Čavesa mantojums

vara bungas: Vēl pirms trim gadiem Venecuēla bija samērā veiksmīga valsts ar spēcīgu armiju un labiem ienākumiem no naftas eksporta. Tad notika  naftas cenu kritums, ko pastiprināja  vairākas valdības ekonomiskās politikas  kļūdas, kuras nav vērts šeit analizēt, galvenais, ka tās noveda valsti pie tāda mēroga krīzes, ko var salīdzināt ar kara sekām un īstu SHTF situāciju, kas joprojām nav pārvarēta.  Nauda Venecuēlā nav problēma, problēma, ka par naudu neko nevar nopirkt. Mums grūti saprast latinamerikāņus, bet vērā ņemamas ir dažas viņu valdības reakcijas uz krīzi, kas ir  universālas, tātad var būt aktuālas arī mums:

  1. pārtikas izsniegšana izmantojot pirkstu nospiedumu nolasīšanas (biometriskās0 tehnoloģijas. Pie šādas sistēmas spekulācijas  ar pārtikas kartiņām kļūst neiespējamas vai vismaz ļoti apgrūtinātas.
  2. pilsoņu ieroču izņemšana un iznīcināšana. Loģiski, valdība šādos apstākļos  vēlas saglabāt savu monopolu uz vardarbību. Argumenti par pašaizsardību  un medībām kā izdzīvošanas paņēmienu nelīdz.
  3. “pēdējā brīža gatavnieki” tiek pielīdzināti teroristiem, jo atrod iespējas veidot krājumus,  kas negatavniekiem šķiet netaisnīgi.

Vēl no Venecuēlas bēdīgās pieredzes var mācīties, ka:

  1. Sagrozot makroekonomisko statistiku valdība var veiksmīgi slēpt krīzes tuvošanos.
  2. Krīze var iestāties neskatoties uz to, ka valdības ekonomiskā politika kopumā bija sekmīga. Globālo faktoru ietekmi grūti paredzēt, vēl grūtāk tai sagatavoties.
  3. Inflācija nenozīmē, kā jāsāk pelnīt vairāk, tas nozīmē, ka naudu jākonvertē par precēm, turklāt jebkādām  precēm.
  4. Tranzītam, importam, brīvam tirgum ir nozīme, jo , ja nav preču ar naudas zīmēm paēdis nebūsi.
  5. Valdība pati neatkāpsies. Sagaidāma atteikšanās no dažām valdības funkcijām un saistībām, īpaši veselības aizsardzības jomā. Likumu piemērošana kļūs stingrāka, finanšu plūsmas tiks pastiprināti kontrolētas,  tājā pat laikā palielināsies vēlēšanu mahināciju vēriens.
  6. Nemieri un demonstrācijas kļūs par ikdienu. Policija knapi tiek galā, nepieciešama armijas iesaiste, kas tam ir vāji sagatavota.
  7. Gods, kauns, likumpaklausība  un ētiskās normas no sabiedrības vērtību saraksta  pazudīs  vienā mirklī.
  8.  Ideāla vide autoritāras varas nostiprināšanai.
  9.   Mājsaimniecības sāks nopietni taupīt elektrību , elektriskās plītis tiks aizvietotas, cilvēki atgriezīsies mazdārziņos, pieaugs maluzvejniecība un malumedniecība.
  10. Krīze ir auglīga augsne terorismam.

PS vēršu uzmanību, ka tā ir Venecuēlas krīzes mācība, LV var būt vēl  ļaunak vai daudz labāk, tas būs  atkarīgs no daudziem ārējiem faktoriem un valdības.

