KIM no Baltkrievijas

vara bungas: Šī kaujas izlūkmašīna (KIM) ir dziļi pārstrādāta BRDM-2. 2 cilv.apkalpe + 4 desants (atkarībā no modifikācijas). Prot peldēt.  Jābūt samērā zemai pārdošanas cenai (salīdzinot ar mūsu CVR(T) iepirkumu), jo tiek izmantoti vecie BRDM korpusi, bet pagaidām datu nav. Viss pārējais ir slikti – bruņustikli, grīda, bruņas biezums,  iekāpšanas/izkāpšanas lūkas, kaujas moduļa ietilpība un izvietojums.  Tomēr  izlūku transportēšanai, kolonnu apsardzībaii un policejisko operāciju vajadzībām atbilst pilnībā.

vēl

Advertisements

96 responses to “KIM no Baltkrievijas

  1. vienmēr domāju, ko domā čalis, kurš braši sēž izbāzies ārā no lūkas un turās pie ložmetēja? Reālā kontaktā viņam jāskaita sekundes līdz radītājam…

    • “I understand what my job is,” said Spc. Joshua Forman, 21, of Sammamish, Wash. “I understand that I could die. Once you get past that, it’s not really an issue. You come to peace with that, you can do more for your team. I’d gladly give my life to save the life of any other soldier I work with.”
      http://www.stripes.com/news/humvee-gunners-set-sights-on-new-shield-1.40348

    • Man liekas, ka karā visur ir mīnusi.
      Ja Tu esi prasts kājnieks, kas noslēpies zālē, tad Tevi var nobraukt pat alumīnija izlūkmašīna, un ja ne nobraukt, tad nošaut ar ložmetēju, kas tai ir pie visvājākā bruņojuma. Ja Tu brauc tankā, kas itkā ir liels un stiprs, tad Tu vari uzbraukt uz mīnas, Tu esi dzirdams pa 2 km, un pa Tevi grib šaut visvisādi dārgi prettanku ieroči, kas tomēr ir lētāki par Tavu tanku.

      Pieņemu, ka mašīnā ir kāds vai kādi, kas meklē mērķus, un komandē ložmetēju, tas tikai šauj tur, kur viņam saka, un mēģina nospiest pretinieku ar spēcīgāku uguni – tas arī faktors, kas ļauj viņam izdzīvot. Viens labums, ko iemācījos no airsofta – ja Tev ir uguns pārspēks, tad aizsegs tai brīdī nav vajadzīgs.

      • Piebilde – jautājums, cik ilgi izdzīvos mašīnā braucošie, ja ložmetējs nestrādās?

      • vēl viens moments – pielietojums. Šādi vīkli ar gunny topā nav domāti pretinieka aizsardzības līniju pārraušanai, bet konvojiem un pārvietošanās nodrošināšanai MOOTWA braukšanai samērā drošā apvidu, kur ja ar pirmo šāvienu ganneru nenovāks pretī dabūs pretī ar visu 50 cal biezumu. Pretinieka kontrolētās pilsētas ar tādiem gan labāk apbraukt pa apvedceļu.

    • mūsējie jau nav diži labāki šajā jautājumā.

      • šis būs iespaidīgāks skats

        • Ganeris var redzēt tālāk un no augšas.
          Vadītājs? Nu par to negāja runa.

          • seit nav runa par redzamību, bet par aizsardzību Ganerim……visām normālām mašīnām kuras plānots izmantot kara apstākļos, pie ložmetēja ir kaut kāds vairogs lai tevi nevar bandīts ar kalaša kārtu vienkārši nošaut. Reku piemers no leišu armijas :

            Mūsējie (gan Hammeri, gan CVRT) ložmetēji tikmēr ir pilnīgi neaizsargāti.

            • atslēgas vārdi “kara astākļos”. Parādēm ok.

              • retorisks jautājums, šos dārgos verķus ražo tikai parādes vajadzībām ? 🙂

                • Da bļ*ģ, draudu nav, karot neviens netaisās 😀 !

                • ja pareizi aprīkotu, tie paši CVRT būtu ok priekš viņiem paredzētā darba……bet mēs viņus netaisamies lietot priekš viņu paredzētā darba. Tur jau tā problēma slēpjas.

