Room #2212

video sākums no 11.minūtes

ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas taktiskā gaisa un sauszemes spēku apakškomiteja (apmēram atbilst mūsu Saeimas apakškomisijai) ir nopietna auditorija, kas uzklausa tikai labākos ekspertus, kas nerunā muļķības, bet, ja runā, tad  dara to ļoti piesardzīgi.

1. martā senatori uzklausīja trīs ekspertus:

David Shlapak (RAND)

Timothy Bonds (RAND)

Andrew Hunter (Center for Strategic and International Studies)

par US sauszemes spēku spējām Austrumeiropā un to pietiekamību Baltijas aizsardzībai. Izskanēja secinājumi, kas nav sensacionāli, bet drīzāk iedvesmojoši cīņai par reformām NBS. ir vērts noklausīties visu diskusiju, es izvilku tikai, manuprāt, būtiskāko.

Deterrence would be enhanced if the three armored brigades and four other brigades of lighter forces from a number of NATO countries coupled with necessary artillery and logistics support were equipped and positioned to respond.

Visi trīs eksperti iesniedza rakstveida liecības, bet mutiski atskaņoja šādas tēzes:

 David Shlapak (RAND):

  • atkārtoja RAND tēzi par 36-60 stundām ar ko RU pietiks, lai okupēti baltiju, ja tagad netiks sperti papildus soļi  no sabiedroto puses.
  • Trīs gadu garumā RAND veicot kara izspēli (wargaming) vadījās no tā, ka par uzbrukumu ir zināms 5-10 dienas iepriekš.
  • RAND aplēses liecina, ka Baltijas  aizstāvēšanu spēj efektīvi nodrošināt trīs mehanizētās un četras vieglās kājnieku brigādes, kurām jābūt izvietotām reģionā (Centrāleiropā un Eiropas Ziemeļaustrumos). Tad tās var nodrošināt pretestību 28 dienu garumā
  • Rotācijas spēki nav pietiekams attūrēšanas elements, ņemot vērā RU armijas modernizāciju
  • “We’re still forward postured to defend the Fulda Gap”
  • Atelpas brīdis, kas sācies pēc  Berlīnes mūra krišanas, ir beidzies
  • RU galveno spēku pārvietošanās ātrums (ārpus kaujas) ir vidēji 5 jūdzes stundā (8 km/st)
  • wargaming rāda, ka RU saglabās frontes bumbvedēju un kaujas helikopteru (tuvā gaisa atbalsta) operacionālās spējas
  • Baltijā jāizvieto 3 US BCT (bingo! – VB), pašreizējais US spēku izvietojums Vācijā ir par tālu
  • wargaming parādīja ka RU nav izdevīgi uzbrukt caur BY, ja tā  iepriekš nav sagatavota (gluži kā NATO grūti aizstāvēt Baltiju, ja tā nav tam sagatavota). Uzbrūkot caur BY šī valsts  kļūs leģitīms mērķis NATO spēkiem un tad to ir jāaizstāv, kas prasa no RU resursus, jo BY neko nespēj pret NATO.  Līdz ar to pagaidām RU ir izdevīgāk operēt no savas teritorijas.
  • US Eiropai kara laikā var atvēlēt četras BCT, viena brigāde ir “izsmērēta” pa vienībai no Bulgārijas līdz Igaunijai, kas ir assurance  nevis deterrence uzdevums, 10 dienās tā atpakaļ nesavāksies. Multinacionālām bataljona kaujas grupām vispār konceptuāli nav paredzēts veidot brigādi, tās ir atvēlētas kā papildinājums nacionālajām armijām.
  • Vācijai atlikuši 200 tanki, viņi ar mokām salasīs vienu meh. brigādi 45 dienās.
  • RAND aicināja RU piedalīties wargaming un spēlēt  NATO spēkus Baltijā uzbrūkot RU spēkiem, ko vadītu NATO speciālisti. RU neatbildēja.
  • arī 7 brigādes negarantē uzvaru
  • RU maksimums spēs koncentrēt 40-50 bataljona kaujas grupas (prognoze derīga vidējā termiņā)

Timothy Bonds (RAND):