Advertisements

36 responses to “Čavesa mantojums

  1. Anonīmais Labvēlis

    Kad tad ir trūcis Šarikovu ar vēlmi visu paņemt un sadalīt. Īpaši aktīvi parasti par to iestajās salašņas, kuri nekad nav domajuši par rītdienu, nu maksimums vai rīt būs ko iemest. Kino klasika:

    Ieroču konfiskācija šādā fonā izskatās kā sitiens pakrūtē no valsts puses, kas 100% nostāda pret esošo varu ne to sliktāko sabiedrības daļu (cilvēks ir likumīgi ieguvis ieroču atļauju, tam ir bijis pietiekami līdzekļu to iegadaties un uzturēt, atļaujas darbības laikā nav veicis nevienu pārkapumu, utt).

  2. diez kāpēc mums grūti būtu saprast latīņamerikāņus, ja 80-to gadu beigās mums bija tāpat! arī ar “treknajiem” gadiem ir dažas līdzības, kad cilvēki aizmirst par matemātiku, savienoto trauku un vielas nezūdamības likumiem!
    arī šai mūsu valdībai, kur kodolu izveidoja ZZS un NA, piemīt vēlme nerēķināt. vairāk baida tas, ka tauta sāk aizmirst 8 gadus vecos krīzes gadus un arī V sāk atmaigt uz visāda veida populismiem.
    es ieteiktu uzkrāt krājumus pagrabā un gaidīt atpakaļ no briseles grāmatvedi, kurš savestu kārtībā ne tikai mūsu grāmatvedību, bet arī galvas!

    • Eu, teikšu godīgi, nu cik var DIR*T par to valdības kodolu ZZS un NA?!?! Valdības kodols ir ZZS un V. V ir vairāk ministru kā NA un būtiskākās nozarēs. Turklāt, minējāt rēķināšanu – tur ir ZZS Finanšu ministrija un V Ekonomikas ministrija. Nu kāds vēl ZZS un NA kodols?!

      Turklāt, kas tad nodrošināja ZZS atgriešanos valdībā, ja ne pati Āboltiņa nogāžot Dombrovska valdību?!?! Jo V baidījās no NA ietekmes palielināšanās un V vienmēr ir bijis svarīgāk apkatrot NA, nevis ZZS vai Saskaņu. Jo Vienotība kā velns no krusta baidās no jēdziena – latviska Latvija. Vienotība ir tādi pat sarunātāji un biznesmeņi kā ZZS.

      Un nesāciet man liet pretī par kaut kādiem administratoriem utt. Lielākā daļa ietekmīgākie administratoru ir V un ZZS sadarbības partneri. Pat tie administratori, kurus sauc par NA administratoriem, nez kādēļ ziedojumos daudz vairāk atvēl ZZSam un V.

      No biznesa vides zinu – ja no biznesa kāds grib “sakārtot” kādas lietas VIDā vai kur citur – neviens neiet pie NA, visi pa taisno dodas tieši pie V cilvēkiem runāt.

      Saprotu, ka ja par V kā kaut ko labu un pareizu tic ierindas cilvēciņi, kas nav saistīti ne ar kādām lietām biznesā vai politikā. Var jau būt ka tāds esat. Bet tie, kas ir biznesā un politikā, ļoti labi zina, ka lietas kārto ZZS un V cilvēki. Pie NA neviens neiet lietas kārtot, jo tur ir gan stipri mazāk korumpantu, gan tur ir daudz lielāka demokrātija partijas iekšienē kā ZZS vai V (visu neregulē pāris cilvēki kā ZZSā vai V), un daudz lielāka arī ietekme jauniem un godīgiem cilvēkiem.

      Protams, varat dzīvot savā pārliecībā, ka V ir pareizie, un pārējie sliktie, bet beidzat gandrīz katrā topikā part šito muļķību kladzināt. Maigi izsakoties –
      apnīk… īpaši zinot nedaudz procesu iekšieni…

      • Saskaiti, cik reizes kopā balsoja ZZS + NA, pret V; un cik reizes ZZS+V, pret NA.
        Tad arī parunāsim, kuri valdībā ir sabiedrotie. Jeb Vienotība ir tik ļoti viltīga, ka piespiež NA pret to gribu balsot kopā ar ZZS, bet paši balso pret?

