Kalibrēšana

[..] Ehrhart wrote that half of the firefights infantry units in Afghanistan encountered were past 300 meters, and the 5.56 mm round had lessened lethality at longer distances.  He offered two solutions — a more effective 5.56 mm round, or the “better option” of adopting a caliber in the 6.5 mm to 7 mm range.  The major then cited a 2006 study by the Joint Service Wound Ballistics–Integrated Product Team, which also named the ideal caliber in the 6.5 mm to 7 mm size.   [..]

avots

vara bungas: Izskatās, ka  US top jauns NATO  standarts 🙂 , bet LV augstākminētie apsvērumi diez vai ir piemērojami.   Pirmkārt, LV vairums ugunskontaktu  nebūs 300+metros, bet īsākās distancēs (nav afgāņu moonland plašumu) . Otrkārt, ņemot vērā mehanizācijas pakāpi LV karvīriem nest mazāk patronu ar lielāku svaru nozīmē mazināt šāvienu skaitu, jo pārapgādes iespējas čābīgas. No otras puses vācieši zināja ko darīja, kad līdz pēdējam (1992.) turējās pie 7,62 kalibra.

Atskatoties uz tiem pašiem vāciešiem NBS būtu vajadzīga vienota triecienšautene ar maināmiem stobriem un dažādu kalibru modifikācijām.

vēl

Advertisements

52 responses to “Kalibrēšana

  1. 7.62X39mm būtu ideāls risinājums, jau tiek izmantots world-wide. Un nav jātērē resursi kaut kā jauna radīšanai.

    • arī zemessargs

      Nav gan. 7,62×39 ir lielāka apstādinoša darbība tuvajā distancēs, bet tālākās distancēs tas ir sliktāks par 5,56 vai 5,45.

      • tad ir jāsaka “ vēl sliktāks par 5,56 vai 5,45″ ?

      • Man nekādu sūdzību nav par 7.62X39mm munīciju. Par cik pats pārsvarā trenniņšaušanā un medībās izmantoju konkrētā kalibra patronas, tiesa ar atšķirīgām lodēm. Par kādām distancēm iet runa? Neņemšu vērā faktu, ka daļai ZS tāpat jau ir problēmas normāli sašaut nekustīgu mērķi, no šaušanas stāvokļa guļus 100m distancē, kas principā gana uzskatāmi pierāda to ka iespējams pēc ballistiskajām īpašībām labāko 5.56X45mm patronu viņi nevarēs pilnvērtīgi izmantot.

        • arī zemessargs

          “Ehrhart wrote that half of the firefights infantry units in Afghanistan encountered were past 300 meters, and the 5.56 mm round had lessened lethality at longer distances.”
          Ja šauj reizi gadā, tad dabīgi nevarēs trāpīt ne ar vienu, ne ar otru. Te ir runa par GAPu patronā, nevis par GAPu treniņos.

          • Es nepārzinu visu Latvijas apvidu, bet manuprāt Afganistāna nav tas pats. Ap 300- 400m jau vajadzētu būt pagrūti saskatīt mērķi, kurš piedevām ir kustīgs, un redzams īsu laika posmu un ir ģērbies atbilstošā kamuflāžā, kāda ir iespēja tādā distancē trāpīt ar triecienšauteni, kurai ir mehāniskais tēmeklis? Spriežu vienkārši balstoties uz pieņēmumiem, kad bija iespēja piedalīties ložmetējnieku apmācībā ZS.

            • arī zemessargs

              No 300 m var saskatīt mērķi. Tagad izmanto optiskos tēmekļus ar nelielu palielinājumu arī standarta triecienšautenēs.

              • Vismaz ZS pagaidām tas nav aktuāli.

              • Varētu jau var, bet tas nav viegli- it sevišķi ja mērķis nevēlas tikt redzēts un ir samērā bieza veģetācija. Varbūt man vienkārši problēmas ar redzi… Optiskos tēmekļus- aimpoint tipa? Viņus piešauj konkrētam attālumam- kā zināt cik augstu mērķēt teiksim 300m distancē ar tādu kaut vai šautuves apstākļos- neizšaujot iepriekš. Turklāt citos apstākļos tas varētu būt apgrūtinoši- saprast pēc atmiņas cik augstu taisīt pacēlumu. Lai optiku varētu pilnvērtīgi izmantot arī vajag papildus laiku apmācībai, lai noteiktu attālumu, zinātu kāda ir lodes trajektorija, kāda būs korekcija kritumam, vai vēja ietekmei, jālieto tāda tipa munīcija ar kuru optika piešauta. Mans subjektīvs neprofesionāļa viedoklis.

