Iet kopā

[..] VILNIUS (Reuters) – The Baltic states of Lithuania, Latvia and Estonia said on Monday they had agreed to link their power systems to other European Union members through Poland as they look to reduce their dependence on Russia. [..]

avots

[..] 26.aprīlī no piecām līdz septiņām minūtēm Krievijas uzņēmums «Rostelekom» panāca to, ka visi darījumi, ko vairākas bankas veica, tika slepus pārvirzīti caur Krieviju. Notikušais ir līdz šim nebijis gadījums, kad Krievijas valstij piederošs uzņēmums pārtver un nozog visu saziņu. [..]

avots

vara bungas: Tik smalkās jomās  kā enerģētika un kiberdrošība mēs (mietpilsoņi un karavīri 😉 ) varam tikai noskatīties un spekulēt. Kaļiņingradas elektroapgāde ir sinhronizēta ar Lielo RU caur Baltijas valstu sadales sistēmām (BRELL) padarot tās atkarīgas no RU niķiem un stiķiem. Kaļiņingradas energoapgāde pieder pie RU nacionālo  interešu “plaukta”, tādēļ  iespējams mājiens tiek dots simetriski  ne mazāk jūtīgā banku sektorā, kura pārstāvjiem ir šāda tāda ietekme uz mūsu politiķiem. Nav noslēpums, ka LV sīkbankas labi pelna apkalpojot RU klientus. Pierādot, ka RU specdienesti var kontrolēt šo personu tranzakcijas, šis “Baltijas Šveices” bizness ātri izbeigsies.  Un nav svarīgi, ko tagad saka pašas bankas un vai tiešām šifrēto datu plūsmu  nevar dešifrēt. Neuzticības darvas karote var sabojāt izcilo pakalpojumu medus mucu. RU jau sen meklē pretargumentus, līdz šim tas notika gāzes piegāžu jomā. Arī pats Putins draudēja EU ar lieliem zaudējumiem, ja BRELL izjuks.

Viļņā panāktā vienošanās vēl nav konkrēta rīcība, realas pārmaiņas BRELL elektroenerģijas sadales sistēmā ieplānotas ne ātrāk par 2025.gadu,  tādēļ  spiediens no RU vēl var pastiprināties.  Loģiski būtu gaidīt pārsteigumus tieši enerģētikas jomā. Vai  pro-RU lobiji būs tik spēcīgi, ka spēs panākt BRELL reformas atlikšanu vai nomulļāšanu, to mēs drīz redzēsim, atliek tikai neizlaist šo problēmu no redzesloka.  Ja RU lobiji  panāks savu, būs jauzdod jautājums, kur ir viņu spēju robežas. Ja nēpanāks, būs jāuzdod jautājums vai esam gatavi  atbildes soļiem no Karalauču apsaimniekotāju puses.

 

Advertisements

70 responses to “Iet kopā

  1. es vairāk brīnos par ru drosmi kko tādu zagt. viņus tiešām nebaida, ka viņus atgriezīs no SWIFT?! šajā gadījumā ru iepriekšējās ekonomiskās sankcijas varētu būt bijuši tikai bērnu šņuksti…
    arī BRELL diez vai varētu būt ierocis ar ko EU vai Baltijas valstis varētu iebiedēt. tur drīzāk norisināsies ilgas un grūtas sarunas.

    • RU jau sen ir gatava atslēgšanai no swift. Tas nebūtu nekas patīkams, bet arī nekas nāvējošs. Bija labs arguments 2014.gadā bet ne tagad.
      https://www.ridus.ru/news/248100

      • nu, nez, nez…. atslēgšana no swift, nozīmētu ru pilnīgu ekonomisko izolāciju. ko ta viņi domā naudu ar koferiem pār robežu vadāt??! savā starpā viņi var tirgoties cik grib, bet gāzi un naftu viņi tak ar citām valstīm barterā nemainīs.

