Karš kā reformu katalizātors

[..] Dr. Phillip Karber the president of the Potomac Foundation, an independent policy center in Virginia, said Ukraine’s army has “substantially improved” since Moscow engineered an armed uprising in the easternmost regions of Luhansk and Donetsk in April 2014.

It was a miracle,” the expert in defense and national security told The Ukrainian Weekly in a telephone interview, noting that Kyiv was “struggling to get 10 battalions ready to fight.”

Today, three years into the Donbas war, and after 10,000 people killed, Ukraine has 22 brigades and close to 70 battalions, and has the structure to have up to 30 brigades.

Although Ukraine in spring 2014 managed to prevent Russia from carrying out the “Novorossiya construct” whereby the Kharkiv, Dnipropetrovsk, Kherson, Zaporizhia and Odesa oblasts would slip from Kyiv’s grasp, according to Dr. Karber, it could’ve settled the conflict had it “moved faster and more decisively.”

avots

vara bungas: UA armija toreiz un tagad tiešām ir brīnums, par to VB jau rakstīja 2015.gadā,  jo UA  kara sākumā konstatēja, ka no 80 000 lielas armijas  kaujas spējīgas vienības  veido tikai 1/10 daļa karavīru. Varbūt kāds domā, ka NBS regulārā karaspēkā šobrīd šī attiecība  ir krietni  labāka? Parēķiniet. PD KBr  (struktūra, ko zināmā mērā var saukt par vienīgo NBS taktisko vienību) ir ap 1500 + SUV ( ? ) tas ir kopā kādi 2000 no apmēram 5000+ PD karavīriem, tātad 1/3 daļa, pārējie neveido taktiskās vienības. It kā izskatās labāk kā UA kara sākumā, bet jāņem vērā, ka UA armija bija un ir lielā mērā līdzvērtīga pretiniekam bruņojuma ziņā, savukārt NBS ne tuvu tam.  Karbera kungs kā AM padomnieks būtu izdarījis milzīgu pakalpojumu NBS , ja   izskaidrotu to mūsu politiķiem.

Advertisements

17 responses to “Karš kā reformu katalizātors

  1. Viennozīmīgi armija, kas karo, būs vairākās reizes efektīvāka un ar mazāku birokrātiju un labāku sagatavotību, nekā armija, kas nekaro, kaut arī tā ir lielāka par karojošu armiju. Problēma ir nevis armijas efektivitātē, bet tajā, ka Ukraina nevar resursus, kas tiek tērēti militārajām vajadzībām, novirzīt uz tautsaimniecību, kas viņiem būtu vitāli nepieciešams.

    • bet ja viņi neliks nauduj armijā = pakāsīs valsti, līdzekļi pa taisno tecēs putina oligarhātam. Nav variantu.

    • UA armijas progress nav vienkārši aprakstāms ar “sliktāk-labāk”, tur bija pilnīgā dirsā un vajadzēja nobalansēt uz dzegas malas, lai nonāktu līdz puslīdz normai. Uz to visu skatoties negrībētos šādu attīstības ceļu novēlēt NBS.

    • arī zemessargs

      Ukraiņiem vajag huntu, oligarhus laternās, tad naudas pietiks gan vienam gan otram. Citādi pie varas visādi Godmaņi un Sķēles, kuriem pirmais ir pašu labklājība, nevis tautsaimniecība vai armija.

      • tur nu vienkāršas atbildes nav. Tradīcija ir vienai oligarhu grupai nomainīt iepriekšējo. Ja būs nākamā revolūcija, nomainīs vēl kādi trešie.. Un visus vieno vēlme pārdalīt kopējo piķi sev.

        • arī zemessargs

          Tur jau tā lieta, ka pie varas jānāk tiem, kuri nobīdīs no varas oligarhus. Demokrātiski īstermiņā tas nav iespējams, jo liela daļa balso par to, kurš griķus pirms vēlēšanām dala vai ko TV pasaka, bet TV pateiks to, par ko samaksās. Savukārt gaidīt nevar, reformas vajag jau vakar.