  2. Man liekas, ka uz Afganistānu tiešām nevajadzētu skatīties kā uz modeli citiem kariem……tā ir ļoti specifiska valsts ar specifisku reljefu. Ja notiks lieli kari (ar Krieviju, Ķīnu) tad viņi notiks mūsu apvidū, kur 5,56 ļoti labi darbojas. Somija piemēram atzīst veco 7.62x39mm kā vispiemērotāku patronu saviem mežiem.

  3. Intereses pēc, vai tas ir tikai ar AK-4, ka ar to ir problemātiski šaut (trāpīt) full auto režīmā, jeb tas tā ir visām 7,62×51 kalibra triecienšautenēm?
    Runājot par mazāka svara patronām, vēl viens būtisks apsvērums ir iespēja šaut īsās kārtās tā vietā, lai šautu ar savrupšāvieniem. Cik varu spriest no airsoftā pieredzētā, šaujot īsās kārtās iespēja būtiski pieaug. Un atkal – pretinieks ar savām 7,62×39 patronām to varēs atļauties vairāk, nekā mēs ar 7,62×51 (nečīkstu, tikai domāju)

    • visiem automātiem ar 7,62×51 ir problemātiski šaut full auto…..tā patrona ir piemērota 10 kilo smagiem ložmetējiem, nevis 4 kilo smagām šautenēm. Briti piemēram saviem FN FAL vispār full auto opciju noņēma nost, jo praktiski no tās nebija jēgas (munīciju tik tērēja un nekam netrāpija).

  4. būtu interesanti redzēt “normāla karavīra” prasmes šaut 300+ metro pa kustīgu mērķi. Tad varētu atklāties, ka nav nekāda atšķirība ar, kuru kalibru netiek trāpīts pretiniekam- jo rezultāts vienāds 😉

    Protams šis viss paliek interesantāks/noderīgāks vienlaikus ar ”šaušanas kultūras” maiņu- ja vien nesaskrienas ”purns purnā”- tad pārprofilēties uz marksman- šaujam savrupšāvieniem un tēmēti.

    • Smagākas patronas = mazāk šāvienu, jo visu jāstiep līdzi. Līdz ar to atšķirība tomēr ir. 300+m šaušanai mūsu apvidus nav piemērots, nu tad nav ko stresot, lai tik labi šauj uz 200 pa kustīgo. Cita lieta, ka jābūt kalibru/taktisko lomu izvēlei uz viena ieroča modeļa bāzes.

  5. Nesen lasīju to Erharta 2009. gada eseju “Increasing Small Arms Lethality in Afghanistan: Taking Back the Infantry Half-Kilometer”. Good read. PDF ir dabujams te—> https://goo.gl/rZXifL

  6. Pagaidām vēl nav radīta veiksmīga konstrukcija, kas varētu adoptēt 5.56 un 7.62. Jo abiem kalibriem ir krasi atšķirīgi izmēri (aizslēgu svars un izmērs, magazīnas ligzda un pat stobra kārba). Arī tas pats FN SCAR sastopams L un H versijās, kas ir līdzīgas, bet izmēru ziņā atšķirīgas konstrukcijas.
    Domāju, ka triecienšautene ar 5.56 ir ideāla parastā soldžera funkciju veikšanai (pašaizsardzība, atbalsta ieroču apsardze, kauja tuvās distancēs). Visos pārējos gadījumos pretinieka iznīcināšanu atstāsim ložmetējiem, visu veidu granātmetējiem, netiešai ugunij, snaiperieročiem.

    • un par ko tad amerikāņi puto, darīt viņiem nav ko ? bet nu jā, šī diskusija ir kā par kāpurķēdes vs riteņi – beztermiņa.