                  • Būtu arī puslidz ok, ja NBS tiem tomēr uzkrautu virsū ko smagu no prettanku, vai pretgaisa, tad tie būtu zelta kluči, kas vērtīgi bez gala. Sliktākais, ja tā arī paliks lielākā daļa bruņota ar ložmetēju. Tad vnk kluči bez īpašas vērtības 🙂

                    • Kā nu bez vērtības? Zelta cenā taču :-D!

                    • protection x mobility x firepower , ja kaut kur ir 0 kopējā vērtība =0

                    • Par to “protection” jau senāk vairākkārtīgi cepos. Kāda jēga sakraut virsū visādas visādības, ja to zelta kluci izslēgtu 12.7 ložberis nemaz nerunājot par 50cal. Protection ir 0, tātad reizinājums ir 0. Uz tiem klučiem nevar likt virsū neko stacionāru.

                    • ja uzliekam platformām virsū kko no PGA vai NLOS PT sistēmām, tad bruņa gandrīz zaudē nozīmi, galvenais pārejamība, kravnesība un zems profils, ar vienu veiksmīgu raķetes palaišanu viss būs atmaksājies, nav jātuvojas pretiniekam pat 1 km attālumā. Bet tad jādomā vai traktors ar attiecīgu piekabi nebūtu more cost effective, nu bet jā , sakari, termovīzori, visi gribēs vadīt, saskaņot mērķus utt , kā saka “вмешался штаб – пошли потери”:)

                    • arī zemessargs

                      +

                    • Wolfam varētu atbildēt- lai izpīpē cik pretinieka bruņutehnikas vienības plānojam nosvilināt- kādas 50-150? droši vien ar tikpat lieliem zaudējumiem būtu jārēķinās pašiem. tad nu pieņemsim ka mums vajadzētu kādas 300.

                      specifikācija vienkārša – vienkārša mobila prettanku raķete ar apkalpes aizsardzību pret kalibru 7,62 x 54. vai vajag aizsardzību pret 14,5 mm krievu ložmetējiem- it kā noderētu- bet ikvienai pretinieka vienībai tāpat ir lielāki kalibri- ikvienai kājnieku nodaļai ir RPG/Muhas, kuras izģērbs jebkuru bruņu klasi, kas ir kaut nedaudz zemāka par tanku un kājniekiem lielkalibru ložmetēji ir pareti. Savukārt pretinieka bruņutehnika- kura ir sagagaidāma tiešā frontes tuvumā, visiem tāpat ir lielāki kalibri par 14,5. tā tik pie mums uzskata lielkalibra ložmetēju par bruņojuma etalonu 😉

                      nedaudz konkretizējot- kurām pretinieka bruņutehnikai galvenais ierocis ir lielkalibra ložmetējs un PATS GALVENAIS, kurā vienībā šāda mašīnīte ir standarta darba zirgs? droši vien nevienā.

                    • Atvara k-gs laikam naiebrauca tēmā.
                      Reku VB arī uztvēra manu domu:
                      “Bet tad jādomā vai traktors ar attiecīgu piekabi nebūtu more cost effective, nu bet jā , sakari, termovīzori, …”
                      Tas, ko es saku, ir loģisks secinājums, ka uz mūsu tančikiem nevar likt virsū neko vērtīgu, jo tos sakapās no jebkura lielāka kalibra ložmetēja (no jebkura Aniņ, no jebkura!!! Ložberim nav obligāti jāatrodas uz pretinieka bruņutransporta!!!) un visus dārgos pričendāļus nāksies pamest, jo nekādas citas bruņutehnikas, kas apsargātu un/vai evakuētu mūsu “mobilās platformas” mums nav. Tātad, visam aprīkojumam, t.sk., PTR vai PGA ir jābūt mobilam ne stacionāram.
                      Bet ja tā, tad kārtējo reizi jāsecina, ka tančiku pasākuma cipari ir “overpriced”.

