Industrijas dienas-2017

bildes šeit

[..] Ģenerālmajors L. Kalniņš arī uzsvēra, ka bruņotie spēki vienmēr ir atbalstījuši pētniecību, dodot iespēju izmantot Ādažu poligonu jaunu produktu izmēģināšanai. Tādējādi bruņotie spēki sekmē  augstas kvalitātes, konkurētspējīgu un eksportspējīgi produktu radīšanu. [..]

avots

vara bungas:  Ja jau zinātnieki drīkst par velti izmantot Ādažu poligonu, tad jau rezultāti neizpaliks. Mūsu korespondents (kurš ir arī zemessargs) apmeklēja pasākumu un dalās iespaidos:

“Atskats uz Aizsardzības industrijas dienām-2017

Šī gada 2. un 3. martā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika Aizsardzības industrijas dienas 2017. Pasākumā notika Latvijas un Latvijā strādājošo uzņēmumu preču un pakalpojumu demonstrācijas, prezentācijas. Aizsardzības ministrija stāstīja par tuvākajos gados plānotiem projektiem un vajadzībām. Notika diskusijas par jauninājumiem kara darbības jomā.

Aizsardzības ministrs solīja, ka vismaz 20% no aizsardzības budžeta tiks virzīti jaunam ekipējumam, bruņojumam un pētījumiem. Tiek strādāts pie valdības deklarācijā minētajiem mērķiem autonomās apgādes (ņemot vērā A2/AD un īpaši Suvalku koridora problēmu) nodrošināšanai un nacionālās industriālās bāzes izveidei.

AM valsts sekretārs Garisons runāja, ka tiks ieviesta piegādāto preču testēšana (vietā būtu jautājums kāpēc līdz šim tas netika darīts?), no ārvalstīs izvietotajiem pasūtījumiem vismaz 30% apmērā prasīs vietējo apakšuzņēmēju iesaisti.

Stradiņa Universitātes pārstāvis jautāja kad tad varētu būt granti pētījumiem. Bija vēl virkne jautājumu un norāžu uz nepilnībām no ražotājiem un pētniekiem uz ko amatpersonas kā iemeslu minēja viena vai otra normatīvā regulējuma nesakārtotību , lai gan pašiem to būtu  jāsakārto. Piemēram, joprojām nav atrisināts jautājums par ZS Zinātnieku vienības darba lauku un finansējumu. AM publiski apsolīja visīsākajā laikā atrisināt gan jautājumu par grantiem, gan par ZS zinātnieku vienību.

Interesantākie jauninājumi:

applyit.lv  tehnoloģijas automatizētai video analīzei, būtu labas automatizētai video apstrādei, kas nāk no dronu spieta, attālinātiem sensoriem. Sistēma spēj atpazīt konkrētu cilvēku sejas, vai cilvēks bruņots, vai tam mugurā ir konkrēta forma vai maskēšanas tērps, spēj atpazīt tehnikas veidus. Visu informāciju iespējams reālā laikā attēlot uz kartes.

Hidrolab.lv zemūdens bezpilota iekārtas (ROV- remote operated vehicle) un sensoru risinājumi. Uzņēmums piedāvā lidaru tehnoloģijas ostu un kuģu apsardzei, zemūdens meklēšanas darbiem. Bezpilota zemūdens peldlīdzekļiem ir iespēja virzīties pa konkrētu maršrutu, atpazīt kuģus un citus zemūdens objektus. Laba lieta ar ko darboties pret Baltijas jūras floti. Veidojam gudrās torpēdas un mīnas, kuras reaģē uz vajadzīgiem kuģiem, tai skaitā zemūdenēm, spēj iepeldēt ostā un iznīcināt kuģus jau piestātnē vai iznīcināt desanta floti.

Kurš vēlās būt tēmā, ieteicams izlasīt RAND pētījumu “Galvenās spējas un kompetences aizsardzībai”

(Key Skills and Competences for Defence) par militāro industriju un pētniecības kapacitāti. Publiski ir pieejams tikai kopsavilkums

https://www.eda.europa.eu/what-we-do/activities/activities-search/key-skills-and-competences-for-defence    

vara bungas:  Mani mazliet mulsina plāni par jaunu KIAS  (karavīra individuļās aizsardzības sistēmas) izstrādi, kamēr “vecā” KIAS nav slikta, zinātniski pamatota, pašmāju speciālistu izstrādāta  un faktiski pavisam nesen  ieviesta. Tas, ka izpildījums atpaliek no ieceres,  nav projektētāju vaina. Iespējams tā ir vēlme “apgūt” finansējumu jomā, kurā jau ir iestrādes un speciālisti. Ceru kāds no RTU paskaidros.