  • pat esot iepriekšnovietotam  bruņojumam karaspēka pārvietošana  prasa lielu laiku, turklāt piegādes ceļi var būt nogriezti vai traucēti
  • rotācjas uz Eiropu   “hit the ground forces hard, both the Army and the Marine Corps”, jo US vispār ir tikai 10 BCT, kamēr viena ir Eiropā, vēl viena rotē atpakaļ atpūtai, viena aktīvi  trenējas pirms rotācijas. Tātad izvietojot vienu BCT, iesaistītas ir trīs (1=3, 3=9. Bez Austrumeiropas US ir saistības Korejā un Kuveitā un lai izpildītu visas saistības US nepieciešamas 15 BCT. (reāla problēma –VB)
  • Īpaša prioritāte tuvā darbības radiusa PGA, OTRK ,  HEI artilērijas munīcija, EW
  • loģistika ! sabiedroto armijām problēmas ar savietojamību
  • RU ir īpaši advancēta kamuflāžas, maskēšanās un viltus mērķu jomā
  • Pat trīs BCT Baltijā nav apdraudējums RU, lai gan RU teiks, ka ir

Andrew Hunter (CSIS) :

  • RU reģionālā  A2/AD sistēma   ir sarežģīta, daudzlāņaina un integrēta
  • RU karaspēka modernizācija turpinās, īpaši netiešā uguns atbalsta, raķešartilērijas un artilērijas jomā
  • viena no RU priekšrocībām  ir īsāki pārapgādes ceļi
  • US armija cieš no iepriekšējās administrācijas budžeta politikas sekām
  • US armijas REC (EW) spējas ir nepietiekamas, tās jāmodernizē
  • Viss ir slikti ar  R&D
  • artilērijas un netiešā uguns atbalsta spēju iztrūkumu jākompensē “kapitalizējot sabiedroto un partneru investīcijas”
  • jāskatās kur tieši “partneri un sabiedrotie” investē apsolītos 2% no IKP, lai nauda netiktu  izniekota (bravo! –VB).
  • Jāuzlabo izpratni par RU ORBAT
  • Trīs BCT Baltijā neizskatītos  “defensive”

Paliek noturīga sajūta, ka Vašingtonā  par mūsu aizsardzību runā atklātāk un detalizētāk nekā mēs paši. Kādēļ tā?

Advertisements

55 responses to “Room #2212

  1. ”Pat trīs BCT Baltijā nav apdraudējums RU, lai gan RU teiks, ka ir”’

    krievi bļaus par ”fašistu uzbrukumu” pat ja te būs 10 NATO karavīri….

    • arī zemessargs

      NATO Latvijā un kopumā Krievijas pierobežā būtu jāizvieto Krievijai līdzvērtīgie spēki. Piem. Pleskavā ir gaisa desanta divīzija, speciālo spēku brigāde, Ostrovā ir kaujas helikopteri. Tātad Latvijā jāizvieto viena NATO gaisa desanta divīzija, viena speciālo spēku brigāde, viens helikopteru pulks. Plus tam visam PGA Patriotu piesegums, EW, pretraķešu sistēmas.
      Tad jāorganizē liela mēroga mācības, kurās piedalās kādi 50 tūkst. NATO karavīri un tiek imitēts trieciens līdz Maskavai.
      Viss simetriski 🙂 Lai Krievija uzsprāgst no dusmām. Ja Krievija vēl kaut ko palielina, tad NATO jārīkojas tāpat.

      • Nezini kā “brinkmanship” tulkojas latviski?

        • arī zemessargs

          Varētu būt “staigāšana pa naža asmeni”?

            • arī zemessargs

              No video: krievi draudēja, ka ja NATO izvietos 3 savas brigādes, tad viņi Rietumu apgabalā izveidos 3 divīzijas. Lieliski – velkam šeit 3 divīzijas, lai krievi nolauž kaklu mēģinot pretī nolikt trīs armijas 🙂
              Patika kongresmeņa Bruka piedāvājums – labākā aizsardzība ir uzbrukums! Jādod vairāk bruņojuma Baltijai un Ukrainai. Palīdzība Ukrainai jākāpina tik tālu, kamēr Krievija vairs karadarbību nespēs finansēt.

