“Mūsu pilsētas ir mūsu purvi” (c)

vara bungas: Cilvēces nākotne ir urbāna un arī nākotnes konflikti būs urbāni, jo šī vide dod milzīgas priekšrocības tehnoloģiski neattīstītam/vājākam karaspēkam. Kārtējo reizi atgādināšu par nu jau 6 mēnešus ilgstošu kauju par Mosulu, kur Daesh un anti-Daesh koalicījas spēku attiecība ir apmēram 1:30, turklāt gaiss ir anti-Daesh koalīcijas kontrolē. Protams Irākā  vienkārši nav cita piemērotāka  kaujas lauka izvēles, bet arī mūsu apstākļos meži būtu salīdzinoši sliktākā opcija, kur plānot un veikt operācijas .  Attiecīgi  arī civilajiem iedzīvotājiem  jārēķinās ar to, ka nebūs vis ar piknika groziem no uzkalniņa vērot kauju, kā tas vēsturē ir bijis, bet  nāksies pierast pie izpratnes, ka civilā sabiedrība urbānās kaujas vidē ir viens no tās elementiem, ko cenšas izmantot gan pretinieks, gan savējie.

Tādēļ arī ZS izbraucot uz Skrundu-1 un apgūstot pilsētas kaujas taktiku nedrīkst palikt pie domas, ka ēkas ieņemšana vai “tīrīšana” ir urbānās kaujas alfa un omega.  Īstenībā šāds treniņš  ir tikai atrauts, sīks taktiskais elements. Plānojot urbānās operācijas ir jāņem vērā vairākus blakus apstākļus, kas klasiskai  trīsdimensiju kaujas lauka videi piešķir vēl vairākas dimensijas

Klāt tam visam arī sabiedrības struktūru, izvietojumu, noskaņojumu utt. Tāpat ir jāņem vērā, ka urbānās kaujas plānošanas rokasgrāmatas, instrukcijas un mācību materiāli, kas izstrādāti, piemēram, US domņīcās  vidusāzijas pilsētu videi, nederēs ziemeļeiropas pilsētām  acīmredzamu kultūras un attīstības  atšķirību dēļ.

Karam apdzīvotajās vietās jāgatavojas arī  pašvaldību līmenī, jo valsts būs nodarbināta ar bruņoto konfliktu kopumā un vairāk  “radīs problēmas” pašvaldībām nekā palīdzēs tās risināt. Manuprāt pirmais tas ar ko ir jāsāk –  jāatklāj pašvaldību izpilddirekcijām to kā karavīri raugās uz apdzīvoto vietu

ņosacītie “good guys:

nosacītie “bad guys”:

Some people say to me that Iraqis are not the Vietnamese! They have no jungles of swamps to hide in. I reply, “Let our cities be our swamps and our buildings be our jungles.

Tariq Aziz, Iraqi Foreign Minister, Oct. 2002

vēl par to

Tādēļ urbāno operāciju apgūšanai  ir par maz piešķirt dažas pussagruvušas mājas armijas treniņiem, šīs mājas ir “jāatdzīvina” ar mēreni  korumpētu un kopumā nevarīgu “pašvaldību”, kādu nekādu “kriminālu”, daudzšķautnainiem “pensionāriem”, aizbēgt nespējušo “jaunatni”, dažādu tautību “vienkāršajiem ļaudīm”, vietējo policiju, komersantiem

ar savām interesēm utt.  Un tad šādā maisījumā armijai jāmēģina karot nepārkāpjot nacionālos likumus +Hāgas, Ženēvas u.c. konvencijas. Tas tik būs izaicinājums.

Galvenais, ka superstruktūru līmenī gatavošanās karam pilsētās  notiek jau labu laiku, un LV tajā arī kaut ka piedalās, tikai rezultāts ir maz zināms  un pavisam nem

az nav jūtams potenciālo civilo dalībnieku līmenī.

