Galvenais, kas atšķir ZS no NG

[..] During a unit’s first year in the cycle, [National Guard]  soldiers will train for 39 days, which is the standard now and consists of one weekend a month and two weeks a year.

The training days will increase to 45 days during the second year, and 60 days each in the third and fourth years, Anderson said. The intent would be for the unit to complete a combat training center rotation during the third year.  [..]

avots`

Likums par ZS :

“[..]34.pants.

(1) Zemessargam par katru Zemessardzes uzdevumu izpildes vai apmācības dienu — līdz 30 dienām gadā, izņemot dienas, kurās zemessargs pilda šā likuma 31. un 32.pantā noteiktos uzdevumus, — tiek izmaksāta kompensācija no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. [..]”

avots

vara bungas:  Protams,  likumā var atrast iespējas kā samaksāt komensāciju, arī par  31. un nākamajām dienām, ja šāda vajadzība rastos. Tomēr faktiski minētās 30  dienas gadā simbolizē to aktivitāti, ko valsts sagaida no  zs . Vairāk dienu   apmācībā ir  labi, bet zemākais  dienestā pavadīto  dienu slieksnis netiek regulēts un tas ir  ļoti nepareizi.   Ja zs ierodas uz apmācībām  piemēram tikai 5 reizes gadā  viņš nodara skādi ne tikai sev, bet arī saviem  biedriem, kuri iegūst nepilnīgi apmācītu kolēģi, kas degradē visas apakšvienības spējas.   Attiecīgi loģiski būtu noteikt papildus bonusus (DUI kompensācijas apmēru) par 31. un nākamajām APMĀCĪBU dienām, vienlaicīgi nosakot APMĀCĪBU dienu skaitu, kas gadā  ir minimālais slieksnis vienam zs (piemēram 20).  Ja minimālais APMĀCĪBU dienu skaits gadā nav sasniegts zs neierašanās dēļ,  visu šajā gadā saņemto DUIK zs  būtu  jāatmaksā vai tas netiek maksāts par nākamā perioda dienām, līdz “parāds” tiek nosegts. Pretējā  gadījumā nodokļu maksātāji  un AM atvēlot valsts budžeta  naudu DUIK maksāšanai nesaņem  galveno – atbilstoši minimālām prasībām apmācītu zs kājnieku, ja šāds ir ZS pastāvēšanas mērķis.

Atgriežoties pie NG fantastiskiem normatīviem.  Domāju, ka  ar to sasniegšanu arī ir problēmas, tomēr  šie standarti IR SKAIDRI NOTEIKTI UN PĀRBAUDĀMI.   Atšķirībā no ZS, kur  apmācības plāni protams ir , bet vai tie paredz pietiekamu apmācības apjomu, kas nodrošina vienības kaujas spējas, tas ir viens liels un pamatots jautājums, ko kādam būtu jāsāk pētīt.

Advertisements

133 responses to “Galvenais, kas atšķir ZS no NG

  1. Un fanfarām skanot atgriežamies pie nepieciešamības pēc reģionāliem apmācības centriem, kur konveijera režīmā ir pieejami visi vajadzīgie kursi. Manā batā 20 un vairāk dienas ir sarežģīti svākt. Bieži vien objektīvu iemeslu dēļ.. noslogoti poligoni, nav instruktoru tajā un šajā disciplīnā utt. Skarbā realitāte, ka dienas ir grūti savākt tiem, kuri grib, nemaz nerunājot par sēnēm, kurus jāmudina

  2. kā jau dzirdējām vidējais apmeklējums ir 10 dienas gadā. No šī izriet viss pārējais. Ja gribas “pusprofesionālu” nokomplektētu vienību ar 40 dienu apmācību ap (30 dienām poligonā)- tad laikam jāsāk vērt vaļā maks un motivēt.

    būtu interesanti zināt- cik dienas vidēji gadā kājnieku rotas pavada poligonā?

    • Tīri tā, uzskatei, rupji pārskriešu pāri, salīdzināšanai, dažu standarta individuālā līmeņa iemaņu apmācības tēmu vidējiem ilgumiem, piemēram tajā pašā, kājnieku brigādē….

      Kaujas šaušana tuvās distancēs ar triecienšauteni (tā saucamā žīdene) – 1 mēnesis; Šaušana ar pistoli (arī tā saucamā žīdene) – 2 līdz 3 nedēļas; CG M2 84mm – 3 nedēļas; AT4 – 1 līdz 2 nedēļas; GMG – faktiski 2 nedēļas; ložmetējniekiem – katra veida ložmetējam (5,56mm, 7,62mm, 50Cal) – katram atsevišķi faktiski 2 nedēļas. Tad vēl nāk medicīna – atkarībā no sasniedzamā līmeņa 2 nedēļas līdz mēnesis. Radiosakari, priekšējie novērotāji, JFO, 1. līnijas strēlnieki, un vēl ļoti daudz visādas citas tēmas. Ja vēl rēķina klāt kolektīvo apmācību, kā zaļo taktiku nodaļa/vads/rota; kauju apbūvētā vietā nodaļa/vads/rota; taktiskā pārvietošanās ar t/l jeb tā saucamie x-rey; u.t.t. un tā joprojām. Tad, kā redzam, lai uzbūvētu saliedētu apmācītu kaujasspējīgu kolektīvu nodaļa/vads/rota… tas paņem daudz laika. Daudz vairāk laika kā 30 dienas gadā.

      Un pēc tam palūkojamies uz “nabaga” zemessarga 30 dienām gadā 😀

    • Pretjautājums – kur tad lielākajai daļai kājnieku rotas notiek darbība?

  3. Mošķa draugi (ārrindas zemessargi), kuri pirms padsmit gadiem Mičiganā (GUARDEX mācībās) ar šiem gvardiem trenējās, gan teica, ka vidējais gvards kā minimums nav labāks par vidējo Latvijas ZS

    • National Guards vienības lielā skaitā bija Afganistānā un Irākā, līdz pat 1 gadam ārpus ASV. Kas notiktu, ja Latvijas zemessardzes kaut vai vadu, nerunājot par bataljonu pamēģinātu nosūtīt uz Afganistānu vai Ukrainu?

      • Nu, ne kuru katru, bet ja atlasītu un gatavotu kā EU kaujas grupu tad kādēļ gan nē. 2000-to sākuma dāņu un norvēģu kontingentu sastāvos Bosnijā un Afganistānā bija ZS (izlases) apakšvienības. Protams, tie nebija gluži vienkāršie zs.

      • Viegli nebūtu, bet gan jau kaut kā tiktu galā. Cik zinu, treknajos gados zs tika iekļauti gan kontingetos dienestam Irākā, gan Aganistānā. Kosovā pat visu misiju vienu brīdi nodrošināja ZS. Gan jau tos gvardus pirms misijām arī pastiprināti apmācīja.