      • Ierakumu_žurka

        Amerikāni mēgina pāriet uz jaunu kājnieku doktrīnu, no Suppression by volume (šauj daudz, bet tiek upurēta precizitāte, pretinieku nospiež skaņa un “specefekti” – škīstoši koki, ķiegeļi un smiltis) us Suppression by accuracy (šauj stipri mazāk, bet daudz lielāks uzsvars tiek likts uz precīziem trāpījumiem vai trāpījumiem daudz tuvāk pretiniekam). Lasīju vienu jeņķu pētījumu, ka pret labi ekipētu, trenētu un saliedētu pretinieku (ne jau dvieļagalvām) suppression by volume patiesībā ir ļoti neefektīvs tieši neprecizitātes dēļ – pretinieks neaptstājās un neļaujas nospiesties, jo nav efektīvu trāpījumu > ugunskauju nevar uzvarēt.
        Daļā marine vienību, piemēam, jeņķi izmēģina aizstāt SAW ar modificētiem DMR ieročiem, kuriem ir prasība pēc efektīva “burst-fire” režīma.

  7. “Normālie” 300 + m izdara tēmētus šāvienus pa mērķi ar mazu cerību to sašaut 🙂
    “Normālie” var mēģināt fiksēt to ar uguni apšaudot pozīciju/mērķi. Protams šīs apšaudīšanas laikā nav izslēdzama mērķa sašaušana/iznīcināšana.
    “Normālie” fiksē pretinieku, “izpūš to”. Vai arī “normālie” fiksē, uguns atbalsts iznīcina un tad “normālie” “pūš” to kas palicis pāri 🙂
    Par “normālo” mazajām spējām/nespējām sašaut mērķus 300+ bēdāt nevajag.
    Sašaut/iznīcināt individuālu mērķi 300+ metru attālumā var mēģināt designated marksman.

    • par spējām kādam kaut ko fiksēt, kamēr kāds kaut kur apskrien riņķī kaut ko izpūst esmu pietiekami skeptisks.

      Pie līdzvērtīga pretinieka var pretim dabūt mīnmetēju uguni, kas pašus izpūtīs tā ka maz neliksies.
      sagatavotām pozīcijām jāspēj noturēties arī 1:3 un pat lielāku pārspēku- tā ka kaut kāda nospiedošā uguns ar vieglajiem strēlnieku ieročiem ir nenopietna un it sevišķi uzbrukums dienas laikā. Mūsdienu armijas vairs nav gatavas paciest ww2 zaudējumu apmēru.

      par atsevišķiem uzdevumiem ar kuru esošais ekipējums netiek galā- nevajag mainīt visu ekipējumu (kas dārdzības dēļ tāpat pilnībā parasti nenotiek) vajag piesaistīt iztrūkstošās spējas- piemēram nodaļai/ apmācīt piesaistīt papildu karavīru marksman, vai vada līmenim kabināt klāt mīnmetēja apkalpi.

      citādi ja ir sitācija ”nepietiek nauda” diez vai risinajums veco naudu aizstāt ar jaunu naudu diez vai kaut ko būtiski mainīs 😉 pie vecās nepietiekamās naudas pieliekot klāt kādu bišķi situāciju jau var būtiski uzlabot.

      • Pretinieka fikseeshana, uguns atbalsta izsaukshsana, “izpuushana” tas ir tas, ko drillee soldzheriem.
        Kaa tas straadaa/nestraadaa pret liidziigu pretinieku gruuti teikt.
        Protams “maaciibaas” vnm tika izspeeleeti scenariji ar maz maziitinju pretinieka grupu niicinaashanu.
        Un atsleegas fraaze, kuru ir dzirdeejis ne viens vien soldzers ir “izpuust” “izpuust” “izpuust” “izpuust”.
        “Izpuust” tie ir “pirmie” vaardi, kurus soldzers dzird un tie vaardi vinju pavada visu dienesta laiku, jo Kadagaa vieniibas to vien dara kaa “puush” ,”puush” pretinieku.
        Domaaju shoriit arii Kadagas silos kaads tiek jau “izpuusts” 😂.
        Manupraat tas nodaljas liimenii tiek drillets, lai rastos sapratne par lielaaku vieniibu darbiibu vads, vads+, rota.
        Jo tas, ka “normaalo” nodalja patstaaviigi neko izpuust nevar ir skaidrs.
        Bet vads + , ar uguns atbalst(arty vai mortaar) jau var veikt kkadu manevru un “puust”‘.
        Marksmenam nodaljaas vajadzeetu buut, vsm 5g atpakalj bija ar g36v + Elcan Specter.

        • re kur kolēģis par to pašu reiz jau teica
          “Principā visus spējīgos zemessargus vajadzētu trennēt par sharpshooteriem, kas būtu spējīgi terorizēt iebrucējus ar precīzu uguni no attāluma. Mūsu ieroči teorētiski sniedz šādu taktisko iespēju, ir sevišķi ja AK4 aprīkotu ar adekvātu optiku un praktizētu precīzās šaušanas apmācību.”
          avots

          ar ieviešanu noteikti tāpat kā ar visu pārējo, kā kurā batā.