                    • bottom line: jebkurš neuzlabots BRDM/KIM/CVRT var cīnīties viens pret otru (kurš pirmais pamanīs) vai pret vāji bruņotu mērķi (policijas operācijas) vai necīnīties vispār (atklāt pretinieku, izlaist dūmus un ātri pazust, bruņa pasargās no nejaušām lodēm/šķembām)

                    • arī zemessargs

                      Ieroču platformai ir uzdevums nemaz nenokļūt līdz tam, ka pa viņu šauj. Viņu uzdevums ir satriekt mērķi un atkāpties. Bruņas ir ārkārtas gadījumam.

                    • piekrītu, ka cena ir neadekvāta. bruņota platforma ar ieroci nedrīkst maksāt vairāk par …… piemēram 0,2 milj. (raķete, termobinoklis, ložmetējs un bruņas) un tam visam ir jābūt ražotam pašu mājās. var būt atsevišķas dārgākas mašīnas, kuras vizuāli nearko nedrīkst atšķirties.

                      protams var šo to sašaut ar ložmetēju, tāpat kā jebkuru karavīru var nošaut ar pistoli- tomēr no pistoles kritušie būs neliels skaits. ložmetējs ja vien tas nav gatlings lielākā distancē vairs diez cik precīzs nav – un tēmēt arī nevar tā kā mācībās mērķis uz balta fona 😉

                      nevaram mēs atļauties daudz labi aizsargātas mašīnas, bet mēs ”varam atļauties” daudz viegli aizsargātas mašīnas- kaut vai apmetinātus traktorus ar piekabi.

                    • ”jebkura lielāka kalibra ložmetēja (no jebkura Aniņ, no jebkura!!! Ložberim nav obligāti jāatrodas uz pretinieka bruņutransporta!!!)” šeit jābeidz teoretizēt- tātad ja bailes no lielkalibra ložmetējiem veram vaļā pretinieka ekipējuma sarakstu un meklējam kam ir lielkalibra ložmetēji. Vadam noteikti nav- jo vads pārsvarā ir pat labāk bruņots (bmp), lielkalibra ložmetēju nestu uz slēpni- nafig man viņu tur- ja vajadzēs ātri notīties- tad jau labāk iedzenu krūmos atkal savu bmp un tamlīdzīgos- būs daudz labāks uguns atbalsts nekā lielkalibra ložmetējs. Loģiskā vieta, kur liktu lielkalibra ložmetēju- bāzes apsardze un aizsardzības pozīcijas. Aizsardzības pozīcijas diez vai pretiniekam būs pārāk aktuālas viņam būs tendence uzbrukt un viegli bruņota mašīna nav tanks- tātad ar to nevajag skriet virsū stacionārai aizsardzības pozīcijā. cik ļoti mums jābaidās no lielkalibra ložmetējiem kaut kādās bāzēs- nepārāk- jo tajās visticamāk atradīsies pretinieka bmp, tanki utt- kā viņi sadalītu mērķi- loģiski – ložmetēji kapā pa kājniekiem, bmp utt. pa mašīnām. bailes no lielkalibra ložmetējiem ir gluži tas pats, kas džungļos baidīties no hiēnām- protams nekas labs nebūtu nokļūt hiēnas zobos- tomēr piemēram lauvas mežā ir vairāk nekā hiēnas. līdz ar to hiēnu risks ir salīdzinoši neliels un ja ir bailes tikt saplosītam- tad to visticamāk izdarīs lauva nevis hiēna 😉

                      saprātīgi ir jāizsver riski un atbilstoši savām finanšu iespējām tie saprātīgā apmērā ir jāsamazina. izvēlēsimies samazināt riskus no 14,5 mm ieročiem, kuri nemaz ti daudz nav- mēs attiecīgi uzreiz daudz vairāk atstājam neaizsargātus karavīrus pat no 5,45 mm kalibra- ar kuru noteikti nāksies saskarties daudz biežāk.

                    • Nu ta beidzot Aniņ:
                      “…(raķete, termobinoklis, ložmetējs un bruņas)…”
                      un
                      “nevaram mēs atļauties daudz labi aizsargātas mašīnas, bet mēs ”varam atļauties” daudz viegli aizsargātas mašīnas- kaut vai apmetinātus traktorus ar piekabi.”
                      Tieši par to es runāju!!!

