ne Satversmē, atšķirībā piemēram, no sava štata senatora atsaukšanas juridisko un praktisko iespēju ASV.

        Uzskatu, ka ja reiz ir mehānisms, kā izmanot manu balsi man sasolīto lietu realizēšanas leģitimizācijā, tad jābūt arī mehānismam, kā atsaukt to cilvēku, par kuru esmu balsojis un kurš izmanto manu balsi pavisam citu mērķu īstenošanai, tādējādi formāli leģitīmi liekot arī man kā vēlētājam., kurš atdevis balsi par konkrēto ” priekšstāvi”, būt formāli un pēc būtības līdzatbildīgam par priekšstāvja tādiem lēmumiem un rīcību, par kuru noteikti nebūtu balsojis un arī faktiski nebalsoju. Citiem vārdiem- kamēr nav mums reāli darbojošās “check and balances” sistēma, tikmēr netiek īstenots tiesību/ privilēģiju un atbildības līdzsvara princips. Bet atdot balsi par mazāko “ļaunumu”- kādu izbaiļu ispaidā?!

        Pats jau šis uzspiestais princips par mazākā ļaunuma izvēli kā vienīgo opciju ( mūsu vēlēšanu sistēmā) ir oxymoron. Ir jābūt iespējai izvēlēties un IEVĒLĒT labāko potenciālo kandidatūru, kā arī iespējai atsaukt šo kandidatūru, ja tā pārstāj būt labākā (pildīt solīto). Bet arī tā ir pusbēda- kā jau minēju kādu laiku atpakaļ- vajadzīgas sistēmiskas izmaiņas pieejā- lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesos. Citādi- viss jau ir “sadalīts un sarunāts” un tad vai nu atliek “iekļauties kolektīvā” ,vai turpināt būt autsaideram- be tas jau ir sirdsapziņas jautājums.

        Satraukumam nav pamata, jo tas ir tikai mans subjektīvais un varbūt pat nedaudz ignorantais viedoklis, lai arī balstīts uz politisko procesu subjektīvu vērošanu kopš 1990. gada 4 . maija un vismaz pāris gadus iepriekš.

        • arī zemessargs

          Atsaukšana ir iespējama pie vienmandāta apgabaliem. Latvijas gadījumā tas
          1. nāks par sliktu latviešu partijām
          2. iekonservēs politisko sistēmu
          Kā neskaitāmas reizēs esmu novērojis, diez vai kāda atsaukšana līdzētu, jo cilvēki katru reizi ievēl tos pašus, kuri vairākas vēlēšanās pēc kārtas jau solījuši debesu mannu.

          • Gvardes Leitnants

            Par atsaukšanu no 1-mandāta apgabaliem: vai un kur eksistē spēkā esoši normatīvie akti, kuros process atrunāts?
            Kāpēc tas nāktu par sliktu tieši latviešu partijām? Manuprāts, tās pašas jau to sev ir nodarījušas- ar savu daudzskaitlību, vīziju ne tikai dažādību, bet arī atšķirību un citām lietām.

            Uz doto brīdi diskusija par atsaukšanas lietderību ir labākajā gadījumā tikai hipotētiska- kā būtu, ja būtu… Ja kaut viens deputāts būtu REĀLI atsaukts un pēc tam atkal ievēlēts, tad atsaukšanas jautājumu varētu apspriest pēc būtības , analizējot atkalievēlēšanas cēloņus un sekas ( ieskaitot cilvēku apmātību un ticību tukšiem solījumiem).

            Es šeit runāju par atbildības mehānisma neesamību- ne formālu, ne faktisku- reāli darbojošos: pēc 4 gadu termiņa “atsēdēšanas” nepārvēlēšama uz nākamo neskaitās.