          • Sanāk no sērijas – ja mums ir āmurs, tad mācāmies sist naglas, jo – mums ir tikai āmurs.
            Neskatoties uz to, ka mums viss turas uz skrūvēm.

            • Es protu iedzīt skrūves kā naglas 🙂

              • šis jau nu galīgi nav jaunums. Kolhoza laikā visi nagloja skrūves, jo tā bija elementāri ātrāk un varēja vairāk nopelnīt 🙂

                • Es nerunāju par mūsu gēniem. Protams, ka katrs prot iedzīt skrūves kā naglas, un zemapziņā grib tieši to arī izdarīt. Es runāju par to, ka šī pieeja daudzos gadījumos slēpj sevī būtiskus drošības riskus. Piemēram, ja gribēsi šādā veidā piestiprināt kaut ko pie reģipša.

              • Tas vispār ir viens no LV celtniecības pamatprincipiem. 🙂 Izmantojams arī militārajā sfērā

            • arī zemessargs

              Kalamburs sanāk. Mūsu darbībai jāizriet no: pretinieka spējām, apvidus, savām spējām. Tieši tādā secībā. Ja mums būs darīšana ar skrūvēm, kuras jāskrūvē sienā, tad āmurs bezjēdzīgs. Ja nav skrūvgrieža, tad jāmeklē cita pieeja.
              Konvencionālā karā mēs nevaram sacensties ar ienaidnieku ugunsjaudā un bruņā. Varam sacensties apvidus pārzināšanā un sagatavošanā, manevrā un precizitātē. Tāpēc tēmekļi priekš AK4, elektroniskie šaušanas trenažieri, manpad prettanku un PGA līdzekļi, mīnas un bandvageni ir mūsu risinājums.

              • precīzi. Šinī vietā katrs varam pārdomāt cik ierindas ZS ir pieeja šaušanas trenniņiem. Ar to domāju gan pasākuma biežumu, gan pieejamo patronu daudzumu, gan pašu šaušanas tehniku.

                • arī zemessargs

                  Šaušanas trenažieriem un šautuvei zemessargiem jābūt pieejamiem gandrīz neierobežoti.

                • šaušana ar kaujas munīciju ir gandrīz katru, katru otro nodarbību. problēmas tik ar poligoniem (šautuvēm) – tā runā. pamēģinājām šaut arī kustībā. tāpēc esmu pat izbrīnīts par šādām iespējām.

                  • arī zemessargs

                    Izveidot papildus šautuvi vajag. Vietas mums pietiek.

                  • pipar, paņem šo jautājumu virs sevis.
                    1. cik no tev zināmajiem kakliem regulāri piedalās. precīzāk cik ir to, kuri nepiedalās.
                    2. Katrā batiņā situācija atšķirīga. Vieniem šautuve blakus, citiem + 100 km
                    3. Esmu redzējis, kā B kvalifikācijas ieskaitē tautu dēls darbojas pa kolēģu mērķiem 🙂
                    Kā jau runājām ķēde trūkst vājakajā posmā.
                    Man domāt ideālā pasaulē vajadzētu būt:
                    1. šaunamais mājā visiem, kam var dot. Un tiesības šo šaunamo vest uz šautuvi un trennēties.
                    2. pagasta – novada mērogā pieejama šautuve, kur ZS pa brīvu var trennēties + zināms daudzums bezmaksas patronu trenniņu mērķiem.
                    tad varam teikt, ka valsts ir nodrošinājusi visu iespējamo lai pēdējā barjera būtu tikai paša slinkums.
                    Ja pārceļam šo piemēru uz sportu.
                    Kalniņš saka, ka vidēji aktīvais ZS apmeklē mācības 10-20 dienas.
                    Kā teici, šauj gandrīz katru otro nodarbību. Tātad tas sanāk, kādas 5 -8 reizes gadā (un ne visiem)
                    kā tu domā, tu būtu labs basketbolists, ja uzmestu pa grozu 5-10 trenniņus gadā??