    • Mošķa draugi mīl nedaudz piepušķot un ar latgalisku viltību piemirst, ka 1998.gadā daudzi ZS delegācijas locekļi bija no ZS SUV, ex PSRS OMD izgājuši , īpaši gatavoti un nebūt ne prastie “ogļrači un traktoristi”. Tas protams nenozīmē, ka labs mūsu zs atpaliek no laba NG gvarda, bet vairs nezinu kāda izmēra fontiem rakstīt ka APMĀCĪBA IR NE TIKAI INDIVIDUĀLA, BET ARĪ KOLEKTĪVA-VIENĪBAS SASTĀVĀ UN PAR LABU VIENĪBA NEKLŪST VIENKĀRŠI SAVĀCOT KOPĀ NESLIKTUS KARAVĪRUS, VIENĪBU SALIEDĒ KOPDARBĪBAI UN TRENĒ VIENĪBAS MĀCĪBĀS. Un ar to mums ZS viss bija dirsā toreiz un ir dirsā tagad.

  4. Nezinu, vai ir zelta pendeļi, vai paši gudri, bet sakarā ar plānotajām aktivitātēm kkur te netālu, attieksme mūsu bataljonā sāk kļūt nopietna augšàs- ceru, ka apakšas arī sapratīs situàcijas nopietnību!
    Lielgabalu nav, bet ar kàjinieku visa veida aparàtiem apmàcības notiek pilnā sparā. Protams, apmàcàmo skaitu vienmēr var vēlēties vairāk!..

    • parādās jau arī ziemas zābaki. vairāku modeļu. manējie ir ok – siltāki par melnajiem un ūdeni, pa atkusni brienot, cauri nelaiž.

      • Par ziemas modeli, pagaidām tikai labas atsauksmes.

      • Tos ziemas zābakus neesmu pat pa gabalu redzējis, tikai tv. Izsniegti tikai melnie un “siltam laikam” paredzētie.Varbūt jaunajai maiņai tagad dod? Man 2.5 gadi ZS.
        Martā tikām pirmo reizi šaut ar jauno 7.62 mācību munīcijas ar koka uzgaļiem un citiem kompensatoriem, atsauksmes labas, pašam patika.

  5. Tikmēr igauņi jau ļoti nopietni sāk meklēt savu Leonīdu Kalninu.

    Terrasam paredz starptautisku karjeru

    http://news.postimees.ee/4041413/defense-forces-commander-to-be-picked-from-ten-high-ranking-officers

  6. Es piekrītu, ka ir jānosaka zemākais skaits, bet ir bet. Ja minimums būs 20 dienas, tad to bodi tikpat labi var slēgt ciet, jo vienkārši cilvēku skaits, kas to var izpildīt nebūs pietiekams. Ja mazāk, tad cik?
    Čiekuri negribēs, lai no viņu tulīt 12000 ZS pārvēršas par 600 ZS.
    Tas būs pliķis sejā vecajiem, kas iestājās 90tajos, lai aizstāvētu LV un savas mājas, bet tagad viņus izmet kā nevajadzīgus, jo jāapstrādā zeme, jākopj lopi vienvārdsakot jāstrādā.

    • Vecie zs sapratīs, jo vecums bez kaujas pieredzes nav kājnieka labākā īpašība. Turklāt lielākai daļai veco kāds nekāds OMD ir aiz pleciem.

    • auksta, bet ļoti vajadzīga duša. Ja kas tāds teorētiski notiktu, un paliktu pāri 500 durkļi, beidzot saprastu, ka ZS ŠĪBRĪŽA IZPILDĪJUMĀ NAV KAUJASSPĒJĪGA. Un patrioti tiktu iemesti gaļas mašīnā tiešā nozīmē.
      Man tāds variants patiktu labāk, nekā skaista statistika un reāla konflikta gadījumā 8000 ātri līķi.
      Ģenerāļu kungiem būtu raķetes ātrumā jādomā, ko darīt lau uz esošajām papīra ZS drupām uzbūvētu efektīvu, ekipētu, apmācītu sistēmu.
      Šobrīd visi guļ, reaģē, uz pendeļiem, jo karš ta nebūs.

      • Varētu jau sākt ar to, ka izpendelētu ārā visus, kam gada/divu laikā nav neviena diena vai ir, piemēram, zem piecām. Ietaupītos uz izdevumiem ekipējumam, jo jāplāno apgāde mazāk cilvēkiem. Bet tas nenotiks, jo uz papīra durkļus.
        Kāda runa vispār var būt par saliedētām vienībām, ja pie plānošanas Batkoms pasaka, ka vajag no rotas vadu, kas gadā būs uz visām 20 dienām – rotnieks, lai nedabūtu pa kaklu uzreiz, sakasa vadu no cilvēkiem, kas vispār ir nākuši. Pirmajās mācībās visi brīnās, kāpēc no uz papīra saliktā skaistā sastāva ir nodaļas tikai ar 50-60% personālu. Kurš ir vainīgs? Sliktie slinkie ZS, kas neatnāca, rotnieks, kas uzreiz nepateica, ka to nav iespējams realizēt vai batkoms, kas prasa izpildīt nereālu mērķi?

        • Mana pieredze rāda, ka X stundā saskries daudzi no tiem, kas nav redzēti gadiem. Tam jābūt gataviem ekipējuma, bruņojuma un pielietošanas jomā. Jāizdomā ko ar viņiem darīt, kā papildmācīt īsā laikā utt. Tādēļ jo īpaši par katru jābūt skaidrībai UN UZSKAITEI, kas iztrūkst apmācības ziņā, kā sakomplektēt tā, lai vairāk zinošie velk mazāk zinošos. UA brīvprātīgie apgalvo ka pēc divām kauju dienām prata visu ko vajag, bet tā manuprāt ir pilsētas leģenda.

          • iespējams, ka UA avotam ir taisnība, bet tad ir arī jāpasaka, cik % no slikti apmācītajiem samaksāja ar dzīvību par šo skolu. Mums jau tā kā mērķis ir kādu mājās arī sagaidīt..

          • Piekrītu, ka saskries, piekrītu ka jābūt uzskaitei. Bet ar šādu plānošanas stilu, nerēķinoties ar reālo apmeklētību, nav jēgas gaudot par kaujasspējīgu, saliedētu vienību trūkumu ZS. Pēc tavas loģikas, labi apmācītie, SHTF brīdī tāpat ir jāatšķaida ar tiem, kas saskries un ja nu kāda vienība būs sastrādājusies tā tāpat ir jāpiepludina ar jaunu gaļu.
            Tad arī jāspiež uz to, ka tie, kas mauc, mauc un pie viena mācās kā mācīt tos, kas parādās epizodiski un netiek visur maisīti ir ZS vulgaris. Tiek noteiktas nosacīti obligātās dienas gadā, kas jāieplāno visiem un maucēji tad var mācīt pārējos.
            Pēdējā laikā ir novērots, ka tiek vienādota apmācību programma, vairāk presē un apmāca vadošo sastāvu, lai tas būtu kaut cik gatavs mācīt pārējos.

