Dienas grauds

baltais

vseržants Mārtīņš Baltais par NAA kadetiem

avots

 

Advertisements

47 responses to “Dienas grauds

  1. Vai tad tā ir liela problēma? Nekur pasaulē nebeidz 100% no tiem, kas iestājas. Pasaules prestižākajās koledžās ir ap 90% beidzēju, bet normāls rezultāts ap 70%, sliktās ap 40%. Vestpointā ir 86% beidzēju, jeb 14% atbirums (tas gan 6 gadu, ne 2 vai 4 gadu laikā). Bet Vestpointu ar NAA arī nevarētu īsti salīdzināt.
    Manuprāt, 30% atbirums ir LV līmenim pietiekoši adekvāti.

    • Kurš teica ka tā ir problēma? Vnk insaidera viedoklis. Par vestpointeriem es īpaši nefanoju, koledža kā koledža tikai ar labu un lielu PR, augstais absolventu līmenis to pierāda.

  2. “Motivācija”

    Patiesībā, neesmu pārāk augstās domās par to, kā profesionālie karavīri tiek motivēti (tas pats, starp citu, par medmāsām, skolotājiem, utt.). Tā ir grūta un cienījama profesija; daudz minētā “stabilitāte” pagaidām nozīmē nekādu drošību krīzes gadījumā, un limitētas izaugsmes iespējas labos laikos – mans iespaids. Domāju, daudzi, kas iestājas, vēl neapzinās, cik daudz viņiem būs jāmācās, un cik lielas būs slodzes. Iestājoties viņi iegūst informāciju no iekšas, samēro to ar prasībām, un izlemj neturpināt.

    Tiesa, var jau pakratīt paši ziniet ko un pažēloties, ka mūsdienu jaunatne nav pieradusi pārvarēt grūtības – tā droši vien būs taisnība zināmā mērā, un arī iemesls “motivācijas trūkumam”.

  3. NAA ir motīvētākie cilvēki uz planētas. Punkts. Izsaukumzīme! Taču kadetus aizbiedē bezjēdzīgu RTU lekciju lavīna, nevis motivācijas trūkums būt par labiem virsniekiem un darboties valsts aizsardzības jomā.

    Kadetus tur māca par mehāniķiem-inženieriem, nevis kadetiem. Un tad bezdarbības mirkļos tādi cilvēki kā vrssrž. Baltais nodarbojas ar bezcerīgiem “motivācijas uzdevumiem”, lai kadeti nepadarītu galu aiz bezdarbības.

    Es ticu NAA spējai sagatavot labus virsniekus! Bet šobrīd pastāvošā piecu gadu programma ir pārsātināta ar nevajadzīgu saturu, kura apmācība izmaksā dārgi – gan pasniedzēju algās, gan demotivētos studentos. To vajag pilnveidot mainīt.

    • Piebildīšu, ka jaunie leitnanti (uzreiz pēc NAA) ir arī nāvējošākais spēks Visumā. 😀

      Pag vecīt, kad viņi sastapsies ar reālu, koptu , selekcionētu, bārkstainu dolbojebismu un birokrātiju, tas būs īsts pārbaudījums motivācijai. Jo īpaši, kad sapratīs, ka bezcerīga cīņa ar to paies visa viņu karjera. Tā būs vismaz kamēr nenomainīsies ZS ģenerāļu paaudze un NBS nesāks vadīt jauno laiku profesionālis ar pautiem.

    • Krisīt, Tu 😀 ?

    • arī zemessargs

      Kas tavuprāt šobrīd programmā ir lieks?

      • Tās nelaimīgās lekcijas RTU mašīnbūves fakultātē! Es nesaku, ka kadetiem nav jāpārzina tehnika – ir! Bet to var izdarīt daudz īsākā kursā, daudz lētākā kursā un daudz piemērotāk tieši kadetiem. Šobrīd nav normālas ievirzes par militāro tēmu. Netiek ņemta vērā kadetu sagatavotību (lasi: tur neiet tie, kam padodas eksaktās zinātnes). Notiek vesels plašu lekciju bloks, kur neko neiemācās, tikai ķeksi ieliek.

        Šeit, protams, prasāt pēc salīdzinājuma ar citām virsnieku izglītības iestādēm par viņu saturu… un gan jau ka ir prātīgāki par mani, kas to jau dara. Bet fakts paliek: kad es dzirdu, ka kadetiem jāmācās atvasināšana un integrēšana, man tas šķiet nenormāli stulbi.

