Idejas labdariem

[..]Without a JTAC, today’s squad leader facing a potential target would be  forced to radio the information to their unit’s forward observer. This traditional process requires more time and effort to bring air strikes or artillery on enemy positions. It also increases the risk that enemy forces might flee the area before a bomb’s impact. Marine squad leaders calling in target information often use conventional tactics for estimating direction, grid location and distance; for example, comparing known distances or imagining football fields. The result is potentially imprecise fire support data that increases the risk of mishaps or civilian casualties. [..]

avots

vara bungas: Jau esam “metušies” ZS nakts un termo redzamības ierīcēm, gandrīz bijām gatavi mesties CAT žņaugiem (Kalniņš atrunāja), bet ir vēl viena ierīce, kurai būtu jābūt katrā kājnieku nodaļā un snaiperu pārī, tas ir lāzera tālmers. Par to ir augstākminētais raksts, kas labi pamato kādēļ tālmēri vajadzīgi ne tikai snaiperiem un JTAC speciālistiem, bet katram nodaļas un vada komandierim. Vēl mazliet pagaidīsim, kā tur ies kolēģiem ar labdarības fonda dibināšanu un ieteiksim kā vienu no prioritātēm. Var paredzēt iebildumus, ka civilie tālmēri atpaliek no karavīru vajadzībām, jā, šeit acīmredzot bez sadarbības ar AM neiztikt, jo būs nepieciešama importa atļauja, bet ja pērk ASV, tad arī eksporta.

Advertisements

87 responses to “Idejas labdariem

  1. kaut kas čukst ausī, ka sadarbība ar AM beigsies īsi pirms tā ir sākusies. Katrs šāds pirkums sit pa sistēmu tieši olu rajonā. Vēl acu priekšā ir bilde, kā cien. bergmanis izpildījās iekš TV termovizoru sakarā: “Šie (lato) tač nevar nopirkt normālu termovizoru, jo šiem tak nav AM (mana bļaģ) atļauja pirkt, bet baigie malači, labu darbu dara, tautas atbalsts un tā”….. vēl tagad dusmās noraustas barības vads. Tie idiņi aizsedzas paši aiz savas birokrātijas un nejūt, ka izskatās pēc pilnīgiem debīliķiem.

  2. arī zemessargs

    Tālmērus labāk integrēt ar binokli. Cik esmu pamēģinājis civilos variantus, tad precizitāte bija gana laba. Pārdesmit metru kļūda uz 1000 m artilērijai nav kritiska.

  3. arī zemessargs

    Latvijas iedzīvotājiem uz rokām ir jau gandrīz 70 tūkst. stroķu:
    http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-iedzivotaji-brunojas.d?id=48513871
    un daži uztraucas, kas daži tūkstoši zemessargu noteikti dzers un šaudīsies.

    • pilnīgi pamatoti uztraucas. Es arī uztrauktos ja ieroči būtu uzreiz pieejami apmācītiem un saliedētiem kaimiņiem. Medniekus un pārējos, kas izlīdīs no alām aplasīs pa vienam.

      • No militārā viedokļa nav jēgas apskatīt īsstobru. No svara tikai mednieku spicie lielie pusautomāti. Mednieks ar spico un labu opiku pirms to aplasīs var līdzi paņemt ne vienu vien pretinieku, bet tas jau ir cits stāsts par pretošanās kustību vai kaujām pilsētās.

        • Bet tas ir stāsts par vientuļajiem vilkiem. Sajūtamas sāpes nenodarīs jo tādu būs banāli maz. Vēl jo projām uzskatu, ka tiesības nopirkt stroķi būtu jābūt reizē ar ZS apliecību. Precīzāk, pēc noteiktu apmācību iziešanas un pārbaudījumiem, izsniedz jaunu ar atzīmi, tiesības iegādāties. Pērku, reģistrēju policijā. done.

          • Vilki dzīvo baros. Piemēram UA valsts bija spiesta pieņemt dienestā šādas grupas, kad nebija kur likties. Piemēram Semenčenko saullekts notika tieši šādos apstākļos un re kāds ērglis tagad.
            Neaizmirsti ka dzīvojam “provinciālā birokrātijā” (c) 🙂 Uzsvars uz birokrātiju.

            PS Aktīvo mednieku ir ap 20 000, domāju visiem ir spicie ar optiku. Pieņemsim 10% būs cīnītāji, kas trāpīs kaut vai vienu reizi. Zolīds rezultāts.

            • semenčenko gaišās dienas, gan strauji riet..
              Par medniekiem.. nemaz jau tik smuki nesanāk. Nav pie rokas statistika, bet cik redzu kolektīvos, gana daudzi vazājās ar bisēm un bez optikas.
              Un ierocis ir mazākā bēda. Augstāka prioritāte ir vēlmei, prasmei un varēšanai atšaut sliktos. Lielu mednieku daļu varam šajā sadaļā kancelēt. = Ieroču statistiskais skaits stipri sarūk.

              • Nu jā statistikas nebūs, bet kārtīgam medniekam jābūt gan bisei, gan spicajam un ja tas ir tad ar optiku. Citādi kas tas par pīļu mednieku 🙂

                • Tik ciek liels procents no tiem pašiem medniekiem, kuriem ir vītņstobrs un optika, spēj arī kaut kam trāpīt?

                  • nu nu, medniekiem darīšana ar kustīgiem mērķiem, šaujot stāvus, rēķinot vēja ietekmi, apsteigumu utt. Labs mednieks mūsu apstākļos ar savu ieroci gatavs marksman.