            • Ar cīņas sparu apveltīts neapmācīts vai pusapmācīts zs arī ir resurss, ar kuru nedrīkst mētāties. Visi noderēs. Cita lieta ja Graube&Co visus šos gadus nesistu sev ar papēdi krūtīs par 18 bataljoniem, tad redzot rālus skaitļus varbūt kādai poltiķu grupai pielektu, ka “tad jau mums nav nekā” un tiktu pievērsta uzmanība OMD un/vai SzS brigādes attīstībai.

              • Vispār jau ticamais cipars – 18 augstas gatavības vadi – pagājušo otrdien Kalniņa kungam izspruka pār lūpām.

                Vienīgi, viņš to uzreiz pārtulkoja uz 5 tūkstošiem.

        • p.s. rotas gada sapulce. Statistika – kur nemaz nenākušo, vai dažas dienas atnākušo skaits bija stipri, stipri pāri pusei, rotnieks sērīgi teica, ka tā nav brīv, un ka vajag vairāk.. un viss. Ne pātaga, ne burkāna. Karavāna soļo tālāk. Nav viņam kloķi ar ko šo mainīt. Pat nedraudēja ar izmešanu. (durkļus ta vajag) Par to jādomā biedram Kalniņam ar čomakiem.

          • Nu, mums dažs labs rotnieks katrā e-pastā neaizmirst atgādināt par to, ka ir tāda lietā kā līgums un ja nevēlas to pildīt, tad jānodod ekipējums un jāizstājas no ZS, tā ka, ne visi buksē uz vietas. Cita lieta, cik reāli šādi rotnieki apbraukā nenākošos/saziņu ignorējošos un savāc ekipējumu.

    • arī zemessargs

      Es darītu tā:
      1. Visplašākās iespējas trenēties brīvajos brīžos: pieejamie šaušanas trenažieri, šautuves, poligoni, mācību materiāli.
      2. apmaksāto mācību dienu skaitu palielināt līdz 60. Pamata modelis – brīvdienas 2x mēnesī un 2 ned. atvaļinājuma laikā. Pie tam divu nedēļu nometnes dažādām grupām dažādos gadalaikos.
      3. Minimāls apmaksājamo dienu skaits – 10. T.i. ja nenāci vismaz 20 dienas, tad nākošajā gadā nemaksās līdz nebūsi atstrādājis. Tos, kuri zem 20 dienām – pārcelt uz atbalsta rotu. Tā vismaz mēs ieraudzīsim reālo situāciju.

      • 2 nedēļas nogales mēnesī + 2 nedēļas atvaļinājuma…..kurš ZS to var pacelt? Man liekas, ka tikai studenti (un arī visdrīzāk nestrādajoši algotu darbu)

        • Amerikāņi var un mums ir jāvar.

          • Pašreizējā situācijā aizmirsti. Kamēr darba devējiem netiks atbilsošas nodokļu atlaides un ZS nebūs “hero of the neighborhood” prestiža lieta, nemaz nerunājot par NG un ZS MTL atšķirībām, tikmēr lielā masa tā irsu pušu neraus.

            • A kur te darba devējs? Brīvdienas ir kalendārā, bet ar pusatvaļinājumu savlaicīgi plānojot nevajadzētu būt problēmām. Protmas ir robi kur brīvdienas un atvaļinājumi neeksistē, bet tie būtu izņēmumi, kurus gan varētu valsts pieregulēt.

              • Ir ļoti daudzi cilvēki, kas strādā maiņu darbu, kam brīvdienas nav atzīmētas kalendārā un ir darbi, kas jādara neatkarīgi no dienas + ir trīsdienu mācības, kas norauj darba piektdienas – tur arī darba devējs. Protams, ka pusatvaļinājumi nebūtu problēma, ja tik ne tāds sīkums kā sievas un bērni. Kā tev liekas, pie kuras mācību reizes parādītos protests no sievas un izvēle par labu ar sīkajiem aizbraukt zaļumos, nevis ar večiem uz mežu? Ne jau visiem ZS ir vienīgā lieta dzīvē. Negribas teikt hobijs, bet laikam savādāk nevar. Ko tādiem darīt? Stāties ārā? Kur tad paliek labāk pusapmācīts vai daļēji apmācīts?
                Man liekas, ka kamēr ZS nebūs prestiža lieta un sabiedrībā valdīs uzskats, ka tur veči sanāk kopā uzcept desas, iemest un parunāt par dzīvi nekas radikāli nemainīsies apmeklējumā, jo cilvēki ar tādu domu arī tur būs sastājušies. Otra lieta ir mūžīgā vadības diršana un debesmanā solīšana. Tie, kas iestājas ar domu kapāt, ātri aplaužas, jo solītsolabetnedeva, kā rezultātā viedoklis par ZS ir sačakarēts un motivācija nokrīt.

                • Par sievām un bērniem visiem ir skaidrs. Un tā ir tā ZS specifika ko NBS vadība negrib ne par ko atzīt. Ka zs ziedo savu brīvo laiku atraujot no ģimenes cik nu kurš var, un tas savukārt nekad neļaus viņam sasniegt karavīra prasmes PD līmenī, bet OMD līmenī 10-15 gadu laikā jau cienījamā vecumā, tādēļ nedrīkst būvēt visu aizsardzību uz ZS pleciem, ir PD kā regulārā karaspēka niša un ir OMD kā mob.rezerves kaltuves niša.

                  • Tieši tā. Paklausoties, ko runā mācībās tie, kas varētu tikt ieskaitīti šķirā “kapārāji” secinājums ir, ka viņiem reti kad kāds no vadības pasaka paldies, ka viņi vispār cenšas. Štābs nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, ko nozīmē civilajam atraut sev 10 vai vairāk nedēļas nogales gadā un ka tie cilvēki nodrošina viņiem darbu. Un katrā runā tie nolemtības vārdi, kā zemessargs savā blogā rakstīja, un solījumi ir pieriebušies.
                    PD, OMD veidīgais un ZS tiem, kas pēc OMD/PD grib turpināt uzlabot/nezaudēt iemaņas.
                    Vienīgā atbilde, kas nāk prātā uzdodot jautājumu: “Ko es varu darīt, lai uzlabotu LV aizsardzības spējas”? ir stāstit saviem paziņām par OMD veidīga pasākuma nepieciešamību.