        Bija kaut kāds stāsts, ka viņiem sola pie reizes iegūt arī civilo izglītību, lai pēc dienesta var strādāt attiecīgā jomā. Bet tas reāli nestrādājot un viņiem otru kvalifikāciju nepiešķir LV likumdošanas dēļ. Prasās kaut ko sakārtot! Šobrīd ož pēc kaut kāda politiska ēnu pakta, kura rezultātā RTU kāš aizsardzības budžetu vai tml.

        • Augstkolu lobijs Latvijā ir ļoti spēcīgs, tā pumpēt naudu viņi prot un tas viņiem patīk.

        • arī zemessargs

          Manuprāt, miera laikā virsniekiem jādod nopietna klasiskā izglītība, kas ir pielīdzināma privātam sektoram un kas privātā sektorā labi kotētos.
          Virsniekam ir jāmāca gan atvasināšana, gan integrēšana, gan matemātiskā analīze, algoritmi un programmēšanas pamati! Karš kļūst arvien tehnoloģiskāks, mums ir nepieciešami virsnieki, kuri būs gatavi izmantot visas jaunās tehniskās iespējas. Bez tīri militāriem priekšmetiem (taktika, stratēģija, ieroči, topogrāfija, sakari, sports, tuvcīņa, šaušana, medicīna) Vēl ir jāmāca:
          būvniecības un meliorācijas pamati – jāprot organizēt nocietinājumu būvniecību, šķēršļu ierīkošanu, apvidus un ēku pielāgošanu aizsardzībai.
          mehatronika – jāizprot kā darbojas tehnika, kā to labot, kā pilnveidot
          vadības zinātne, pedagoģija un psiholoģija – kā mācīt un vadīt personālu, padziļināti publisko pārvaldi
          ekonomikas pamati – kā tā lieta darbojās, ekonomikas attīstība, militārais sektors, mobilizācijas jautājumi
          valodas – angļu un krievu obligāti + vēl viena pēc izvēles
          vēsture – ar uzsvaru uz militāro vēsturi
          etiķete – kā dejot un uzvesties pie galda
          Virsniekus jāmāca komandēt vienība līdz bataljonam ieskaitot (kā Vācijā starp Pasaules kariem). T.i. jāiemāca štāba darbība un netieša vadība, augstāki štābi ir analoģija. Izņēmums ir galvenais štābs, kur ir lielie stratēģiskie jautājumi, tur ir cita atlase un apmācība.

          • +100

          • Es teiktu, ka tas ir diezgan normāli, ka cilvēks pilnveidojas, ne tikai virsnieks. Bet – mūsdienās pilns internets ar online kursiem

            • arī zemessargs

              Kursi ir forši, bet akadēmiskos pamatus un personības veidošanu tie neizvieto.

              • Manuprāt, klasiskā akadēmiskā izglītība (4-5 gadi) ir diezgan neelastīga. Akadēmiskais pamats + kursi visa mūža garumā pēc intereses un vajadzības – tas, manuprāt, ir ideālais modelis. Ja tas attiecas uz citās jomās strādājošajiem, tad kāpēc lai karavīriem būtu savādāk?

                • US armijā attīstīta tālmācība (correspondence course) visa virsnieka karjeras garumā, kur mācīšanās nebūt nav viegla un patīkama (eksāmeni notiek klātienē). Tālmācības kursu sertifikāts netiek vērtēts zemāk par klasisko.

                  • Tālmācības kursu sertifikāts netiek vērtēts zemāk par klasisko. <<< Tas ir ļoti būtiski šai shēmā.

                    Runājot par kursiem, ir jāsaprot, ka lietu, ko var mācīties un kas teorētiski var noderēt, ir daudz vairāk, nekā cilvēks ir spējīgs kvalitatīvi izmācīties un pielietot dzīvē. Tāpēc programma, kurā "būtu viss", beigu beigās tik un tā nebūs pilnīga, bet tā būs notērējusi apmācāmā cilvēka laiku uz lietām, kas viņam varbūt nemaz īsti nav vajadzīgas. Minētais US modelis man liekas labs.
                    Būs lietas, ko nekad nevarēs iemācīties caur tālmācību. Tomēr, ļoti daudz ko var.

                  • arī zemessargs

                    Protams, arvien vairāk profesijās izglītība mūža garumā paliek par standartu. Attiecīgi karjera jāplāno tā, lai notiktu regulāra rotācija – kaujas vienība – atbalsta vienība – štābs – mācības – kaujas vienība.

                • arī zemessargs

                  Lieta tāda, ka virsniekam galā jābūt gan akadēmiskam pamatam, gan militārām prasmēm, lai uzreiz varētu sākt pildīt virsnieka pienākumus.