Advertisements

6 responses to “Industrijas dienas-2017

  1. Katram tomēr būtu jānodarbojas ar savām lietām, Aizsardzības ministrijai jāgatavojas karam, Ekonomikas ministrijai ar ekonomikas attīstīšanu.
    “no ārvalstīs izvietotajiem pasūtījumiem vismaz 30% apmērā prasīs vietējo apakšuzņēmēju iesaisti”. Tātad neiepirksim pretgaisa aizsardzības sistēmas, pirms kāds Latvijā nesāks ražot raķešu dzinējus vai elektroniku vai raķetes vadības programmatūru (katrs aptuveni 1/3 no kopējās sistēmas cenas)?
    Jebkura šāda lokalizācija izskatās politiski pareizi, bet sadārdzina pirkumu. Labāk pirkt pa tiešo no labākā/lētākā piegādātāja. Ietaupītos 30 miljonus var izlietot lai atjaunotu obligāto dienestu.

    • arī zemessargs

      Kompensācijas darījumi ir normāla Pasaules prakse aizsardzības nozares pasūtījumos.

      • Arī Skandināvijā, Vācijā u.c. normālās valstīs? Politiķiem tiešām ir normāli grozīties kameru priekšā stāstot visādus pekstiņus. Reālajā pasaulē, ja Latvijā būtu izdevīgāk ko ražot, tad ražos. Piemēram, zinu ka progrmēšanas uzņēmums dabūja drošības sertifikātu, lai varētu piegādāt ASV militāristiem.
        Un ja nebūs izdevīgi, tad jebkuras papildus izmaksas ko nes ‘kompensācijas darījums’ ieliek cenā, plus vēl pa virsu 40% uzcenojumu.