          • un recepte ir ? (t.sk priekš LV)

            • arī zemessargs

              Tradicionāli (vēsturiski) gandrīz visās valstīs darbojās sekojošā shēma: veca vara sapuvusi-revolūcija-demokrātija un haoss-diktatūra ar reformām-atgriešanās pie demokrātiskās sistēmas ar labotām kļūdām.
              Diktatūra negarantē pozitīvās reformas, bet parasti bez tā nav iztikuši. LV ar Ulmani gāja to pašu celu, tikai to no ārienes pārtrauca. Būtu 2PK Latvijai gājis garām, tad pēc Ulmaņa nāves 40-to otrajā pusē vai 50-to sākumā, sanāktu kopā valdošie un opozīcija, atjaunotu demokrātiju, ņemot vērā negatīvo pieredzi. Skat. Spānijas piemēru pēc Franko nāves.

              • Lai arī ļoti cienu “arī zemessargs”, tomēr nevaru piekrist, ka 1934.gada apvērsums LV bija nepieciešams. Ja neskaita hipertrofēto “patriotisko audzināšanu” (kam gan zināmi plusi bija “pārziemojot” okupācijas gadus)”, nekādas pozitīvās reformas 15.maija režīma izpildījumā neredzu (cita starpā Ulmaņa hunta pret valsts aizsardzības jautājumiem attiecās krietni nevērīgāk, salīdzinot ar demokr.laiku.).

                • arī zemessargs

                  Es nesaku, ka konkrēti Latvijas gadījumā nepieciešams, es saku, ka tā parasti ir noticis. Un tomēr ja nebūtu ārējās iejaukšanās, visdrīzāk atjaunotā demokrātija būt krietni labāka, jo cilvēki atcerētos kā iepriekšējās fenderis beidzās.
                  Iedomājies 2004. gadā nāk pie varas hunta – oligarhus uz Kalnciemu. 2014. vadonis mirst, no kūdras karjera izlaiž Šķēli ar Šleseru. Vai domā viņus vēlreiz pie varas laistu un vai viņi tikpat nekaunīgi zagtu, ja atcerētos ar ko tas iepriekšējo reizi beidzās?

              • Khem, Ulmanis Balodim apsolīja Satversmes atjaunošanu. Kaut kā… aizsēdējās.

  2. arī zemessargs

    Visa cilvēces un dzīves attīstība uz zemes kopumā ir nepārtraukts process ar stabilās attīstības periodiem un krīzēm. Krīžu laikā daudz kas attīstās straujāk, bet krīzes ieilgšanas arī kaitē.
    Nebūtu meteorītu/izvirdumu var būt vēl šodien dinozauri staigātu. Nebūtu Ledus laikmeta beigu un tuksnešu rašanos Auglīgā pusmēness teritorijās, tad var būt šobrīd visa cilvēce dzīvotu apmēram tāpat kā masaju ciltis.

  3. 10’000 killed – šim jāpievērš uzmanība, pat ja ne visi 10k ukraiņu armijas pusē.

  4. uzdevumi būtu jārēķina nevis pēc struktūras, bet neitralizēto pretinieka skaita. vai mūsu brigāde spēj saražot ”1000 fragus” un ja spētu, vai tas tomēr nav par maz?
    un cik vispār vajag saražot? šķiet, ka 3000 būtu minumums un ko tas prasīs mums tikpat? gada laikā tie būtu 10 cilvēki dienā- ja konflikts tik ilgs nav un ir piemēram 60 dienas- tie ir 50-60 cilvēki dienā. katru dienu ielaist pusrotu gaļasmašīnā.

    • arī zemessargs

      Es teiktu, ka mums gada laikā ir jāuztaisa pretiniekam vismaz 20 tūkst. beigtos (tātad ap 60 tūkst. ievainotos), lai zaudējumi sasniegtu nepieņemamu līmeni. Mūsu NBS zaudējumiem nevajadzētu pārsniegt 30 tūkst. beigto un 100 tūkst. ievainoto. Tas ir bez civiliedzīvotāju upuriem.

  5. VB skaitļi paņemti ļoti optimistiski. Es teiktu ka KBDE nepārsniedz 1000 karavīrus un SUV noteikti nav 500, ne vairāk kā 200. Tātad procents samazinās, bet nu jā doma pareiza.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s