            Man kā pilntiesīgam pilsonim un vēlētājam ir jābūt ne tikai pienākumam paklausīt 4- gadu cikliskam atgādinājumam un sirdsapziņas modināšanai uz priekšvēlēšanu periodu par pienākumu balsot faktiski par “mazāko ļaumumu”, bet manu tiesību atsaukt nekompetentu manu priekšstāvi realizācijai juridiskais mehānisms nav īpaši popularizēts…

          • Atļaušos norādīt, ka vienmandāta apgabali ir absolūta huiņa – skat. britu sistēmu, kura attiecīgi (atzīstu – komplektācijā ar “pirmais pāri strīpai” sistēmu) rezultējas milzonīgā daudzumā balsu, kas aiziet nebūtībā.

            Esi mazākumā savā pagastā? Tikpat labi paliec mājās, tāpat tas neko nemainīs.

    • arī zemessargs

      Rakstā pieminētās problēmas es jau sen šeit esmu izskaidrojis. Nekā jauna.

  6. 3.jūnijs – Rīgas atbrīvošanas diena!!!!

    Pie urnām draugi!!!

  7. Es jau vakar nobalsoju. Gan vienatnē, bez piebāztas mašīnas. Ar svītrošanu nedaudz līdzīgi bija, bet ne tik vienkārši. No augšgala svītroju lielāko daļu, izņemot vienu, bet tālākajiem plusus liku nevis visiem, bet dažiem, par kuriem zinu, ka ir jēga.

  8. Agris Purviņš

    Takā uzskatu, ka cilvēki var selekcionēt kā dzīvniekus, tad mūsu pamatbroblēma ir tieši šajā selekcijā, ko veicis liktenis, Dievs vai vēsture.

