Kalendāram

[..] С 28 февраля по 4 марта на базе 76-й десантно-штурмовой дивизии ВДВ РФ (Псков) состоятся совместные российско-белорусские тактические учения.[..], в мероприятии боевой подготовки примут участие подразделения воздушно-десантных войск РФ и сил специальных операций Вооруженных сил Беларуси. Основная фаза учений пройдет на территории Псковской области. [..]

avots

[..] Учение с участием тульского соединения Воздушно-десантных войск России запланировано на апрель на западе Белоруссии, сообщает департамент информации и массовых коммуникаций Минобороны России.[..]

avots

[..]”Основной задачей на 2017 год считается подготовка всех войск к совместным масштабным стратегическим учениям “Запад-2017″, которые пройдут сразу на нескольких полигонах Беларуси и России” [..]

avots

[..] Заседание Высшего Государственного Совета Союзного государства России и Беларуси готовится. Идет процесс согласования, точная дата заседания еще не определена. У Президента России Владимира Путина и Президента Беларуси Александра Лукашенко не было телефонных разговоров. В ближайшее время контакта не планируется. [..]

avots


vara bungas: Citi avoti ziņo, ka BY kontingents ieradies uz mācībām Pleskavā jau 18.februārī. No otrās ziņas izriet, ka ārvalstu atašeji tiks aicināti  uz Zapad-2017 mācībām. Acīmredzami, ka RU BY politiskās nesaskaņas vai “nesaskaņas” valsts vadītāju līmenī pagaidām nekādi nav ietekmējušas Savienotās valsts BS kopīgās kaujas apmācības procesu. Tas norāda uz to, ka RU-BY problēmas vēl nav sistēmiskas, bet  tikai kosmētiskas. No visiem tuvākā laika pasākumiem visvairāk uzmanības būtu jāpievērš nevis mācībām Pleskavā vai Brestā, bet tieši Lukašenko vizītei pie  Putina, pēc kuras būs skaidrs – notiks mācības Zapad -2017 vai nē. Ja Lukašenko neatcels šīs  mācības, tas nozīmēs, ka viņš ir saņēmis pietiekamas drošības garantijas un macības būs tikai mācības.  Lukašenko nav mēnessērdzīgs, lai bez drošības jostas kāptu uz margām.

PS vēl BY sarkanās līnijas :

” [..] if Belarus cast doubt on its union relations with Russia” by exiting from the Union state, from the Organization of the Collective Security Treaty and from Eurasian integration” or “if it systematically began to oppose Russia’s position in international structures or openly speak out against Russian foreign policy in international organizations like the UN[..]”

avots

Ja nekas no tā nerealizēsies, nekādas aneksijas nebūs, jo ir simtiem citu veidu, kā novākt Lukašenko no skatuves. Atcerēsimies, ka par iespējamo BY izstāšanos no Savienotās valsts ziņoja RU ziņu aģentūra, daļēju robežkontroli atjaunoja arī RU, kas izskatās meklē iemeslu kašķim, bet pati nav pārliecināta vai to grib.

