Pirms un pēc

[..] «Козак-2» построен на рамной основе с дополнительным бронированием. В основе – шасси Iveco Eurocargo 4×4, которое рассчитано на 15 тонн полной массы. Для бронирования используется 12-мм бронесталь марки «Минилюкс Протекшн» (Финляндия), которая соответствует второму уровню STANAG. Также применяется разнесенное бронирование, между бронелистами устанавливается противоосколочный слой из специального материала, который также служит термоизоляцией.

Для увеличения выживаемости при подрыве на машине предусмотрен целый комплекс мер. Сама машина построена по модульному принципу. V-образное днище поглощает и рассеивает часть энергии взрыва. Оно работает в сочетании с многослойным полом, который также поглощает часть энергии и при этом задерживает вторичные осколки. Уровень противоминной защиты автомобиля, подтвержденный реальными подрывами – 6 кг тротилового эквивалента. И под колесом, и под днищем.[..]

avots

izmēģinājumu bildes avots

vara bungas: Diezgan laba pretmīnu aizsardzība, bet  pats svarīgākais ka bāzes modelis ir civilā kravas mašīna, kas pārstrādāta UA vietējā uzņēmumā. Vienības cena ap 250 000 euro, nav lēti, bet tas ir pilnvērtīgs ZS nodaļas MRAPs. Ko līdzīgu varētu veidot uz Scania bāzes projektēšanu uzdodot ukraiņiem. Nav jau rocket science.

Advertisements

98 responses to “Pirms un pēc

  1. ļoti saprātīgs risinājums + logi jāaizvāc un jāaizstāj ar kamerām ārā un monitoriem iekšā

  2. “nav lēti, bet tas ir pilnvērtīgs ZS nodaļas MRAPs”
    Ja paskaitam cik tad mums ir ZS šīs pilnvērtīgās kaujasspējīgās nodaļas – iespējams, ka varam pat brīvi nopirkt. Visiem Kalniņa gandrīz 8000 šos vāģus nafig nevajag.
    Ar kādām 4 gab uz batiņu būtu gana.. Esam bik nodzīvojušies spēlējot kariņu uz papīra.

    • mmm un pēc tam tur tradicionāli saliksim katrā mašīnā 3 nodaļas?

      • Vari pateikt, kāpēc šādos vāģos ir jāiespieš 3 nodaļas ar papīra ZS, kuri nāk uz mācībām zem 5 dienām gadā? Tādu ir daudz.
        Vnk. redzu kā Kalniņš spiedz iekš TV – brigādei mums 1/2 miljards nebūs nekāāāāād!
        Attiecīgi 8k ZS / ar nodaļu skaits x 250k par bruņu vāģi = nebūs naudas vispār galīgi nekāāāāāād.
        Reāli šādu risinājumu ir vērts investēt kaujasspējīgām vienībām. Tik cik viņas mums ir vai plānots reāli uztaisīt tuvākajā laikā = tik arī vajag.
        Un iespējams, tik naudu arī var sazīmēt.

        • Nu jā,pirkt var pakāpeniski, bet jāvienojas par modeli (nedrīkst iepirkt 20 tādus un tad saņemt dāvinājumā 10 šādus un tad vēl 15 xvz kādus) un ražotāju/uzturētāju. Neredzu iemeslus kādēļ ar radošo pārbūvi nevarētu nodarboties kāds vietējais kantoris, lai nauda paliktu ģimenē. MRAPi atbilstu zs uzdevumiem un ja jau ir runa par paaugstinātās gatavības rotām/vadiem, tad tiem ir jābūt aiz bruņām. 3 mašīnas uz ts “ZS bataljonu” sākumam būtu ok. 18 bataljoni = 54 mašīnas. Pieņemsim 250 000 euro/gab = 13,5 miljoni euro un var kaulēties. Kaut kā neģībstu. Uzdevumi: triecienvienības nogādāšana līdz objektam, kolonnu pavadīšana, izlukošana apvidū, kura iespējams kontakts ar pretinieku, spēka demonstrācija, uguns atbalsts pilsētā, platforma PT vai PGA iekārtai.

          • arī zemessargs

            ASV armija jaunais auto Oshkosh L-ATV https://en.wikipedia.org/wiki/Oshkosh_L-ATV pamatkomplektācijā maksā 250 tūkst. dolāru.
            Es vispirms visai ZS vienkāršos kraviniekus nopirktu, lai visiem ir ar ko braukt (ieskaitot aizmugures dienestus).