      • Interesanti kādas lietas var “sakārtot” ejot pie NA? Maksātnespēju ? Dziesmu svētku biļetes?

        • diez kādas lietas es varētu sakārtot pie V? ja jau es te tāds V fanāts, tad moš man jābeidz strādāt un jāsāk “kārtot lietas”?!

      • arī zemessargs

        Piebildīšu, ka tieši V savulaik nobloķēja Lemberga (tātad arī ZZS) apkarošanu ko gribēja paveikt Zatlera partija. Kāpēc? Domāju tāpēc, ka ja Zatleram tas izdotos, tad tas būtu milzu karogs ko Zatleram vicināt un Vienotība pazustu (elektorāts pārklājas). Te gan jāpiebilst, ka Zatlers pat ne sevišķi saprotamo iemeslu dēļ (kremļa ietekmes aģenti ap Zatleru?) bija kategoriski pret NA piedāvāto Saskaņas apkarošanu. ZZS vienmēr un šobrīd arī ir pret Saskaņas apkarošanu, jo tad viņiem pazudīs “Zelta kārts” no latviešu partijām.
        Kāpēc V vairāk apkaro NA? Tāpēc, ka elektorāts savstarpēji pārklājas. V var no biksēm izlekt ārā, bet SC elektorāts par viņiem nebalsos. No ZZS var paņemt nedaudz svārstīgo, toties no NA var paņemt gandrīz visu. SC un lielā mērā ZZS elektorāts ir imūns pret savu vadoņu kritiku. Savukārt V un vēl jo vairāk NA elektorāts savām partijām skatās uz pirkstiem. T.i. apkarot NA ir visrentablākais (izmaksas/ieguvumi) veids kā palielināt savu atbalstītāju daudzumu. Pie tam no ZZS un S var dabūt pretī, bet NA naudas nav ko pretī sist.
        Kritiskums ir laba lieta, tikai tas var novest pie Gruzijas vai Moldovas gadījuma, kad kritisks elektorāts par savējiem vīlies un pie varas nāk tie, kuri balstās uz nekritisko elektorātu. Kas Latvijā valda par lielajām pilsētām? SC Rīgā un Rēzeknē, Ventspils, Jelgava, Liepāja (formāli Sekss ārpus ZZS, bet tikai formāli), Lāčplēsis Daugavpilī ir tikai formāli V, reāli tur ir vietēji grupējumi, kas paši par sevi un kaut ko nav sadalījuši ar ZZS. Kā redzams, ja gribi ilgstoši būt pie varas – nedrīksti balstīties uz kritisko elektorātu, viņi Tevi ātri nokritizēs. Vajag balstīties uz nekritiskajiem, ņemt kukuļus, veidot atkarīgo cilvēku slāni, pirkt reklāmu, žurnālistus un viedokļu līderus, kuri nekritiskajam vairākumam skalo smadzenes.

        • “formāls sekss ārpus ZZS” tā ir gada frāze 🙂 Ja nopietni, kas traucē V un NA veidot pāri?

          • arī zemessargs

            Biju domājis Sesku 🙂 vot kas i prātā, tas i komentāros!
            Jautājums ko nozīmē pāris? Cik cieša sadarbība? Kādi mērķi?
            Ciešākai sadarbībai ir sekojoši šķēršļi:
            1. Viens elektorāts. Esam konkurenti. SC ir cits tirgus. Mozeratti tirgotājs krietni vairāk konkurē ar ekskluzīvo jahtu tirgotāju, nekā ar zapiņu tirgotāju (zapiņi un gumijas laivas ir viens patērētāju loks, Mozeratti un jahtas – cits).
            2. Sponsori labprāt iegulda naudu partijā, kas vienmēr būs tiem paklausīga. Nafig ieguldīt NA, ja ir V?
            3. Vienotībā ir grupējums, kas ienīst NA ideoloģisko apsvērumu dēļ.
            4. Jāpagaida pašvaldību vēlēšanas, ļoti iespējamas lielas pārmaiņas pašas Vienotības iekšienē. Izskatās, ka Vinķele+Čigāne ir vienojusies ar sponsoriem par jaunās partijas izveidi. Notiks kažoku maiņa. Daļa V aizies ar Vinķeli, daļa pie Latvijas attīstības, daļa pie LRA vai vēl kāda.

