Dienas grauds

[..] The Ministry added that while Latvia is not currently meeting its defence spending commitments, and recognises that “we have to invest more in defence,” it is “close to that target” and will very soon have met it. “Our defence budget is amongst the fastest growing in the world in terms of percentage of GDP,” the MFA stated. “Our government’s commitment to achieve two percent by 2018 remains firm.”The confidence, could nevertheless deflect a deeper sense of unease. “They won’t admit it but I’m pretty sure they are very troubled,” said Diāna Potjomkina, Research Fellow at the Latvian Institute of International Affairs.[..]

avots

“[..] Pašlaik izpratne valstī par vajadzībām valsts aizsardzībai ir uzlabojusies. Atceros, ka, esot aizsardzības ministra amatā, man bija jācīnās par katriem 100 000 eiro, parlamentā nebija sapratnes, un arī bijušajam prezidentam Andrim Bērziņam tās nebija,” atceras A. Pabriks [..]

avots

vara bungas: “Parlmentā nebija sapratnes…” . Tā tās lietas notiek, ministri sitās kā plikie pa nātrēm skaidrojot un brīdinot, bet kamēr nenotiek Krimas aneksija deputāti “nesaprot”… Domāju visi visu ļoti labi saprata un saprot, bet katru soli sver uz politiskā izdevīguma svariem, koalīcija lemj un ministri ar ģenerāļiem tur muti. Šeit vietā būtu opozīcijas balsīm, tomēr “turēt muti” šie pieprot vēl labāk par pozīciju, turklāt bardaks aizsardzības nozarē daļai opozīcijas tīri labi patīk. Nepaveicās nozarei.

Advertisements

12 responses to “Dienas grauds

  1. Tas tā vienmēr ir bijis un būs…….Demokrātijā armijas lietas ir pilnībā saistītas ar politiku, jo galu galā tieši politiķiem ir jāpārliecina citi politiķi un arī sabiedrība, kāpēc mums būtu jātērē 40 miljoni no valsts budžeta kaut kādu tur ieroču iegādei……..labāk par to naudu nopirks jaunus tramvajus vai remontēs ceļu, bet ieskaidrot Latvijas vēlētājiem ka artilēra priekš PD vai jauni automāti Zemessardzei ir svarīgāki par Rīga-Pleskava šosejas remontdarbiem ir smags darbs.

    Ulmanim tādu problēmu nebija, ja gribēja nopirkt jaunus tankus vai lidmašīnas, tad ar pirka (karalis grib, karalis dabūs)…….tagad ir jāpārliecina pārējie, lai tie ar piekristu.

    • Agris Purviņš

      Diemžēl Ulmanis negribēja pirkt! Viņš cerēja “palikt savā vietā” 😦

      • arī zemessargs

        Nedomāju viss, tad nebūtu pat to kas bija ieguldījis armijā. Drīzāk viņš bija to laiku “5. panta liecinieks” jeb uzskatīja, ka bez sabiedrotajiem mēs neko nevaram. Jāsaka, ka ne viņš vienīgais, tas bija politiskais meinstrīms. Sociķi savukārt uzskatīja, ka nav vērts armijā ieguldīt, bet ar Krieviju visu var sarunāt. Tie, kuri uzskatīja, ka mums jācīnās pat ja esam vieni paši, bija mazākumā. 20-to sākumā, kamēr Meierovics bija dzīvs, vēl viens virziens bija Intermarium savienības izveide, arī Ulmanis tai laikā bija labvēlīgs šai virzienam, bet pēc Meierovica neveiksmēm šai jomā un paša Meierovica nāvi, šis virziens vispār pazuda no dienas kārtības.

    • arī zemessargs

      Te der atzīmēt, ka pirmskara Latvija parlamentārā posmā tērēja % vairāk aizsardzībai nekā citas reģiona valstis. No otras puses Latvija bija ļoti sagrauta un absolūtos skaitļos tas bija maz.
      Ulmaņa laikā bija pretēji. Latvijas ekonomikai bija labi laiki, bet aizsardzībai % tērēja samērā maz uz tā fona, ka visa Eiropa sāka bruņoties.