                    • arī zemessargs

                      Piekrītu, BV līdzīgs peldošs, ātrs visurgājējs ar vieglām bruņām ir optimālākais ko mēs mobilizācijas gadījumā varam atļauties https://en.wikipedia.org/wiki/Bronco_All_Terrain_Tracked_Carrier
                      https://en.wikipedia.org/wiki/BvS_10
                      virsū tālās darbība PTRK, PG vai mīnmetējs ar STRIX lādiņiem. Tas dos iespēju pielāgotā apvidū sekmīgi veikt aizkavēšanas kaujas un nodarīt nopietnus zaudējumus pretiniekam, kura rīcībā būs tanki un KKM.

  2. es vairāk par psiholoģisko pusi. Nav jautājums, ka karš ir bīstams 🙂 Vnk. ja sēdi tajā verķī iekšā, protams saproti, ka tevi ķersta visādi granātmetēji, bet bruņa sargā psiholoģiski. Tas ir no tās pašas sērijas, kad limdašīnā pirms lidojuma izskaidro, kur stāv glābšanas vestes un glābšanas izejas… Ja nāksi lejā no 5 km augstuma, kāda nah glābšanas veste..? bet laikam palīdz, tādēļ jau arī stāsta. Soldžeram lūkā ir jābūt ar riekstiem. Viņš uz 4ām pusēm pašaut tāpat nevar.

    • vispār nepareizi noformulēju jautājumu. Gribēju teikt, ka vīriņš lūkā ir baigais oldskūls tomēr. Ja jau modernizē, tad līdz galam. http://www.military-today.com/apc/btr_4.htm

      • domāju reakcijas laiks un vispār sensoru jūtība šādam tornim ir zemāka par cilvēka acīm un ausīm, par izmaksām nemaz nerunājot.

        • ja tornī ir iebačkāts siltuma sensors, operātoram ir jāizšķiras vai piespriest nāvressodu zaķim, briedim, zaļo vīriņu slēpnim, vai nē. Efektivitāte augstāka, jo soldžers savā medību mastā nomaskētu slēpni tāpat neredzēs. Par naudām protams, bet te mēs nonākam pie jautājuma cik maksā dzīvība.
          Viš tomēr vairāk uz policejiskām funcijām velk.., kad pretinieks ar pistoli plātās.

    • Domāju, lidmašīnās stāsta tāpēc, ka ir gadījumi, kad tā glābšanas veste būtu noderējusi.
      Slēpni no 4 pusēm likt būtu bīstami. Sanāk šaut pa savējiem. Protams, ir mentalitātes, kam tā tikai būtu ātrāka iespēja tikt pie jaunavām.
      Ar to psiholoģisko aizsardzību – man liekas, ka nav slikti, ja ir bail, jo tas dod spēku. Ja esi apmācīts, tad izpildīsi savu programmu maksimāli labi. Slikti ir tad, ja bailes ir nekontrolējamas.
      Tornim, protams, ir vairāk pofig, ja viņam iešauj. Pat ja viņš noreaģē lēnāk. Bet jā, ja no stūra izvelkas vīriņš ar granātmetēju, tad tas ir jautājums, kura mašīna izdzīvos – ar torni, vai ar cilvēku torņa vietā.

  3. Tāds jautājums sakarā ar mūsu KIM. Cik tad viņam tā cena ir? AM taksta savos plakātos, ka pamatmodelis pēc kapitālā remonta maksā 344 tūkstošus. Grūbers intervijā min ka esam nopirkšu atjaunotus modeļus pa 10000€. Kāda ir patiesība, jo cenu atšķirība liela.

    • Domāju Graube nemeloja, bet teica ne visu un ne jau par modernizētu aparātu. Nemodernizēts cvrt hull bez ložmetēja un sakariem tiešām varētu vilkt uz līdz pārdesmit tūkstošiem, tas atbilst cenai pa kuru UK MoD tirgo tos kolekcionāriem. Tālak kapremonts, lōzmetējs uc loriņi līdz bāzes komplektācijai, tālāk vēl papildu modernizācija, tālāk apmācība, tad rezerves daļas utt Gala rezultātu tu zini. Kā viņi to dabūja gatavu nezinu, varbūt naudas toreiz nebija un UK atprečoja mūs avansā ieliekot bankas %, tie taču nav komersanti, bet valsts, tur viņiem sava valsts kontrole siro, kāda X-a pēc viņiem jādod mums atlaides, kas faktiski ir britu nodokļu maksātāju nauda?