                    • arī zemessargs

                      Stāstīt paziņām par nepieciešamību, prasīt no viņiem spiest uz politiķiem, parakstīties par iniciatīvu manabalss.lv, sarīkot publisko diskusiju par šo jautājumu un izklāstīt argumentus.

                    • manabalss.lv parakstīties zem Puķītes mistrojuma?

                    • Old Prussian

                      Pilnīgi piekrītu Sitra dvēseles kliedzienam!
                      Esmu secinājis no savām diskusijām un neformālām sarunām (plānotām/neplānotām) par šo tēmu, ka lielākā pretestība OMD/PMD nāk no pirmspensijas vecuma dāmām, kurām jau ir kāds mazdēls vai mazmeita.
                      Zinātnisku pamatojumu nezinu. 🙂

                    • Visticamāk iemesls ir sarkanarmijā sabijis dēls, kas dabūja atraut tēvišķību. Atzīšos, ka brīdī, kad man tuvojās mans OMD laiks brīvajā LV es plānoju stāties augstskolā, lai nebūtu tur jāiet, jo tēvam bija slikta pieredze savā laikā. Manā skatījumā cilvēki gados neredz un negrib redzēt atšķirību starp tad un tagad.

                    • arī zemessargs

                      Puķīti neparakstīju, vajadzētu mums kārtīgāk iniciatīvu noformulēt.

                    • arī zemessargs

                      “Esmu secinājis no savām diskusijām un neformālām sarunām (plānotām/neplānotām) par šo tēmu, ka lielākā pretestība OMD/PMD nāk no pirmspensijas vecuma dāmām, kurām jau ir kāds mazdēls vai mazmeita.
                      Zinātnisku pamatojumu nezinu.”
                      Pirmspensijas un agrīnās pensijas dāmas ir aktīvākais balsojošais elektorāts!
                      Pēc maniem novērojumiem visvairāk pret ir vai nu jaunieši, kuriem būs jādien, vai nu viņu mammas, tēti, draudzenes, daļai no kuriem ir priekšstats par OMD ir no attiecīgā nosaukuma krievu komēdijas.

                • Tie,kuri pirmajos gados nespēj savākt vismaz 20 diens, labàk stàties àrà, jo , ja viņš iepriekš nekur nav dienējis, viņš ir pilnīgs zābaks, kuru tāpat jāapmàca no nulles. Bet ja izstàsies, netērētu lieki valsts resursus.

                • Diezgan labi salikās kopā.
                  No http://tevi.lv/lv/petnieki-atklaj-teva-lomas-aizkulises-latvija/
                  “Vispirms manējo un tad – katrs savējo!” – tā varētu raksturot darbu sadalījumu ģimenēs, jo tēvi aizvien vairāk palīdz un atbalsta mātes stereotipiskajos sieviešu mājas darbos un bērnu aprūpē, tomēr vīriešu atbildībā esošie pienākumi tā arī paliek vīriešu atbildība. Tas ir tikai viens no secinājumiem pētījumā, ko piecu mēnešu laikā veica sociālantropologi Klāvs Sedlenieks un Kristīne Rolle, intervējot tēvus, mātes un darba devējus, kā arī analizējot normatīvos aktus.

                  Faktiski, no tā, vai dienestu ZS definē kā vīrieša [morālu] pienākumu vai kā neobligātu izvēli, daudz kas ir atkarīgs. Ja tas nav pienākums, tad tas ir hobijs. Ja Tu nodarbojies ar hobiju tad, kad ir jāveltī laiks ģimenei vai jādara saimniecības darbi, Tu esi loderis. Šobrīd sistēma ir konstruēta tā, ka mēs esam loderi. Tagad arī čīkstuļi, jo mums nepatīk samērcēt kājas.

                  Man liekas, šī ir viena no pamata kļūdām, kāpēc Zemessardze šobrīd nestrādā kā vajadzētu. Tāpēc es nesaskatu uzlabojumu, ja samazinātu cilvēku skaitu, bet tie būtu 100% piļītāji. Tas prestižu nepalielinās, un viņi nonāks pie šīs pašas problēmas.
                  Šobrīd nevaru precīzāk noformulēt, bet jūs mani sapratāt.

                  • Sapratām, sapratām. Visiem ZS kandidātiem un aicinātājiem stāties ZS jābūt skaidrs, ka kārtīgs (!) dienests ZS ir ziedošanās, kuru jāsaskaņo ar ģimenes locekļiem. Tāpat jābūt skaidrībai, ka ar formālu “sastāvēšanu rindās” patriots negribot nodara lielāku ļaunumu gan ZS biedriem, gan ZS organizācijai, gan valstij, nekā tad, ja vispār nebūtu stājies.

                    • nē, es gribēju teikt, ka tai ir jābūt normai. Kā Šveicē vai Izraēlā

                    • Šveicē – tradīcijas, Izraēlā – izdzīvošanas instinkts, šeit ne viens ne otrs 🙂 Šobrīd nosacītos uzplečos LV ir mazāk par 1% no iedzīvotājiem, pārējiem 99% valstij tagad atkārtoti un ar lielām mokām būs jāieskaidro ka tomēr ir pienākums aizstāvēt. Nevienai valstij neieteiktu atcelt OMD, ja nav pārliecības ka to nesavajadzēsies tuvāko 100 gadu laikā.

                    • Pašlaik cik esmu apkārt par OMD tādā vai citā formā runājis, daļa atbalsta, bet liela daļa ir pret ar argumentu “Kāpēc man tā zagļu banda būtu jāaizstāv? Valsts izzagta, vissirslikti.lv. Ja sāksies sūdi aizmukšu”.
                      Vēlme aizstāvēt valsti šķiet ir spēcīgi saistīta ar labklājības līmeni. Tāpat, kā, piemēram, hokejā. Dinamo iet labi, visi baigie fani. Dinamo pagrūž jau kuro spēli pēc kārtas un paliek tikai daži.

                    • Viss ir relatīvs. Arī labklājība. Šobrīd dzīvojam labāk kā LPSR tas noteikti, bet kā varētu būt, lai aizbrauc ceļojumā uz Bulgāriju, Rumāniju, Gruziju, Balkāniem utt. un salīdzina.
                      Aizbēgt lielākai daļai neizdosies tīri fiziski (par to ir jārunā), izpratni no okupantiem arī nesagaidīs, tātad, ja vēlas izdzīvot būs jācīnās šeit, tas būtu pareizi un tālredzīgi, vai savlaicīgi jāpieņem kādas citas valsts pilsonību, tas būtu godīgi.

