Ko redzu, to dziedu

vara bungaslsm.lv  atrefērēja cbc.ca ziņu par  CA brigādes ģeneraļā Heteringtona brīfingu, te būs cita avota  (RCI) atreferējums par to pašu brīfingu. Būtisku pretrunu nav, ir tikai dažas atšķirības  niansēs . Piemēram:

“[..] Many feel that wouldn’t happen in time. [..]” 

RCI (Radio Canada International)

“[..] Privately, Latvian officials don’t believe help would arrive in time, an assessment Hetherington, as a professional military officer, shares.[..]”

CBC Radio Canada

[..] neoficiālās sarunās militāristi šaubās, vai to būtu iespējams izdarīt [..]

lsm.lv atreferējot CBC Radio Canada

🙂

Advertisements

11 responses to “Ko redzu, to dziedu

  1. Nu, re, hibrīdkarš pašmāju, valsts apmaksāta, medija izpildījumā pret pašu valsti, kuras labā “strādā”.
    Varbūt LSM arī vajadzētu parevidēt, savādāk sanāk, ka mediji ir svētās govis?

  2. Varēja jau kaut ko optimistiskāku pateikt. Piemēram, ka mums klimats ir līdzīgs kā Kanādā. Pat lāči drīz būs. Ļoti patīk, ka cilvēki runā angliski.
    Bet te – pievienošanās gaudu korim.
    fui.

  3. Vai tiešām kādam var likties, ka 3 pa pasauli salasīti bataljoni spēs apturēt Krievijas armiju? Pirms dažām dienām VB bija ielicis video no Kapitolija sēdes, kurā tika runāts, ka 9 ASV mehanizētās brigādes varbūt spēs nosargāt ostas 28 dienas, līdz gaidāma pirmā palīdzība.
    Paniku celt arī nav vajadzīgs. Rietumberlīnē sabiedrotie stāvēja kamēr PSRS sabruka. Paziņa kas tur dienēja gan teica, ka dežūras laikā viņa transportierim bija jābūt gatavam pildīt kaujas uzdevumu 30 minūšu laikā, ne-dežūras laikā 2 stundu laikā. Kāds būtu uzdevums gan nezināja. Visapapkārt labākās Varšavas bloka armijas, laikam pavēle būtu varonīgi mirt. Stratēģija nostrādāja gan Rietumberlīnē gan joprojām strādā Korejā. Ne Staļins, ne histēriskais Hruščovs, pat ne Kimi 3 paaudzēs neriskēja uzbrukt “trip wire” posteņiem.

    • Var likties. Šobrīd Mosulā 3000 vieglo kājnieku jau pusgadu neatdod 100 000+ lieliem puspasaules koalīcijas spēkiem Rīgas lieluma pilsētu.
      Es nezinu un pat neņemos prognozēt cik ilgi pastāvēs “trip wire” vai kā citi saka “road bump”, tu zini? 90-s gados mēs pat sapņot nevarējām par NATO bāzēm, bet vai tādēļ būtu jāstājas NVS?

  4. NATO un ES lielās valstis aizsargās Baltiju tik ilgi, kamēr tas būs viņiem izdevīgi. Šobrīd Baltijas atdošana Putinam neko neatrisinātu, bet radītu daudz jaunu un patiešām milzīgu problēmu visā pasaulē. Mums tikai nevajag neko sačakarēt, lai šāda situācija turpinātos. Pa to laiku turpinam cerēt, ka kādreiz nākotnē Krievija kļūs demokrātiska un vairs neapdraudēs kaimiņus.

    Par NATO un dalību NVS nesapratu.

    • NATO un ES aizsardzība ne vienmēr bija opcija, kas tagad šķiet pašsaprotama. 1991.gadā un pat līdz kādam 1998. par to pat baumu nebija. Attiecīgi , ja tagad kādu, no mums neatkarīgu, iemeslu dēļ NATO un ES aizsardzības garantijas samazinātos, vai tas būtu iemesls mainīt ārpolitisko kursu kremļa virzienā?

      • Daudzo valstu pieredze rāda, ka Kremlim vajadzīga bezierunu pakļaušanās. Sunīšiem, kas piesieti saitē nav sava “kursa”.

        Joprojām nesaprotu, par ko šis stāsts.

      • arī zemessargs

        Līdz ~2000. gadu sākumam Krievijā bija nabadzība (jo naftas cenas zemas), oligarhu feodālisms un politikas meinstrīms nebija imperiālistisks. Ja Putins varas nāktu 1996. gadā (pēc analoģijas ar 2000. gada vēlēšanām) un naftas cenas sāktu celties 1998. gadā, tad visdrīzāk mēs būtu tur, kur šobrīd Ukraina.
        “Attiecīgi , ja tagad kādu, no mums neatkarīgu, iemeslu dēļ NATO un ES aizsardzības garantijas samazinātos, vai tas būtu iemesls mainīt ārpolitisko kursu kremļa virzienā?” Iemesls ir oligarhu nepieciešamība pēc aizbildņa.

  5. Diezgan depresīvi, bet jācer, ka dziļi dziļi ģenerāļa sirdī vēl ir saglabājies kāda kripata romantisma. Anglosakšiem taču ir tik daudz skaistu varonīgu stāstu, kā saujiņa drošsiržu cīnās līdz pēdējai iespējai pret mežoņu ordām līdz krīt visi līdz pēdējam. Arī kanādiešiem var parādīties iespēja ierakstīt savu vārdu zelta burtiem militārajā vēsturē.
    Divi piemēri jau ir:
    1) The Battle of Gravenstafel was one of the six engagements that made up the Second Battle of Ypres. The battle had members of the Canadian Expeditionary Force hold their position, as well as the position of the French Moroccan and Algerian divisions, who had retreated after the gas attack. The Canadians fought for three days, despite being surrounded on three sides, gassed again, outnumbered, and outgunned.
    2) The battle had most of the Chinese People’s Volunteer Army in the area attack the Australians on Hill 504 and Canadians on Hill 677. The Australians and Canadians were outnumbered, but refused to give up their positions. The two battalions defended against the entire Chinese division and eventually forced them to withdraw and regroup. Their fighting was key in preventing a breakthrough on the United Nations Command central front.
    Trīs lietas labas lietas?
    https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_last_stands

    • arī zemessargs

      Skaistu romantisko stāstu visiem pietiek.
      Anglosakšiem ir sociāls kapitāls, ka ļāvis izveidot sistēmiski labas valstis. Anglosakšu valstīs ir pārtikušas demokrātijas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s