      • «Es neslēpšu, ka mums bija ļoti produktīva saruna ar Nacionālo apvienību jau par teorētisko kodolu, kas veidotos, ja man tas tiek uzticēts [premjera amats]. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/591612-kucinskis_nakamas_valdibas_kodolu_varetu_veidot_zzs_kopa_ar_na
        tā ka tieši šo valdību uztaisīja ar NA pūlēm. un man neinterēsē, ka gribēja vai negribēja nobloķēt Āboltiņu. man arī vairs neinteresē, ka viņi varbūt ir ideālisti vai vienkārši noderīgie idioti. bet ja viņi ir pajoliņi un Kučinski kūrēja pie valdības stūres, tad lai arī uzņemās atbildību arī par tiem 20 miljoniem, kurus pagājušajā gada nogalē nodelītēja aizsardzībai…
        p.s. dir.t man patīk tāpat kā nacionāļiem, kuri mālējas par daudz baltākiem kā V. beidzot tiem puišeļiem arī vajadzētu uzņemties atbildību!

        • arī zemessargs

          Par kodolu Kučinskis runāja, jo NA Kučinski bija gatava atbalstīt. Ja tā ir kodola pazīme, lai tā būtu.
          “beidzot tiem puišeļiem arī vajadzētu uzņemties atbildību!”
          Nav problēmu. Ja nākošajā Saeimā dabūsim visvairāk no latviešu partijām – uzņemsimies atbildību par valdības vadīšanu.

        • arī zemessargs

          Pipra, saproti vienu lietu. Ja Āboltiņa tiktu par premjeru, tad sastrādātu tādus sūdus, ka 2018. gadā SC uzvarētu tik droši, ka būtu valdībā. To nedrīkstēja pieļaut.

    • Nesparast mums latinamerikāņus tādēļ, ka sēžot līdz ausīm krīzē tie joprojām atkārto Andropova kļūdas, jau zinot ar ko tas viss beigsies.
      Par krājumiem sen jau saku, 5 gadus no vietas 🙂 bet pasākuma burvība ir tajā, ka tā ir katra paša darīšana.

      • arī zemessargs

        Venecuēlas un daudzu Latīņamerikas valstu skaistums ir tajā, ka kaimiņi nav tik agresīvi, ka tik gaida izdevīgu brīdi, lai iebīdītu savu marioneti pie varas vai vispār valsti anektēt. Mēs dzīvojām frontīrā un mums jābūt godīgiem, disciplinētiem, efektīviem un bruņotiem kā Izraēla, DKoreja vai Singapūra. Diemžēl daudzi pie mums vēlās uzvesties kā Latīņamerikā, bet dzīvot kā Zviedrijā. Latvijai tas ir nāvējoši.

      • Venecuēlā vecā vara negrib atdot varu jaunajai, jo apzinās, ka pēc gada viņus tiesās! Maduro@co tur nav daudz variantu. tas arī parāda kā “sociāli atbildīgie” var novest attīstītu valsti līdz kliņķim.
        pirms gadiem 15 jau biju ļoti skeptisks par r-eiropas pabalstu programmām, kuras sāka steigt izmantot visi, kam nav slinkums. tagad arī viņiem sāk rasties problēmas, jo nafig vispār strādāt?!
        tāpēc esmu ļoti skeptisks arī pret visādām barčas izdienas pensijām un parādnieka demogrāfijas pabalstiem.