                  • Cik man ir iznācis arī aizbraukt uz šautuvēm un piedalīties šaušanas trenniņos pa kustīgu mērķi ar vītņstobru- 100m distancē- tas nav nemaz tik vienkārši, arī esmu braucis šaut pa šķīvjiem stendā, kur mērķis ir maza izmēra un strauji pārvietojas no dažādām trajektorijām. Es nebiju sliktākais šāvējs savā rotā, tomēr starp pieredzējušiem medniekiem- kuri apmeklē(!) šautuves vismaz pāris reizes gadā, parādīju rezultātus zem vidējā līmeņa. Pieņemu ka problēma varētu būt šaušanas tehnikas atšķirībās, kā arī faktā ka zemessardzē kaujas šaušanā nekad nav iznācis saskarties ar šaušanu pa kustīgu mērķi, kur jāzin cik lielu distanci priekšā jāšauj, kāds mērķa pārvietošanās ātrums. Tas ir mans subjektīvs viedoklis.

                    • arī zemessargs

                      Šaušana pa kustīgu mērķi ir sarežģīta, vēl sarežģītāka ir šaušana NO KUSTĪGAS POZĪCIJAS – no auto loga, no bruņutransportiera kas lēkā pa bedrēm utt.

                    • Nieki, arābi šauj pāri žogam vispār neskatoties, jo tic ka Allahs pats novadīs lodi mērķī 🙂 Mēs pagāni tam neticam, tādēl iedalam šaušanu divos veidos: uguns for effect un supression fire. No braucoša jebkā for effect šauj pārsvarā tie, kas tic Allaham.

                    • Nu, pa šķīvi jau šauj ar skrotīm, tas ir vieglāk, nekā šaut pa kustīgu mērķi 100m.
                      Bet jā, kamēr zemessargi nevar teju katru sestdienu braukt uz bataljona šautuvēm un instruktora uzraudzībā trenēties šaut gan pa nekustīgu, gan pa kustīgu, kad iemaņas uztrenētas, tikmēr marksmanu mums nebūs.

                    • arī zemessargs

                      Tāpēc es uzskatu, ka šautuvju pieejamība ne tikai brīvdienās, bet arī vakaros ir ļoti būtiska kaujasspēju celšanai. Šveicē tā ir normāla parādība, ka veči vakarā iet pašaut.

                • Mazs update. Paprasīju 2 medniekiem. Tātad 2 kolektīvi ap 15 kakli katrs. Karabīnes ar jēdzīgu optiku aptuveni 1/3. Bet 4 kakli (biezie, karabīne un pribambasi prestižam) ! nemāk šaut. Proti šauj kaut cik normāli uz 50-100 m. Viss kas vairāk, teiksim 300m nobīde uz 1m. Nemāk rēķināt balistiku, vēju utt. Pilnīga ikdiena mērķē galvu, atšauj kāju 🙂 Labais piemērs ir viens čalis, kurš 300-400 m stabili šauj ar 5-10 cm. Bet tas ir fanāts, kurš pērk no jaunas ložu partijas nsimts patronas un piešauj šautuvē uz 50-100-200 utt
                  metriem. Reāla bende. Bet tāds ir viens. Pārējie karabinieri = zīmuļi. Viens otrs no šiem turpina medīt ar gludstobru. Kolekcionāri…. kopumā pētījums nav reprezentatīvs taču tendence ir negatīvā virzienā.

                  • Tak to talantu ir jāņem īpašā uzskaitē un jāievilina ZS par katru cenu, piedāvājot šautuvi, kursus uc bonusus. Pārējos, kam karabīnes kolekcijai arī jāvilina ar iespēju mācīties pie pirmā. Vai arī jāvilina uz ZS arī bez tā pirmā vienkārši dodot iespēju trenēties un instruktorus. Loģika ir vienkārša ZS nav optikas, maz labu šāvēju uz 200m+, bet ir iespējas būvēt 3. kategorijas šautuves (sen jau bija laiks), kādu nekad nebūs medniekiem, savukārt medniekiem ir optika, ir ieroči un ir motivācija trenēties. Baigās iespējas abpusēji izdevīgai sadarbībai.
                    Protams sure shot uz 100 m būs par maz, bet līdz 200+ m pilsētā būs tieši laikā. Uz 300+ savannā pa baltiem lāčiem, lai šauj retie PD profesionāļi .

                    • Ierakumu_žurka

                      Būtu šautuves, kursi, instruktori, iespējas brīvi trenēties un kas vēl nē varētu arī pienācīgi apmācīt Visu ZS personālu, nevis štukot kā ievilināt labus medniekus zemessardzē.

                    • ok, tavā uzskaitījumā trūkst “ieroči, optika”. Tas viss ja ZS kādreiz būs, tad hvz kad. Bet daudziem medniekiem jau ir labi šaujamie un motivācija pilnveidot iemaņas.