          • “platforma PT vai PGA iekārtai.” šo lasot, domāju, apdirsās visi, kas bija iesaistīti mūsu tankiem līdzīgo ložmetējmašīnu iepirkšanā..
            Liekas, ka kaudze ar ukraiņu zapiņiem + PT/PGA tornī varētu būt ellīgi efektīvs arguments pretiniekam
            + Ja galīgi nekas labāks nav darāms, var puslīdz drošos apstākļos strādār par taksi priekš ZS

            • A kur viņi liksies? Ja vajag pamatot kādēļ bruņa ir vajadzīga jāvelk ārā visus pielietojuma variantus. Labi, ZS taktika vēl joprojām nav definēta, bet skaidrs ka tā būs uz robežas starp policejisko (iekšējā karaspēka) un vieglo kājnieku konvencionālo, pāri visam iregulāro taktika, bet tad jau vairs nav nozīmes ar ko un kā partizāns brauc. Attiecīgi priekš ZS tanki un pat kāpurķēžu KKM ir greznība, bet riteņu APC vai MRAP augstākminētām funkcijām ir obligāti, to neviens nevar noliegt, bet var atlikt.

              • arī zemessargs

                Es tomēr ņemtu kāpurķēžu APC, jo mums ir jābūt mobilākiem apvidū nekā mūsu potenciālais pretinieks.

                • ir savi mīnusi. viens no tiem APC jāperk no ārvalstīm, bet šādu padziļinātu civilā modeļa pārbūvi var mēģināt veikt vietējās industrijas spēkiem.

                  • arī zemessargs

                    Jautājums vai nelielu partiju pārbūvē uz vietas neradīs ļoti dārgu izstrādājumu, kas pēc visiem parametriem būs ievērojami sliktāks nekā sērijveida analogs?
                    Kā jau augstāk minēju ASV Oskosh L-ATV pamatkomplektācija maksā 250 tūkst. un kvalitāte noteikti būs labāka.
                    Pie tam šitie autiņi nav īsti APC, es teiktu drīzāk MRAP.

                  • arī zemessargs

                    Ukraiņiem kara sākumā vienkārši nebija iespējas ko jēdzīgu nopirkt pat ja nauda būtu, tāpēc kniedēja to kas ir. Bieži pat BTRiem nebija rezerves daļu vai nevarēja tikt noliktavām klāt dēļ birokrātijas.

                  • Ieteiktu katram nodarboties ar savām lietām – karavīriem domāt kādu transportu vajag, ekonomistiem kur labāk pirkt un ražotājiem ko labāk ražot un pārdot.
                    Latvijā neiegūst dzelzsrūdu, nekausē burņām metālu, neražo vieglos dīzeļus un riepas. Jebkurā gadījumā lielākā naudas daļa aizies ārpus Latvijas, tāpēc jāpērk izdevīgāk, nevis ‘pie vietējā’. Mums jau bija bioetanola rūpnīcas, kurās katra darba vieta valsts budžetam izmaksāja 3000 latus mēnesī.

                    • Agris Purviņš

                      Kaut arī neizdevīgi, bet nauda paliek Latvijā un valstī caur nodokļiem no šiem 3000 latu vismaz puse tiek atgriezta atpakaļ + samazinās bezdarbnieku pabalstu maksājumi + mazinās soc. spriedze + palielinās ticība savai valstij un savām spējām.
                      Vēl piedevām, lai kaut ko mēs nopirktu ārzemēs ir kaut kas jāpārdod ārzemēs!!!

                  • Dartz, it kā skaitās LV produkts, taču ražots tiekot EST. Pie tam – tas esot RUS kapitāls…

                    • Tās jau detaļas. “Kapitāls” būtu no AM, projektētāji piemēram, Dambis + RTU, šasija virsbūve – RVR, aprīkojums MILREM LV filiāle.

                    • RVR ir problēmas ar to, ka tur, tāpat kā LDz, varētu būt daudz nelojālo.

                    • so what? formas brasā šuj zeki patrioti?

                    • Formā brāķi iešūt var un tas kaujas spējas neietekmēs, bet konstrukciju mezglus, izturības parametrus nopludināt vai kaut tās pašas šuves sametināt vājākas, nekā vajadzētu, var itin mierīgi.

                    • Parametrus nopludināt tas gan, tā tik skāde būtu, ja uzzinātu parametrus… Viss pārējais neiztur kritiku, 2-3 raksturīgi braķi, kas izlīdīs kvalitātes kontrolē vai tuvējās mācībās un var gatavot nākamos sabotierus. Tad jau labāk dīzeli šķaidīt un kartupeli izpūtējā bakstīt.

                    • Nu, kartupeļus, tos var bakstīt arī vikingiem, tik var sanākt pretējs efekts – dīzelīti karsti kūpināt frī 😀 !

                    • Nav runa par darbiniekiem, bet par īpašniekiem un vadību. Un ja kas, rvr neko tāpat netaisīs, tie krievi tur kaut ko shēmo atkal, rvr viņi palaida uz maksātnespēju. Tur gan visā tajā mudžeklī ir pilns ar citiem uzņēmumiem ar rvr nosaukumā.