  4. CVRT gunneris tik uz parādi izlīdis laukā. Tur ir no iekšas vadāms ložmetējs. Par soft skin mašīnām nav diskusiju, ka gunneri vajag virsū. Lai ir pirmā reakcija un acis, tāpat tas ir softskins. Viss atkarīgs no mašīnas bruņām un pielietojuma un izdevuma, lai gunneri liktu augšā. Un nav tik traki kā te daži izsakās ka jāskaita rādītājs. Visu Irāku un afganistānu šādi mauca. Kam vairāk bruņoti torņi, kam mazāk, kam
    Vispār nebija. Pamēģini uzlikt slēpni normālā attālumā un trāpīt tam gunnerim. Pretinieks arī nav pašnāvnieks. Atsevišķos gadījumos!

  5. es teiktu, ka ideāla mašīna, ja vadam ir 6 šitādas mašīnas es no laimes apčurātos 😉 ”sešatā” braucot sektorus aī var sadalīt- ”nekas bīstamāks” par patrulēšanu ar kājām.

    Tikai klaji nepietiekams ugunsspēks. Amerikāņiem izlūki spēja sašaut/ atsist 30 pretinieka bruņutehnikas vienības- ”sitiem aparātiem” būtu jābūt aprīkotiem ar nedaudz novecojušām prettanku raķetēm (vai arī jaunākajiem ukraiņu ražojumiem)- lai saskrienoties purns purnā ar pretinieka izlūkiem/tankiem- būtu teorētiskas izredzes uzvarēt vai atkāpties.

    Par izmaksām varētu padomāt – ka bundžas saštancēšana baigi dārgi izmaksā- ja to dara uz vietas. Galvenais lēti un daudz.

  6. Jautājums saistībā ar Latvijas militārās zinātnes attīstību un savas ekonomikas sildīšanu – kāpēc Aizsardzības ministrija nevar konkursa kārtībā piešķirt kādam vietējam vai ārzemju konstruktoru birojam 20 miljonus eiro, lai tas izstrādā projektu un rada vienkāršu KIM vai BTR modeli, kas būtu piemērots Latvijas apstākļiem un būtu ražojams uz vietas? Protams, motorus būs jāiepērk ārzemēs, bet nesošo rāmi var sametināt Latvijā, bruņu loksnes var pieskrūvēt uz vietas normāli aprīkotā garāžā.
    Ja atradīšu saiti, tad ielikšu – laikam angļi priekš Krievijas armijas sāka projektēt pilnīgi jaunu BTR, lai to vēlāk masveidā varētu ražot Krievijā. Manuprāt bija tapis pat braucošs modelis, kas tika notestēts un apšaudīts. Projektēšanas izmaksas nebija 20, bet kādi 100 miljoni eiro. Krimas okupācija un sankcijas šī projekta attīstību pārtrauca.

    • Tas pret koncepciju. Koncepcija saka: ņemam 20 miljonus un būvējam 10 kazarmas, kas var uzņemt ap 2000 vieskaravīru ar visu bruņojumu. Kad un ja pienāk brīdis ārzemes atsūta vieskaravīrus ar skaistām pasēm. Pretinieks atkāpjas. Viskaravīri brauc mājās līdz nākamai reizei. Pagaidām šī shēma strādā, to nevar noliegt. Kas šaj koncepcijai netic tas kremļa aģents.

      • Par tām kazarmām zini kāda ir patiesā situācija? Tur vispār murgs ir kazarmām. Mūsu viedie priecājas par jaunajām kazarmām, bet tā ideja un tālredzība atkal nav.