[..] One ongoing military study of megacities is the NATO Urbanization Project. Initiated in 2014, it is a conceptual study of potential crisis situations in urban systems, consequences of urbanization, and the impact on NATO military operations. The project includes seventeen NATO nations, sixteen NATO Centers of Excellence, and representatives of academia and industry. [..]

avots

UPD1  Partizanen!

Advertisements

25 responses to ““Mūsu pilsētas ir mūsu purvi” (c)

  1. arī zemessargs

    “Kārtējo reizi atgādināšu par nu jau 6 mēnešus ilgstošu kauju par Mosulu, kur Daesh un anti-Daesh koalicījas spēku attiecība ir apmēram 1:30, turklāt gaiss ir anti-Daesh koalīcijas kontrolē.”
    Neesmu sekojis, bet vai Mosulu nebija vienkāršāk aplenkt, izolēt un pagaidīt kamēr paši izlīdīs ārā?

    • Te tev arī bija “civilā dimensija” pilsēta ir tikpat liela cik Rīga un iedzīvotāji nav spējuši to “atstāt”, pat tie, kuri ļoti gribēja un plānoja. Daesh vēl pieķēra klāt kā vairogu arī civilos no “pierīgas”. Atticīgi civilos barotu visa pasaule pie reizes būtu paēdis arī Daesh. Principā visu laiku koalīcija to arī centās panākt kā ielenkt Mosulu, tikai valdības spēki tad operēja no tuksneša, bet Daesh no pilsētas kvartāliem, kas nodošināja viņiem priekšrocību. Tādēļ lielākie panākumi gūti atkarojot rajonu pēc rajona. Bet tas prasa kā minimums laiku.

  2. Pentagons saka, ka Mosulas kauja būšot lielākā kopš 2. pasaules kara. Vai kāds zin ko nesenāku, kur no abām pusēm piedalās daudz maz regulārs karaspēks? Alepo, Faludža, Nablus, Groznija, Sarajevo nāk prātā, bet tur vienā pusē bija nemiernieki.
    Jāskatās atpakaļ uz Staļingradu un Berlīni, lai pētītu stratēģiju un taktiku. Kāpēc Irākā, Afganistānā, Korejā un Vjetnamā izvēlējās karot ārpus pilsētām?

    • Pentagons varētu paklusēt par “lielākā kopš 2. pasaules kara” (btw ir kāds links uz šo apgalvojumu?). Turklāt kādēļ būšot, tā jau notiek un drīz beigsies. Katra regulāra armija (valsts) karojot pret salīdzināmu spēku cenšās pabeigt karu pēc iespējas ātrāk, jo kara vešana prasa visu valsts resursu mobilizāciju un ievelkot šo pasākumu laikā var zaudēt tikai tādēļ, ka resursi pretniekam izrādīsies “garāki”. Nākamā atšķirība, 2PK karoja masu armijas par pilnu teritorijas kontroli (okupāciju/deokupāciju), tagad tam nav personāla un citu resursu nevienai valstij, tādēļ neko lietderīgu mēs no 2PK stratēģijām neiegūsim.
      Iespējams nesapratu tavu jautājumu, bet ārpus pilsētām nosauktajās vietās karš norisinājās tikai tur kur bija kalni vai plaši lietusmeži.

  3. Mans dopings ir mana tauta!!!

    Apsveicu visus bundziniekus ar Maira uzvaru!
    Lai lietuvieši un igauņi nodreb skaudībā! Mairis ir mūsu slepenais ierocis! Viņiem tāda nav!

    P.S. Pēc vakardienas cīņas Mošķim nav vairs pat 1% šaubu par nepieciešamību ierasties uz rezerves karavīru apmācībām!

    • Doping – In competitive sports, doping refers to the use of banned athletic performance-enhancing drugs by athletic competitors, where the term doping is widely used by organizations that regulate sporting competitions.

    • tev bija vesels 1% šaubu?