        • Un kā mēs PSRS dzīvojām bez SWIFT? Jā, viss notika lēnāk, bet ja ir pircējs un ir pārdevējs tie atradīs kopējo valdodu. Turklāt kurš teica ka ir kāds notikums, kas automātiski izslēgs SWIFT RU? Es teiktu, ka tas droši notiks tikai tad, ja Lavrovs personīgi iešļakstīs Trampam acīs briljantzaļo 🙂

        • SWIFT nodrošina ātru maksājumu apmaiņu ar bankām. Bez SWIFTa maksājumi notiktu, bet apmaiņa notiktu ar faksu vai e-pastu ar atsevišķu šifrēšanu. Līdz ar to maksājumu ilgums palielinātos no sekundēm līdz stundām vai dienām.
          Gazpromam, kurš saņem apmaksu reizi mēnesī un pats apmaksā tūkstošu piegādātāju rēķinus tas radītu neērtības. Daudziem citiem uzņēmumiem , piemēram, Gazprombankai, SWIFTa atslēgšana būtu nāvējoša.

    • Sarunas par BRELL notiek jau no 2004.gada, kaut kad iznākums būs (ja būs) 2025.gadā. 20 gadi pārdomām nav ok? Sagaidāma prasība pēc miljardiem kompensācijās vai šantāža.

      • Vai domāji sarunas par BRELL likvidāciju? Lai likvidētu BRELL ir nepieciešami savienojumi ar citiem tīkliem. Vai nu uz Poliju vai Ziemeļvalstīm. 2004.g. tādu savienojumu nebija un īsti nav skaidrs vai šobrīd esošie ir pietiekami jaudīgi, lai būtu lietderīgi “atkabināties” no Krievijas. Uz Poliju, ar kuru plānots sinhronizēties, ir tikai viens savienojums kas iet caur Suvalku koridoru.

        Baltijai izejot no BRELLa, Krievija protams skaļi vaimanās, jo elektrotīklu vadība notiks nevis no Maskavas, bet no Varšavas/Berlīnes. Karalauču elektrotīklu operatoriem būs jāpakļaujas Berlīnei!
        Tomēr, līguma 6.3 punkts skaidri pasaka, ka nekādas kompensācijas nevienam nepienākas. http://www.so-ups.ru/fileadmin/files/company/international/icdevelopment/BRELL/BRELL_Agreement_051015.pdf

        Attiecībā uz Kremļa lobijiem, neesmu tik skeptisks. Baltijas valdības bieži ir nespējīgas sadarboties, jo savas valsts/personiskās intereses parasti uzvar. Par Ignalinas AES nespējām vienoties; RaiBaltic lietuvieši mēģina bremzēt cik var; tiek pirktas atšķirīgas ieroču sistēmas. Tomēr, Karalauču AES celtniecība tika apturēta, jo Baltija un Polija pateica, ka to elektrību nepirks. Tātad, tomēr dažreiz spēj vienoties.

        • Līgums ir laba lieta, kompensācijas neparedz, bet Putins pateica, ka RU būs zaudējumi. Kurš izšķirs? EU? Labi. Pieļauju, ka RU centīsies nodarīt “simetriskus zaudējums”. Vienoties 3B spēj, to pierāda arī Viļņas vienošanās par risinājumu (pēc 13 gadiem domāšanas), bet vai spēs attiecīgi rīkoties līdz 2025.gadam? Tas būs brieduma rādītājs.

    • DNB īsti nepieder pie mazo krievu banku sektora.
      Attiecībā uz šīm mazajām bankām, viņiem neko nevajadzētu zagt. Vienkārši izņemt naudu. Ar datu zādzību viņi tikai šauj sev kājā,
      Manuprāt, lielais drauds ir denial of service (vai cita veida) uzbrukumi lielajām bankām, kā SWED, SEB, un arī DNB būtu jūtami. Jo, pat ja netiek atšīfrēti klientu dati (bet par to mēs nevaram būt droši, jo arī šifrēšana var būt stiprākā un mazāk stiprā līmenī, un prasības laika gaitā tiek palielinātas, pamatojoties uz to, ka vecās metodes “vairs nav drošas”), servisa noliegšana nozīmētu to, ka lielā mērā apstājas bizness (ne tikai gala patērētāju norēķini, bet arī norēķini ar piegādātājiem) un klientu apkalpošana valsts iestādēs. Principā, tas var nozīmēt, mazākais, lielu jucekli arī attiecībā uz ikdienas pakalpojumu un preču piegādi. Un, protams. šādā situācijā mēs būtu atvērtāki jauniem uzbrukumiem.
      Tādas manas spekulācijas.