    • arī zemessargs

      Latvijas ekonomika tiek sildīta no AM naudas caur celtniecību 🙂
      Manuprāt, bruņutransporta izstrāde priekš Latvijas mērogiem ir pārāk resursu ietilpīga, ja vien nav domāts eksportam. Labāk sākt ar to ko mums vajag primāri (munīcija) vai kur jau ir iestrādes (bezpilota lidaparāti).
      Manuprāt, tie nebija angļi, bet franči https://topwar.ru/33854-perspektivnaya-tyazhelaya-bmp-rossiysko-francuzskoy-razrabotki.html
      vēl bija itāļu https://ru.wikipedia.org/wiki/Iveco_LMV bet no tām atteicās vēl 2013. gadā.

    • Un izbeidz sapņot! Kāds projekts speciāli LV. Latvijas iepirkuma iespējas minimālas. Pilna pasaule ar visa veida bruņumašīnām. Tikai jāizvēlas jāizpēta un jātestē. Tas arī viss. Par kādu specprojektu var iet runa!
      Bet mūsējie jau pat nevar no esošā labāko un lētāko paņemt.

    • Nav jēgas tik mazai valstij ražot savu tehniku. Mums vajag max kādas 100 mašīnas, tas pilnīgi neatmaksājas. Igauņi ar paši savas neražo, Polija un Somija ražo ļoti maz (gandrīz viss viņu garāžās ir vai nu PSRS vai rietumu tehnika, tik dažas specifiskas lietas ir savs ražotais).

      Somi piemēram ražo tik kraviniekus Sisu, šādas tādas artilērijas iekārtas, automātus, un ļoti prastu bruņu transportieri (Patria Pasi). Viss pārējais ir ārzemju iepirkumi vai iet prom uz eksportu (Patria AMV, somi ražo bet paši gandrīz nemaz neizmanto).

      https://en.wikipedia.org/wiki/Equipment_of_the_Finnish_Army

      Vienīgais loģiskais ko mēs tiešām varētu mēģināt paši šeit uz vietas ražot būtu Uniformas un mīnas. Pārējais vienkārši sanāk lētāk un vieglāk iepirkt no tās pašas Somijas un Polijas…….Starp citu viņiem ir daudz ”surplus” lietu, ko mēs varētu nākotnē dabūt par mazu cenu.

      • Tādā gadījumā piedāvāju Ukrainā ražoto “Dozor – B”. 4×4. Vieta 10 karavīriem. It kā pat atbilst visiem NATO standartiem. Jāuzmanās, lai ir īstais poļu bruņutērauds – ukraiņi mēdz veikt optimizāciju un dažās mašīnās ielikuši mīkstu krievu tēraudu, kas viegli cauršaujams.
        Šīs mašīnas jau eksportē. Vairākas nopirkusi Malaizija. Cena 4 miljoni grivnu jeb apmēram ~140 000 eiro. Tādas 100 mašīnas Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās tikai 14 miljonus (par tādu naudu var noasfaltēt 15km ceļa).
        http://sprotyv.info/ru/news/harkov/harkovskie-voennye-poluchili-novye-bronemashiny-dozor-b

        • Varianti, ko pirkt ir ļoti daudz. Pēc manām domām mūsu armijas 2. KB bataljons visu mūžu ir strādājis ar Mercedes GD. Tātad uz nodaļu divi vehicle, ietilbība vienam 5-6 vietas. Tātad lai nebūtu pilnībā jāmācās visa taktika no jauna ieteiktu pirkt vehicle, kas atbilstu jau iepriekš trenetajai taktikai. Un varianti daudz Iveco LMV, Otokari utt…

        • Es tomēr izvēlētos pirkt no rietumiem, tur arī var atrast jaunus/mazlietotus 4×4 bruņu vāģus ap/zem 200k, vismaz ar garantiju, ka nekas nav nomuhļīts un bleķa vietā plastmasa un šuves no plastilīna.

  7. Par CVRT ne-aizsargātību pret 14.5mm/parasto vai AP – secinājums, vajadzēja tomēr ņemt Marderus un miers, izpaliktu šāda diskusija.

    Par BV10S – pārāk dārgs, nav tik daudz saražots jamo un cena jaunam ir augsta, pa to cenu lietots CV90 varētu būt labāks ieguldījums, ne?