                    • garamgajejs

                      runā tā it kā kalniņam vajadzētu pāris kg marksmanus un mēs liekam galvas kopā, kā viņus uzrunāt :):):) nav taču nekā elementārāka. Pendelis no augšas, visi rotņiki aptaujā zs medniekus (nah tas nav izdarīts jau tagad?) iziet uz infu, kas ir labs šāvējs, bet nav zs un spieto apkārt tik ilgi, kamēr puika parakstās.. Done.
                      Reālā situācija tas nah nevienu neinteresē. Piemērs no dzīves. Klīst infa, ka ZS nēsājot uz rokām C, D, kategoriju turērājus. Zinu, gadījumu, kad UA iepsaidā kakls ap 30g. ar visu burtu rindu tiesībās iestājās ZS un mierīgi triperējas kā parasts kājnieks. Info par kategorijām ir jāraksta iestāšanās anketās, ja kas. Interese no augšas = 0.
                      Augšās puikām ir kaut kā jānosapņo briesmīgs pendelis un jāsāk reālas darbības. Citādi nekā netiksim laukā no atsevišķiem piemēriem / gadījumiem uz sistēmiskiem risinājumiem.

                    • Jā, bet šī mierīgi varētu būt arī iniciatīva no apakšas. Visi taču zina kurš ir kurš.

                    • nez, mums daļā C kategorijai pieķērās tā, ka pat ar pirkstu iebakstīja anketā, kas tu vēlētos būt, neskatoties, kas esi bijis iepriekšējā dzīvē! 😀
                      bet iespējams tāpēc, ka batiņš tāds specializētais.

                    • Agris Purviņš

                      Starp citu Kalniņam ZS, kā G3 priekšniekam (2003 vai 2004.g.) tika uzdots risināt šautuvju jautājumu ar LVM. Kādi ir šī pasākuma rezultāti mums ir zināmi!!!

                  • Jā, tagad jau ir modē pirkt dārgas karabīnes, radot iespaidu ka dārgs ierocis- labs šāvējs. Tiesa daļai mednieku kuri ir krājuši pēdējos eiro lai nopirktu to ierocis, tas uzreiz ir ierobežojums, neiesi tak savu dārgo karabīni ar inkrustācijām un dārgo optiku “nobeigt” šautuvē- izšaut stobra resursu 🙂

                    • Labam medību stobram “izšaut resursu” pat mūža garumā būs pagrūti. Pērkot patronas bankrotēsi ātrāk kā izšausi tos tūkstošus šāvienu. 🙂 Turklāt viss ko jāpanāk sure shot max attālumā dažādos apstākļos.

                    • Es trenniņiem lietoju SKS un principā pašam elementārākajam pietiek, par cik munīcija ir samērā lēta un izplatīta, tāpat arī pats ierocis. Medībām pietaupu ko nopietnāku.

        • arī zemessargs

          Labs šāvējs arī ar manuāli lādējamo ieroci un optiku ir bīstams.

          • plaši aprunāt temats – ļoti zems ir % soldžeru, kuri psiholoģiski ir gatavi nošaut cilvēku. Bet soldžerus vismaz tam trennē, taktika un visas citas lietas. Mednieks = vecis, kurš māk sēdēt mastā un nošaut briedi. Briedis pretī nešauj un nav arī cilvēks 🙂
            to kurš ir reāls slikto mednieks, uzzināsim tikai darbībā..

            • Interesanti vai tie aktīvie mednieki, kuri ir iekš ZS ir nolikti par marksmaņiem vai kā.

              • Es nebiju.

              • Ierakumu_žurka

                Jau esmu iepriekš teicis, bet manā pieredzē praktiski visi mednieki, kas iestājas ZS (bet ne otrādi), ne sūda neport šaut un bieži vien viņu ego a la “es varu, es māku, kas tu vispār tāds esi” arī neļauj pašiem uzlabot savu sniegumu.

                • Nevaru piekrist šim apgalvojumam. Vismaz, ja skatos uz savu rotu, tad tie mednieki, ko zinu, šauj labi.

                  • Teiksim, ja salīdzinu ar savu radinieku, kurš arī ir mednieks, tad mēs esam taisījuši šaušanas sacensības ar gaisenēm, un es statiskā mērķī šauju labāk (es šauju laikam jau labāk par vidusmēru, bet diži lielīties pamata nav). Kā būtu pa skrejošu, mēs neesam salīdzinājuši – nebrīnītos, ja tur labāks būtu viņš.

                  • un kā būtu ja mednieks papildus (nākamajā attīstības etapā pēc standarta ieroča) trenētos ar savu garo, piešautu, noregulētu… varētu būt teicami.

                • Es sākumā izgāju apmācību ZS un tikai pēc tam laika gaitā nokārtoju atļaujas. Bet tā ir interesanta situācija, jo daļa mednieku izturas visai negatīvi pret tām šaušanas prasmēm kuras ir apgūtas ZS vai PD. Protams tie ir tie kuri nav bijuši ZS. Katrā ziņā viena liela atšķirība manuprāt ir tā ka drošības tehnikas ziņā mēs esam pārāki.

                  • O, jā, drošība starp medniekiem=neeksistējoša.
                    Labi, nedaudz pārspīlēju, bet tuvu tam ir.

                    • Kā to ņem. Ja ZS būtu tikpat cik mednieku (vismaz 5 reizes vairāk) un ZS pāŗvietotos ar pielādētiem ieročiem sarežģītās formācijās kā medībās ar dzinējiem, nez kāda būtu statistika, bet tagad ja nemaldos medniekiem 10-12 negadījumi gadā (ne obligāti letāli).

                    • Atrunas, atrunas 😉 !
                      Mednieki pat pirms/pēc medībām neievēro drošību, nesaku, ka visi tādi ir, bet pārāk liela daļa tādi ir.
                      Principā, visā barā pietiek ar vienu idiotu, lai kādam citam dzīvi sagandētu.