                    • Tieši tā, neskaitot pilsonisko domāšanu un atbildību, visiem šitiem “es aizmukšu” mantras skaitītājiem pietrūkst tāda lieta, kā tālredzīga, loģiska domāšana, jo aizmukt fiziski nebūs iespējams, pie tam, tie, kam izdosies aizmukt, būs tādā pašā statusā, kā bēgļi Latvijā, neviens baltajam bēglim Vācijā negrūdīs dzīvokļus un pabalstus pakaļā, tā ir melno bēglīšu prerogatīva, pie tam, bēgļu skaits būs tik milzīgs, ka nebūs nemaz iespēju ne izmitināt, ne normāli apgādāt, ne jau Jānis un Līga muks ar savu līzingā ņemto 2004.gada bembi, arī kaimiņu Mindaugas ar Laimu varētu izdomāt mukt, tāpat kā ziemeļu kaimiņš Slaviks ar Mari.

                    • arī zemessargs

                      Par zagļu bandu pretī jāuzdod vienkāršs jautājums – pats kādreiz esi politiskai partijai ziedojis? Nē. Nu tad ko brīnies, ka uzvarēja tie, kuriem zagļi ziedo?

                    • Grūti ko iebilst 🙂

                    • Tu tikko uzskaitīji sarakstu ar lietām, ko es parasti šādiem cilvēkiem atbildu. Lielākā daļa paliek domīgi. Es nezinu vai domas maina, bet vismaz dabū vielu pārdomām.

                    • arī zemessargs

                      Bieži šie cilvēki kaut ko loģiski saprot, bet vajag taču kādu attaisnojumu savai rīcībai. Jo rīkoties vajadzīga griba un drosme, bet viņi pieraduši peldēt pa straumi (vieglāko ceļu).

                  • Tā pienākumu sadalīšanas lieta ir liela problēma, kas ienāk ģimenēs pateicoties feminisma ačgārnajām idejām un tam, ka sievietes arvien vairāk izvēlas būt, atvainojos, tupas karjeristes, nevis mātes, pavarda sargātājas. Es nesaku, ka sievietei jāsēž mājās, bet izvēle vai nu ģimene vai karjera, ir kropla un jau pamatos nepareiza, cilvēce šāi aizies bojā, vienām izvēloties karjeru, otriem ļaujot sevi nostādīt tādu kā vīrieša izstrādājumu lomā un uzņemoties sieviešu pienākumus ģimenē.

            • arī zemessargs

              Vai kāds zina kādas priekšrocības NG ir ASV?
              Vai kāds zina kā ir Igaunijā un Lietuvā?

              • par NG šeit https://www.nationalguard.com/benefits
                Rēķinot ar NG kalkulātoru par 39 dienām gadā es kā O-3 saņemtu minimums 250 USD dienā. Ja tiktu iesaistīts uz pilnu mēnesi tad 5000+ USD mēnesī.

                • arī zemessargs

                  Vidējā alga ASV 2015. gadā bija 44,510, tātad 3709 mēnesī, jeb 176 dienā. Pieņemsim, ka O-3 saņem vairāk nekā vidēji un vidējais NG saņem tikpat cik vidējā alga. Latvijā vidējā alga mēnesī ap 850, jeb 40 dienā. Es pat nezinu cik vidējam ZS šobrīd kompensācijās maksā par dienu. Man kau ko maksā, bet neesmu rēķinājis cik sanāk dienā.
                  Skatāmies, kas vēl NG ir:
                  1. Veselības apdrošināšana pašam un ģimenei.
                  2. Pensija pēc 20 gadu dienesta.
                  3. Kredīts mājokļa iegādei.
                  4. Atbalsts izglītības iegūšanai.
                  Man šobrīd labākais šķiet atbalsts izglītības iegūšanai, ja mums ir amati ZS, kur nepieciešama specifiska izglītības, tad ZS var piešķirt studiju studējošā kredītu ZS vajadzīgām specialitātēm: auto atslēdzniekiem, mediķiem, elektronikas, sakaru, datoru speciālistiem utt. Tad papildus izglītības iespējas pašas ZS ietvaros, piem. C un D autovadītāju kategoriju ieguve.
                  Nākošais ir kredīts mājokļa iegādei. Šeit ir svarīgs moments gan lojalitātes veicināšanai, gan ilgtermiņa saistībām.
                  Veselības apdrošināšana varētu būt.
                  Par pensiju domāju drīzāk ZS būtu jāmaksā arī sociālais nodoklis, lai no šīs summas kaut kas aiziet arī pensijai ar iespēju daļu pensijas sākt saņemt jau pēc 20 dienesta gadiem.
                  Ko pārējie domā. Vai ar šiem bonusiem varēs dabūt uz ZS cilvēkus, kuri būs gatavi piedalīties 60 dienas gadā līdzīgi kā ASV NG?

                  • Tā vidējā alga diez ko nepriecē, jo assignment var būt uz 1 vai 3 mēnešiem, pēc tam atkal meklē darbu. Vai arī ņem darbā bezalgas.

                    • arī zemessargs

                      Vai NG ir kādas kompensācijas darba devējiem?

                    • Viena tante teica līmenī (cilvēki, kas ar NG aprunājušies kopīgu mācību laikā) NG tiekot saglabātas darba vietas uz dienesta laiku, jo darba devējam esot lielas nodokļu atlaides, ja darbinieks dien NG. Oficiālu info pavirši meklējot nekur neatrodu.

        • arī zemessargs

          Nesaku, ka vajag visu mūžu to darīt. Cik man zināms ASV NG bija 3 gadu līgums.

      • “Tā vismaz mēs ieraudzīsim reālo situāciju.” Kas izpaudīsies kā milzīga atbalsta rota. Lielumā apmēram 50% no btn personālsastāva 🙂

        Naudas lietas manuprāt motivē nākt ļoti maz. Kad krīzes laikā nogrieza un pēcāk atkal atjaunoja samaksu tas apmeklējumu būtiski nepalielināja.
        Drīzāk jauni loriņi un interesantas mācības ir tas, kas motivē.

        • Ja tā tad DUIK maksāšana tiem, kuri nenāk par tām reizēm kad viņi tomēr atnāk ir tīrā izšķērdība, jo no svara ir rezultāts, nevis atrādīšanās, kas ir pat kaitīgāka par godīgu izstāšanos. Tad jāiet tālāk, par ierašanos uz sapulci viena DUIK, par taktiskām mācībām lielāka. Tā var aizkalkulēties ļoti tālu un lai nesajuktu prātā nepieciešams konstatēt, ka problēmu atrisina pietiekams OMD un PD, kur šādas kalkulācijas nav nepieciešamas bet rezultāts izmērāms. ZS tad var būt tik liela cik ir gribētāju aktīvi nodarboties + vajadzīgais daudzums vezumnieku (arī tie ir nepieciešami).