      • Bija, bija….
        Bet mošķis vēl iedomājās, ka mūs (rezerves karavīrus) taču varbūt ar CVRT vēl izvizinās. Pavēstē gan netika solīts, tomēr….tas būtu logiski. Mošķis cer…

        • izvizinās, ļaus ķiveri pielaikot un vēl bonbongas iedos līdzi. Galvenais pasākuma ir jūs ex-zemessarga kungs izklaidēt pēc pilnas programmas. Citādi kāda jēga jums bija stāties ZS?

          • Vismaz, ja ne CVRT, tad Scania vai vismaz Vikingā točna izvizinās.
            Par bonbongām – MRE tās bija. Ja nebūs bonbongas, uz rozīnēm var cerēt ļoti pamatoti.
            Viss cilvēkam, viss cilvēka labā!

          • Piekrītu! Apmācībām jābūt patīkamām un interesantām. Tādām, lai Mošķim nebūtu pat 1% šaubu pirms nākamās pavēstes. Vai arī Mošķis, lai noķertu iedvesmu un iestātos beidzot ZS

            • stājies ZS, pēc iespējas ātri. Tas ir veids, kā izmukt no 1% šaubām, jo ZS, kā zinām, uz rezerves karavīra mācībā nesauc.

            • Vispār jau labākās mācības ir tādas, kad nopūties un saki – cik labi, ka tās ir tikai mācības. Vīkends ir iztērēts vērtīgi ir tikai tad, ja izkāp no komforta zonas, bet izkāpšana no komforta zonas pēc definīcijas nevar būt patīkama. Pretējā gadījumā, nebija vērts atņemt laiku ģimenei, lai tikai notrallinātu laiku mācībās, dabūtu, piemēram, 2 dui dienas, un neiegūtu nekādas atziņas vai informāciju.

              • +1
                Ja mācību laikā pārdomā to, vai man maz tas ir vajadzīgs(jo ir grūti utml), tad laikam kaut kāds rūdījums no mācībām būs dzīvē 😉 !
                Protams, ir arī mācības, kurās vienkārši ir garlaicīgi(piemēram, jāsēž ierakumos Ādažos 3 dienas bez nekāda action’a), tas ir savādāk, te var saprast, ka laiks padirsts pa tukšo un ja vēl tādas mācības sanāk katru gadu, tad nevar būt ne runas par rutīnas apgūšanu, jo rutīnu apgūt vajag, bet ja šādā te veidā tupa nākas atsēdēt ierakumos gadiem, tad jēgas nekādas.

            • Droši ej uz mācībām! Varbūt paveiksies un tevi pacienās ar kādu alu: https://twitter.com/janiszvers/status/848803066589700096

              • Hehe, nez, vai šiem nav stingri par alkohola iepirkšanu formas tērpā?
                Mums, ZS, atļauts paņemt vienu mazo aliņu formā, pēc mācībām, bet ne kastēm vai ko stiprāku.
                Šeit, laikam, čaļi iepērk rotai vai vismaz pāris vadiem, gan jau ka paši ir komandieri, jo neizskatās pēc nekādiem jaunuļiem.

  4. Pilsētas aplenkumi Eiropas vēsturē ir bijuši daudz un dažādi un dažādos laikmetos. Vīnes aplenkums (16.gs.) turku izpildījumā. No 20.gadsimta vēstures zinām Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) blokādi (2.pasaules karš), kas ilga gandrīz 2.5 gadus. Sarajevas aplenkumu (Dienvidsāvijas karš), kas ilga gandrīz 4 gadus, Sarajevā aplenkuma sākumā bija 527 t. iedzīvotāji (49% musulmaņi, 30% serbi, 7% horvāti un 14 % citas tautības (wikipedia rakstīts dienvidslāvi, acīmredzot domātās arī t.sk. jauktās ģimenes). Sarajevas iedzīvotāju sastāvā un skaitā var saskatīt zināmās līdzības ar Rīgu.
    Mosula salīdzinājumā ar Sarajevu nav ilgi aplenkta. Kaut gan aplenkumi var būt dažādi skatoties cik liela teritorija un cik blīvi tā aplenkta.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s