      • Kopš kura laika Krievija ir kļuvusi par sapņu valsti, kurai jālīdzinās, to atdarinot?

        • arī zemessargs

          Tāpēc, ka tā ir valoda kuru viņi saprot. Mēģinājumu sarunāt, panākt mieru vai kompromisu viņi uzskata par vājumu, vājumu – par atļauju rīkoties. Ja savādāk nesaprot, tad neesmu vainīgs.

      • Tu nu gan esi pajoliņš.
        Sapratu, ka esi no NA.. Nu….. apmēram tā es par viņiem arī domāju.

        • arī zemessargs

          Es esmu no NA.
          Tātad Rietumberlīni vai Dienvidkoreju Rietumiem vajadzēja PSRSam atdot? Un ļaut Kubu piebāzt ar kodolraķetēm?

        • atļaušos iebilst, ka “arī zemessargs” savā ziņā ir unikāls un lai nu kur, bet NA es daudzus tādus kā viņš nezinu. Lai gan brīžiem gribētos, lai viņi būtu aizņēmušies no “arī zemessargs” labākās īpašības.

  2. arī zemessargs

    “Paliek noturīga sajūta, ka Vašingtonā runā par mūsu aizsardzību atklātāk un detalizētāk nekā mēs paši. Kādēļ tā?”
    Tāpēc, ka pie mums uzskata, ka jārunā tieši Vašingtonā. Mēs neesam nekas, neko nevaram un neko nelemjam. Detalizēta diskusija tikai radīs sabiedrībā jautājumus un sašutumu, kas nozīmēs reitingu kritumus. Izejot no tā kāda jēga kaut ko runāt?

    • Baigi podīgi klausīties kā veči bīda turpu šurpu gucuļu brigādes, štuko tā un šitā, bet mēs tiešraidē vērojam. Varētu Latkovskis līdzīgu hīringu organizēt ar presi, black jack un lašmaizītēm, mēs tad arī virtuāli pabīdītu šurpu turpu sabiedroto vienības. Galu galā esam host nation.

      • arī zemessargs

        Par šādiem priekšlikumiem ņirdz. Pirms dažiem gadiem ņirdza pat par priekšlikumu iekšēja wargaming izskatīšanai komisijā (“zēni kariņu grib”).

  3. “Paliek noturīga sajūta, ka Vašingtonā runā par mūsu aizsardzību atklātāk un detalizētāk nekā mēs paši. Kādēļ tā?”. tāpēc, ka militarizēta 3B okupācija būs ēras beigas. ne pasaules, bet esošo uzskatu, sistēmu utt. beigas. tāds satricinājums nevienam pie varas esošam politiķim nav izdevīgs. savukārt mūsējie to zin un saprot un tamdēļ atļaujas laist luni.

  4. Izlasītais tika pastirpina to, ka visa plānošana, analīze utt., notiek mierīgā režīmā, bez steigas un satraukuma. Tas apliecina to, ka mums pēc būtības šodien un t;ulīt nekas nedraud. Protams, situācija var mainīties, bet pašlaik nav neviena objektīva fakta, kas par to liecinātu. Tāpēc arī ASV nekur nesteidzās un pie mums pēc nodokļu sistēmas reformas, iespējams, būs jāpārskata militārais budžets, jo sākotnējais ieņēmumu apmērs budžetā var samazināties.

    • Interesanti secinājumi, ņemot vērā ka kungi 101 reizi uzsvēra “prepositioning” nozīmi, kā arī to ka US ir spēku deficīts. Tieši šodien un līdz kanādiešu iebraukšanai draudu līmenis ir augstāks, pēc deploymenta tas samazināsies un mūsu ērgļi iemigs līdz laikam, kad vieskaravīru misija beigsies. Vistiešākais fakts kas apliecina draudus ir strauja RU karaspēka modernizācija. Un vēl šis