          • Es pieceļos kājās un aplaudēju, kā par daudziem VB secinājumiem. Tikai no tā nav jēga, jo Leonīdu un citus zvērus tas neinteresē. Kā mēs zinām visus interesē kvantitāte, lai labi izskatās. Šis laikam būtu identiski EE?
            Drīzāk tad tiešām minimālais skaits, no kura sāk maksāt. Neesi vismaz 10 dienas, dabū pigu. Esi, saņem smuku ciparu vienā reizē.

            Par sapulcēm par laimi DUIK nemaksā.

            • Ja sapulci varētu izstiept vismaz 8h garumā, tad nāktos maksāt.

              • Kā mums mācībās viens instruktors teica, ka lai nu ko, bet gudri un daudz irst zemessargi mākot viss augstākajā līmenī.

                • Tas tādēļ ka ZS gruntu vidējais izglītības līmenis ir augstāks kā PD, kur var iestāties ar pamatskolas izglītību. Turklāt priekiem par studentu aktīvo stāšanos ļidzi nāk mieles kas saistītas ar to mutīgumu un soc.tīklu lietošanas prasmi. Kokam divi gali, gribi klusus un paklausīgus karavīrus – iesauc uzreiz pēc vidusskolas uz 2 gadiem un apstrādā, gribi brīvdomātājus – aicini korporantus stāties ZS.

                  • Nu, ja gribi klusus un paklausīgus, atņem viedtālruņus, citādi nav starpība, vai studens vai vidusskolas absolvents, bildēt un dalīties visiem patīk, arī pačīkstēt.

                • Un taisnība vien ir – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo ZS var to atļauties, pie tam cilvēku dažādās profesijas, dzīves pieredze ārpus dienesta ZS ir ļoti interesantas lietas, tā ka, cilvēkiem ir par ko pastāstīt ij iz dzīves, ij iz ZS sadzīves 😀 !

        • arī zemessargs

          Jā, kaut vai 70% no personālsastāva. Tad vismaz zināsim, ka no bataljona kaujspējīgi ir 30%, pārējos var nolikt sargāt pagastmāju.

    • Nez, šogad jau desmit dienas izietas… Un ne jau man vienam. Reizi mēnesi ierasties uz mācībäm tākà vajadzētu varēt, patriotisma vai salta aprēķina vārdā!

  7. Re kur komikss vesels par to, kā baltieši haubices pērk
    Varbūt kāds var izskaidrot būtību?

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/petiijumi-komiksos/arpus-etera/lsm-komikss-ka-latviesi-igauni-un-lietuviesi-ieperk-pasgajejhaubices.a227805/

  8. Tiem, kas te cepās par to, ka ZS nepietiek ar brīvdienām un personīgajiem atvaļinājumiem, lai nosegtu mācību grafiku – uzskatu, ka būtu ar likumu jānosaka, ka ja zemessargs X atnāc uz mācībām 2017. gadā 14+ dienas, attiecīgi dabū 5 apmaksātas atvaļinājuma dienas darbā par katrām 7 zs mācībās nodienētajām dienām.
    Tas būtu tikai un vienīgi godīgi, jo, ja sanāk braukāt uz instruktoru kursiem, mīnmetējniekiem, sanitāriem un citiem nedēļu un ilgākiem kursiem, tad reāli cilvēks nemaz brīvdienās īsti nevar paspēt atpūsties ne viens pats, ne ar ģimeni un draugiem un visu vasaras atvaļinājumu pavada mežā/poligonā/mācību klasēs.
    Šajā lietā valstij ir jāpanāk ļoti pretī, jo tikai tā var panākt, ka uz mācībām ierodas arī tie, kas gribētu, bet aizņemtības dēļ nevar maukt nedēļām.

    • Ar donoriem līdzīga sistēma strādā. Viena diena pie atvaļinājuma, par nepilnu puslitru sulas. Cep augšā iniciatīvu, esmu gatava parakstīt un aģitēt arī citus.

    • arī zemessargs

      Un kāda kompensācijas darba devējam?

      • Darba devējam vienkārši var nederēt, ja zemessargu periodiski izrauj no darba. Piemēram, ir projekts, kas jāizdara termiņos; ja tas netiek izdarīts, tad to izdarīs konkurents, un nosmels krējumu. Kā Tu to kompensēsi? Kā vispār izrēķināsi, cik ir jākompensē (viennozīmīgi, tā , lai par to nav jāstrīdas). Ja Tu par šīm 5 dienām, kuru nepietika (un kas nobremzēja darbu visiem citiem projektā iesaistītajiem cilvēkiem) sanaksāsi 200 EUR, vai tiešām tas būs godīgi?

        T.i., es piekrītu, ka brīvdienas ir izdomātas ne par velti, bet tāpēc, ka ar tām cilvēks ir produktīvāks. Un, rukājot bez brīvdienām, zemessargs vienkārši vienā brīdī izdegs, jo tas tā bioloģiski ir. Bet arī no darba devēja perspektīvas te nekas priecīgs nespīd, un par to ir jādomā.

      • Valsts iedod papildu nodokļu atlaides vai arī valsts paredz socbudžetā/NBS budžetā ailīti, no kuras sedz ZS papildus atvaļinājumu dienas.
        Ir uzņēmumi, kas paši piešķir papildus atvaļinājumus, apmaksātus. Tā ka, ja valsts mērogā būtu gribēšana, to ātri vien sakārtotu.

    • “dabū” nedarbojas komersanta gadījumā, “valsts apmaksā pēc vidējās izpeļņas ” jau labāk, bet atkal darba devējam rodas zaudējumi dēļ iztrūkstoša darbinieka, kurš zs pienākumu pildīšanas laikā neražo pievienoto vērtību. Tad sanāk papildnodoklis biznesam, bet to bizness nemīl. Ja nokompensēt visu ko pienāktos kompensēt ZS ietvaros ekonomiskais izdevīgums no ZS izrādītos daudz zemāks kā tagad, jo pārāk viegli valdībai vienkārši saģērbt formās, iedot plinti un lepoties ar “8000”. Tad var izrādīties ka rezervi var efektīvāk gatavot OMD, bet ZS būtu kā viens no mob.rezerves gatavošanas papildveidiem, kur kompensē daudz ko, bet ne visu.

      • Uz ZS bāzes, tai skaitā jaunajiem kaprāļiem-instruktorie, varētu būvēt OMD, nebūtu jāņem “nost kaujas spējas” no PD, kā parketnieks te izsakās.

    • Darba devējiem, it sevišķi nelielajiem, papildus atvaļinājumi vai cilvēku izraušana no projektiem ir problēmātiska. To var atļauties tikai lieli uzņēmumi, kur ir kas aizstāj darbinieku, kur ir vairāki līdzīgi amati. Kā arī uzņēmuma vadībai/īpašniekiem jābūt ar attiecīgu domāšanas virzienu.

