Vācu perfekcija

vara bungas: Nē, nu sarotams, ka tas bija eksāmens, bet vienalga var redzēt, ka SOPi iedzīti perfekti, sākot ar distanci starp mašīnām, reakciju uz slazdu un beidzot ar ātro debrīfingu beigās. Šo var izmantot kā mācību filmu un paraugu tam kā jābūt ekipētiem XXI gs karavīram.

Pie cietušās mašīnas visi nesteidz sačupoties, kurdi turkus jau iemācīja, ka tuvumā var būt 2. un pat   3. fugass. Pirmais, ko jādara  neskartām mašīnām – pamest slazda nāves zonu un  izvērsties.

Paramediķis veic konikotomiju… Tur jāmācās gadus divus, cik mums tādu spečuku?

Tomēr jāatzīmē, ka ja jau patruļas komandiera mašīna pirmā cieta IED sprādzienā, normāli būtu, ka viņš neturpina vadīt apakšvienību.  Pamācoši būtu redzēt, kā nodaļnieki tiks galā. Tāpat nav skaidrs kādēļ atkāpjoties uz mežu  nelietoja dūmus. Aizmirsa paņemt  bāzē vai aizmirsa dot komandu?

UPD1  Sveiciens mūsu cilvēkiem Āfrikā 😉

 

Advertisements

25 responses to “Vācu perfekcija

  1. Konikotomiju (krikotiriotomiju) māca arī mūsu 3.līmenī, vismaz apstāsta teoriju, ja nemaldos. Protams, ir NBS tādi, kuri to ir darījuši, bet gājuši lielākoties caur US kursiem. Bet to dara uz live tissue, ne jau uz cilvēkiem. Tā kā labākajā gadījumā, parasti uz cūku kautķermeņiem. Arī citas procedūras.
    Šie vācieši paši diez vai realitātē to ir darījuši- jo krikotiriotomija ir pēdējais līdzeklis elpceļu caurlaidības atjaunošanai (visbiežākais gadījums būt, ja iekož lapsene mēlē).
    Bet visādi citādi drilli ir labi atstrādāti.

  2. Ierakumu_žurka

    Labs video.
    Nedaudz gribētos kritizēt par aizsega (ne)ieņemšanu – celītis klajā laukā slēpnī nav tas izdzīvošanu garantējošākais manevrs.
    Es gan vienmēr esmu domājis par to tendenci slēpnī spridzināt vidējo transportu – manuprāt, diezgan neefektīvi, jo rada iespēju vadošajam transportam(-iem) izrauties no nāves zonas un pēc tam apiet un izpūst pašu slēpni. Efektīvāks risinājums, manuprāt, būtu ar vadāmo lādiņu (mīna, IED utml.) iznest vadošo transportu un nolikt 2 cilvēkus (nogriezējus) ar vienu vienīgu uzdevumu – imobilizēt pēdējo transportu, kas iekļuvis nāves zonā, brīdī, kad tas apstājies vai būtiski samazinājis ātrumu – U-apgriezienu ar BTR neuztaisīsi. Pēc tam var salīdzinoši brīvi apstrādāt visus pārējos, jo tiem , ja slēpņa vieta labi izvēlēta, nebūtu iespējām nekur aizbraukt.
    Bonus punkti par ātri izveidojamu šķēršļu pielietojumu pēc slēpņa nostrādes (piem, sagāznes – sagatavotas sprāgstvielas pie kokiem abpus nāves zonai), mīnētiem aizsegiem un grāvjiem.
    Video parādītā situācija vēl ir salīdzinoši taktiski vienkārša, labi sagatavotā slēpnī gan būtu pipec.