      • Pati par sevi modernizācija neko nepierāda. Tas, ja kaimiņš sava vecā revolviera vietā ir iegādājies jaunu Heckler & Koch, nenozīmē to, ka viņš to izmantos pret tevi pašu. Protams, mūsdienīgāki ieroči dod priekšrocības un iespējas, bet jābūt vēl kaut kādiem faktiem, kas ļautu izdarīt secinājumu par iespējamo uzbrukumu. Es skatos uz šādiem faktiem:
        1. mūsu politiskā elite atrodas LV un nekur masveidā nav izbraukusi (zinam, kurš bēg pirmais);
        2. nav izsludināta ārkārtas trauksme un viss tiešām notiek ierastā režīmā;
        3. Krievijai vēl ir cerības uzlabot attiecības ar “Rietumiem”, līdz ar to nekāda veida militāra agresija tuvākā gada laikā nenotiks, papildus tam arī Krievijā korupmētajai varai ir daudz īpašumi ārvalstīs, bērni tur tiek skoloti utt., līdz ar to jaunas sankcijas neviens nevēlas;
        4. nav ekonomiska pamata, bet karš bez iespējas iedzīvoties vai iegūt kādas preferences, notiek ļoti reti, parasti par pamatu ir kādi ekonomiskie apstākļi;
        5. Krievijas elite veiksmīgi turpina mazgāt naudu caur LV, priekš mainīt veļasmašīnas jurisdikciju un pakļūt ze RU ietekmes. 🙂

        • arī zemessargs

          1. Daļa jau sarunāja, daļa cer sarunāt, daļa domā, ka vienmēr pagūs aizbēgt.
          2. Neizsludinās arī.
          3. Nozīmīgs, bet ne izšķirošs faktors.
          4. Kāds ekonomisks pamats bija Krimā un Donbasā?
          5. Skat. 3. punktu.

        • Agris Purviņš

          Interesanti gan kāpēc Eiropā visi tā bruņojas, atjauno obligātos dienestu, palielina aizsardzības budžetus. Pat ASV un Ķīna palielina aizsardzības budžetus (vismaz par to runā)!!! Ar šo indikāciju vien pietiek, lai nopietni uztrauktos par nākotni!

  5. Cik sapratu no VB komentariem citos postos, Rus uz Baltiju uzbrukumā reāli varētu nosūtīt apmēram 300.000 karavīru?? Tad dalot uz 3, mums Latvijā būtu jātiek galā ar 100.000……tas nemaz nav tik traki un briesmīgi kā mums te AM un citi mēģina iestāstīt, uzbrucējam vienmēr ir jābut 3 pret 1 pārspēkam, tad sanāk Latvijai pietiktu ar 30.000 karavīru lai pinlvērtīgi aizstāvētos pret visu kas varētu šeit nākt.

    Ulmaņa laikā Latvijas armija varēja salasīt tuvu pie 50.000 cilvēku pie pilnas mobilizācijas……tātād viss ir izdarāms, ja ir gribēšana.

    • Nē 300k ir viss ru sauszemes karaspēks. Tam ir arī citi neatliekami uzdevumi citur. Baltijai max 70k+ ko var atvēlēt nu gdk vēl.

    • arī zemessargs

      1. Nav teikts, ka pret Baltiju sūtīs vienlaicīgi pret visām trijām. Var ņemt arī pa vienai.
      2. 3:1 ir tad, ja tie ir kaut cik līdzvērtīgi pretinieki. T.i. ja mums armija būtu līdzīga Ukrainas armijai, tad varētu tā salīdzināt. Mūsu gadījumā proporcija varētu būt apgriezta. 1 ZS bataljons varētu noturēties pret vienu mehanizēto kājnieku rotu.
      3. Ulmaņlaikā bija ap 20 tūkst. armija un 60 tūkst. aizsargu. Ne visi aizsargi derēja frontei, bet var rēķināt, ka bija 20 tūkst. regulārā armija un ap 30 tūkst. aktīvā rezerve. Tātad 50 tūkst.varēja būt uz sitiena. Kara gadījumā bija plānots iesaukt vēl aptuveni 50 tūkst., papildinot regulārās armijas divīzijas līdz pilnam štatam. Tātad kopā frontes vienībās sanāktu drusku virs 100 tūkst. vēl būtu daži desmiti tūkstošu aizsargu aizmugures apsardzei. Karam ieilgstot, paredzēja iespēju iesaukt vēl 50 tūkst. t.i. visu potenciālo mobilizācijas rezervi. Skaitlis bija pareizs, jo okupācijas armijas apmēram tik daudz arī tika iesaukti. Jāņem vērā, ka Ulmaņlaikā bija OMD un paaudze virs 40 pa lielai daļai bija izgājusi karu.