    Manuprāt M.Zanderam (http://www.la.lv/nomenklaturas-psihologija-nav-mainijusies/), diezgan precīzi raksturojis latviešu ļaunuma sakni (bijusī kom. partijas nomenklatūras vērtības). Tomēr uzskatu, ka jārok krietni dziļāk līdz pat 16.gs., kad vācu muižnieki iedomājās radīt mūsu latviešu tautā vagarus*. Bez šaubām, ka bez tautiešu pārraudzības no vagara tika prasīta absolūta lojalitāte muižkungam. Par šo lojalitāti (pazemojumu) viņš ieguva pilnīgu varu pār muižkunga zemniekiem. Kā solīja Persiešu valdnieks (filmā „300”) spartiešu valdniekam Leonīdam: „Liec ceļus manā priekšā un visa Grieķija nokritīs ceļos tavā priekšā”. Lai zemnieki izdzīvotu vai labāk dzīvotu viņiem bija „jākrīt ceļos savam vagaram” un kurš vairāk zemojās, tam arī atlēca no kāds labums. Kurš „nekrita ceļos” tika iznīcināts.
    Uz šo attiecību pamata ar labākiem vai sliktākiem vagariem dzīvoja latvieši. Tā veidojās mūsu pazemības, kalpības, skaudības, bezvērtību un augstprātības gēns, kas plauka un attīstījās 300 gadus. Un tikai latviešiem pārceļoties uz pilsētām tie pamazām iztaisnoja muguras. Atkal varēja attīstīties mūsu kuršu, zemgaļu, latgaļu, sēļu varonības un pašcieņas gēns, kurš spilgti izpaudās strēlnieku kaujas gaitās. Vagari pagāja ēnā, kaut gan netrūka Niedres un Stučkas atbalstītāju, bet tie tika „izmesti vēstures mēslainē” un tiem bija jāizmirst mūsu jaunajā valstī. Diemžēl I un II pasaules kari, to sekas un Padomju Krievijas okupācija ar represijām un deportācijām deva smagu triecienu mūsu tautas visvērtīgākajam varonības un pašcieņas gēnam. Toties „vagari” Padomju Krievijas okupācijas laikā varēja iznākt no ēnas kļūdami par komunistiskās partijas nomenklatūras biedriem, jo viņi māk pielāgoties un kalpot jebkurai varai un ideoloģijai. Un viņi darīja visu, ko vara no viņiem prasīja: ziņoja, nodeva, apmeloja, liekuļoja, pazemoja, nogalināja, lai tikai iegūtu sev priviliģētāku stāvokli un noturētu to. Viņiem nekas nav svēts, lai tikai tiktu pie kungu „siles”. Šie „vagari”, kad bruka Padomju Savienība un Latvija atjaunoja valsts neatkarību, nedaudz sabijās, bet ēnā nepagāja, jo viņiem taču vienalga kam kalpot, Kremlim, Briselei, Eiropas komisāriem, Sarosam, lai tikai atkal varētu „uzraudzīt” savus tautiešus. Un tā šie gaišie komunisti ir radījuši sistēmu, kurai nav būtisks cik cilvēks ir vērtīgs vai spējīgs, bet gan cik lojāls un spējīgs locīt muguru savu vagaru un kungu priekšā.
    Ļoti skumji vērot, ka deputātu solījumi balstās tikai uz kaut kādiem materiāliem labumiem un ieguvumiem, kurš vairāk ko atmetīs saviem tautiešiem. Trakākais, ka tas arī patiesi strādā. Vēlētājs pieņem to, nevērtējot deputāta kandidātu pēc personīgām īpašībām. Mēs cerējām, ka nāks jaunie un tie ko mainīs, bet sistēma atražo sev līdzīgos, kā senie grieķu filozofi atzīmēja demokrātijas lielāko problēmu: „ka pie varas demokrātijā nonāk tie, kuriem tur noteikti nevajadzētu atrasties, bet tie kuriem vajadzētu nonākt pie varas, to noteikti nevēlās”.
    Mēs nekad nespēsim uzcelt saviem bērniem valsti ar kuru tie varētu lepoties, ja nespēsim atšķirt „vagaru” no patiesa Latvijas patriota, kura morāle balstās uz noteiktu vērtību sistēmu, ko mantojis no Latvijas valsts izcīnītājiem un cēlājiem. Godprātīgs cilvēks nekad neņems kukuli, nepazemos padotos un „mazos” tautiešus, atbildīgs cilvēks sabiedrības labumu stādīs augstāk par savējo un patriots nekad nelieks muguru kungu priekšā, domājot par savu labumu. Vagaram vienmēr pirmā vietā būs pašlabums un viņu nekādas morāli ētiskās normas neatturēs no šī labuma, jo šis labums viņam ir augstākā vērtība, ko viņam var dot tikai viņa saimnieki, ne tauta. Savu patieso niecību tie kompensē ar nicīgu attieksmi pret „parasto latvieti” un ar skaistām greznumlietiņām.
    Mēs pasaulē visi ierodamies vienādi un arī vienādi no tās aizejam. Nav svarīgi cik bagāti vai nabagi esam bijuši savā dzīvē. Svarīgi ir kādas „pēdas” uz savas zemes atstāsim nākamām paaudzēm. Kristum nepiederēja nekas , bet neviens uz zemes netiek tā godāts, kā Dieva dēls.

    „Nacionālā pašapziņa nedrīkst pieņemt nedabīgu formu, kā tas bieži manāms jaunās valstīs, kad nacionālisms tiek īstenots nevis tēvijas interešu aizsargāšanai, bet gan personīgu priekšrocību un personīgu labumu iegūšanai.”
    Ģenerālis Pēteris Radziņš.

    vagars (no ig. vakkuri – “pagasta vecākais) – atkarībā no konteksta:
    1. Muižnieka iecelts pagasta vecākais Livonijā XVI-XIX gs. Tā palīgi bija šķilteris un rijnieks. Par nepaklausību un/vai sliktu darbu varēja piespriest dzimtcilvēkiem miesas sodus. Uz amata pildīšanas laiku vagars bija atbrīvots no klaušām, bet par labu pienākumu izpildi varēja iegūt brīvzemnieka status.
    2. XIX-XX gs. vagars bija muižas kalpu un algādžu uzraugs, kurš organizēja darbus un uzraudzīja to pienācīgu izpildi.