        • Domāju, atkarīgs no batiņa. Tu taču negribi teikt, ka bataljonā ir tikai 4 funkcionējošas nodaļas? (domāju, bilde varētu būt atkarīga no bataljona. Kalniņa kungs gan kaut ko minēja par 18 augstas gatavības vadiem, bet pieņemu, ka ne visur ir tik slikti) Ja tā ir, tad pietiek ar 4 vāģiem.

          • p.s. es, protams, nebiju domājis ar vāģiem apgādāt 8k zemessargu. Pilnīgi piekrītu, ka šis skaitlis ir teorētisks.

          • nu re es pat teiktu 3-4 māšīnas uz ZS BN sākumam. Grūtāk ir izšķirties kādu tieši modeli pirks/būvēs/saņems dāvinājumā nākamos xx gadus. Skaidrs, ka dāvinājumā tad būtu jāpieņem tikai tādu daudzumu , kas ir pietiekams visiem 8000 vēl neesošu zs (ar perspektīvu). Bet kurš dāvinās tik daudz? Ja pērk ārzemēs sanāks dārgi un vispār…labāk izstrādāt savu projektu uz izplatītas civilā kravenieka bāzes, kuru tad ražot mazās partijās pēc spējām un vajadzības. Un ja vēl par modeli vienotos visi 3B…

            • Mums tachu neko nevajag beidziet te akstities! 🙂
              US tachu pars gadus atpakal dalija kadus 2000+ MRAPS jasamaksa tik cik transports lidz LV no Afganistanas. Transports maksatu 20k max par vienu….

              • Tieši tā, ASV rēķināja, ka 15k $ maksā viena MRAP nogādāšana USA ar kravas kuģi, tad nu rēķinam, kas mums gājis gar degunu, jo horvāti paņēma, tik neesmu pētījis, cik horvāti samaksāja par piegādi.
                Līdz ar to, lai gan tas ir nereāli, bet ja mēs tagad pirktu L-ATV, tas būtu klajš noziegums, no M-ATV varēja dabūt par 15x lētāku cenu, protams, lietotu, bet tas neliegtu paņemt vairāk, nekā vajag, lai būtu arī no kā plēst nost rezerves daļas.

            • arī zemessargs

              Vislabāk visā Baltijā vienoties par vienu iepirkumu vairākiem standarta modeļiem, kas savā starpā ir standartizēti un daļa detaļu savstarpēji aizvietojama piem. kā ASV Oshkosh saime https://oshkoshdefense.com/products/

            • Pareizi – arī caur aizsardzību jāstimulē Latvijas rūpniecības attīstību. Jāstimulē ne tikai būvniecību, bet arī mašīnbūvi un metālapstrādi, apģērbu un apavu (pat zābakus jāiepērk ārzemēs!) nozari, ķīmijas, sprāgstvielu, ieroču un gan militārā, gan tūrisma ekipējuma ražošanas nozari.
              Latvijā, it īpaši laukos, cilvēkus notur darbavietas un atalgojums. Bet īsumā – strādnieks seko naudai. Ja naudas un attīstības/ražošanas nav, tad strādnieks labākajā gadījumā pārceļas uz kādu lielpilsētu, bet sliktākajā uz ārzemēm.

              • arī zemessargs

                Mums vajag atrast savas nišas. Mēģināt ražot visu pie mūsu mazajiem apjomiem, mēs nonāksim pie ļoti lielas pašizmaksas uz vienu vienību.

                • Piekrītu.

                  Otrs jautājums ir izglītības līmenis. Piemēram, IT, kas ir eksportējoša nozare, kur ir labas algas, un vienlaikus – trūkst darbaroku. Darbaroku trūkst globālā mērogā. Tas nozīmē, ja mums būtu lielāka kapacitāte, mēs spētu paņemt arī tos projektus, ko šobrīd nespējam paņemt.

                  Bet – cilvēki viļas valstī, un izvēlas braukt uz ārzemēm. Mīlu šo zemi, bet ienīstu valsti. Bet programmēt nemācīšos.

                  • Papildinot – es gribēju teikt, ka – no vienas puses – tā ir mūs ierobežojoša problēma. No otras – mēs vienkārši nevaram pārāk izkliedēt resursus, mums nav tik daudz cilvēku.

              • Sākumam, izstrādājot ideālo sadarbības modeli, varētu kaut saliekamos kabatas nažus uzražot tepat…

      • arī zemessargs

        Šai mašīnai ir 2 cilv. apkalpe un 5-11 desants. Ja sēdina ar visām somām un liekās somas ārpusē piekar, tad domāju 8 cilv. nodaļai pietiks.

