Dienas grauds

[..] Ja krievi sacīs mums, ka Baltijas jūra ir viņiem vajadzīga, un tādēļ tie pienāks pie šīs jūras un saimniekos, kā tie saimniekojuši jau divi simts gadus, ieskaitīdami kā šo jūru, tā visu zemi starp jūru un Krieviju par savu zemi, vai tad mēs, latvieši, ar to varam apmierināties? Apmierināties mēs varam tanī gadījumā, ja mēs izpildīsim visu, ko krievi mums teiks: mēs palīdzēsim tiem tirgoties caur Baltijas jūru, par ko viņi mums daudzmaz dos arī atlīdzību; tā kā krievi latviski nerunā, tad mēs runāsim krieviski, un, kas runās krieviski, tas krieviem būs vairāk noderīgs un dabūs labāku atlīdzību. Tad – krievi ir pareizticīgi, tādēļ arī mums būs izdevīgāk palikt par pareizticīgiem, un kad mēs paliksim par pilnīgiem krieviem, tad mums būs tikpat laba dzīve kā pašiem krieviem.

Visā dabā katrs stāds, katrs kustonis aizstāv savu būtību līdz beidzamam un nekad nepārvēršas par otru. Cilvēcē ir diedelnieks vienīgais, kurš negrib būt par to, kas viņš ir, lūdz katru pēc dieva dāvanām. Visi citi cilvēki paši sev sagādā visu, ko Dievs ir dāvinājis. Tādēļ arī diedelnieks ir tā tauta, kura negrib aizstāvēt savu būtību, un tādai tautai ir jāmirst un jāpazūd. Katra tauta, kura sevi atzīst un ciena kā tautu, arī aizstāvēs sevi līdz beidzamam, tā neatļaus svešiniekiem atņemt savas dabas bagātības, tā nepaliks par svešinieku kalpu un pēc tam nepāries pavisam svešniecībā, nozūdot kā atsevišķa tauta. Ja arī, cīnoties līdz beidzamam, tā tiks uzvarēta un apspiesta, tad, apsargājot un uzturot savas īpatnības, tā izdevīgā brīdī atsvabināsies no sveša jūga un paliks par savu tautu.
Kā katram stādam, katrai dzīvnieku sugai, tā katrai cilvēku tautai ir ne tikai tiesības, bet ir dabisks pienākums aizsargāt visas savas dabiskās tiesības. Bet, tā kā vienas tautas dabiskās tiesības saduras ar citu tautu dabiskajām dzīves tiesībām, un atteikšanās no šīm dzīves tiesībām nozīmē tautas nāvi vai iznīkšanu, vai vismaz tautas samazināšanos, tad katrai tautai, kura grib par tādu palikt, ir jāaizsargā šīs dzīves tiesības ar visiem spēkiem. Šo dzīves tiesību aizsargāšana ir tautas karš. [..]

ģenerālis Pēteris Radziņš

avots: “Karš” Ilustrētais žurnāls. Rīga. 1920. g. Nr. 3.

Advertisements

10 responses to “Dienas grauds

  1. no facebūūk
    Agris Purvins
    1 h ·
    “Kan mums zeme, ja mums brīves nav?!”
    NBS komandieris esot izdevis pavēli, kas aizliedz karavīriem godāt un pieminēt mūsu senču karavīru varoņdarbu formas tērpā. Kur mēs smelsim morālo spēku un ticību cīnīties par savu tēvzemi? Vai šādā politiķu un armijas vadības gadiem ilgā gļēvā rīcībā?

    • pareiza piezīme “gadiem ilgā”, nu jau šāda rīcība ir norma, bet atkāpes no normas (uz vienu vai otru pusi) liecinātu par nopietnām izmaiņām t.sk. drošības politikā. Ja pirms gada šādas pavēles/rīkojuma nebija, tad tā ir zīmīga pazīme, ja bija, tad pagaidām viss ir normas robežās.

    • Noskaidrots, šādas vai līdzīgas pavēles NBS iet katru gadu. Šis gads nav izņēmums.

    • Daži cilvēki pat šodien, kad zināma visa informācija, uzskata ka dienēšana Latvijai izteikti naidīga režīma rindās ir morālā spēka, ticības tēvzemei un patriotisma paraugs. Tā naidīgā režīma armijā, kurš:
      – kopā ar Staļinu parakstīja līgumu par Latvijas un visas Austrumeiropas valstiskuma likvidāciju;
      – režīma, kura slepenpolicija 1941. gada 18. novembrī uzmanīja, lai nekur neparādītos sarkanbaltsarkanie karogi vai pieminēta Latvijas valsts;
      – režīma, kurš iznīcināja Kureļa grupu, jo “apvainojās” par prasību publiski pateikt, ka atbalsta Latvijas valstiskumu.