      • Vēsturiski, protams, Rīgas Komercbankas pirmsākumi ir diezgan miglā tīti un interesanti. Esmu dzirdējis baumu līmenī, ka tur “aizgājusi kompartijas nauda”

      • Mēs, sabiedrība, varētu vispār neko neuzzināt par šo incidentu. Bankas klusētu kā partizāni saprotamu iemeslu dēļ. Tomēr par to zinātu valdības ar to pietiek. Kas notika ka informācija noplūda, to lai dienesti skaidro. Es gan to visu būtu noslepenojis.
        Nav runa par banālu datu vai līdzekļu zādzību, tas jebkurā valstī ir noziedzīgs nodarījums. Datu plūsmas novirzīšana parāda lv banku ru klientiem, ka viņu eiropeiskais inkognito ir fikcija. Attiecīgi klienti sāk meklēt alternatīvu, bankas zaudē peļņu, valsts nodokļus. Pilnīgi iespējams, ka tehniski tā nemaz nav, viss ir pavisam citādāk, neko atkost nevar, novirzīšnas nebija, “viss ir čotka”. Bet ziņa jau izskanēja, uztverta un izprasta, tai ir sekas pat tad, ja paša notikuma fakta nebija. Tas arī pieder pie informācijas kara.

        • Nu jā, bet, ja tas ir karš pret mazajām banciņām, tad tas ir vairāk no sērijas “bej svojih čtoby čužije bojaļisj”. Šādas bankas jebkurā gadījumā ir riskantas, jo ar NVS kapitālu vienmēr ir bijis tā, ka tas ir aizdomīgs un var strauji aizplūst. FKTK viņus arī diezgan rūpīgi uzrauga un tiranizē visādos citādos veidos – es vismaz tā ceru.

          Mani vairāk baida variants, ka DDoS (denial of service) uzbrukums varētu būt vērsts pret bankām ar lielu klientu skaitu gan starp privātpersonām, gan biznesa klientiem. Norviks pieder pie pirmā tipa bankām, DNB – pie otrā. Tad gan varētu iestāties tāds vidēja izmēra Armagedons, ņemot vērā to, cik ļoti mēs balstāmies uz IT pakalpojumiem. Un trafika savākšana tiešām izskatās pēc tā, ka viņi izpēta to, kā konkrēti kopējās sistēmas komponentes sadarbojas (jo tas, kas ārēji izskatās pēc viena pirkuma ar maksājumu karti, reāli sastāv no daudziem soļiem, kuros visbiežāk sazinās nevis divas, bet vairākas organizācijas – nerunājot par informācijas sistēmām).

          Protams, ar informācijas izplatīšanu ir tieši tā, kā Tu saki. Bankām reputācija ir mega svarīga. Drošības pasākumi bankās nav fikcija, regulējošās organizācijas pieprasa diezgan nopietnus pasākumus, lai to nodrošinātu. Bet, protams, to zina arī uzbrucēji.

          • Acis baidās-rokas dara. Kamēr viss strādā jāizmanto, bet jāizvērtē varbūtību ka viss var apstāties. Tādēļ viens no gatavnieka plāna punktiem ir skaidra nauda dažādās valūtās, sudraba/zelta monētas un maiņas preces. Un jāatceras, ka pofig ka tu personīgi sagatavosies SHTF, problēmas radīs tie, kuri nemaz nav sagatavoti.

            • Iešu sapirkšos rubļus. Tiem jau nu vērtība nekritīsies.