    • arī zemessargs

      Auto vajag nopirkt ar lielu rezervi. Karā autiņi tiks ļoti ātri izlietoti.

  3. oook. esam jau sazīmējuši mrapus priekš ZS. Tikai viltīgi apgājām problēmu, ka pēc ģenerāļu domām ZS nav vajadzīgas vispār nekādas bruņas.
    Es laikam būtu priecīgs ja pilnīgi visiem kakliem būtu G36 & bruņuveste & ķivere & iFAK un pa kādam nakts verķim un nodaļu.
    bruņu vāģi LV reālpolitikas kontekstā tiešām liekas no sadaļas kosmiskie spēki.

  4. Bik nost no tēmas, bet labs. Un jāsaka atkal visu inovatīvo darbu padara puikas, kas uzpleci nenēsā.
    https://informnapalm.org/34769-136-osint-humint/

    • OSINT tik tiešām ir ienesīga disciplīna, bet ar lielu trūkumu – ļoti atpaliek laikā no real time informācijas un nepieciešams rūpīgi filtrēt avotus, pārbaudīt tos utt., jo viegli iegrābties dezā. Tas viss prasa laiku, kura parasti nav. Tomēr analizējot un atskatoties ar OSINT var uztaustīt tendences un virzienus kuros meklēt, kā arī OSINT dnodrošina fonu ar ko salīdzināt un vērtēt karstās ziņas. Kā statistikas avots arī noder.

      Kas attiecas uz Informnapalm tad par tiem pašiem 80% esmu pārliecināts, ka tas kantoris nav nekādi amatieri, bet speciāli izveidots bačoks caur kuru SBU nopludina informāciju pēc sava plāna. Tas ir normāli, šo to var pamācīties.

      • par pēdējo rindkopu gribētu nepiekrist… Atceramies, ka UA konflikta sākumā bija
        a) līdz kliņķim degradēta armija
        b) SBU, kur lielākā daļa virsnieku, ar vadītāju priekšgalā bija prokrieviski

        šādā vienādojumā vienkārši neredzu resursu, lai UA būtu iespēja radīt efektīvu, modernu un varošu OSINT un ne tikai institūciju.

        Domāju, ka tā ir speciālistu, bet sen vairs ne valsts maizē strādājošu iniciatīva.

        Atceros, ka pašā konflikta sākumā šis kantoris un daži līdzīgie nesaudzīgi publicēja kritušo un ievainoto skaitu situācijā, kad oficiālā infa bija – “bez zaudējumiem”

        Pēc tam ar burvju mājienu šī ātklātā info plūsma noklusa = vienojās.

        Manuprāt patriotisku čiekuru kantoris, kas kopējas lietas labā saspēlē ar SBU, GRU utt. Un šie viņus piecieš, jo pašiem nav pa spēkam tādā līmenī strādāt.

        p.s. Kalniņš tak arī lepojas ar LV kiberzemessardzi, lai gan lāga nevar šo vārdu izrunāt.

        • Es jau nesaku, ka algu viņi saņem SBU kasē, varbūt bijušie, varbūt NVO, saspēle pats no sevis, jo citādi var traucēt savējiem, bet resursi aiz viņiem stāv jūtami valstiska mēroga. Katrs šāds pētījums maksā kaut vai cilvēkstundu izteiksmē arī tehniski jābūt līmenī, savas pakaļas ir jāpiesedz utt. Un arī SBU reti var atprečot informāciju zem sava zīmola, tur ir virkne blakņu. Ja Infortesist nebūtu, SBU to nāktos radīt no jauna. Padomā, kur un kad ir redzētas sprādziena jaudas ziņā līdzīgas noplūdes? Snowdens, Wikileaks lielāki monstri, bet šis ir no tās pašas sērijas. Vai nu jāatsāk ticēt Robinam Hudam.

          • tā jau ir. tikai resursi valstiskā līmenī manā valodā pārvēršas par departamentiem, ar šoferiem, sekretāriem un referentiem, kuri visi sēž uz 3 fanātisku frīku pleciem, kuri nezin kā lai nomaksā hipotēku.
            Ja tā labi padomā šodienas osints ir ofiss ar 10-20 talantīgiem datoristiem. Vajadzīgie resursi = kompji, nets, telpa, kur tam visam vārities + algas personālam. Teorētiski tas var but:
            a) kaut vai viena patriotiska ukrainas biezā IT departamenta kabinets.
            b) pilnīgi neatkarīgs kantoris, kurš finansējumu saņem no pārtikušā gala voluntieriem.
            Oligarhi tur netrūkst. Konkurences cīņa par resursiem nāvīga.
            Sarežģīta tā mozaīka 🙂

            • datoristi momentā sakašās tev terbaitus ar cerīgu infu, bet tālāk? tālāk to visu jāklasificē, jāizvērtē pēc avotiem, jāanalizē, jāprārstrādā lietderīgā un kvalitatīvā produktā un šo produktu pieņemamā formātā jānovada līdz lietotājiem. Plāno vēl analītiķus klāt, datu bāzes uzturētājus un iekšējās drošības nodaļu, jā radīsi pretiniekam ko tiešām nepatīkamu.