    • Gvardes Leitnants

      Dead on. Tā vien prasās cien. Ģenerāli Radziņu reinkarnēt un klonēt vismaz 100 eksemplāros- akurāt esošās likumdošanas noteiktā Saeimas kvantitatīvā sastāva ietvaros!

      Bet kā izmainītos kvalitāte!…

    • par tiem vagariem tie ir tie paši menedžeri 😉 diez vai tur lika pašus sūdīgākos- tomēr no viņiem tika gaidīts rezultāts.

      Diez vai tagad kāds dikti raudātu, ja ik pārnedēļu nopērtu ciema slaistus 😉 par nepārāk kārtīgu strādāšanu?

      ”Verdzības sindroms”tomēr ir mākslīgi mums potēts, lai mums vueglāk būtu ieraudzīt atbrīvotājus. Varētu padomāt, ka šāda pati sistēma nebija Krievijā, Vācijā, Francijā, Anglijā. Starp citu pēriens bija normāls soda mērs jebkurā 19.gs armijā- tā teikt evolūcijas neatņemama sastāvdaļa.

      Tagad tikpat labi par savu neizdarību varētu vainot arī māti un tēvu un bērnībā saņemto pērienu. Protams visam kā vienmēr ir jābūt saprāta robežās.

      • Piekrītu Aniņam, tas par vagariem un vienkāršoto skatījumu uz noslāņošanos ir muļķības.

      • Agris Purviņš

        Runa nav par spējām ko izdarīt. Stāsts ir par to, kur šīs spējas un kā labā tās tika virzītas. Vagara uzdevums nebija padarīt zemnieku dzīvi labāku, bet gan kunga un ja viņš to nespēja vai sajauca prioritātes tika nomainīts. Arī Latvijas čekisti, komunisti nebija tie stulbākie un nespējīgie.
        Šeit nav stāsts par potēšanu, bet gan par dabisko atlasi, kura uz cilvēku attiecas tieši tāpat, kā uz jebkuru dzīvnieku vai augu dabā. Atceries no vēstures kā Spartieši tika selekcionēti un tas deva savu rezultātu.
        Starp citu Padomju okupācijas “vagari” pēra mūsu tautiešu tā, ka viduslaiku pēriens liktos tikai tāda maza izprieca. Un arī šodienas “pēršanas” ir krietni izsmalcinātas, bet ne mazāk sāpīgas. Pa šiem neatkarības gadiem esmu gana bieži redzējis un piedzīvojis šīs “pēršanas”, augstprātību, liekulību gana daudz no “vareno” puses gan dienestā, gan civilajā dzīvē. Tieši tāpat kā pazemību no “peramo” puses. Tāpat esmu redzējis un piedzīvojis pretestību, bet neesmu pieredzējis tās uzvaru.

        • arī zemessargs

          Ļoti būtiska piezīme. Tos, kuri pretojās – nīdējā ārā. Palika tie, kuri mācīja saviem bērniem, ka vajag laizīt zābakus stiprākam un mīdīt ar kājām vājāko. Kas politikā arī izpaužas gan savstarpējās attiecībās, gan ārpolitikā.

          • Es domāju, ka tas ir pārspīlēts, jo cilvēki vispār nav ideāli.
            Bet, protams, zināmu selekciju uz mums viņi ir paveikuši. Manuprāt, taustāmākais rezultāts ir neuzticēšanās kopīgiem pasākumiem, un paļaušanās tikai uz sevi (kā, piemēram, tie, kas konvenciālā kara gadījumā plāno bēgt uz ārzemēm 🙂 )

            • arī zemessargs

              Protams, ja apkārt ir meli un nodevība, tad cilvēki mācās neuzticēties. Tā kā neuzticas nevienam, tad grūti jebko sakarīgu kopīgi organizēt, ieskaitot partiju. Vidē, kur “visi zog” ļoti labi jūtas īstie zagļi, jo “visi zog, bet viņi arī dalās”.