  3. Venēcija nekad nav bijusi “samērā veiksmīga valsts”. Pat kad naftas cena bija 140 dolāri par mucu, ekonomisti rādīja to kā neveiksmīgu valsti, kur naftas cenu dēļ ienākusī nauda tiek izlietota valsts kontroles palielināšanai ekonomikā, pabalstiem nabagiem un sociālisma atbalstīšanai visā Latīņamerikā.
    Vienīgā attālā līdzība ar Latviju ir tas, ka Čavesu ievēlēja vairākums.

    Latvijā 2006. gadā:
    – ekonomisti teica, ka inflācija 16%, budžeta ienākumu pieaugums 25% un vēl papildus budžeta deficīts norāda uz katastrofas tuvošanos;
    – vēlētāji bija redzējuši Aivaru valkājam zirga sakas, un pilsētas saimnieka taisnošanos par Ventspils burtnīcām,
    – vēlētāji bija noklausījušies kā Andris un Ainārs apspriež krievu valodā kā dot kukuli, un tad ar kukuļdevēju apspriežam kuru lielāko kretīnu likt par Jūrmalas mēru.

    Neskatoties uz visu, 58% latviešu nobalsoja par AAA koalīciju.

    • “veiksmīga” manā izpratnē salīdzinājumā ar šodienu. Smagos ieročus pirka? Pirka. Tātad Ok bija sistēma.

      • Labs joks. Valsts veiksmes kritērijs militāristu un aptrakušu diktatoru izpratnē – smagiem ieročiem iztērētā nauda/ visa budžeta apjomu.
        Reitings būtu šāds:
        1. Ziemeļkoreja
        2. Albānija (1955-1988gg.)
        3. PSRS
        ………….
        Pēdējo vietu dala Islande un Luksemburga.

        • Tieši tā, ja valsts būvē balistiskās raķetes un turpina pastāvēt tas ir dzīvotspējas rādītājs. Iedomājies, ko viņi varētu sasniegt, ja nebūvētu kodolagalviņas un to nogādes līdzekļus. Ko līdz visa mūsu demokrātiskā labklājība, ja to aizstāvēt jāaicina albāņus (piemēram, visu cieņu šai Balkānu tautai).

    • V.Vītols savu miljonu nopelnīja tieši Venecuēlā. tā ka pirms čavesa tā bija ne sliktākā D-amerikas valsts.

    • Ūja, pieturiet zirgus! Venēcija var tikt uzskatīta par veiksmīgāko valsti pasaules vēsturē, jo pastāvēja vairāk kā 1000 gadus – no 697. līdz 1797. gadam, ar to uzstādot pasaules rekordu. Neviena cita valsts tik ilgi nav pastāvējusi, vismaz ne nepārtraukti un saglabājot vienu un to pašu valsts iekārtu.

      • un vēl tur notika karnevāls 🙂 bet pēc tam venecuēlā iebrida venecietis Amerigo Vespuči….

        • Nu re, pateicoties RobertRo pārrakstīšanās kļūdai, Tava auditorija būs uzzinājusi to, ka Venēcija bija/ir veiksmīgākā valsts pasaules vēsturē un arī to, ka Venecuēla ir nosaukta par godu Venēcijai un tās pilsonim Vespuči.

      • Viens pārrakstās, nākamais jau pavelkās uz kļūdu un dod pretī pa nopietno.
        Netiek apspriesta Venēcija, tiek apspriesta VENECUĒLA 😉 !

  4. Interesanti, ka valsts neveido nekādus pārtikas uzkrājumus, jo uzskata – “ja vajadzēs, tad iepirksim no citām valstīm..”. Toties svarīgākās lietas = tualetes papīru, pāris svecītes un baterijas, gan nodrošināšot. Bet, kas notiks, ja tajās pašās kaimiņu zemēs būs krīze? Kas s*dos notiktu Latvijā, ja ASV pēc Katrīnas ar diviem štatiem netika galā zinot, viņu milzīgos resursus un pieredzi? Galvenais te nav pat runa, tikai par kara situāciju, bet arī par kādu lielāku finanšu krīzi vai dabas katastrofu. Pie tam speciālo pārtiku vai kaut kādus konservus var glabāt vairākus gadus un tuvojoties termiņa beigām varētu mierīgi tos atdot trūcīgajiem, tāpēc par gluži izmestu naudu to nevarētu saukt.
    P.S. Video, kā rīsus sagatavot ļoti ilgam laikam. Tādus pāris spainīšus sataisi un vismaz badā nenomirsi kādu laiku.