          • un ir arī rubini Hudi 🙂 Piemērs UA formas, ekipējums. Sākoties konfliktam tur bija bēdu leja, ar vājprātigu korupciju un ! degošām, kūstošām formām.
            Uzradās tipi, no privātā biznesa http://prof1group.ua, kas uz aptuveni gadu, pilnā sastāvā (smadzenes, konstruktori, menedžeri utt) ieklāvās UA AM struktūrā un uzzīmēja no nulles visu, kas saistīts ar mūsdienīgu formu, zābakiem, ekipējumu utt. Sakārtoja lietas un atgriezās biznesā (jo nevar izdzīvot ar armijas algām). Tā teikt nodoklītis valstij.
            Un kvalitātes kontroli – pieņemšanu (klasiski korupcijas posteņi) šobrīd vada bijušais desantnieks, Doņeckas lidostas kauju dalībnieks. 😀

            • nu lūk atslēgas frāze “iekļāvās UA AM sastāvā”. Nez kā tur ies ar Bisenieka “elfu bataljonu”, bet, ja viss būs normāli, tad beigās trikšķinās spārnus pie PSYOP.

              • 🙂 es jau neko 🙂
                Spītīgi uzturu domu, ka esošā vadība neko tādu nespēj ģenerēt. Savākt zem sava spārna gatavu produktu, vienmēr laipni 🙂

              • iekļāvās AM struktūrā, jo esošā normatīvā bāze, neļauj darīt savādāk (izstrādāt tehniskos normatīvus formai, ieviest ražošanā utt. Tas viss viņiem iet caur “Saeimu” 🙂
                Baidos, ka InformNapalm līdzīgs veidojums UA nemaz nebija nomenklatūrā. Līdz ar to “iekļaušanās” ir / bija vajadzīga elementārai kontrolei.

  5. Uzskatu, ka vislabākais būtu, ja atrastu un paņemtu lielu partija palietotu Humvee!

    Daļai no tiem, vietējie meistari ātri varētu uztaisīt kapitālo remontu un papildus bruņas uzlikt! Tas būtu paceļams pasākums.

    Pie tam tie noderētu gan profiem, gan zemīšiem, gan robežsargiem…

    Bet var jau arī paņemt angļu Saxon 😀

    • Humvee problēmas ir tādas, ka tas nekad netika plānots kā bruņu transports un, pat ar visām pārbūvēm un modifickācijām, tas tāpat knapi spēja pavilkt tam sakrautās bruņas un elektroniku. Pie tam, pretmīnu aizsardzības kā tādas tam, var teikt, ka nav, jo dibens plakans, nevis V veida, kā būtu jābūt.
      Protams, ņemot vērā, ka ASV tūlīt, tūlīt, sāks kratīties nost ij no hammeriem, ij no M113, būtu jāņem kā viens, tā otrs, ja var par velti, būtu muļķīgi neņemt, sliktākajā gadījumā, ja saprastu, ka neder, nodotu metāllūžņos.

  6. 50 mašīnas gadā (4 uz bataljonu) ir ļoti pieklājīgs sākums 5gades plānam ar garantētu apgrozījumu uzņēmumam līdz 15 milj. gadā.

    Gribas paaugstinātu caurgājamību vai nu jāsamazina bruņas, jāpieliek vinčas vai jāpieliek 3 tilts. Nav raķešzinātne 2 tiltiem pielikt 3. tiltu.

    un visu to dubultot gan zs gan szs.

  7. Es jau pasen ieminējos par to, ka bruņas paši varētu ražot – Dambis ir neapturams, te uzkonstruē ar savu OSC kantori Dakāras autiņu, te Pikes peak elektro auto-monstru, tagad ņemās ar jaudīgiem Aerones droniem.

    Salieciet viņu kopā ar gudrajām RTU galvām un būs darbiņš padarīts.

    • arī zemessargs

      Bruņu tēraudu ražot ir ļoti netriviāls uzdevums. Tam vajadzīga liela rūpnīca un ieguldījumi.
      Ražot individuālā garāžā un ražot kenvejerveidīgi ir nedaudz atšķirīgas lietas.