                    • Ierakumu_žurka

                      Es tomēr domāju, ka U&K, ugunspunktu iznīcināšana un ierkaumu tīrīšana + citi manevri ar kaujas munīciju ir kā minimums ekvivalenti sarežģī izpildāmi, bet ZS to dara (tiesa, reti), bet negadījumi nav bijuši.

  4. mantiņa jau smuka- bet bļeģ tik dārga, ka atkal nekas nespīd 😉

    ja vajag priekš uzbrukuma, tad pretinieks būs tik daudz ka varēs iztikt ar primitīvākiem variantiem. bataljons 5 minūtēs neaizmuks 😉

    Aizsardzībai tomēr pats var samērīt un pretinieku būs tik daudz, ka aizšaut garām nebūs iespējams.

    ja gribam izmantot modernās tehnoloģijas tad karavīrs ar lāzera tālmēru bija nenormāli kruti pirms gadiem padsmit. tagad karavīru ir jāaizstāj lidojošam aparātam. artilērists ”aizlido/izlūko” nolasa koordinātas un bliež.

    Ja nekļūdos mūsu artilēristi šaušanas datus rēķina ar roku- pievienot tam modernu tālmēru ir kaut kas līdzīgs ” pie skaitīkļiem mēģinot pieslēgt 3d printeri”.

    • Mīnmetējnieki, lai rēķina ka grib, mērķa koordināties viņiem dosi tu aizsūtot izlūkos Daini no Lūznavas (uz BPLA tev nav ko cerēt, jo GPS tiks izslēgts 🙂 ), kurš ar karti, kompasu, auklu un dievpalīgu noteiks tādas koordinātes, ka labāk nevajag. Bet ja tālmērim līdzi būs Dainis kļūdu iespējamība būs mazāka.

      • beidzot sapratu, kāpēc iekš NBS ir vecākie un jaunākie kapelāni 🙂 Kā tu pareizi instruēsi Lūznavas Daini (c), kā pareizi ir jāpiesauc dievpalīgs koordinātu noteikšanas procesā? Skaidrs, ka šeit vajag precīzu kārtību un reglamentu. Armija taču!

        • Jābūt īsai procedūrai piem. “Kungs, paleidzi mums caur sv. Izidora aizbiļdnīceibu un vadi myusu rūkas un acis tikai uz tū, kas ir Tev pateikams”

          • rūkas un acis –> lūdis
            pateikams –> napateikams
            Un beigās Allah akbar

          • bet ir risks. Dievs var uzkārties, ja otrā krūmu pudura pusē ludzas uguns koriģētājs Ivans no pskovas. Un abi ar Daini reizē prasa savstarpēji izslēdzošas lietas. Pieņemu, ka šeit augsti god. kapelānu k-giem ir ko palauzīt galvas un viņu amati nodokļu maksātājam ir absolūti nepieciešami.

            • Tomēr līdz piepūšāmajiem Dievnamiem mums vēl tālu.

              • skaties, ka joks nepārvēršas skarbā īstenībā. Partiju sponsori ātri varētu atrast interesi apgādāt katru apakšvienību ar piepūšamu dievnamu. Škiet, kāds klepo, ka vajag lāzera tālmērus… pagaidīsim. Kalniņa patriotisms spēj izdzenāt visus naidnieku pūļus.

                • Man nesen bija ideja, ka ja krievi pērk piepūšamos tankus, mums vajag piepūšamos zemessargus ar CG

                  • zemessardzes :):)

                    • 😀 Viņas varētu izvietot bezalkoholiskā šnabja rūpnīcā

                    • arī zemessargs

                      Alkoholiskā! Normāla alkohola noliktavām jābūt pa visu potenciālā pretinieka virzīšanas maršrutu, ar skaidrām un lielām norādēm. Turpat varētu būt arī narkotiku noliktava. Īsi pirms konflikta sākuma uz šīm vietām deportējamas ar venēriskām slimībām sirgstošās prostitūtas.
                      Starp citu, Donbasa šobrīd ir venērisko slimību mega perēklis.

                    • Izklausās pēc kara slavināšanas.

            • nu, viņi abi prasa, lai viņu raķetes trāpītu mērķī. Kas nav savstarpēji izslēdzošas lietas, ja būsim precīzi.

            • Gvardes Leitnants

              Labs;)

              Vienīgā cerība ir uz konfesiju formātu dažādību: viens lūdz savu pareizticīgo, otrs “luterānu” vai ” katoļu” modeli.

              Pasākums sāk kļūt negarlaicīgs Tevis aprakstītajā situācijā tad, kad abi, izrādās, ir pareizticīgie, piemēram:)

      • GPS izslēgs tikai gadījumā, ja amerikāņiem tas būs izdevīgi, respektīvi – ja šamie būs paspējuši ieviest pozicionēšanas sistēmu uz citiem principiem. Ja nē, tad mēģinājumi ar pretsatalītu ieročiem GPS izslēgt tiks novērsti – un nekā savādāk. Amerikāņu militāristi pa lielām šaibām nav tā tupākā tauta, un ļoti labi saprot, ka bez GPS vai tā aizstājēja atkal būs jākaro ar gaļu un tēraudu. Pie tam, pagaidām krievi paši paliek arvien atkarīgāki no tā paša GPS.

      • arī zemessargs

        BPLA var izmantot arī ar roku vadāmo bez piesaistes GPS, tuvajās distancēs (līdz 3 km) der. Protams, ir inerciālie navigatori, bet normālie maksā dažus tūkstošus.