  2. Nevarēju paiet garām diskusijai par kompensācijas (offset) darījumiem : ). Kā jebkuram iepirkumu politikas instrumentam offset darījumu pielietošanas izdevīgums nav viennozīmīgs, pastāv trūkumi un priekšrocības.
    Piedāvāju nedaudz ieskatīties teorijā:
    Kompensācijas darījumu lietošanas prakse dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Pastāv trīs Eiropas dalībvalstu kompensācijas darījumu normatīvā regulējuma veidi atkarībā no likumdošanas bāzes. Pirmkārt, kompensācijas darījumi bez atsevišķā regulējuma, kad iepriekš minēto darījumu lietošanu neregulē speciālie normatīvie akti (Somija, Lielbritānija, Luksemburga u. c.). Otrkārt, kompensācijas darījumu lietošanu daļēji regulē atsevišķas direktīvas un ministriju iekšējie normatīvie dokumenti (Igaunija, Itālija, Holande u. c.). Treškārt, kompensācijas darījumu lietošanu regulē likumi un noteikumi, kuri ir apstiprināti ar valdības lēmumu (Lietuva, Bulgārija, Grieķija u.c.).
    Vairāki lielākie Eiropas aizsardzības industrijas uzņēmumi koncentrējas Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Pirmās divas valstis nepiemēro kompensācijas darījumu politiku, bet Lielbritānijas kompensācijas darījumi jeb industriālās līdzdalības politika pārsvarā koncentrējas uz Ziemeļamerikas piegādātājiem.
    Saskaņā ar Eiropas aizsardzības aģentūras pētījumu pastāv vēl divas valstu grupas ar pietiekami attīstītu militāro rūpniecību, un tās bieži izmanto kompensācijas darījumus aizsardzības iepirkumu procesā. Pirmā grupa (Itālija, Zviedrija un Holande) vairāk paļaujas uz netiešajiem kompensācijas darījumiem [nav saistīti ar iepirkumu priekšmetu, bet attiecas uz militāro sektoru], lai nodrošinātu vairākas iespējas militārās rūpniecības attīstībai. Otrai grupai (Spānija, Portugāle, Grieķija un Polija) ir raksturīgs tiešo kompensācijas darījumu [ir cieši saistīti ar iepirkuma priekšmetu: apmācība, dažādu komplektējošo elementu ražošana vai ražošana pēc licences] pārsvars aizsardzības iepirkumu politikā. Pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis dod priekšroku netiešajiem civilajiem kompensācijas darījumiem [kompensācijas nav saistītas ar iepirkumu priekšmetu vai militāro sektoru], papildus izmantojot arī pārējos kompensāciju darījumu veidus.
    Dažādos pētījumos informācija par kompensācijas darījumu trūkumiem un priekšrocībām ir pretrunīga. Teorētiskajos pētījumos uzsvars tiek likts pārsvarā uz šo darījumu negatīvo ietekmi, bet daudzi praktiķi izceļ kompensāciju darījumu priekšrocības ar nosacījumu, ka importētāji šajā jomā izmantos pārdomātu politiku.
    Lietojot kompensācijas darījumus savā iepirkumu politikā, militāro preču importētāji cenšas samazināt importējamo preču cenu, kā arī gūt nefinansiālo labumu no sadarbības ar eksportētāju (militārās rūpniecības attīstība, vietējo ražotāju konkurētspējas paaugstināšana, jaunās tehnoloģijas iegūšana utt.).
    Savukārt eksportētāji mēģina paaugstināt savu peļņu, iegūt jaunus uzticīgus partnerus, panākt militārā ekipējuma standartizāciju ar sabiedrotiem, paplašināt savas preces noieta tirgu un samazināt tirdzniecības barjeras.
    Neskatoties uz kompensācijas darījumu trūkumiem, to turpina izmantot daudzās pasaules valstīs. Tirklāt šo darījumu izmantošana aizsardzības iepirkumos netika aizliegta, kā arī nav precīzu pētījumu, kas pierāda šīs prakses negatīvo ietekmi uz militāro preču starptautisko tirdzniecību.
    Ņemot vērā dažādos teorētiskos avotos esošo informāciju, var definēt kompensāciju darījumu priekšrocības un trūkumus no importētāja un eksportētāja puses. Importētāja galvenās priekšrocības kompensācijas darījumu izmantošanā ir šādas: 1) jauno militāro tehnoloģiju ieguve, kas palīdz attīstīt vietējo militāro rūpniecību; 2) kompensācijas darījumos tiek piesaistītas tiešās ārvalstu investīcijas importētāja uzņēmumos; 3) importētāja uzņēmumu iespēja iziet starptautiskajā tirgū, un iekļauties eksportētāja uzņēmuma piegādes ķēdēs; 4) jaunu darbavietu izveide, attīstoties importētāja militārajai rūpniecībai; 5) kompensācijas darījumu politikas lietošana dod iespēju importētāja valdībai attaisnot savus aizsardzības iepirkumus no ārvalstu piegādātājiem.
    Savukārt importētāja galvenie kompensācijas darījumu trūkumi ir šādi: 1) daudzos gadījumos kompensācijas darījumu ietekmē preces cena kļūst dārgāka; 2) ņemot vērā kompensācijas darījumu lietošanas sarežģītību, palielinās korupcijas risks, kā arī samazinās darījumu kontroles un audita iespējas; 3) jauno tehnoloģiju nodošana un investīcijas var būt neefektīvas, ja importētājam nav labi attīstītas militārās rūpniecības; 4) lai nākotnē nepasliktinātu savu konkurētspēju, eksportētājs var nodot importētajam lietotas tehnoloģijas, kuras var novecot jau pēc 2−3 gadiem.
    No pretējas puses eksportētājam ir šādas priekšrocības kompensācijas darījumu lietošanas gadījumā: 1) tiek paplašināts produkcijas noieta tirgus; 2) piedāvājot kompensācijas, eksportētājs paaugstina savu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem aizsardzības iepirkuma pretendentiem; 3) eksportētājs palielina savas izredzes ilgtermiņā sadarboties ar importētāju; 4) ar kompensāciju palīdzību eksportētājs samazina barjeras, ieejot importētāja tirgū .
    Tajā pašā laikā no eksportētāja viedokļa kompensācijas darījumu trūkumi ir šādi: 1) eksportētāja vietējo apakšuzņēmēju peļņas zaudējums, iekļaujot eksportētāja piegādes ķēdē importētāja uzņēmumus; 2) jaunākās tehnoloģijas nodošanas apdraudējums eksportētāja konkurētspējai un drošībai; 3) eksportētāja peļņas zaudējums un produkcijas kvalitātes samazinājums, piesaistot papildu resursus kompensāciju īstenošanai.
    Neskatoties uz kompensācijas darījumu trūkumiem, to turpina izmantot daudzās pasaules valstīs.
    Pašlaik Offset politika netiek bieži pieminēta Eiropas Parlamenta gaiteņos, kā arī European Defence Agency mājas lapā vairs nevar atrast dalībvalstu offset politikas pieeju apkopojumu. Vēl pirms pieciem-septiņiem gadiem, kad tika apstiprināta Eiropas Militāro Iepirkumu Direktīva (Directive 2009/81/EC) gāja dedzīgas runas par offset aizliegšanu. Tagad ir baigais klusums
    Noderīgas atsauces (dažus var iegooglēt):
    1. Brauer J., Dunne P. Arms Trade Offsets: What do We Know? Working paper. 2009
    2. Brauer J., Dunne P. Arms Trade Offsets and Development. Working paper. 2005
    3. Brauer J., Dunne P. Arms Trade and Economic Development: Theory, Policy, and Cases in Arms Trade. London and New York: Routledge, 2004
    4. U.S. Department of Commerce Bureau of Industry and Security: Offsets in Defense Trade Study.
    5. Lifshitz Y. The Economics of Producing Defense: Illustrated by the Israeli Case. Kluwer Academic Publishers, 2003,
    6. Ianakiev G. How do Offset Policies Affect the International Division of Labour? The Case of the Defence Industry. Working paper.
    7. Eriksson E. A. Study on the effects of offsets on the Development of a European Defence Industry and Market. European Defence Agency, 2007
    8. Babaie Zakliki M. A. Offset Policy: An Advanced Countertrade Practice. Iranian Economic Review, 2004
    9. https://en.wikipedia.org/wiki/Offset_agreement

    Vēl ir vietne http://carecon.org.uk/DPs/ , kur var atrast ar aizsardzības ekonomiku saistītus rakstus līdz 2011.gadam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s