    • AM velk uz to, ka šādu skaitli nosaka likums, tādtad, ja kādam liekas “par maz” visas pretenzijas likumdevējam, kas to apstiprināja. Ja NA debatēs un komisijās par to nerunās, atliek cerēt tikai uz draudzīgiem pendeļiem, jo opozīcijai aizsardzība vispār nav prioritāte, bet pozīcijas ZZS un V ir uz vienu roku šajā jautājumā. Grūti saprast, kurš vairāk vainīgs, tas kūrš rīkojas diletantiski, pavirši vai noziedzīgi, vai tas kūrš par to zina un klusē.

      • arī zemessargs

        Visas koalīcijās Latvijā vienmēr ir bijušas ļoti lielas pretrunas. Tāpēc vienīgais veids kā kaut ko sastiķēt ir bijis vienoties par dažiem jautājumiem, par pārējo ļaujot lemt partijām iedalītajās ministrijās (“muižās”).

        • Agris Purviņš

          Diemžēl mūsu Satversmes tēvi nemaz tik ģeniāli nebija. Mūsu parlamentārais modelis nestrādāja 18.nov. Latvijā un arī 4.maija Latvijā tas neko labu nerāda. Valdības darbam ir jābūt komandas darbam, lai notiktu attīstība valstī kopumā. Šitā “deķīša raustīšana” un “nasing spešalistu” nonākšana valdība nevar dot labu rezultātu. .

          • arī zemessargs

            Priekšlikumi?

          • arī zemessargs

            Kopumā šo pretrunu cēlonis nav tik daudz politiskā sistēmā cik vispār vēlētāju politiskās orientācijas trūkums. Sabiedrībā nav stabilu uzskatu un vērtību sistēmas, spējas vienoties un padomāt par kopējo lietu, ja tā ir loģiska. Savāc kaut daudzdzīvokļu mājas sapulci, būs 100+1 viedoklis, tai skaitā pilnīgi murgains, toties nepiekāpīgs.

    • Jā ok, bet gribētos definīciju tiem ”sagatavotiem karavīriem”. Jo džeku kurš 20 gadus nav armijā vai Zemessardzē rādijies ar var ieskaitīt kā ”sagatavotu karavīru”, ja labi grib.

      • Agris Purviņš

        “Sagatavotā karavīra” definīcija varētu būt – karavīrs, kuram ir palaimējies ar triecienšauteni izšaut mērķa virzienā kaut vienu reizi.
        Tiesa man ir nelielas aizdomas, ka ne visi no tiem 17 500 būs to izdarījuši, bet vairumam gan vajadzētu būt.

        • š.g. mēnešos lielākajai daļai zemessargu mūsu batiņā ir bijusi iespēja izšaut 200-300 patronu, tāpēc tas varētu nebūt rādītājs… 😀
          varbūt batiņš no batiņa atšķiras, bet man patiesi šķiet, ka tie, kuri ir atnākuši, tiek reāli mācīti, dzīti un par “atsēdēšanu” pat runas nevar būt. vienmēr var vēlēties vairāk ieguldīto laiku, bet divreiz mēnesī nedēļas nogales, šķiet, būs maximums, ko no vidējā ārrindnieka izspiedīs.

        • arī zemessargs

          Domāju tik traki nav. OMD izgāja ap 40 tūkst. cilvēku. Cik vēl ZS un PMD. 20 tūkst. vajadzētu būt. Bet tie ir apmēram līdz vada līmenim sagatavotie. Lai no viņiem izveidotu kaujspējīgas vienības no bataljona un uz augšu, vajadzēs saliedēt dažus mēnešus.

          • Un vēl šiem 40K jāiemāca šaut ar AK4 vai G36 vai abām reizē, jo neko izņemot AK74 un AKM šie nav redzējuši.

            • tā ieroča maiņa nekādas milzu grūtības nesagādāja, tik cik izjaukt-salikt, kas aizņēma max pāris stundas, lai aizietu jau refleksu līmenī. a pašai šaušanai jau visiem aparātiem princips līdzīgs- salāgo tēmekli, graudu un mērķi un šauj.