    • Tu, kā parasti atkal kļūdies, jo nezini. Pat zemzāgi Daugavpilī rēķina šaušanas datus digitāli ar norvēģu aparatūru. Treniņa pēc šad tad arī parēķinot uz papīra.

  5. VB, vēl tak ir spray and pray uguns 😀 !

    • tā arī ir supressive fire

      • Gvardes Leitnants

        Mazliet par tālmēriem, medniekiem kā potenciālajiem karotājiem un šaušanas apmācības iespējām iekš ZS.

        1. TĀLMĒRI.
        Par to neieciešamību, sevišķi snaiperiem, izlūkiem, novērotājiem un medniekiem diskusija nav nepieciešama- vajag, un viss.

        Par modeļiem un specifikācijām: visu nosaka finansiālā rocība, jo “beggars cannot be choosers” ( ubagi nevar būt izvēlīgi). Sliktājā gadījumā derēs arī 600-800 m golfam domāti lāzera tālmēri par pārsimt amerikāņu naudiņām.

        Pašam ir pieredze ar amīšu civilo galu digitālo lāzera tālmēru Leupold RX to modeli, kurš velk līsz 1500 jardus pa atstarojošu mērķi un 900 jardus pa kokiem kā mērķiem.

        Specifikācijas lapa tam ir gan iespaidīga, ieskaitot 8x palielinājuma monokli, jardi/metri/ pēdas opcijas, kompass ar sasveres kompensatoru un patieso/ magnērisko Ziemeļu izvēli, TBR ( patiesais ballistiskais attālums šaujot augšuo/ lejup dažādos pacēluma leņķos), pacēluma leņķa mērītājs, lietus trauc3ju.a novēršanas režīms attāluma noteikšanā utt.

        Tā mantiņa maksāja ap USD 500, un pašlaik vaisr netiek ražota- ir apgreidotāki modeļi pieejami:

        https://www.copsplus.com/leupold-rx-iv-digital-laser-rangefinder

        Bet nu tas bij tas, ko varēja atļauties tajā laikā.

        Kamēr baterijas ir pieejamas (ja nav, tad paliek vismaz monoklis ar 8x palielinājumu), izlūkiem šāds aparāts aizvieto vismaz 3 lietas: bonokli/ monokli, kompasu, attāluma noteikšanas alternatīvās metodes, kā arī termometru. Protams, kā backup-u es militāro kompasu un nelielu binokli/ monokli ar attāluma noteikšanas tīkliņu tāpat vazātu līdz- old school, you know.

        Pirms pāriet pie tēmas par medniekiem, saistībā ar viņiem un izlūkiem/ snaiperiem gribu padalīties ar sekojošu pieredzi- ar nolūku ja kādam no jums atļaus rocība, apsvērt zemāk norādītās mantas iegādi:

        http://www.burrisoptics.com/scopes/eliminator-iii-laserscope-series/eliminator-iii-laserscope-3-12x44mm

        Viens mednieks palūdza uzmonēt un piešaut uz viņa Sauer 202 pusautomāta augstāk norādītā Burris Eliminator lāsera optiskā tēmekļa vecāko brāli (kuru arī vairs neražo).

        Tālāk personiskie iespaidi par procesu un rezultātiem: kad tika iegādāta vajadzīgā ( tērauda, ne vieglā sakausējuma) Pikatinny sliede, viss uzmontēts un pieregulēts, tēmekli piešāvu 100m distancē- kā parasto optiku.

        Par cik Eliminatoram ir iebūvēts “borta” ballistiskais kalkulators un lāzera tālmērs, tad pēc izmantojamās patronas infas (ražotājs, lodes tips un svars) un šaušanas vides datu ( gaisa t., spiediens, vēja virziens un ātrums, h virs jūras līmeņa) ievadīšanas Eliminatora ” borta kompjūterā” vēlreiz pārbaudīju piešaudi uz 100m, be šoreiz izmantojot Eliminatorā iebūvētā ballistiskā kalkulātora automātiski noregulēto oranžo tēmēšanas punktu (ko tas novieto uz tēmekļa tīkliņa atbilstoši tāluma mērītāja rādījumam līdz mērķim). Bingo- tēmēšanas punkts sakrita ar trāpījuma punktu tāpat, kā parastajā piešaudē.

        Pēc tam, lai pārliecinātos, ka ievadītie dati ir pareizi un Eliminators tiešām strādā, kā reklamēts, ar soļu pāriem nomērīju netradicionālu distanci un apstiprināju to ar Eliminatora tālmēru- bija kādi 186 metri. Šāvām abi ar mednieku jau krēslā, no atbalsta. Trāpījumu punkts no tēmēšanas punkta šajā distancē nebija tālāk par 5 cm. Another satisfied customer;)!

        Eliminatora sāls ir tajā, ka tas pats nosaka attālumu līdz mērķim un izmaina tīkliņa tēmēšanas punktu tā, lai tas dotajā distancē sakristu ar trāpījuma punktu, bez pacēluma un horizontālajām ” klikšķu” vai tēmēšanas tīkliņa ” apsteigumiem”- pie nosacījuma, kad ballistiskie dati ir ievadīti cik vien precīzi iespējams.

        Vecākie un mazlietotie Eliminatora modeļi ir atrodami pat USD 700,- robežās.