                  • Tas nav nekas īpašs un neatšķiras no civilās dzīves.
                    Pilnīgi visās civilajās jomās vadītājam ir jāmāk strādāt ar personālu.
                    Tāpat, pilnīgi visās jomās ir labi, ja šis vadītājs arī saprot, kā tie darbi, ko viņš vada, tiek darīti. Tas nenozīmē, ka viņam ir jābūt speciālistam šinī jomā. Faktiski, viņš var iegūt papildus zināšanas tad, kad viņam ir konkrēti zināms, ko viņš vadīs.
                    Civilajā jomā arī visu vajag vakardien.
                    Kopumā, globālā līmenī neredzu atšķirības no civilās ražošanas. Atšķirības ir tieši detaļās – vai tas virsnieks vadīs karavīrus, kas ar mātes vārdiem uz lūpām bridīs pa purviem, vai briļļainus inteliģentus, kas lidinās dronus.

              • Kursiem ir tā priekšrocība, ka tos izvēlas. Augstskolā ir kursu saraksts, kas ir jāiziet, vai gribi vai nē. Attiecīgi, ja tas neinteresē, tad tāpat tam izies cauri tikai, lai būtu ieskaite.

          • “Manuprāt, miera laikā virsniekiem jādod nopietna klasiskā izglītība, kas ir pielīdzināma privātam sektoram un kas privātā sektorā labi kotētos.” – Pilnībā piekrītu. Mans iespaids par šībrīža stāvokli ir tieši tāds, ka šobrīd mācītais nav nopietni. Tikai ķeksīša pēc pamāca par motoriem, lai skaitītos, ka sagatavots civilai videi un neesošu tanku mehāniķu uzpasēšanai (nevis pašam labot). Bet beigās tā pat civilo izglītības dokumentu nepiešķir…

            Viss Tevis tālāk rakstītais – jā, man arī utopija un pasakas patīk. Taču ņemot vērā šī brīža tehnoloģiju un mehanizācijas līmeni NBS, tos līdzekļus derētu izmantot, nevis lai mācītu kadetu rēķināt balistisko raķešu trajektorijas, bet gan koncentrētos uz reāli pielietojamām militārām zināšanām šī brīža NBS.

            Atsakoties no utopiskām pasakām, varētu kadeta studiju programmu samazināt līdz, teiksim, trīs gadiem, ātrāk iegūt spējīgus leitnantus un atlicināt līdzekļus citām aizsardzības lietām. Varētu sapirkties tos dronus un tad trīs mēnešu kursu ietvaros samācīt spējīgākos leitnantus vai ieinteresētus kadetus to programmēšanā. (Šis bija piemērs)

            Mēs šīs īsās sarunas laikā jau esam atdūrušies pret brīdi, kad jārunā par ļoti konkrētiem risinājumiem. Es, protams, ka nejūtos kompetents tādus izstrādāt. Taču nešaubos, ka problēma šī brīža NAA programmā ir un uzlabojumi palīdzētu visiem.

            • arī zemessargs

              Kas manā modelī ir utopisks no realizācijas viedokļa? No lēmuma pieņemšanas par modeli pagaidām abstrahēsimies.
              Ballistisko raķešu trajektorijas viņam visdrīzāk nebūs jārēķina, tam ir civilie zinātnieki un virsnieki speciālisti, bet saprast prettanku raķešu trajektorijas vajadzētu. Motori ir ne tikai tankiem, bet jebkurai tehnikai. Motori ir pretinieka un sabiedroto tankiem. Ir jāsaprot ko tie spēj, jāprot ar tiem tikt galā.
              “Varētu sapirkties tos dronus un tad trīs mēnešu kursu ietvaros samācīt spējīgākos leitnantus vai ieinteresētus kadetus to programmēšanā. (Šis bija piemērs)”
              Klasiskā sistemanalīze, algoritmi, mehatronika, programmēšanas pamati, taktikas zināšanas dod virsniekam iespēju saprast darbības principus jebkurai tehnikai. Tas ko Tu piedāvā ir lietotāja līmenis, kas ir vajadzīgs izpildītājam, t.i. kareivim-seržantam kurš ar attiecīgo dronu operē. Virsniekam jāsaprot tehniskie principi (nevis detaļas), pielietošanas taktika, iespējas (un iespēju ierobežojumi), UAV vieta kopējā sistēmā.

              • Utopisks ir uzskats, ka kadetiem ir pietiekoši augstas priekšzināšanas un spējas saprast šādu mācību saturu. Tevis aprakstītās zināšanas ir izaicinājums jebkuram studentam ar A/B līmeni fizikas un ķīmijas vidusskolas eksāmenos. Bet uz NAA tādi iet reti vai nemaz.

                Eksaktā izglītība ir problēma LV kopumā. Ir neiespējami cerēt, ka ar NAA kadetiem izdosies uztaisīt no tupeņiem baigos inženierus.