  8. Šos jau jebkurā normālā metālapstrādes uzņēmumā var ražot. Bruņu tēraudu pērkot no SSAB “Armox” vai Arcelormittal “MARS”, kravas auto bāzi no attiecīgiem ražotājiem. Latvijā plazmas griešana un lāzergriešanas darba galdu ir gana daudz, tāpat arī liekšanas. Montāžai vajag tikai angāru, tilta krānu un kaudzi konduktoru metināšanai. Uzņēmēju sarakstu meklēt te – http://www.masoc.lv/. Var jau projektu nopirkt vai sadarbojoties uztaisīt savu kopā ar šiem – https://en.wikipedia.org/wiki/AMZ_%C5%BBubr Šis arī ir uz Iveco Eurocargo bāzes.
    Metālu pēc iepirkuma tad griež un loka uzņēmēji, montāžu veic piemēram Valsts akciju sabiedrība “Kara ratu rūpnīca”, lai montāža būtu kontrolēta un atbilstu MIL prasībām.

  9. Paši ražot var, tikai cik tas maksās? Labāk no štatiem par sviestmaizi CougarHE and MaxxPro nopirkt (štukas 300 zemessardzei) un pašiem ražot munīciju utt

  10. Godīgi sakot, aparāts kas maksā 250 000 euro nav nekāda baigi lētā mašīna……Man liekas tie paši Amerikāņu Caugari un Maxpro maksā tik pat ja viņus dabū no bijušā ASV Afganistānas contingenta, un tiem es uzticētos vairāk kā kaut kādiem Ukraiņu ražojumiem. Tomēr tie tika jau no nulles taisīti kā kara mašinas, nevis civilio kravinieku pārveidojums.

    Pašiem taisīt būtu galīgi neizdevīgi, mums vajag maksimums kādas 100-150 mašīnas uz visu ZS (ja tā reāli skatamies cik cilvēki tur aktīvi iet un aktīvi viņas lietotu). Daudz lētāk nopirkt no citiem, vietējie uzņēmumi varētu viņiem rezerves daļas taisīt vai ko tādu. Piemēram prims laiciņa atceros ka Irākas armija no ASV norpika lielu kaudzi M113 par kaut kādiem 200.000 dolāriem gabalā, protams tur nav nekādas elektronikas vai navigācijas iekšā, bet ZS varbūt ar nemaz nevajag.

    Reku varētu būt tas raksts : http://www.defenseindustrydaily.com/iraq-requests-m113-apcs-06575/

    Kustās labi pa visu veidu apvidu, pasargā no 7.62X54, uzmauc virsū režģi pret RPG, ar to ar pietiek.

    • Iegūt tehniku pa lēto no surplus nav liela māksla. Jā, savs ražojums var būt škietami dārgāks, bet tas attīsta bāzi nākamajiem jau izdevīgākiem projektiem. Es jau nerunāju, ka šī nauda sildīs savu nevis svešu ekonomiku. Aizsardzības iepirkumu priekšrocība ir tāda, ka atklātajos konkursos var legāli atšūt visus dempingojošos ārzemniekus dodot iespēju saviem zinātniekiem un saviem ražotājiem.

      • es esmu pesimists šajā ziņā , nedomāju ka Latvijā jebkad būs kaut kāda vērā ņemama ieroču vai militārā ražošana, tāpēc neredzu jēģu tajā tagad investēd naudu un resursus kuru mums jau tāpat ir maz.

        • droni, IT risinājumi, formas, patronas, pārtika, uzkabes, konteineri, “blokposti” utt.
          ai, aizmirsu – eiro kazarmas un būves 🙂

        • arī zemessargs

          Latvijā var būt vērā ņemama ieroču ražošana, ja vien tā orientēta uz eksportu. Piem. tie paši droni vai DDupleks.
          Bet, mums ir vajadzīgas dažas savas ražotnes, kuras jāuztur arī tad, ja ražošana ir dārga un neatmaksājās. Es teiktu, ka obligāti ir jāražo munīcija (gan strēlnieku ieroču, gan granātmetēju) granātas, sprāgstvielas, mīnas.

      • Izņemot LV. Šķiet nepārvarama māksla.
        Tiešām. Kāpēc LV nenopirka ASV šrotus par transporta cenu?
        Pilnīgi jebkas ir labāks par brezenta mašīnām. Cik saprotu scanijām takš ar nav komandvadības sistēmas un termovizori 🙂

        • scanias ir labas ar savu caurgājamību, kuras varētu frontes tuvumā vest tikai kravu un nevis pasažierus. manā izpratnē LV armijai vispār reizē nevienā transporta līdzeklī nevajadzētu vest vairāk kā nodaļu.