        Turpinājums sekos…

          • Gvardes Leitnants

            Apsolītais turipnājums:

            2. MEDNIEKS KĀ POTENCIĀLAIS KAROTĀJS.

            Šis būs mans personiskis viedoklis, balstīts uz saskarsmi un pieredzi ar medniekiem ZS mācību procesā; uz faktu, ka pats esmu “mednieks un uz nelielu “akadēmisku” pētumu par medniekiem gan karavīru apmācībā, gan karadarbībā kā tādā- tātad, mans visnotaļ subjektīvais viedoklis.

            Pirmkārt, par mednieku kā karotāju mīnusiem:

            1. Mednieks šauj pa mērķi, kurš ar uguni nevar atbildēt. “Neapšaudīts” mednieks nebūs efektīvs karotājs, it sevišķi “Vientuļā Vilka” formātā.

            But, then again- cik tad mums ir ” apšaudītu” ZS, kaut vai tikai izlūkvadu apjomā?… Šis ir psiho- fizioloģiskās sagatavotības būtisks un nepieciešams aspekts, kuram savā laikā pievērsu atbilstošu uzmanību, tajā skaitā jaunsargu sagatavošanā vairāk kā 10 gadus atpakaļ.

            2. Pārspīlēta pašpārliecinātība, darbojoties medniekam PAZĪSTAMĀ apvidū. Atsevišķās situācijās tas gan ir neatsverams pluss (par to zemāk, nākošajā komentārā), bet tad, kad ir vajadzīgs, lai viņš pēc kartes un kompasa ( ne pēc savām apkārtnes pazīšanas spējām) aizved grupu, sākas kurnēšana tipa: “Nahren man tā Tava karte un kompass- es tāpat te katru taciņu zinu!!!” Tas ir jauki un skaisti līdz brīdim, kad viņam palūdz uz kartes parādīt objektu vai priekš tiem, kas nav bijuši apvidū, uz tās pašas kartes parādīt apvidus īpatnības un arī interesējošos objektus. Un tas pie tā, ka viņš pats grupu tiešām arī aizvedīs uz objektu- vajadzības gadījumā, bez kartes un kompasa. Problēmas sākas tad, ja šis mednieks ir spiests darboties NEPAZĪSTAMĀ apvidū- saprotamu iemeslu dēļ.

            3. Ja medniekam nav militārā pieredze, tad apakšvienībai viņa pienesums no taktikas viedokļa ir tuvu nullei: tad viņu var izmantot kā pēddzini, grupu pavadoni un labākajā gadījumā turēt blakus komandierim kā marksmanu, kurš ir spējīgs šaut un trāpīt piesviedienā pa pēkšņi parādošos mērķi ( kas būtu jāmāca arī visiem ZS, par šaušanu pa kustīgu mērķi un pašam esot kustībā nemaz nerunājot).

            Ja mednieks ir ZS/karavīrs, tad tas jau ir nopietns un vērtīgs ieguvums apakšvienībai, turklāt arī kā mācību spēks. It sevišķi patreizējā LV situācijā.

            4. Mednieka bruņojums.

            Kā zināms, ieroču klāsts un kvalitāte medniekiem ir raibu raibā.

            Mans viedoklis: “bada” laikā es būšu priecīgs par jebkuru mednieku ar sviņa paša pārbaudīto stobru ar jebkuri kalibru- tik ilgi, kamēr mednieks pats spēs nodrošināt ammo savam “nestandarta” stobram (prātā nāk Barikāžu Laiks…) Kad viņam ammo beigsies- būšu priecīgs jau vairs tikai par paša mednieka klātesamību;)

            Ja man būs iespēja izvēlēties, pirmos “paraušu” pie sevis tos medniekus, kam stobri ir ar militārajiem ( civilo analogu) kalibriem: .308Win, .223Rem, 7,62x64R, 7,62×39, 30-06 utt. Domāju, iemesls šeit lasošajiem ir skaidrs.

            Un, ja situācija atļauj, tad jāņem vērā, lai mednieka rīcībā esošais stobrs ir “pārbaudīta vērība”- uzticams estremālos lietošanas apstākļos; it sevišķi tas attiecas uz dažādiem pusautomātiem.

            Negatīvs piemērs iz dzīves: cits mednieks palūdza uzlabot viņa pusautomātu Remingron 7400 iekš 308.Win kalibra- pusautomāts vienkārši neoārlādēja. Pēc pamatīga research-a noskaidroju, ka ieroča dizains ir nepilnīgs (arī no daudzo īpašnieku negatīvajām atsauksmēm), un uzlabot to nebija iespējams bez pieejas nokomplektētai remota darbnīcai- nācās atteikt pēc citu sīku remotdarbu veikšanas ( No satisfied customer this time- unfortunately:)). Un konkrētais cilvēks to bija iegādājies bez maz vai par smiekla naudu- no iepriekšējā īpašnieka, kurš nešaubīgi bija laimīgs, ka ticis no šī stobra vaļā (guess- why…)

            Tā ka secinājums ie viens- priekš ZS- mednieka: jāturas pie militārā dizaina pusautomātiem.

            Otra lieta, ne mazsvarīga: mednieku ieroču stobra resurss ir tradicionāli mazāks kā “kara stobriem”: aptuveni 5000-10000 šāvienu pret 10 000- 20 000 šāvienu. Mednieku stobri nav paredz intensīvas uguns uzturēšanai no tiem. Ko nevar teikt par “kara stobriem” kas pielāgoti medībām.