    • Protams vajadzēja ņemt Marderus un atkristu daudzas diskusijas. Un būtu īsts mehanizētais kājnieku bataljons. Tagad sanāk tāda parodija mazliet, jo mūsu mehanizētajā kājnieku bataljona kājnieki reāli nav. Kā iedomājas karot? Nevar uzbūvēt aizsardzības sistēmu ja nav kājnieki. Tikai ar bruņu neiztikt. Kāds ir plāns? Ja saka, ka izmantos hit and run taktiku tad tāpat vajag kājnieku kas var piesegt flangus, atsist kājniekus

      • Vēl nav par vēlu paņemt marderus, jo šķiet visi piekrīt, ka tos vajadzētu.

        • Visi, tajā skaitā AM?

          • Spriežot pēc AM atbildēm uz SC pieprasījumu, Marders bija izvēles topā, iespējams pietrūka, kāds atvaļināts vācu ģenerālis, kas izskaidrotu Pabrikam Mardera priekšrocības.

            • Cik no visādām kripatām informāciju var sakompilēt, tad tikai 2 piedāvājumi bija, kurus tā pa īstam izskatīja un es domāju, ka CVRT tika izvēlēti labāka finansiālā darījuma dēļ (tieši dzelžu darījuma nevis visa, kas ap to). Gan jau padomdevēji ar saknēm britu armijā arī kaut ko ietekmēja. Pēc tam sagudrot stāstus, kas it kā izceļ CVRT pārākumu LV apstākļos pār citiem konkurentiem (konkrēti, Marder) jau nav grūti.

        • Paņemt var, bet ko tad iesaki ar šo super iepirkumu darīt? (CVRT)

          • to ko it kā sākumā plānoja: max skaitu aprīkot ar Spike

            • Nu aprīkos ar Spike max skaitu. Nu Spartams vedīs spike teamus. Bet kā tas iekļaujas kopējā aizsardzības sistēmā? Uzliec uz kartes un apskaties.

              • Nekā neiekļaujas, jo nav pašas sistēmas. SzS koncepcija kaut kur papīros mētājas. Tomēr CVRT prettanku slazdiem varētu izmantot, ja jau esam nopirkuši… A kur vēl tos izmantot? Mežaparkā atpūtniekus vizināt? Jau tagad manāma tendence izmantot CVRT visos pasākumos (ir pa tēmu vai nav) kā cirka lāci. Izspiest no tā pirkuma kādu taktisko labumu tomēr būtu goda lieta.

                • Tāds mazs uzmetums. Ja mēs, kā pienākas normālās aizsardzības kaujās dalām apvidu atbildības rajonos. Tad šāds CVRT bataljons vnk viens pats nevar paņemt Bat atbildības rajonu, jo ar plikām KIM to nevar izdarīt. Tātad nopērkot KIM mēs zaudējām viena Bat atbildības rajonu. Un pēc manām domām tagad mums vienā Bat jāatrodas diviem Bat. Viens nodrošina kājniekus, viens PT iekārtas un labu 30mm atbalsta uguni. Īsumā sakot no teritorijas, ko var aizsargāt divi Bat tagad mēs varam aizsargāt tikai vienu. Vai kāds tik tālu aizdomājās nezinu? Visi tik fano par ātrumu, lielumu, un vēl nez ko.
                  Bet jā tanku slazdiem labas iekārtas. Tikai zaudējām plašumu, ko iegūtu ja katram Bat savs rajons ar slazdiem. Tagad abi Bat liks slazdus vienā teritorijā kopā.

                  • Kod kurā pirkstā gribi visi sāp. Tā ir, kad mēģina divos gados saglābt to, ko padirsa 20+ gadu garumā. Un mēs vēl redzēsim vainīgos mācot mums patriotismu un pasniedzot stratēģiskā līmeņa militāro menedžmentu.
                    Ja uz CVRT nebūs PT vai PGA iekārtu, tad optimālākais būtu mašīnas izdalīt ZS vienībām (ambulance, štābs, vilcējs, izlūks), nevis imitēt ar tām PD kājnieku bataljonu uz KKM.