    • arī zemessargs

      Tualetes papīrs un sērkociņi ilgi glabājās, atšķirībā no pārtikas.
      Iemesls kāpēc neveido krājumus ir tāds pats kā lielākajai daļai Latvijas problēmu.

    • arī zemessargs

      Kopumā mums nav tik traki, Latvija saražo apmēram tikpat pārtikas cik patērē.
      Manuprāt, Latvijai, veidojot pārtikas krājumus, tādi ir jāveido visos līmeņos no ražotāja līdz patērētajam. Centīšos aprakstīt:
      1. līmenis: krājumi pie ražotāja. Zemniekiem ir jāmaksā, par to, ka viņi uzglabā noteiktu produkcijas daudzumu aptuveni proporcionāli saražotam (tā vieglāk nodrošināt glabāšanas telpas un krājumu apriti). Piem. ja saimniecība izaudzē 30 tonnas ar kartupeļiem, tad rezervē līdz nākamai ražai uzglabā 10 tonnas. Krājumi jāveido turpat saimniecībā, lai krējumi ir decentralizēti.
      2. līmenis. Pie pārstrādātaja. Piem. čipsu rūpnīcā pastāvīgi glabā 1/3 no gada patēriņa.
      3. līmenis. Pie vairumtirgotāja. Arī 1/3 no gada pārdotā daudzuma.
      4. līmenis. Pie mazumtirgotāja. Pieļauju, ka atsevišķas preces ir vērts glabāt katrā veikalā vai vismaz vienā noliktavā uz novadu/republikas pilsētu.
      5. līmenis. Pie patērētāja. Piem. NBS nodrošinājuma pavēlniecībai būtu jāglabā 1 gada pārtikas rezerve priekš NBS+mobilizācijas rezerves. Skolas ēdnīcas varētu kaut ko glabāt.
      Atkarībā no produkta specifikas glabāšana pie ražotāja var nebūt iespējama. Piem. piens neglabājās. Tātad viss apjoms būtu jāglabā kā piena pulveris pie ražotāja un vairumtirgotāja.

  5. Draugi!
    Re kā somiem iet ar valsts 100 gades svinībām. Izkaluši nu ļoti interesantu jubilejas monētu 🙂 Domāju, ka galvas tur kādiem ripos.

    P.S. Domāju, ka arī zemessargs un Austras koks tāda monēta patiks 🙂

    http://www.la.lv/somija-atzime-simtgadi-ar-sokejosu-monetu/

    • Pilsoņu karš vienmēr ir nežēlīgāks par starpvalstu karu. Starpvalstu karā kopumā (protams, ar izņēmumiem) otrās puses karavīri tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri, tāpat kā mēs, pilda savu pienākumu. Pilsoņu karā pretējā puse tiek uzskatīta par nodevējiem, pret kuriem nav izrādāma nekāda žēlastība. Somijā krievu sarkanarmieši tika ņemti gūstā, bet somu komunisti – nošauti. Līdzīgu pavēli izdeva plkv. Zemitāns Vidzemes atbrīvošanas laikā – latviešu izcelsmes komunistu funkcionārus (ne ierindas personālu) nošaut uz vietas un bez tiesas, pārējos ņemt gūstā. Arī scēnā, kas ir uz monētas, tiek nošauti ne jau kareivji, bet gan somi – padomju funkcionāri.

    • arī zemessargs

      Komunistus šaut ir pareiza lieta, bet uz monētas (un citiem mākslas priekšmetiem) es to neliktu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s