            Tas pie mīnusiem man viss. Par plusiem- nākošajā komentārā.

            • Gvardes Leitnants

              2. MEDNIEKS KĀ POTENCIĀLS KAROTĀJS
              Plusi:

              1. Sev pazīstama apvidus pārzinātājs.

              Lieliks avots informācijas ievākšanai par apvidu un tā aktuālajām īpatnībām. Labs pavadonis šajā apvidu tiem, kas ar to nepārzin bet ir spiesti tajā darboties.

              2. Ir pašam savs savām individuālajām vajadzībām pielāgots ierocis, ideālā gadījumā prot ar to prasmīgi rīkoties un efektīvi pielietot, pārzin konkrētā ieroča ekspluatācijas īpatnības.

              3. Ir piemērotāks “Designated Marksman” lomai medību šaušanas kultūras dēļ- ar minimālu munīcijas daudzumu- maksimālu rezultātu.

              4. Efektīvākas individuālās šaušanas iemaņas medību kā procesa īpatnību dēļ: šaušana pa īslaicīgi redzamiem un pēkšņi parādošamies mērķiem, šaušana “piesviedienā”, šaušana pa kustīgu mērķi.

              5. Psiholģiska noturība darbībai vienatnē- medībās uz ” gaidi” piemēram.

              6. Pie ilgākas pieredzes: dabas, apvidus zīmju un zvēru uzvedības “lasīšana”- var palīdzēt noteikt cilvēku klātbūtni apvidū. Pēdziņa spējas.

              7. Pieredze un psiholoģiskā noturība pret tādām lielākajai sabiedrības neikdienišķām lietām, kā asinis, atklāti iekšējie orgāni un saistītās “smaržas” – nomedītā dzīvnieka dīrāšanas, šķēršanas un sadalīšanas procesā ( piemēram, IV kaujiniekiem vajadzētu ik pa laikam piedalīties šajā procesā).

              8. Patstāvīgs lēmumu pieņemšanas process un atbildības par sava šāviena sekām apzināšanās piereedzējušam medniekam: šaut vai nešaut?; vai šaušanas virziens/sektors ir drošs?/vai tas ir dzīvnieks vai cilvēks, pa kuru gatavojos šaut ( krēslā, miglā)? Utt.

              9. Var būt potenciāli labs un noderīgs kā instruktors augstāk minētajos punktos norādīto lietu apmācīšanā.

              Tas pagaidām viss.

        • Interesanta un noderīga informācija. Pasūtīji no ārzemēm jeb uz vietas LV pirki?

          • Gvardes Leitnants

            Tālmēru savā laikā pie izdevības Walmartā nopirku, kad biju dīķa otrā pusē.
            Vispār vari aplūkot akuālos Leupold modeļus šeit un tad izūglēt izplatītājus ar atzīmi “rangefinder (modelis) for sale)”.

            http://www.opticsplanet.com/leupold-rx-1200i-tbr-w-with-dna-laser-rangefinder.html

            Eiropā pasūtāmie LRF šeit:

            https://www.optics-trade.eu/en/catalogsearch/result/?q=rangefinder+LRF
            Eliminatoru pasūtīja no štatiem mednjeks vairākus gadus atpakaļ, kad tas viņa modelis skaitījās svaigs. Tiesa, mūsu muita pāris mēnešu to marinēja pie sevis- redziet, viņiem bija pavirša infa ka, ka yas varētu būt “military grade equipment”. Ja tas tā būtu, amīši to nebūtu izlaiduši ārpus CONUS bez derīga “End User Certificate” un exporta licenzes. Bet nu muitā tās angļu valdos zināšanas arī atliek vēlēties labākas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Burris ir viens no lielākajiem militārajiem kontraktoriem optikas jomā. Un kā tāds tiek vispirmāmkārtām publiski atpazīts. Beigās viņš to Eliminatoru dabūja un tad izdomāja pārlikt uz jaudīgāka pusautomāta. Bet manta tiešām ir to vērta.

            • Kā ar tā saucamajiem- binokulāriem ar attāluma noteikšanas funkciju?

              • Gvardes Leitnants

                Neesmu saskāries. Neesmu kompetents oar tiem spriest. Tis jau laikam skatīji otrajā saitē (EU).

                Domāju, ka izvēli noteiks specifikāciju un iespēju saraksts katram aparātam, kas salīdzināms gan LRF tālummērītājam, gan LRF binokulāram. Un tad vari izdarīt izvēli par labu uzvarētājam- Tavās acīs. Droši vien, arī cena nebūs mazsvarīgākais faktors.

                • Gvardes Leitnants

                  3. ŠAUŠANAS APMĀCĪBA -“ZS”.

                  Pēc apmēram gadu ilgas IV apmācīšanas, tajā skaitā praktiskajā G36 piešaušanā vasaras un ziemas apstākļos un taktiski – speciālajā šaušanā ar pistoli, gribu padalīties ar iespaidiem un izteikt savu viedokli par kaujas šaušanas apmācības stāvokli vienā ZS Bn, kā arī iekš ZS kopumā (mans subjektīvais viedoklis):

                  1. Kaujas šaušanas apmācība ZS ir, manuprāt, neapmierinoša un neefektīva sekjošu iemeslu dēļ:

                  A. Pārāk liels uzsvars ir uz sporta šaušanas disciplīnām un to paveidiem, kas parasti aprobežojas ar šaušanu no statiskiem stāvokļiem.