              • Tieši šobrid krīt 🙂

              • Ienāca prātā, ka, gaidot grūtos laikus, gudrāk būtu iemācīties uzlauzt bankomātus. Vienīgais, tie, nolādētie, arī ir aizsargāti 😦
                Par skaidrās naudas turēšanu pie sevis man ir ļoti rezervēts viedoklis. Pieņemot, ka sāktos sū un marodierisms, tad drīzāk drošāk izskatās, ja klāt nav nekā. Lai tā naudiņa guļ kontā, vairojas, un gaida miera laikus. Tas gan neattiecas uz pārtiku vai izdzīvošanas lietām. Tas viss, protams, ir ļoti diskutabli, tikpat labi to visu vajag akūti ievajadzēties.

                • arī zemessargs

                  Nevajag naudu glabāt redzamā vietā. Marodierim var teikt, ka viņi var aiziet uz bankomātu un no turienes naudu paņemt. Vēl labāk, ja ir ar ko marodierus sagaidīt.

        • arī zemessargs

          Esmu tikai par, ja krievu naudu caur šejieni neplūstu. Pazustu vēl viena ietekmes svira.

          • Ķerceris! Ekstrēmists! Norobežojos 🙂 Ietekme no pakalpojuma rodas arī tiem, kas šo naudu glabā, cita lieta ka viņi to pareizi izmantot neprot vai negrib.

            • arī zemessargs

              Jā, tikai Krievija savas ietekmes palielināšanai savējos nežēlos. Savukārt viņiem ietekme uz Latvijas valdību ir liela.

          • tas vienmēr ir jautājums par balansu. Ne vienmēr nauda ir ļaunums. Bet dažreiz ir.

            • arī zemessargs

              Jā, balanss ir svarīgs. Bet nevajag te neko no Latvijai naidīgiem balastiem. Mums ir skandināvu, vācu un amerikāņu nauda. Līdzsvaram derētu:
              1. Piesaistīt kādu arābu/indiešu/ķīniešu/japāņu/DAmerikas banku. Viņiem šeit nav Latvijai naidīgo politisko interešu.
              2. Izveidot Latvijas pilsoņiem un publiskai varai piederošo banku.
              3. Attīstīt krājaizdevu sabiedrības.
              4. Attīstīt alternatīvos online aizņemšanas servisus (pūļa kreditēšana) un elektronisko naudu.

              • Man jau liekas, ka būtu diezgan priecīgi “piesaistīt”, Jautājums – ar ko, un kāpēc tieši pie mums. Attiecībā uz bagātiem Krievijas krieviem šis jautājums ir skaidrs – un tā buķete no visa tā, kas Tev nepatiks, sākot ar to, ka mēs paklausīgi runājam krievu valodā.

                Man jau patiktu, ja mēs vienmēr pirktu Latvijas preci, un investētu naudiņu Latvijas uzņēmumos. Jautājums ir par spēju šo naudu atpelnīt, un arī par godīgumu, jo mūsu biznesa vide diemžēl nav tāda, kur rokasspiedienam ir tāds pats spēks, kā parakstītam līgumam.

                Godīgi sakot, es nespiestu uz krājaizdevu sabiedrībām. Tās derēja situācijā, kad lauki bija apdzīvoti, un vietēja mēroga bizness varēja labi darboties. Mūsdienās, manuprāt, būtu nepieciešams spiest uz startup kustību kā tādu (jo tāpat no 10 startapiem izšaus 1, tātad, arī skaitam ir nozīme), un uz zinātnes un biznesa savienošanu (inovāciju pārnesi). Jo vinnēt to spēli ar ģeniālu ideju vien ir diezgan neiespējami – vienu un to pašu ideju pasaulē vienlaicīgi izstrādā desmiti vai simtiem startapu, un tas, vai un kuri no tiem ir veiksmīgi, ir atkarīgs no niansēm. Ja ir tehnoloģiskas zināšanas, kas iedod “unfair advantage”, tad jau ir vienkāršāk.

                • arī zemessargs

                  Krājaizdevu sabiedrība Pasaulē veiksmīgi strādā, kaut vai tepat kaimiņos Lietuvā un tām ir būtiska loma reģionu ekonomikas attīstībā. Startapi ir cita joma.