              • Tādam vunderkinderam, kā tu G36 izjaukšana salikšana varbūt nesagādā grutības, bet es mācībās redzēju ko citu. Ieroču mācībā ietilpst ne tikai konstrukcija, bet arī ieroča piešaušana. Tātad vismaz pāris dienas būtu jāplāno. Mums būs pāris dienas? Vai karavīrs kurš nav redzējis G36/AK4 ar ko viņam būs jākaro dotajā brīdī ir uzskatāms par “militāri sagatavotu”?

                • būšu godīgs, g36 neesmu rokās turējis, tāpēc par wunderkindu sevi vēl nesaukšu 😀
                  bet arī ja man vai kādam citam iedotu tagad jebkuru citu ieroci (akm, ak74. mp56, ak4, g36), tad vienalga viņš būtu jāpiešauj. nezinu gan, kādā nākotnē sagaidāms. ka katram karavīram, kļūstot par rezerves karavīru, tiek atstāts un piesaistīts viņa vecais dienesta ierocis, kuru viņš jau ir piešāvis?!…

                  • Ja bija normāla apmācība, tad tajā ietilpst konkrēta modeļa piešaušana. Ja ir iemaņas procedūru var atkārtot ar konkrētu pagales eksemplāru kaujas apstākļos. Bet, ja pēc AKM tavs nākamais ierocis uzreiz ir G36 ar aimpointu, bez 1 dienas izjaukšanai salikšanai un 1 dienas piešaušanai (ar visu braukšanu līdz šautuvei un pīpēšanu) tu būsi pārsteigts līdz izmisumam, ierocis būs nepiešauts un netīrīts, vai pēc tā izjaukšanas salikšanas paliks liekas detaļas. Kalšņikovs speciāli tika radīts kolhozniekiem ar pamatizglītību, G36 – profesionāļiem, atšķirība kā kafijas dzirnavām pret šujmašīnu (ok, mazliet pārspīlējot).

                    • alternatīva ir AK4, kurš arī radīts vidējam pelēkajam mietpilsonim. ceru, ka noliktavās to ir vairumā.

                    • Mēs visi uz to ceram.

                    • arī zemessargs

                      Man neviens no šiem ieročiem nelikās tāds, ko nevar apgūt kolhoznieks ar pamatizglītību. Es ar kalašu pirmo reizi šāvu, jaucu un tīrīju 4. klasē. Nekas nepaceļams pat tajā vecumā. Pēc tam apskatot AK4 un G36 neredzu, kas tur tāds ko es nebūtu varējis apgūt 4. klasē.

            • Vai tā ir problēma? Manuprāt, ja zini vienu ieroci, tad nākošais jau ir daudz vieglāk saprotams.

              • izjaukšana/salikšana, apkope, tēmēšana atšķiras diezgan, lai tam veltītu dažas mācību dienas, kuru nebūs. AM *irš par “militāri sagatavotiem” virtuāliem katravīru tūkstošiem pilnīgi nekritiski.

        • Te būtu atkal jāatgriežas pie tā ar ko sākām. 10K vai 17K “militāri sagatavotu” karavīru tas ir jauki un nepārbaudāmi. Uzdodiet AM jautājumu “cik mums ir kaujasspējīgu vienību?”. Ja aci nepamirķšķinot teiks, ka “kājnieku brigāde + SUV + 18 ZS bataljoni”, tad to jāutājumu jācēļ augstāk, jo arī meliem jābūt robežai.

    • Agris Purviņš

      Tas ir forši, bet tas arī nozīmē to, ka mums ir jādara viss, lai karavīri noticētu, ka viņi spēj uzvarēt.

      Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumu un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”

      Bet ticība nāks tikai, tad, kad mēs būsim pienācīgi ekipēti, apbruņoti, apgādāti un apmācīti. Pagaidām izņemto Kalniņa skaļās patosa pilnās runas, nekādas pozitīvas pārmaiņas uz labo pusi vismaz ZS nespēju saskatīt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s