Advertisements

22 responses to “Kalendāram

  1. arī zemessargs

    Izskatās, ka Čurkins arī bija nevēlams liecinieks…

  2. arī zemessargs

    Krievijas uzbrukuma gadījumā 39% iedzīvotāju nedarītu neko vai arī atstātu Latviju, noskaidrots pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma veiktā aptaujā.
    Lūgti atbildēt, ko darītu, ja Krievija uzbruktu Latvijai, 8% respondentu norādīja, ka stātos Zemessardzē [tuvu manai prognozei – pretotos ap 10%-AZ]. 7% respondentu atbildēja, ka Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos [interesanti kā?-AZ], savukārt 24% iedzīvotāju sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos [arī tuvu manai prognozei, ka ap 30% būs gatavi palīdzēt bez būtiska riska sev-AZ].
    14% aptaujāto atzina, ka atstātu Latviju [domāju vairāk-AZ], bet 6% darītu ko citu [sagaidītu okupantus ar puķēm?-AZ]. To, ka šādā gadījumā nedarītu neko un censtos turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim, atbildēja 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju [gaidītu kuram pieslieties-AZ].
    Analizējot Latvijas pilsoņu vīriešu atbildes, aptaujas veicēji secina, ka, gadījumā, ja Krievija uzbruktu Latvijai, 16% stātos Zemessardzē, 15% Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos, 15% sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos, 11% atstātu valsti, 6% darītu ko citu, bet 20% – nedarīto neko.
    Aptauja arī liecina, ka 55% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir tā vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, pat ja tas prasītu lielus cilvēku upurus. Šādam viedoklim nepiekrīt 26% respondentu.
    Biežāk to, ka Latvija ir pietiekami vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, norādīja jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem un respondenti, kuriem ir 61 gads un vairāk, aptaujātie ar pamata vai augstāko izglītību, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.
    Pretēju viedokli biežāk nekā caurmērā pauda respondenti vecumā no 26 līdz 45 gadiem, aptaujas dalībnieki ar krievu sarunvalodu ģimenē, privātajā sektorā strādājošie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Kurzemes, Zemgales un Latgales iedzīvotāji, kā arī citās ārpus Rīgas pilsētās dzīvojošie.
    Kopumā 54% respondentu atbildēja, ka, gadījumā, ja Latvijā izceltos ārēju spēku izraisīts bruņots konflikts, viņi valstī paliktu. To, ka no valsts aizbrauktu, atzina 31% aptaujāto [ticami-AZ].
    Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gada aptaujā respondenti nedaudz biežāk norādīja, ka bruņota konflikta izcelšanās gadījumā viņi Latvijā paliktu.
    Ja salīdzina sociāldemogrāfisko grupu atbildes, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā bruņota konflikta gadījumā Latvijā paliktu vīrieši, respondenti, kuriem ir 61 gads un vairāk, aptaujātie ar pamata vai vidējo izglītību, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē, nestrādājošie, pētījuma dalībnieki ar zemiem, vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.
    Savukārt to, ka valsti pamestu, biežāk nekā caurmērā norādīja sievietes, aptaujātie vecumā no 17 līdz 45 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, krievvalodīgie, respondenti bez Latvijas pilsonības, privātajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī citās ārpus Rīgas pilsētās dzīvojošie.
    Aptauju pagājušā gada novembrī veica sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS”, aptaujājot 1019 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts, īstenojot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

    • Man liekas, ka nepareizi uzdots jautājums. Brīdī, kad sūdi jau būs sākušies diez vai kāds piedāvās masveidā stāties ZS.
      “Biežāk to, ka Latvija ir pietiekami vērta, lai militāra iebrukuma gadījumā to aizsargātu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, norādīja jaunieši vecumā no 17 līdz 25 gadiem un respondenti, kuriem ir 61 gads un vairāk, aptaujātie ar pamata vai augstāko izglītību, iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu ģimenē, publiskajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.”
      Šis nepārsteidz. Jaunie vēl nav aplauzušies vai arī ir pozitīva tendence, vecie nekur nevar aizmukt vai atceras, cik sūdīgi bija. Cilvēkiem ar izglītību “četras klases un koridors” un maziem ienākumiem ir pofig, jo pēc viņu domām sliktāk jau nebūs un kāpēc kaut kāda Latvija jāaizsargā, ja tā par viņiem nav parūpējusies. Lauciniekiem zeme vairāk pie sirds pieaug kā pilsētniekiem.
      Nedaudz pārsteidz Kurzemes, Zemgales iedzīvotāju nevēlēšanās. Vai arī tur balanss uz 49/51% robežas un žurnālisti kā parasti interpretē datus.

      • A kā bija UA, visi tie brīvprātīgo bataljoni, kas izturēja pirmo triecienu bija pēc būtības brīvprātīgie rez.karavīri un civilie de facto zemessargi.

        • Ja būs laiks tad gan jau arī mums kaut kas saorganizēsies no tiem 7%. Ja tik noliktavās glabājas ar ko šaut un ko šaut. Ja nebūs, tad pirmo dabūs PD un de jure zemessargi. Un atkarībā no tā kā dabūs būs atkarīgs vai būs laiks kaut ko veidot. Mums gan ar tiem rez. karavīriem tā pašvaki uz doto brīdi. Bet tās tikai manas nespeciālista pārdomas.

  3. https://www.gazeta.ru/politics/2017/02/21_a_10536185.shtml#page2

    Flinna aizvietotājs. vēlēšanas uzvarētas. jauniem izaicinājumiem jauni cilvēki.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s