                • arī zemessargs

                  Kā piesaistīt? Veidot kopīgu uzņēmumu ar valsts kapitālu, vēlāk pieļaujot pilnīgu atpirkšanu. DĀzija stiprinās savu finanšu pārstāvniecību Rietumos. Labāk mums būt ātrākiem un uz tā arī kaut ko sev iegūtu.

              • 2. Mums bija Citadele, kura par grašiem tika pārdota amerikāņiem. Varēja to pārveidot par šāda veida finanšu iestādi.

                • ja LV ir tik bagāta, lai maksātu milzīgas soda naudas, tad varētu.
                  “Latvijas valsts ir uzņēmusies juridiskās saistības. Proti, 2010. gadā ar EK saskaņotais “Parex bankas” restrukturizācijas plāns paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas. Patlaban Latvijā uzticība bankām ir atjaunota. Ja banka “Citadele” līdz šā gada 31. decembrim nepiesaistīs investoru (vienkāršā valodā – ja banku nepārdos), tad to veiks ar EK saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks. Protams, cena šādas piespiedu pārdošanas gadījumā, visticamāk, būs daudz zemāka, nekā pārdošanu veicot īpašniekam. Tāpat svarīgi, ka pēc valsts atbalsta saņemšanas bankai ir uzlikti dažādi konkurences ierobežojumi, tostarp ierobežota iespēja palielināt tirgus daļu. Noteikti arī līmeņi, ko nedrīkst pārsniegt “Citadeles” noguldījumi un kredītportfelis. Tātad bez investora piesaistes bankas izaugsme apstātos.” http://www.la.lv/kapec-japardod-banka-citadele%E2%80%A9/

                • arī zemessargs

                  Labi vismaz, ka amerikāņiem. Jā, varēja, tikai pirms mums valdībā kādam bija apsolīts pārdot.

                  • Varēja pārdot tautas kooperatīvam “Latvija” vai tamlīdzīgi 😀 !
                    Jācer, ka no amīšiem par to ienāksies kas vairāk par mutiskām drošības garantijām.

                    • Tikai nez’kāpēc, bieži tādos kooperatīvos “Latvija” ir sasēduši visādi līkdegunainie vai austrumzemēm pietuvinātie – aŗēji vis oK, bet patiesībā …

  2. es biju domājis, ka mēs saražojam pietiekami daudz elektrību savos hes, izrādās, ka tomēr nē!

    • mūžu dzīvo, mūžu mācies 🙂 Taupi enerģiju – izmet elektrisko čaiņiku un ieskrūvē LED spuldzes.

    • arī zemessargs

      https://www.makroekonomika.lv/energetika-latvija-vai-esam-gatavi-parmainam-i
      problēma ir ne tikai tur, ka vienkārši nesaražojam. Mēs neražojam STABILU jaudu. Mūsu HESi strādā sezonāli. Pīķa dienās ir pārpalikums, bet tukšajās dienās ir daudz jāimportē. Elektrību ļoti grūti un dārgi uzglabāt. Pie tam mūsu TECi strādā ar Krievijas gāzi.
      Esmu par vēl vienu savienojumu ar Zviedriju un atomelektrostacijas būvniecību.

      • Lukašenko jau būvē AES Ostrovecā. Atbalstīsim? Vēl RU grasās Karalaučos, tad vēl mūsējā, SE ir vairākas, Sosnovij bor arī tuvumā.

        • arī zemessargs

          Ja ievēro standartus, tad lai būvē. Ko mēs tur varam viņam liegt?
          Mums vajag vai nu savu, vai nu blakus pie drošiem kaimiņiem (EE vai LT).

          • Tagadējo AES izdevīgums ir stipri pārspīlēts, uzbūvēt maksā miljardus, pēc tam, kad AES savu resursu izsmēlusi, tā ir jādekomisionē un plus vēl kaut kur jāliek kodolatkritumi, rezultātā vēl miljardiem iztērēti.
            Jāmeklē citi ceļi, da kaut vai katrai mājai saules kolektori, saules paneļi un mini vēja ģeneratori, ilgtermiņā tās atmaksātos gan privātajiem, gan valstij, jo īpaši drošības sakarā, jo ne no vienas trubas vai kabeļa nebūtu atkarīgi.