          • Ideālā gadījumā karavīrus vispār nevajadzētu pārvadāt ar kravai piemērotu transportu, šobrīd to nevar nodrošināt, bet uz to ir jātiecas. Ziema. Vikings. Mācības EE. brrrr

            • UA redzm, ka bargā salā soldžeri brauc UZ btriem. Ir viņiem sava loģika to darīt. Šoreiz jāsaka labi, ka mums ir ok ar siltajām veļām, lāčiem utt. Bez ironijas. Silto sejas masku, cimdus, zābakus nopirku pats 🙂

              • Pie laba ātri pierod, vēl nesen “lāči” bija PD ekstras. Bet par ekstru es neuzskatu personāla pārvadāšanu uz/no mācību vietu >50 km attālumā ziemā, miera laikā, pa droši kā nemīnētiem ceļiem, ar vismaz nolīgtu autobusu(-iem). Nav ne mazāka pamatojuma saldēt nosvīdušu personālu, jo tajā brīdī viņi ne norūdās, ne iegūst izturību, ne ko lietderīgu iemācās.

                • neredzu nekādu variantu tikt pie sakarīga transporta (taktikas) ar esošo vadību. Vēl sliktāk, domāju, ka esošie pipari nav gatavi normālam darbam pat tad ja politelite to pieprasītu. Viņi nevar norīt pat mūsdienīgu indiv. medicīnu.
                  Selekcijas rezultāts (c) (varabungas)

                  • Arī viņiem ir slēptās rezerves. Tomēr augšanas apstākļiem (videi) ir izšķiroša nozīme, selekcionēt orhideju augšanai tuksnesī nevar. Jārada skarbu vidi, tad visi augi (arī selekcionētie) būs skarbi un dzīvotspējīgi. Mūsu “orhidejas ar lampasiem” ir izlaidušās oranžērijā un tagad tikai dabū īstu vēju, drīz redzēsim, kas sanāks. 🙂

                • tāpēc laba mācība nevadāt nosvīdušu personālu, bet pirms vadāšanas pārģērbt! ja tur sabāž cieši kā siļķes, tad ir tīri silts 😀
                  bet pret autobusiem iebildumu nav. bet diez vai kāds privātais gribēs savos autobusos vadāt cilvēkus ar ieročiem, kas var uzplēst apdari. jūtīgi tie šoferi 🙂

                  • Nav neatrisināmas problēmas.

                  • ja godīgi. Visus zs būtu jāvadā ar zaļas krāsas autobusiem. (bez uzplēšamas apdares, jā vēlies 🙂 Teiksim mikriņiem.
                    Tauta saprastu vizuāli, ka ZS ir neaizsargāts. Varētu salīdzinošā komfortā ātri un daudz lētāk braukt pa koplietošanas, arī grants ceļiem.
                    To mazo gabalu, kur scania ir labāka par autobusu, var arī ar savām divām aizčāpot. Vismaz slēpnis nenonesīs visu nodaļu uzreiz.

                  • Es arī aukstumu neuzskatu par lielāko ļaunumu. Galu galā, tikpat labi var sanākt gulēt sardzē peļķē vai uz aukstas zemes. Man vairāk nepatīk tas, ka evakuācijas vai pretī šaušanas iespējas ir limitētas ar brezenta pārsegu.
                    Protams, teorētiski jau to scania var aprīkot ar kamerām un ekrāniem – varbūt tas būtu vēl lētāk. 🙂

                    • garamgajejs

                      kādi ekrāni :):) ņemam UA pieredzi, neviens vnk nebrauc ar brezentu. To lupatu ņem nost un brauc atklātā kastē + kalaši tēmē uz visām pusēm.
                      LV kaut ko tādu ja izdarīs = ofiņu nodos tribunālam.

                    • arī zemessargs

                      Es mācībās biju noņēmis visu brezentu autiņam, bortus nolaidām, pa vidu sakrāvām somas, sēdējām viens pie otra ar mugurām. Pēc tam ilgi čakarējamies kamēr brezentu atpakaļ dabūjām 🙂

                  • arī zemessargs

                    Latvijā nav tādi attālumi, ka tik traki būtu. Arī BV un Scainiju pārsegus var dabūt pietiekami siltumu izturīgos, lai no Rīgas līdz Daugavpilij karavīrus nogādātu arī pie -20. Ar tiem transportiem kaujā nebrauc, ar tiem aizbrauc līdz izkraušanas vietai, līdz pozīcijām iet kājām.

      • Jelgavā atrodas bankrotējušā Amoplant autobusu ražotne. Dzirdēju (baumas), ka izsolē to esot nopirkusi LV. It kā lai saglabātu dzīvu līdz investora atrašanai. Varētu pieaicināt EST, LT un vēl kādus, un tur ražot augšā kādus tos autiņus tik nevajag…

    • Lietots MRAP’s, kā arī lietots M113 nekādīgi nevar maksāt 250-300k USD/EUR, tādas cenas ir tikai un vienīgi tad, ja pērkam mēs CVR(T) no britiem 😀 !
      MRAP gan jau ka būtu varējuši sarunāt pa transporta izdevumu cenu, jo amerikāņiem nebija, kur tos likt un par dārgu utilizēt, M113 jauns maksā tos 300k aptuveni.