                    • 1.esmu jauniņais un visus nepazīstu, bet cik esmu ievērojis, rota+ no bataljona uz mācībām nedēļas nogalē ierodas. piedevām, iespējams, ka nākošajā nedēļā (pamīšus) piedalās vēl citi, kurās nodarbībās es neesmu. skatījos bataljona kalendāru (plānu), tur sarakstītas nodarbības katru nedēļas nogali un dažreiz arī darbadienas.
                      2.mums arī ir mazā šautuve, bet uz 300m šautuvi jāstāv rindā! tāpēc jāiedarbina būvnieku lobijs, jo savādāk nekā…
                      3.varbūt sūdīgs šāvējs, bet labs lādētājs vai orientierists 🙂 specialitātes ir dažādas.
                      es domāju, ka gadā izšaujot ap 500-600 patronas, zemessargs nav vairs ambālis, kurš nekādi netrāpīs pa ienaidnieku. iespējams, ka viņš šaus pat precīzāk par OMD izgājušo, kurš šāvis tikai gadu un nākamās apmācības ir pēc 4 gadiem uz divām nedēļām.

                  • Normāli, es atceros, ka mums bija 2 apmācību dienas gadā, neņemot vērā sacensības. Acīmredzot viss atkarīgs no ZS bataljona.

                    • man ir grūti salīdzināt, kā bija agrāk, tāpēc tagadējo varu uzskatīt par normu un ka tā bijis visu laiku. un manā uztverē apmācība ir diezgan labā līmenī, mācību biežums un apmeklējums arī labs.

                    • Nu ja tavu tagadējo pieredzi jāpieņem kā vispārīgo atskaites punktu, tad paskaidro, ko tu uzskati par “labu” mācību biežumu un apmeklētību. Dienās gadā un procentos no apakšvienības (vada).

                    • nezinu atkal, cik daudz var stāstīt?!… 😀
                      varbūt rādītājs apmācību kvalitātei varētu būt valsts ieguldītie līdzekļi manī, kas pāris nedēļas nogales dienās skaitās simtos (rupji piemetot) un nevis desmitos… Iespējams, ka aizpildu tik savus zināšanu caurumus, ko nespēja dot OMD, jo tagad teorētisko un apgrābstīto jau var apgūt atkārtoti un uzskatāmi ar reāli pieejamiem ieročiem un izspēlētām situācijām. sīkāk detaļās negribās ieslīgt, lai dzīve mierīgāka. 😀
                      par apmeklētību- rādītājs atkal varētu būt tas, ka lielāko daļu savas rotas, pēc dažiem mēnešiem jau atceros pēc vārda vai uzvārda, kaut uz to man ir diezgan lielas problēmas 🙂 pēc % nevaru pateikt, jo sastāva uzskaiti neesmu redzējis + arī tas, ka daudzi tiek piekomandēti citur. arī iespējams, ka daži pusgada laikā nav vispār atnākuši un manā ilūziju uzskaitē nav 😀
                      p.s. protams, nenoliedzu, ka PD ir līmeni augstāks, jo viņi granātnieka kursu iet 3 nedēļas, bet mēs tikai 2 (+2) garās dienas (~12h). tajā pašā laikā cik tas būtu omd?!

                    • Vnk esi godīgs pret sevi.

              • Jāatzīst, ka ja pāriet no abstrakcijas uz konkrētām lietām, es nesaprotu. Lūdzu paskaidrojiet.

                Kādā veidā mēs varam sacensties manevrā? Mums ir būtībā privātie auto un scanias, un daži CVRT. Arī, ja salīdzina kājnieku līmenī – nedomāju, ka zemessargu nodaļa kustas ātrāk, nekā to dara krievu specnaza nodaļa. Ne jau velti tapa raksts par fizisko un atbildību.
                Par PD man grūti spriest.

                Tātad, reāli ir tas, ka mēs varam iemācīties trāpīt ar AK4 vai CG, bet, ja mēs neiznīcinām visu vienību, tad mums ir diezgan problemātiski no slēpņa vietas pazust. Papildus, ņemot vērā arī to, ka izlūkošana viņiem ir labā līmenī (kas, starp citu, stipri palielina iespēju tikt atklātiem vēl pirms slēpņa iedarbināšanas). Ja mēs esam aizsardzībā, tad precizitāte bez uguns jaudas neko nedos, sevišķi, ja runa ir par AK4, nevis ieročiem, kas var sašaut bruņutehniku.