            • arī zemessargs

              AES ir izdevīgums ir tāds, ka mums elektrība IR, neatkarīgi no kaimiņiem un ūdens daudzuma.
              Neesmu redzējis aprēķinus, bet pieļauju, ka alternatīvie pie katras mājas ir vēl dārgāk.

              • pašlaik dažviet pasaulē ir virzība uz decentralizēto apgādi, pirmie iedīgļi Teslas risinājumi, kā arī Vācija un dažas citas eiropas valstis strauji progresē šajā jomā (ik pa laikam paziņojot par ievērojamu jaudas slodžu segšanu ar atjaunojamiem energoresursiem). AES atkritumus nav kur droši noglabāt, tas būs ārkārtīgi dārgi un tie ir ārkārtīgi bīstami. Kā arī, ja sabotēs to AES – elektrība IR pārvēršas par elektrība NAV.

                • arī zemessargs

                  Tak arī šobrīd nekas netraucēt sabotēt esošās HES, TEC un pārvades tīklus. Tāpēc tas nav kritērijs.

              • Ilgtermiņa perspektīvā jāskatās, kur to visu grūdīs un kas par to maksās, lai tiktu vaļā no atkritumiem(kuri nesadalās simtiem tūkstošu gadu un rada potenciālus draudus piesārņot lielas platības) un demontēt AES, kad tās darba resurss ir izsmelts.
                Krītot saules/vēja enerģijas ierīču cenām un nepārtraukti pieaugot to efektivitātei, nemaz tik dārgi nesanāktu.
                Es esmu pret šābrīža esošo AES būvēšanu un izmantošanu, arī AES lauciņā ir alternatīvas, kuras ir jau gatavas un ir daudz drošākas vai tuvāko 10-20 gadu laikā būs komercializējamas, bet ja runājam par tagadni, tad esmu pret AES to līdzšinējā paskatā.

                • Interesanti būtu veikt pētījumu cik lielā mērā mājsaimniecības LV joprojām izmanto kvēlspuldzes un elektriskās tējkannas ? Skat varbūt ar sociālo reklāmu varēs attālināt nepieciešamību pēc AES 😉

                  • Sabiedrības izglītošana, reklāmas kampaņas un, protams, valsts subsīdījas vai nodokļu atlaides, bez tā atjaunojamo energoresursu apgūšana privātpersonu vidū ir entuziastu un biezo privilēģija.


                • Cilvēku nāves uz pW h, ieskaitot nāves būvniecībā, uzturēšanā, negadījumos, piesārņojumā utt.
                  Palasot sīkāk PVO datus, es īstenībā esmu pārsteigts, ka bija ”tikai” 49 tiešie nāves gadījumi Černobiļas dēļ + ap 6000 pāragra nāve prognozēta no vēžiem. Vienmēr tas bija šķitis daudz augstāks.

  3. 2017. gada 9.maijs

    Informācija medijiem
    Norvik Bankas klientu dati nav skarti

    Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju attiecībā uz to, ka “Krievijas valstij daļēji piederošais informācijas pakalpojumu sniedzējs “Rostelekom” pārtvēris datus no vairākām bankām”, starp kurām minēta arī Norvik Banka, Norvik Banka informē, ka bankas dati tiek šifrēti un ielaušanās nav konstatēta.

    Norvik Banka turpina darbu ierastajā režīmā.

  4. Ieteiktu iepazīties ar aktuālo situāciju –
    http://www.ast.lv/lat/elektroenergijas_tirgus/elektroenergijas_tirgus_apskati/

    Tātad pie esošo kvotu (savējiem) sadales, mēs pēdējā pusgadā eksportējam par 25% vairāk, kā importējam.

    Ja nebūtu kvotas (savējiem), bonusi, utt., mēs sen kā būtu elektroenerģijas eksportētāju sarakstā!