      Redz ku video par Latvijas Finiera piešķirtajām somām. Izrādās viņi darbiniekiem-zemessargiem piešķir papidus 10 dienu mācību atvaļinājumus

      • Pats jau atzīmēji, ka tas der tikai lielajiem uzņēmumiem. Manā konkrētajā situācijā (vidēja izmēra uzņēmums), nav aizvietojoša amata. Attiecīgi rūpīgi saplānoju atvaļinājumu ar mācībām uz….. ģimenes rēķina.
        Nekur nespruksim. Agrāk vai vēlāk OMD veidīgu institūtu nāksies radīt. Vienalga, kādā mērcē.
        ZS, kur dien gan pukiņi, gan strādājoši ģimenes cilvēki nekad neuzdzīs profiņu līmeni organizācijā kopumā. Šī sistēma var pavilkt tikai aizmugures dienestu + atbalsts sabiedrībai miera laikā, t.sk policejisks.
        Nevar ZS kraut virsū to, kas nav loģiski ceļams.

        • Piekrītu.

        • “nāksies radīt” – ir nepieciešami priekšnosacījumi, 1. ” ir politiskā nostādne – kausimies jebkuros apstākļos, iesaistot visus resursus ” un 2. “ir veikta regulārās armijas (tsk. MI un Agrā brībinājuma sistēmas) attīstība, kas ļauj vinnēt mobilizācijai nepieciešamo laiku”. Jo citējot Graubi “mob.rezervi nepaspēsim mobilizēt”, tur ir daļa taisnības.

          • Skaidrs, ka ir daļa taisnības, ka mobilizācija var “nepaspēties”. Bet parasti gudri cilvēki, ja redz, ka kaut kas rada draudus vai var neizdoties, aši domā, kā efektīvi novērst problēmas un ātri uzlabot situāciju. Nevis ar nevarēšanu attaisno, ka tajā virzienā neko darīt nav vērts, tāpat jau nesanāks.

            • protams sapņoju, un laukos divlitrenes arī cieņā, katrā otrajā mājā, bet ja pie mums būtu kaut nedaudz Šveice..
              Teiksim 50 k ZS, katram mājā tas pats AK4, zviedrene, un maisiņš ar patronām.
              kurš to masu diez var iekarot? labi visādi desantnieki ieņem tiltus, lidostas utt. bet viņus tak apšaus pa vienam ejot uz veikalu pēc colas..

              • arī zemessargs

                Nekas neiespējams. Latvijā 30-tajos bija 50 tūkst. Aizsargu (vēl 10 tūkst. jaunsargu un Aizsardžu), 90% no viņiem bija stroķis mājās. Uz to jāiet. Ienaidniekam jāzina, ka mobilizācija un pretestība notiks bez jebkādām pavēlēm.
                Desantnieki ieņems tiltus, lidostas un gaidīs kājnieku papildspēkus (kāds pakāl kolai skries, bet ne masveidīgi). Tad sāks organizētu iedzīvotāju filtrāciju un apvidus ķemmēšanu.

                • tak teicu, ka sapnis. Ja tāds būtu mērķis, nekas netraucētu par nozari atbildigos izdomāt stratēģīju, kā uz šo iet. Starp citu, nekas viņus arī netraucē izveidot divas kaujasspējīgas PD brigādes.
                  Secinu – mērķi ir citi.

                  • Būt inertai buferzonai, bet tas buferis tikai runās un uz papīra, fiziski bufera nav, Pleskavas divīzija tepat durvju priekšā.
                    Vai arī noliet valsti, kas nu kuram no augstajiem kungiem izdevīgāk.

          • arī zemessargs

            Izraēlā viss diezgan vienkārši, tur rezerves karavīru apmācības ir gandrīz visiem, līdz ar to darba devējam nav sevišķi ko izvēlēties. Tur cilvēku kurš nav dienējis pat diskriminē.

            • Šveicē, cik saprotu, ir stipri līdzīgi. Jādienē visiem, un pa cik tur gadiem obligāti jāapmeklē mācības. Ja izvairās, var dabūt kārtīgu sodu, kā arī var sanākt atvadīties no darba.

              • arī zemessargs

                Šveicē tagad palicis nedaudz liberālāk un var nedienēt ja maksā papildus % IIN, bet darba devēju un kolēģu attieksme pret nedienētajiem ir kritiska: 1. slims 2. kaut kādi grēki pagātnē 3. nav lojāls? ja jau pat valstij nav lojāls, tad nevar gaidīt, ka būs lojāls uzņēmumam. Somijā ir līdzīga attieksme. Tāpēc pat lielie menedžeri dien, lai savu lojalitāti pasvītrotu.
                Vēl viena lieta, kas tieši Izraēlai raksturīga, ir paralēla civilā un militārā karjera. Neliks par vadītāju cilvēku, kurš armijā nevienu nav vadījis, neliks par analītiķi tādu kurš paralēli armijā ar to pašu nenodarbojas. Rezerves karavīram, kuram ir ģenerāļa pakāpe, darbs gandrīz vienmēr atradīsies.

              • arī zemessargs

                Papētīju jautājumu.
                Šveicē rezerves karavīri (pēc OMD) vecumā no 20-32 ir frontes rezerve un katru gadu piedalās 3 ned. garajā apmācībā reizē vai dalīti (tas ir vidēji, pa specialitātēm un amatiem var atšķirties). No 32-42 viņi ir Landvers un trenējās 2 ned. ik pēc 2-3 gadiem. 43-50 viņi ir Landšturms un pa visu laiku piedalās 13 dienu nodarbībās. Pēc tam izsniedz pumpja bisi gadījumam ja nu pavisam švaki. Protams, entuziasti var trenēties vairāk un sirmākā vecumā. Šveicē šaušana ir tautas sports, šauj daudz, dikti un neuzskaita to par mācību dienām. Noliktavas un mobilizācijas sistēma iekārtota tā, ka pilno visu karotspējīgo mobilizāciju iespējams veikt 12 stundās.
                Izraēlā rezerves karavīru mācības notiek min. 30 dienas gadā līdz 55 gadu vecumam. Mobilizācijas galīgs laiks – 24 stundas, 48 stundu laikā vienībām jau jāieņem pozīcijas. Dienesta laikā tiek maksāta civilā alga (ir griesti).
                Ņemot vērā mūsu situāciju, maksimāls laiks mūsu NBS un ZS (ja nemainās to lielums) mobilizācijai būtu nosakāms – 24 stundas, 50 tūkst. rezerves karavīru – 10 dienas. Minimālais apmācības laiks frontes vienībām – 21 diena gadā. Kas mazāk – uz aizmugures vienībām. Vēl jāpadomā par plašākām nodarbībām darbdienu vakaros.