                  B. Praktiski nenotiek kaujas šaušanas vingrinājumi “Uguns un Kustība”, sākof ar pāri un beidzot vismaz ar vadu, nemaz nerunājot par tādiem kaujas šaušanas vingrinājumiem ar uguns vadību/ koriģēšanu kā “Nodaļa/ vads uzbrukumā/ aizsardzībā/ slēpnī”, kā arī šo vingrinājumu izpilde dienā un naktī.

                  C. Nenotiek kaujas šaušanas vingrinājumi “Reakcija uz ienaidnieka uguni/ slēpni”, šaušana pa īslaicīgi redzamiem un/ vai kustībā esošiem mērķiem

                  D. Augstāk minēto vinginājumu veikšanu traucē ne tik daudz atbilstošu šautuvju/ poligonu ierobežotā pieejamība, cik pārlieku birokratizētie šaušanas nodarbību organizācijas nosacījumi.

                  Piemērs: Lai vadītu šaušanas nodarbību ar uguni un kustību, ir jābūt šaušanas instruktora sertifikātam, kas ļauj vadīt dinamiskās šaušanas nodarbības. Bet šo sertifikātu nevar iegūt, ja nav iegūts statiskās šaušanas instruktora sertifikāts. Vietu skaits šajos kursos ir ierobežots un nav garantēts. Tikko pats pieteicos uz statiskās šaušanas instruktora kursu šogad, bet garantijas, ka tikšu ieskaitīts, nav.

                  Un tas pie situācijas, ka 1999. gadā piedalījos un sekmīgi beidzu britu militāro Poligona Vadības un kaujas šaušanas kursu, uz kā bāzēti abi statiskās un dinamiskās šaušanas instruktora kursi- prasības ir identiskas. Man paskaidroja, ka mans sertifikāts nav derīgs un apmācība jāiziet par jaunu. Un tas viss neskatoties uz to, ka uzrādīju pierādījumus tam, ka beidzamos 8 gadus esmh strādājis kā šaušanas instruktors Vācijā un regulāri piedalījies dažādās šaušanas sacensībās,kā arī esmuieguvis Izraēlas instinktīvās šaušanas instrutora kvalifkāciju, ko lielu lietā arī IV apmācībā.

                  Pluss ir tas, ka batkoms ir jēdzīgs un saprot aprakstīto vingrinājumu nepieciešamību, un ļauj man vadīt nodarbību pēc mana plāna (/ievērojot pastāvošo “likumdošanu”) , klāt esot “sertificētam” instruktoram.

                  Bet tam visam būtu jānotiek citā līmenī.

                  • Manuprāt, lietas iet uz labo pusi, lai gan komentāri nav nepamatoti. Fakts arī, ka šaušanas gluži vienkārši ir par maz.

                    Par statiskajiem mērķiem – vai nav tā, ka ir diezgan maza jēga no dinamiskas šaušanas, ja nevari trāpīt pa statisku mērķi?

                    Vēl jautājums – vai skillu nevar uzdzīt, piemēram, airsoftā, ja sistemātiski piedomā pie tehnikas? Tur, protams, ir nianses – relatīvi liels mērķis un mazs attālums, ierocis tomēr neatbilst īstajam, lodītes ir redzamas, un reāli šaušanas koriģēšana notiek pēc tām.

                    • Gvardes Leitnants

                      Formālā loģika diktē, ka šaušana pa statiskiem mērķiem jāapgūst pirmā- piekrītu.

                      Kā teiktu Ivars ( tas, kurš Godmanis): BET!

                      Ja šaušanas nodarbībās ar neizsīkstošu entuziasmu drāž (un idiota neatlaidībā) vienus un tos pašus vingrinājumus pa staiskiem mērķiem, vienā brīdī rezultāti neizbēgami kritīsies. Jo- iestājas apātija un tā saucamais “šautuves nogurums” . Tas ne tikai ir kontrproduktīvi no iemaņu apgūšanas viedokļa, bet arī no drošības viedokļa.

                      Un šis ir piemērots brīdis gan atelpai, gan līdz šim neveiktu ( vai reti veiktu) vingrinājumu apgūšanas uzsākšanai. Piemēram, šaušana pakustīgu mērķi vai (ja nav pieejamas kustīgo mērķu uzpariktes) šaušana kustībā pa statisku mērķi. Jo- viss jaunais piesaista (atjauno) uzmanību notiekošajam.

                      Par airsoftiem. Šogad strādājam gan ar tiem ( “gas blow- back” pistoles-tās ļoti labi strādā reālajās pistoļu distancēs7-25m), gan ar kaujas pistoli ar lāzera tēmekli- atstrādājam speciālos taktiskos vingrinājumus (ieskaitot šaušanu, neizmantojot ieroča tēmēšanas ierīces), sagatvojot izlūkus tieši tādu vingrinājumu izpildei praktiskajai šaušanai ar kaujas pistolēm.

                      Ideju par airsoftiem prezentēju vadībai. Vārdos bija atbalsts airsoftu iegādei, bet darbi pagaidām atpaliek.

                      Tikmēr daži paši ieinvestēja savas naudiņas iepirka ( iepērk) personiskos airsoftus kas ļauj mums sākt strādāt force- on-force scenāriju režīmā.

                      Un vēl airsoftus ( pistoles) var labi izmantot sākotnējā šaušanas apmācībā: labi rezuktāti ir 5-10 m distancē pa samazinātu krūšu silueta mērķi, piemēram.

                    • Paldies par komentāru.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s