              • selekcijai jāpluso mentalitāte. (kas arī laikam ir selekcijas blakusefekts)
                latvietis vidējais = viensētnieks (domāšanā) ar izteiktu nepatiku pret kooperāciju.
                Braļukas šinī nišā mūs nomētā ar cepurēm, kas arī ir redzams dzīvē un biznesā.

              • To sauc par konformismu.

  9. Vai kāds ir uzrakstījis kandidātam e-pastu, vai aizgājis uz vēlēšanu sapulci un izteicis vēlmes ko grib un ko noteikti negrib lai deputāts dara? Jeb vismaz pasekojis ko deputāts runā un ko dara?
    Jeb tikai savu slinkumu vēlas noslēpt aiz kādas pārgudras procedūras – svītroju aukšu, svītroju katru otro, metu kauliņu?

    • E pastu rakstīšana IMHO autopsihoterapija. Par pašvaldību spriežu pēc sajūtas, kas veidojas 4 gadu garumā, ja atmiņā nekas labs nav aizķēries, ir vērts pamainīt personālijas, ko var panākt ar svītrošanu.

  10. Nu ko……izskatās, ka Rīga vēl nebūs atbrīvota šogad 😦
    Bet nekas. Militārajā terminoloģijā runajot…..tā vismaz ir aplenkta, tiek veidoti ierakumi, uzstādītas artilērijas pozīcijas utml. Spēki izlīdzinājušies. Var gadīties, ka Rīga krīt arī pati vēl līdz nākamajam lieluzbrukumam. Militārajai izlūkošanai un speciālo operāciju spēkiem būs jāpastrādā.

  11. Tomer ir arī pozitivas lietas. Kaut arī no S/GKR saraksta, tomēr Rīgas domē ir ievelēti bijušie PD karavīri – Vitālijs Dubovs (LAVA aktīvists) un Sandris Bergmanis. Būs labi asistenti pulkvedim Turlajam. Visādu spaisu tirgotājiem nebūs vairs viegla dzīve 🙂

    Tas varētu arī veicināt piemēram jaunsargu kustībās ātrāku attīstību Rīgā.

    • Tevis piesauktos sarkanos čibrikus gan nevajadzētu laist klāt jaunsardzei.

    • Jā, jaunsargu patriotisma stundas Turlā vadībā varētu notikt vakaros centrāltirgus zivju paviljonā (vieta ir) , ko šobrīd vada 4.musketieris – Morozovs.

      • Ja kas nezina, S/GKR frakcijā domē ir arī atvaļinātais PSRS flotes admirālis Jānis Ločmelis. Sanāk, ka Saskaņa ir visbāgātākā politiskā partija ar militārajiem kadriem 🙂

    • tev liekas, ka domei ar jaunsardzi ir kāds sakars?

    • Tas varētu arī veicināt piemēram jaunsargu kustībās ātrāku attīstību Rīgā. <<< vai nu vismaz pionieru

      • Mošķis atkal troļļo, neņem nopietni 🙂 Pionieri jau izmēģinājuši spēku pabīdot malā IeM, VP , muņus utt kad likvidēja spaisu tirgotavas un ķerstīja Imantas pedofīlu. Bez nopietna jumta seguma to ne katrai NVO ļautu. Sabiedrība aprīja krupi, kad tās uzturētā policija zaudēja efektivitātē organizētiem sportistiem, kas pulcējas ap arkan.lv

        PS iespējams sakritība, bet “arkan” personīgi man asociējas tikai un vienīgi ar Željko Ražnatoviču, serbu hibrīdkara varoni Српска добровољачка гарда dibinātaju un kara noziedznieku. Arkan.lv līderi dienēja KFOR acīmredzot tur arī iedvesmojās. Pagaidām gan viss ir normas robežās, pat pārāk gludi. Džeki acīmredzami filtrē bazaru (centrāltirgu).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s