      Zinot visus faktus, noteikti īstam Latvijas patriotam pienākas atzīmēt dienēšanu tādam režīmam Latvijas armijas formā!

      • Agris Purviņš

        Nu tad aizej un izposti Kalpaka pieminekli un muzeju Airītēs!!!!. Viņš arī nēsāja vācu armijas formu, atrādās vācu apgādē un operatīvi pakļāvās Golca pavēlēm. Tam pašam Golcam, kurš vadīja vācu uzbrukumu Cēsīm un pēc tam Rīgai. Tam pašam, ko mūsu Latvijas armija Radziņa vadībā sakāva 1919.gada novembrī.
        Starp citu Kureļu grupu iznīcināja, bet pašu Kureli nezin kāpēc atstāja dzīvu. Nevajag glorificēt Kureli, neko viņš nepaveica un ne par kādu Latvijas valstiskumu negāja runa. Ja kādam cieņa un gods šajā ne pārāk spožajā Latvijas vēsturē pienākas, tad tas ir Rubeņa bataljons.
        Tā nebija leģiona vaina, ka šiem puišiem, kuriem vairumā nebija pat 20 gadu, bet dažiem tikko 16 gadu bija spiesti karot vācu armijā. Aizbrauc uz Lesteni un paskaties uz kapu plāksnēm pirms vispār paver muti. Daudzi no viņiem pat nebija piedzīvojuši meitenes skūpstu. Viss tas vēl viņam varēja būt priekšā, bet viņi piedzīvoja vislielākās kara šausmas.
        Kas viņi negribēja cīnīties par Latviju Latvijas armijas formā?!!!! Bet vai viņiem bija dota tāda iespēja. Vaino Ulmaņa režīmu, kas viņiem šo iespēju atņēma, bet ne viņus. To ko viņi juta ļoti labi raksturo viņu dziesmas “sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos”. Vācu leģionā cīnījās latviešu karavīri un ar to viss ir pateikts. Man lai viņus godinātu (savu karavīra pienākumu viņi veica godam) ar to pilnībā pietiek.
        Ko mēs darīsim, kad mums būs šī jaukā iespēja izbaudīt Saeimas likumu un pašiem pieņemt lēmumu par pretošanos agresoram. Tas ir vēl jautājums. Viegli ir tagad plēst kreklu uz krūtīm un tēlot baigi pareizo patriotu, bet tad, kad to vajadzēs darīt atradīsies simtiem iemeslu, lai nedarītu (paklausies tos kas attaisno Ulmani), lai pakļautos, cerot uz naidnieka žēlastību.
        Neticu, ka tie kas šodien gļēvu novēršas no leģiona, jebkad spēs pieņemt lēmumu cīnīties par savu valsti. Šodienas attieksme pret latviešu karavīru II pasaules karā manī vieš lielas bažas par to kā mēs paši spēsim rīkoties, kad nonāksim smagas izvēles priekšā.
        P.S. 9.maijā neaizmirsti nozākāt arī 201. latviešu divīzijas un 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas latviešu karavīrus, kuri nolika galvas krievu armijā. Arī viņi ir nepamatoti aizmirstie latviešu karavīri, kuriem arī nebija īpaši daudz izvēles. Kā mēs ar šodienas acīm varam nosodīt latviešu karavīrus, kuri bija ierauti šajā lielvaru gaļas mašīnā?!!! Par ideoloģiskajiem kretīniem un noziedzniekiem runa šeit neiet!!! Tādi bija abās pusēs.

        • +1000

        • Gvardes Leitnants

          Dead on. 100%.

        • Liels pluss Agrim. Te vēl vērts izlasīt:

        • “šodien” un “zinot visus faktus” acīmredzami nevar norādīt uz leģionāriem 1944. gadā. Tāpat Kalpaks nevarēja pakļauties Golca pavēlēm kad tas pie Cēsīm uzbruka Igaunijas armijai un Ziemeļlatvijas brigādei, jo viņš bija miris!
          “Šodien” attiecas uz tiem politiķiem un “patriotiem”, kuri pie Brīvības pieminekļa iet, lai pagrozītos Krievijas televīzijā un kopā ar Ždanoku un Lindermani spēlētu vienu teātri, kaut dažādas lomas.
          Abas puses mēģina iestāstīt, ka kalpošana naidīgiem režīmiem, kuri iznīcināja Latvijas valsti šodien jāpasniedz kā patriotisms, tēvzemes mīlestība utt. Agris Purviņš gan ir retums, kurš uzskata ka patriotismu var mācīties no kalpošanas gan Staļinam gan Hitleram, t.i. tieši tiem 2 cilvēkiem kas izlēma par Latvijas iznīcināšanu un to arī izdarīja.

          Citi zin, ka kalendārā ir 11. novembris, kad tiek pieminēti Latvijas karavīri, lai kur viņi arī būtu karojuši. Un 11. novembrī ir redzams ļoti daudz armijas formu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s