    • Tu saskaitīji gadu griezumā vai pa mēnešiem? Pa mēnešiem skatīties nav nozīmes te pārpalikums, te iztrūkums. Tādēļ jau vajadzīga sinhronizācija. Un vēl, mūsu elektrības pārpalikumi neko labu neliecina – energoietilpīgas ražotnes neattīstas.

      • Jā un nē. Enerģijas ražošana pati par sevi ir ražotne un spēja enerģiju eksportēt ir apsveicama.

      • Skatījos kopskatā pēdējo pusgadu, bet galvenā uzmanība ir jāpievērš tieši termoelektrostacijās saražotam, jo tā nebūt nav atkarīga no laika apstākļiem (iespējams no Krievijas gāzes).

        Kā es to saprotu.

        Patērējam mēnesī ~600 tūkstošus MWh

        Latvijā saražotā elektroenerģija:
        1. Hidroelektrostacijās (ūdens daudzuma) no ~ 50 tūkstošiem MWh līdz ~ 700 tūkstošiem
        2.Termoelektrostacijās (pēc vajadzības) var nodrošināt visu jaudu
        3. Pārvadei pieslēgtās vēja elektrostacijās ~ 5 tūkstošiem MWh
        4. Atjaunīgie un atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ar uzstādīto jaudu līdz 10MW1 ~ 100 tūkstošiem MWh

        Tātad, ja Latvenergo ir izdevīgi, tad mēs vēsā mierā sevi nodrošinām paši, ja izdevīgāk tomēr ir importēt, tad arī Latvenergo importē un uz to vēl nopelna.

        Bet tieši elektroenerģijas ziņā, nepastāv atkarība no Krievijas, bet pastāv izdevīguma aprēķins.

        • Vēsā mierā? Un ko mēs kurinam mūsu TECos? EE kurina SAVU slānekli, ko var iegūt cik vajag un kad vajag kamēr nebeigsies. Mēs kurinam RU TECos pamatā gāzi, kas ir lētāka kā norvēģu. Sāksim eksportēt elektrību, gāzes cena augs, jo kādēļ gan RU subsidēt konkurentu el.enerģijas tirgū?

    • Latvijā saražotās elektrības daudzumu nosaka ūdens plūsma Daugavā. Ne visiem ir skaidrs par kādām kvotām Tu runā. Un pilnīgi droši nevienam nav skaidrs, kā jebkuras kvotas var ietekmēt ūdens daudzumu Daugavā.

  5. Latviešu Karavīrs

    Raksts kur zviedri apraksta spēka attiecības Baltijas reģionā:
    http://www.aftonbladet.se/nyheter/article23798880.ab/promo
    Krievu interpretācija un tulkojums:
    https://topwar.ru/115080-prevoshodstvo-rossiyskoy-armii-aftonbladet-shveciya.html
    Izskatās objektīvs novērtējums atzīmējot ka Latvijai ir tikai 1 bataljons ar 1250 kaujas spējīgiem vīriem !!!!!

    • Tulkojumā šis tas pazudis, bet kopumā viss ir pareizi. Galvenais:
      -rietumos līdz 150K RU ar pūlēm, tomēr var sagrupēt.
      – mācības un iepirkumi liecina ka RU plāno karot konvencionālu (bez MII) bet intensīvu karu
      – kamēr 3B nebūs bruņojums un ekipējums 7 meh.brigādēm tikmēr RU saglabāsies handikaps un iespēju logs.

      Kas attiecas uz NATO un NBS spējām pētnieki paņēma tikai regulāro armiju skaitļus un zemessardzes, nerēķinot mob.rezervi, ko protams 60 stundās nemobilizēsi.
      Neviens LV žurnālists nekad nav publiski uzdevis komandieriem vienu ļoti svarīgu jautājumu “cik NBS ir bataljona lieluma kaujasspējīgu vienību? “. Atbilde būtu ne mazāk svarīga, kā jautājums, jo aizliegums melot ir pienākums teikt patiesību. Lai gan ticamāk ka aizbildinātos ar valsts noslēpumu. Lai gan ko tur slēpt 2,5 bataljoni Kbr + X lieluma SUV + 18 atsevišķās rotas ZS.