  11. https://www.youtube.com/watch?v=9mN19IiQjyY nu, patīk man tie aparāti! paņemt tos kopusus no šrotiem, ieliktu jaunus motorus, sataisītu ritošo un kaut nesapačkāt ar visādiem gadžetiem, lai cena nav kosmiska…

    • Reklāma ir reklāma, rāda Scimitaru, bet apzināti vai neapzināti runā par visu pārējo CVRT saimi, kas “pretinieka mehanizētās vienības” pagaidām var tikai sabuktēt nevis sašaut. Viss ir normas robežās kamēr izlūkmašīnas karo pret izlūkmašīnām, tikai ar kājnieku brigādes mehanizāciju tur ir maz sakara.
      Bruņutehniku mēra pēc trim parametriem : bruņuaizsardzība (dzīvospēja) – uguns jauda – caurejamība. Kur kaut kas virs vidējā, tur citā parametrā bedre. Jā, CVRT kopumā laba caurejamība, ugunsjauda, ja tas nav Scimitr, nekāda, dzīvotspēja (bruņas) švakas. Cena mūsu gadījumā arī augsta neredzu par ko īpaši jūsmot.

      • Toties virsnieka k-gs pareizi runā 🙂 līdz ziemeļkorejai viens solis 🙂

      • cvrt caurejamība laba. uguns jauda arī laba, ja iekšā ir apkalpe ar spaiku, stingeru vai pat cg.
        jā, bruņa ir pašvaka, bet domāju, ka tādam mazam un mobilam grūtāk trāpīt. un arī cena gan jau ir adekvāta aprīkojumam. atsakamies no aprīkojuma un cena būtu zemāka. pd lai ir pa pilnu programmu, jo uzdevumi viņiem atbildīgāki.
        uzbliez un bēdz- par to arī jūsmoju!
        p.s.hilux jūsmotāji var aplūkot off topikā Tom ievietoto bildi…
        p.s.s. un kaudze ar cvrt neizslēdz sev līdzās dažus desmitus KKM.

        • nu šitā rēķinot ugunsjaudu mēs tālu tiksim sēdinot “apkalpi ar…” te uz zirgu , te uz suņu pajūgu. Visa bruņutehnikas konstruēšanas filozofija ir vērsta uz to lai atrastu optimālu kombināciju funkcijas / profils / aizsardzība, bet izrādās visi aizmirsa ka “mazam un mobilam grūtāk trāpīt” .. diemžēl tas tiek panākts uz citu parametru pasliktināšanas rēķina.

          • protams, ka nevar būt 8 tonnas mazs aparāts, kurš spēj pārvadāt 4 cilvēkus bez apkalpes un turēt slodzi pret 30mm lādiņiem, kkas ir jāupurē.
            ZS es noteikti ņemtu cvrt, kas noderētu aizkavēšanas cīņās. pd lai tad bruņo vēl ar kko izturīgāku.
            p.s. runājot par tiem rešņiem- man grūti izprast viņu problēmas- eta mašina dļa normaļnih ļuģej! 😀

            • [..] By today’s standards, the CVR(T) design is extremely old and dated. The Scimitar’s 30 mm cannon is outclassed by other 30 mm weapons. Its flat bottom hull is vulnerable to IEDs and its aluminium armour can easily be pierced by .50 Cal heavy machine gun fire. Not before time, it is due to be replaced by the FRES Scout SV. This new vehicle discards the small and lightweight formula for a larger 35-tonne vehicle based on the ASCOD 2 platform [..]

        • arī zemessargs

          Visu saprot salīdzinājumā. Pret CVRT Krievijai būs:
          BRDM-3 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%A0%D0%94%D0%9C-3
          BRM-3
          https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D0%A0%D0%9C-3%D0%9A
          ja tā ir ieroču platforma (kuras pagaidām nav), tad piem. 9P149 (uz MTLB bāzes ir vēl virkne ieroču montēts)
          https://ru.wikipedia.org/wiki/9%D0%9F149
          Lūk ar tiem arī vajag salīdzināt.

    • ”attaisno cerības” – viņi baigi bieži pieminēja šo frāzi tajā video…….laikam AM zin daudz cilvēki bija neapmierināti ar visu šito CVRT padarīšanu.

      Mans viedoklis nav mainijies : ja lielākā daļa CVRT būs ar mazo 7.62 ložmetēju, tad tas ir pilnīgs fails. Ja būs normāls skaits Spike un Scimitar, tad vēl ciešami.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s