          • protams, ka nāksies, bet esmam godīgi, aizvācam ZS no priekšējām līnijām plānos un powerpointos. Tad saruna sanāk loģiska.
            Lai cien. atbildīgie, skrāpē savus 500 ļimonus un būvē armiju. Aizmugurē lietas sakārtosiem arī ar zviedrenēm, tuksnešiem un scaniām. Nekādu problēmu.
            Par ieroču, munīcijas decentralizāciju, plānu, ko darīt, kad rācijas klusē, kurš tilts, kam jānones gan vajadzētu aktivi parunāt.

            • Kkā tā. Powerpointu prezentācijas novecoja jau 2008.gadā. Daļēji atčohnijās 2014., bet tagad var prognozēt aizmigšanu līdz vieskaravīru misiju beigām.

            • Bet tad jau nāksies atzīt, ka Zemessardze nav nekāds armijas mugurkauls (kas tā arī ir un kas ir normāli, jo zemessardzes būtība ir brīvprātīgo pašaizsardzības organizācija), ka tai jāpilda klasiskās zemessardzes funkcijas, kas savukārt nozīmē, ka būs jāatzīst, ka armijas ta mums faktiski nav.

              • hmmmm, tieši tā. Un tas koplektā ar daudzu zvaigžņoto izmešanu no amatiem vai ne? 🙂

                • Tur nav tiešas korelācijas. Paskaties kur pārsvarā nogruntējušies ģenerāļi AŠ, ZS štābs – tiem nekas nedraud pat, ja armija sastāvēs no vienas rotas. Apdraudēti būtu majori puspulkveži un pulkveži, jo tiem gan var trūkt amata vietu ar attiecīgu pakāpi. Tur ir ļoti smalka lieta, jo kapteinis ar civilo izglītību ap gadiem 35-40 samērā viegli atradīs sev pielietojumu civilā dzīvē. Bet puspulkvedis 40+ uz līdzvērtīgu amatu civilā dzīvē diez vai var cerēt (lai gan ir izņēmumi), jo civilā izglītība ir, bet prakses un pieredzes tajā nav. Tādēļ šis slānis visvairāk cietīs un visvairāk spirināsies pretī samazināšanai, ja tulīt pat nebūs palielināšanas un jaunu amatu.

                  • cara laikā bija izlases vienība, kur karavīri bija vismaz leitnanti, un vadus komandēja pulkveži, rotas – ģenerāļi. Normāls risinājums priekš LV. Mēs esam paši inovatīvākie reģionā 🙂

                  • arī zemessargs

                    Ne jau obligāti mazināšana vajadzīga, bet atbilstoši uzdevumi. Piem. ZS bataljons paliek, tikai viņi skaidri zina, ka viņiem ir aizmugures funkcijas.
                    Igaunijā Kaitselītam pamata struktūra ir rota, jo viņi apzinās, ka vairāk par rotu viņi diez vai mācēs saliedēt un izmantot vienā gabalā.

                    • garamgajejs

                      precīzi.
                      atceros, kā 1994. gadā no ķurķa aizmuka sliktie.. Tajā naktī braucu no Valmieras uz Rīgu. Visus lielākos krustojumos bija bloķējusi ZS un čaļi čamdījās pa bagāžnieku. Es jau tiesības sāku turēt priekš pie stikla 🙂
                      Šodien līdzīgā krīzē, kas bloķētu ceļus vienlaicīgi tik lielā mērogā? Pagasta inspektoriņi, CP ??
                      2017. modeļa ZS to var teorētiski, bet kamār iztriperēsies ar savām trauksmēm, saņems šauteni un ķiveri paies kādas 6-8 stundas un arī resurss nebūs pietiekoši blīvs. Kādi 50 sliktie jau būs eiropā.. Toreiz čaļi startēja no netālās viensētas uz tuvāko krustojumu privātā žigulī, kurā iemeta kalašu.
                      Kaut kā tā..

        • arī zemessargs

          Mazās publiskās varas struktūrās tas pats. Piem. manā pašvaldībā jurists ir viens, bet bez viņa daudzas lietas apstāsies.

          • sanāk, ka no “piļītājiem” jāatskaita ne tikai vājie, resnie un tie, kas nenāk uz mācībām, bet arī tie, kas civilā dzīvē ir grūti aizstājami.
            Protams, sāksies sūdi saskries visi, bet uz mācībām nākšana bēdīga = kopējais līmenis žēlīgs. Nu nesanāk šādā veidā specvienība (c)

            • arī zemessargs

              Tieši tā. Jau šeit minēju savu kaimiņu, kuram ir mazā ēstuve. Viņš tur ir cilvēks orķestris-vadītājs, sagādnieks, apkopējs, santehniķis, grāmatvedis. Izņem viņu uz brīdi laukā un viss bizness sabruks, jo kur Tu viņa vietā dabūsi cilvēku par visai pieticīgu samaksu? Pie tam darbu zaudēs uzreiz arī viņa sieva, kura šai pašā bodē ir pārdevēja un vēl trīs cilvēki.

              • Jā, bet tad viņam ir jārēķinās ar darbības pārtraukumiem. Viņš var saslimt, var būt, piemēram, elektrības vai ūdens padeves pārtraukumi, utt. Ja to nevar nosegt ar rezerves cilvēkiem, tad to jāvar nosegt ar uzkrājumu.

                Protams, ja viņš vienu nedēļu strādās, otru – nestrādās, un tā visu laiku, tad tiešām no viņa aizies gan klienti, gan piegādātāji.

                • cilvēks, pie jēdzigas veselības slimo krietni retāk, kā vajadzētu būt ZS mācībām 🙂 + arī pie rudens saaukstēšanās, var veikt pārskaitījumus, pasūtit preces utt. no mājām.

                • arī zemessargs

                  Ilgāk par dažām dienām viņš nevar atļauties slimot. Ūdens un elektrības pārtraukumi Latvijā reti gadās.
                  Es par to, ka viņš ilgstoši (ilgāk par dažām dienām) nevar būt ārpus aprites, jo tad sāksies uzņēmumam problēmas. Piem. divas nedēļas viņš vasarā viņš atļauties nevar.

                  • Lai apmāca sievu un tur telefonu ieslēgtu, mums vienās nopietnās mācībās čalim(vidējs uzņēmums) zvanīja un šim bija jāatbild, instruktors tik nobrīnījās un apjautājās, vai viss OK, tā ka, sarunāt arī var, ja grib.
                    Cita lieta, ja sieva māksliniece pēc dabas, tad tādai labāk uzņēmuma vadīšanas un sagādes lietas neuzticēt 😀 !

      • Jā, ir uzņēmumi, kuri to var atļauties bez problēmām jau tagad un paši, bet vienmēr būs tādi, kuru vadība negribēs vai vienkārši nevarēs.
        Tas ir valstiskas domāšanas un likumdošanas jautājums, neapmierinātie būs vienmēr, visus nekad neapmierināsi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s