    • arī zemessargs

      90-tajos veikti aprēķini parādīja, ka 50 tūkst. ir minimāls skaitlis, lai mēs vispār varētu runāt par organizētu pretestību un frontes līniju.
      RAND rēķināja, ka, lai kādu brīdi noturētos, mums vajadzīga viena mehanizētā brigāde un 3 vieglās brigādes.

    • arī zemessargs

      Salīdzinājumam 1939. gadā Padomju armijā bija aptuveni 1,5 milj. cilvēku, bet 1940. gadā jau 3,5 milj.

      • RU tagad (miera laikā) var pavilkt ap 800 000 kontraktnieku un hvz cik OMD, bet ja notiks mobilizācija viegli savāks tos pašus 3 milj. jo nevienu dienu nav apturējusi OMD. Vēl armijai jārēķina klāt ap 180 000 iekšējo karaspēku, kas nav viscaur kaujasspējīgs, bet atsevišķas vienības gan. Līdz ar to priecāties pr 300 000 RU SzS ir pāragri un nevietā

    • Ulmaņa laikā varēja salasīt 7 kājnieku divīzijas ar 100k+ karavīriem, pārsimts haubicēm, pāris iznīcinātāju eskadriļām un divām zemūdenēm.

  6. arī zemessargs

    Kas mani tajos aprēķinos nedaudz mulsina, ir friču un franču zemas kaujas spējas. Labi, amji un briti karo pa visu Pasauli, viņiem daudz interešu. Franči ļoti minimāli Āfrikā. Bet, kāpēc pie SALĪDZINĀMĀ budžeta frančiem un vāciešiem pret krieviem ir TIK zemas kaujas spējas. Kā VB varētu šo komentēt?

    • Neviens jau nezin, kādas ir REĀLĀS Krievijas armijas kaujas spējas. Krimā ļoti ilgi viss tas pasākums gāja iztiekot bez militārām sadursmēm; Donbasā, salasot kaujasspējīgās vienības no visiem valsts nostūriem, pagrūti pret pilnīgi negatavo Ukrainas armiju; Sīrijā ar mainīgām sekmēm.
      Krievu armijā nav ekvivalentu tiem pašiem vācu Leopard2A6/Puma/Boxer vai franču Leclerc/VBCI. Varbūt pēc dažiem gadiem parādīsies, ja naudas pietiks Armatām (T-90 AM/SM nepietika), Kurganeciem utt, bet šobrīd to nav. Vācu Eurofighter aptuveni atbilst SU-34/35, un abām valstīm to skaits ir aptuveni līdzīgs. Arī frančiem ir 100+ Dassault Rafale. Krievu spējas bieži tiek pārvērtētas, bet tas labi šī brīža situācijā, gan USA, gan LV.

      • kodolieročus tad arī jāapskata. mūsu mērogam ir pilnīgi vienalga cik lilelā mērā ir pārvērtētas RU spējas, jo trends ir viennozīmīgi liecina par uzlabošanos, turklāt tikpat pārvērtētas ir daudzu citu armiju spējas. šāda retorika “kurgāniešu ta nav” der šeit un tagad un uz to nevar būvēt savas attīstības stratēģiju, bet var pieņemt kā mierinājumu.