      • “-rietumos līdz 150K RU ar pūlēm, tomēr var sagrupēt.”
        LV droši liek pretī 150 ( http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2017/05/10-01.aspx#lastcomment ). D-pils, Preiļi, Rēzekne- shēma pareiza, tik proporcija pieklibo 😀
        daļa aiziet uz PGA, gan jau daļa uz netiešo uguns atbalstu- cik vispār no tās 3.brigādes ir reāli uztaisīt kaujas spējīgu brigādi? bez vēl1000 karavīriem tāpat neiztikt, jo zemessargi galīgi neskaitās?

        • Nedomāju ka kāds plāno taisīt no ZS brigādēm īstas XXI gs prasībām atbilstošas kājnieku brigādes, tas būtu neiespējams un nevajadzīgs absurds. ZS vispirms būtu jācīnās par to, lai nominālie “bataljoni” atbilstu savam nosaukumam gan personāla gan citu spēju ziņā. Kas attiecas uz Latgales kaujas atbalsta apakšvienību (PD) , tad ar to lielumu viss ir pateikts, tā ir bataljona (!) struktūrvienība, “brigāde” tur ir tikai uz šiltes pie štāba vārtiem. Neaizmirsti, ka vēl nesen tā bija “novads” administratīvās apkalpošanas ērtībām. Tomēr skaidrs ka ar sarežģītu kaujas tehniku (crew served weapons) jādarbojas profesionāļiem, tādēļ arī taisa PD apakšvienības iekš ZS vienībām (neredzēts absurds).

          Večiem katrā ZS bataljonā būtu jāliek galvas kopā, lai izdomātu kā panākt lai bataljons ir bataljons ar visiem pribambasiem, kas ir tam (moderno vieglo kājnieku bataljonam) paredzēti. Te ļoti noderētu papildīnājums “pēc B/OMD”, kas tiktu pielaulāts konkrētam ZS bataljonam.

          • arī zemessargs

            Kas tik traks ar PD vienībām iekš ZS? Piem. būs 3. ZS brigādē PD rota ar PGA, prettanku un inženieru vadiem.

            • Kotletēm jābūt atsevišķi, mušām atsevišķi. Kur tu vēl šādu mišungu redzēji?

              • arī zemessargs

                Kāds ir Tavs piedāvājums par prof. vienību Latgalē? Es droši vien veidotu PD brigādes 3. bataljonu un izvietotu to Latgalē pie kāda poligona.

                • PD Bn vai Bde, ko papildina un nodrošina atkāpšanos ZS ( kara gadījumā 100% aizmugure būs pilna ar pretinieka taktiskiem desantiem). Rotu vai bataljonu izvietojums atbilstoši apvidus atslēgas punktiem un valsts ceļu tīklam.

      • 18 ZS rotas, kurās katrā ir savs ekipējuma un sagatavotības līmenis, pie tam ne tikai sagatavotības līmeņi starp PGR rotām atšķiras, bet arī indivīdu sagatavotība un prasmes iekš pašām rotām/vadiem arī mēdz krasi atšķirties.
        Tātad, ZS rotas neņemam par pilnu kā rotas, bet gan labāk sadalām tās max vados, kas vēl spētu kaut ko kustināt.

        • arī zemessargs

          Tik traki nav. Apmācības līmenis pa bataljoniem būtiski neatšķiras, bruņojums un ekipējums tāpat. Individuāls līmenis gan var diezgan atšķirties.

          • Nepiekritīšu, runāju no pieredzes, ir PGR rotas, kuras reāli ir tikai uz papīra, gluži kā bija iecerēts no ZS vadības puses, lai izsistu no politiķiem vairāk naudas ZS apgādei, kura bija nolaista līdz kliņķim.

          • Uz papīra ir domāts tā, ka ir cilvēki, bet kā PGR rota ar citām rotām nesadarbojas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s