  2. arī zemessargs

    Nav Pabriks sities pa nātrēm un pat nemēģināja. Viņš sen bija politikā un labi zināja, ka viņa uzdevums šai amatā ir taisīt smuku bildi par minimālo naudu. Sāktu sisties – atrastu citu. Uz populārākā ministra amatu ir daudz pretendentu.
    Opozīcijai ir 100+1 iespēja norādīt uz problēmām 100+1 vienā citā nozarē, ko vairākums saprot un jūt uz savas ādas. Runāt par lietām, kuras ir kaut kas abstrakts ārpus dažiem % populācijas ir politiski nerentabli.

  3. Agris Purviņš

    Ja jau Pabriks būtu sities, tad jau tik ļoti nebūtu apvainojies uz Igauņu bažām par savu dienvidu robežu, bet gan izmantojis to. Esot BN kom. amatā, kad Pabriks bija ministrs, man par viņu radās iespaids, kā par liekulīgu cilvēku.

  4. Ne jau tikai politiķem nav izpratnes, arī sabiedrībā tās nav un, palielinoties finansējumam, problēma kļūs vēl vērienīgākā. Jā, tā ir audzināšānas un izglītības sistēmas problēma, bet ko konkrēti dara AM, lai izglītotu sabiedrību šajos jautājumos? Tēvijas sargā publicē citu valstu jaunās tehnikas bilžukus un Twiterī apziņo, kādā vēl komandējumā aiztriecās ministrs. Toties melnais PR strādā lieliski un žurnālistiem nekas nekais salīdzināt izdevumus bruņumašīnām ar medmāsas neapmaksātajām virsstundām.

    • Ja izveidojies vai zveidots uzskats, ka piedrība Rietumu pasaulei ir Dieva dota, neatgriezeniska un neatņemama, tad ieguldījumus aizsardzībā neuzskata par lietderīgiem. Tā būtu mazākā problēma. Lielākā problēma ir tā, ka nav vēlēšanās aizstāvēties par spīti, neatskatoties ne uz ko, pat tad, ja izredzes ir zemākas par nulli. Kā saka “gan jau pielāgosimies”. Tad gatavošanās aizsardzībai tiek uztverta kā kaitinošs atgādinājums par nepatīkamu pienākumu.

    • Lielai daļai sabiedrības nav bijusi saistība ar armijas lietām kopš beidzās OMD…….un latviešiem vispār kara lietas nav īpaši saistošs temats. Plus vēl tas, ka mūsu žurnālisti par tiešām praktiskām lietām kuras skartu NBS iekšieni reti kad raksta. Ir daži raksti, ka te viesojas NATO karavīri, nomaina komandierus, būvē kazarmas………bet to, ka zemessargi izmanto vecus automātus kuri neder mūsdienu karalaukam, vai ka Latvijai joprojām nav normālu pret-gaisa ieroču , par to neraksta. Grūti teikt vai paši žurnālisti par to vienkārši nezina , vai arī negrib ”nomelnot” Latvijas armiju.

      Ja vietējais iedzīvotājs grib tās lietas zināt, tad jāmeklē pa netu visādi blogi (kuri arī ir diezgan jauna parādība), vai arī jārunājas pa tiešo ar mūsu karavīriem un zemīšiem. Sargs.lv stāsta pārsvarā tikai pozitīvas lietas, jebkada veida kritiku par mūsu NBS tur atrast ir ļoti grūti.

  5. Runājot par budžetu, nezinu, vai komentāros/off topicā bija vai nebija, bet TVNET bija raksts par to, ka mūsējie taisās pa 200 miljoniem pirkt transportu kājniekiem, tik nevar saprast vai ar bruņām vai bez un vai 4×4 vieglos vai arī MRAP kategorijas tl.
    Es, protams, kārtējo reizi pieminēšu to, ka MRAP par sviestmaizi, tiesa, lietotus, varējām dabūt no ASV, kad tie vilkās ārā no Afganistānas, bet tas cits stāsts.
    Rakstā pieminēts, ka amīši vienu, gan jau ka bruņu, hammeri tirgoja pa 200+k dolāri.
    Es ļoti ceru, ka mēs NEPIRKSIM hammeri, jo tas IR SŪDS kā bruņu mašīna, JO NEKAD NEBIJA PAREDZĒTS TO IZMANTOT KĀ BRUŅU MAŠĪNU!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s