                Manuprāt, mēs reāli varētu cīnīties vienīgi pilsētvidē, un tur mums tiešām būtu apvidus zināšanu priekšrocības, kamēr manevra iespējas būtu samērojamas. Tai pat laikā, mēs neesam to kā nākas mācījušies, un mūsu ekipējums nav tam piemērots.

                • sacensties manevrā mēs varam ar to, ka paldies dievam mūsu apvidus īpašības ir piemērotas tieši aizsardzībai, jo ierobežo uzbrūkošā (!) pretinieka manevru.
                  Tātad mēs pārzinot savu apvidu varam savlaicīgi okupēt apvidus elementus (menevrs), kas ir svarīgi pretinieka manevram un virzībai. Jā, pretiniekam ir smaga bruņutehnika, bet tā ne vienmēr šeit būs priekšrocība, tādēļ arvien vairāk RU armijā parādās visadi Tigri, Risj utml atvieglotie bruņumašīnu varianti, kas vairāk atbilst ZA Eiropas apvidum. Tad arī mūsu izredzes tuvināsies, jo “krievu specnazi” tāpat ir atkarīgi no apgādes, k-atbalsta un evakuācijas.

                • arī zemessargs

                  Mums pa kabatai ir Toyotas un Bandvageni, Spaiki un Javelīni.
                  Ja mēs esam sagatavojuši slēpņa vietu, tad mums jāsagatavo arī atkāpšanas maršruts as mīnām un koku sagāzumiem pa ceļu. Mēs varam sagatavot slēpņa “nāves zonu”, lai pretiniekam mazinātu mobilitāti, it sevišķi iespēju veikt strauju uzbrukumu slēpnim. Mēs varam labi nomaskēties un izvēlēties slēptus ceļu atkāpšanas maršrutus. Varam maldināt pretinieku un rīkoties ātri, kamēr ienaidnieks vēl nav paguvis iesaistīt savu izlūkošanu un uguns jaudu.
                  Turēt fronti mēs varam pilsētvidē, bet ārpus pilsētas mēs varam veikt aizkavēšanas kaujas un veikt reidus pret ienaidnieka aizmugures vienībām.
                  Piem. krievu desantnieku vienībai ir BMD un Tigr, ir UAV, ir artilērijas un aviācijas atbalsts. Bet, mēs uzbruksim viņiem no slēpņa, uzspridzināsim mīnas, ar apvidus šķēršļiem bloķēsim viņu vienību, maskēsimies un mainīsim uguns pozīciju, lai viņiem grūtāk mēs pamanīt un atklāt pretuguni, lietosim NLOS iekārtas (Spike, Strix, trieciendronus), kur šāvējs atrodas aiz aizsega, bet tēmētājs maskētā pozīcijā. Atkāpsimies pa sagatavotu maršrutu atstājot aiz sevis šķēršļus un mīnas, atkāpsimies ātri, pirms viņi pagūs pielietot izlūkošanu, artilēriju un aviāciju. Aviācijas pietuvošanās maršrutus segs vīri ar Stingeriem. Lietosim REB pret pretinieka sakariem un pārslogosim viņu REB iekārtas ar viltus raidītājiem. Viņi būs atkarīgi no apgādes, bet mēs laicīgi sagatavosim kešus no kā veiksim papildinājumus.

                  • Forši, bet tas viss prasa resursus, kuru mums nav. Varbūt mums ir kāda mīna. Savākt vienību, kas lielāka par vadu, varētu izrādīties problemātiski (tās mīnas taču kādam vajadzētu nest, vai ne? Un vadam tomēr tai slēpnī normāli būtu jābūt?) Jauki, ka mums ir spaiki, droni un vēl viss kas, bet es tos pagaidām neesmu redzējis.

            • Ierakumu_žurka

              Nākas atgādināt veco labo teicienu – “Train as you fight”.
              Nu nevaram mēs trenēties karot ar hipotētisku “a varbūt būs” lielgabalu. Būs tas kas atrodas bata aružeikā un labi ja. Viss pārējais ir ekstra ar kuru zemessargs parastais tāpat neprot un nepratīs apieties.
              Manuprāt daudz efektīvak ir nevis fantazēt par to, ka pēc pirmās kaujas mums būs t-90, tādēļ tagad visi jāapmāca par tankistiem, bet gan ir jāapmāca cilvēki apieties ar to kas mums jau ir.

          • musējiem bija un ne tikai no viena bata. tā ka kkas jau notiek.

    • Var arī tā, pat iebilst nav ko 😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s