                Piedošanu, ka es jau sāku apsaukāt nabaga kadetus, bet tas ir fakts – viņi reāli neko nesaprot no tā ko viņiem tur mēģina iemācīt tie RTU tehniskie guru. Zemē nomests laiks un nauda.

                Ir jābūt reālistiem un jāstrādā ar tādiem cilvēkiem kādi tur atnāk. Šobrīd tas tā nenotiek. Tas ko es te nepaguris runāju ir: es aicinu mācību vielu vienkāršot, saīsināt un piemērot tieši aizsardzības jomas vajadzībām un kadetu tupeniskumam. Tevis pieminētā nepieciešamība virsniekam saprast tehniku, protams, ka ir vajadzīga un es tam pilnībā piekrītu.

                Mēs reāli te runājam par vienu un to pašu. Jā, vajag mācīt tehniskas zināšanas. Tikai normāli mācīt, nevis šķaidīt naudu, laiku un demotivēt cilvēkus (atsaucoties uz šī raksta pamattēmu).

                • jā, NAA kā sociālā parādība… reta iespēja tikt pie bezmaksas izglītības, tiem, kuri nekvalificējas budžeta vietām citur vai nav no turīgām ģimenēm, kas var atļauties gadiem uzturēt studiozi, jo kadetiem tiek maksāta alga + kompensācijas t.sk. īres. Attiecīgi, virsnieka profesijai ir jābūt ar augstu prestižu, lai nodrošinātu NAA ļoti lielu konkursu un attiecīgi lielāku iespēju izvēlēties.

                • Jā, konkrēti Latvijas situācijā tā ir. NAA kadetiem būtu jāmāca praktiskās tehniskās lietas nevis teorijas un nevajag mēģināt no viņiem uztaisīt tehnisko zinātņu maģistrus. Diemžēl RTU nemaz mentāli nav gatavi strādāt ar kadetiem, jo RTU mācībspēki pielieto gadiem atstrādātās klišejas darbam ar studentiem, kas 4-5 gadus mācās tikai savu specialitāti un no tām armādēm, kas tur iestājas, tikai salīdzinoši neliels procents tiek līdz finišam.
                  Es teiktu, ka kadetiem gan motoru lietas, gan būvzinātnes būtu jāpasniedz koledžas līmenī un tas būtu jādara tādiem pasniedzējiem, kas caur praktiskām lietām iedod ieskatu arī teorijā un mācību metodikai caur un caur ir jābūt pielāgotai armijas vajadzībām. Ir jau jauki mēģināt kadetiem iedot arī civilo izglītību, bet ….

                  • arī zemessargs

                    Tas, ka konkrēta situācija ir tāda (personīgi neesmu lietas kursā par situāciju), tad tas nenozīmē, ka tam tā jāpaliek. Es tomēr runāju par ideālo variantu (atgādinu, ka runāju par miera laiku, kara laikā ir citi kritēriji).
                    1. NAA absolventam jābūt arī civilajai specialitātei. Lai vēlāk nebūtu problēmu atrast darbu pēc dienesta un prestiža noturēšanai. ASV vestpointa absolventus labprāt uzreiz ņem vidējā menedžmenta pozīcijās (apmēram, ja jau no Vestpointas, tad visdrīzāk spējīgs cilvēks).
                    2. Virsnieku prestižam jābūt gana augstam.
                    2.1. Algai jābūt konkurētspējīgai ar atbilstoša zināšanu līmeņa civilajiem speciālistiem
                    2.2. Virsniekiem jānodrošina dzīvesvieta pie dienesta vietas. Sākot no majora līmeņa – māja ar istabām visiem bērniem. Virsniekam nav jāuztraucas par to kur dzīvot jaunajā dienesta vietā. Mājai jābūt iztīrītai, mantām pārvestam un novietotam kur liks.
                    2.3. Bezmaksas veselības aprūpe pašam un ģimenes locekļiem.
                    2.4. Bērnudārzs un skola bērniem pie dienesta vietas.
                    3. No virsnieka nav jātaisa tehnisko zinātņu maģistrs (izņemot speciālistus), tas arī nav iespējams 4-5 gadu laikā. Būtībā virsnieka profesija kombinējās no aptuveni 3 virzieniem: vadības zinības, tehniskās zinības, specifiskās militārās zinības. Divus pirmos var mācīt atsevišķi pa 5 gadiem. Tāpēc piekrītu, ka jāpasniedz koledžas līmenī, lai virsniekam ir jāzina ko var un ko nevar panākt ar fortifikāciju, jāmāk uzstādīt uzdevums praktiķiem un pārbaudīt tā izpildi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s