        • Frančiem ir kodolieroči. Un aviācijas bāzes kuģis arī tāpat kā krieviem viens. Jautājums nebija par stratēģijas būvēšanu, bet naudas tērēšanu. Krievi vairāk iegulda veco lūžņu modernizācijā, lielās mācībās un ģeopolitiskās avantūrās, vācieši un franči – kompaktu, teicami apbruņotu un apmācītu bruņoto spēku uzturēšanā. Vāciešiem aizsardzības budžets ir 15 reizes mazāks nekā ASV un diezin vai ASV visas savas 10 BCT varētu mest kaujā ātrāk kā vācieši savu 1.
          Par stratēģiju būvēšanu – ļoti ceru, ka neviens to nedara, balstoties uz VB komentāru sadaļas retoriku. 🙂 Bet skaidrs, ka pretinieka spējas jānovērtē nedaudz augstāk un tādēļ arī saku, ka gan mums, gan USA šāda pieeja ir ļoti pareiza, jo tā var beidzot izsist armijai naudu. Spēcīga armija mums ir ļoti nepieciešama. Bet var iebraukt otrā grāvi – krievi redz ir tik stipri, ka tāpat jau nav jēga ieguldīt armijā, jo pretoties bejēdzīgi.

          • “pretoties bezjēdzīgi” – par šo ir jāatīsta liela diskusija. ZB klausīties cik liela RU armija… jā tas ir liela, bet velnu viņiem jārāda tik un tā pie jebkāda pārspēka. Iespējams tas ir galvenais kādēļ mēs vispār esam piedzimuši. Tomēr kopš Gruzjas kara ir pagājuši jau 9 gadi, bet aizsardzības jomā kur bijām tur esam, šadi attīstības tempi nav pieņemami un attaisnojami. Baidos piedzīvot ZS “bataljonu” štābu būvniecību kā aizsardzības prioritāti 🙂 .

      • arī zemessargs

        Nevajag pārspīlēt par AUkrainu. Krievijas regulārās daļas no bataljona uz augšu tur iesaistītas tikai epizodiski un parasti tad guva uzvaras.

      • arī zemessargs

        RANDs izteicās, ka Vācijai paies vairākas nedēļas līdz tie salasīs kaut vienu mehanizēto brigādi.

      • Tas ka Krievijas armijas spējas ir uzpūstas nevajadzētu būt baigi lielam pārstaigumam…..kā nekā, tā ir autoritāra valsts, un tās visas mēģina spodrināt savu militāro tēlu un regulāri blefo par to kaujas spējām. Tie paši Armatas un Kurganeci, nav ne jausmas vai tie aparāti būs pat uz pusi tik labi un kruti kā to stāsta krievu mēdiji

        • Neredzu iemeslu gavilēm, mūsu mērogam ir vienalga ir RU armijā 1,3, 0,7 vai 3 miljoni. Mums jāizrāda pretestība tik un tā, jebkādam pretinieka skaitam, un mūsu sabiedrotajiem prasmīgi jāizmanto kodolatturēšanas sviras, tad viss būs kārtībā.

    • nekad neesmu pētījis, bet tīri intuitīvi sķiet FR pie vainas augstas uzturēšanas izmaksas un nebūt ne maza FR iesaiste ekspedicionārās operācijās ārzemēs

      Djibouti – Les forces françaises stationnées à Djibouti (FFDj)
      French Guiana (France) – Les forces armées en Guyane (FAG)[
      French Polynesia (France) – Les forces armées en Polynésie française (FAPF)
      Gabon – Les éléments français au Gabon (EFG)[5][6]
      Ivory Coast – Les forces françaises en Côte d’Ivoire (FFCI)
      Martinique (France) – Les forces armées aux Antilles (FAA)
      New Caledonia (France) – Les forces armées en Nouvelle Calédonie (FANC)
      Réunion & Mayotte (France) – Les forces armées dans la zone Sud de l’océan Indien (FAZSOI)
      Senegal – Les éléments français au Sénégal (EFS)
      United Arab Emirates – Forces de présence aux Emirats arabes unis

      Ar DE viss ir skaidrs, viņi līdz šim atvēlēja aizsardzībai tikai ap 1% no IKP, bet 2006. un 2007. 0,25%(!)

  7. Jau jaunā triecienšautene HK 433 klāt: http://www.heckler-koch.com/en/products/military/assault-rifles/hk433/hk433/overview.html Cerams, ka mūsu AM tās iegādāsies.

  8. Bergmanis šodien Izraēlā, varbūt dažus spaikus mums sarunās…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s