                    • Manšteins

                      Pilnīgi piekrītu! Bet arī ar visu saglābšanu kārtis varēja izspēlēt labāk. Žēl ka pietrūkst profesionāļu, lai to izdarītu.
                      Un jau tagad varu pateikt ka UZ mašīnām nekādas iekārtas nebūs.

                    • Priekš ZS iesākumā būtu pieticis stipri pieticīgākās summās tos CVRT iepirkt, 10k par bundžu un vēl radio, nakts redzamību, ieročus, bet ne jau pa 250 miljoniem uz 10 gadiem 123 mašīnām!

                      Nez, cik tad īsti maksā paši ieroči(PGA+PT) no visas tās CVRT vienas vienības cenas.

                    • Vienkārši jautājums par to, ka par viena 20+gadus veca(bet atjaunota un nokomplektēta) CVRT cenu varēja iegādāties divus modernus 4×4 vieglos bruņu transportierus ar labāku pretmīnu aizsardzību un labākām bruņām. Jā, saprotu, 4×4 neizbrauks tur, kur CVRT, bet CVRT, savukārt, neizbrauks tur, kur BV206S un BV10S un tā tālāk, nav korekti salīdzināt, jo nav viena universāla bruņu tehnikas modeļa visiem uzdevumiem, tamdēļ caurgājamība+ugunsjauda tomēr bija jāņem nopietnākā paskatā -Marderus, ja jau CVRT mums būs vienkārši super dārgi(tātad, tomēr kārtējā aizkulišu darījuma shēma) ložmetēju statīvi, kā jau te minēts.

                  • AoR Bn protams pienākas, bet uzdevumi tajā var būt atšķirīgi arī aizsardzībā, ne obligāti tas ir SECURE, CONTAIN vai DESTROY, var būt arī DISRUPT, INTERDICT, FIX, kas tur vēl, ko var sasniegt arī nekontrolējot visu savu AoR teritoriju, tas arī nav iespējams ņemot vērā SzS mazskaitlīgumu un kaujas spējīgu vienību skaitu NBS vispār.

                    • Manšteins

                      Tieši tā, pareizi Tu saki, Es nerunāju par teritorijas kontroli, bet Bat nevar pat veikt šādus uzdevumus ja sastāv tikai no KIM, bez kājniekiem. Doma, ka divu Bat AoR vietā esam ieguvuši to ka divi Bat karos vienā AoR, kas pie mūsu mazskaitlīguma nav labi, ja ne tā tad gribētos dzirdēt citus taktiskos skaidrojumus.

                    • Nu, ja PT un PGA mūsu KIM virsū nebūs, tad es vispār nesaprotu, ko tie darīs konvencionālā karā, jo pēc būtības ir tikai vidēja ložmetēja pašbraucošie statīvi. Policejiskās operācijās var efektīvi biedēt mamzeles.

                    • Manšteins

                      Nu PT un PGA būs iekšā, kā speciālistu team, tas laikam nošpikots no britiem, jo viņi tāpat izmantoja, un tas saprotams tas ir lētāk nekā būvēt uz vehicle.

                    • Nu tad izdalīs kaujas atbalsta rotās un pieliks klāt pie esošajiem brigādes bataljoniem. Tie ar ko brauca līdz šim ar to brauks tālāk. Tāda mehanizācija. Vēl ir variants, ka tomēr stutēs personālu iekšā, bet tad var sākties nemieri 🙂

                    • Manšteins

                      Tad neīsts nosaukums. Un vēl jau tik viens Bat brigādē paliek, es domāju kājnieku Bat. Un tad KAB PT rota mazliet zaudē jēgu. Kišmiš vienvārdsakot.
                      Un par karavīriem iekšā laba doma. Tikai pamaz iet iekšā, vēl jau variants iepirkt papildus Alvis, neatceros nosaukumu, bet tas pats Spartan tik ar lielāku karavīru ietilpību un tad gan būtu smuks Mehanizētais Kājnieku Bat.

                    • Manšteins

                      nejokoju.

                    • Alvis Stormer – palielināts CVRT.
                      Joprojām ceru, ka briti mums atmetīs par baltu velti visus pārējos savus CVRT, ja viņiem tādi vēl palikuši, kas nav šrota stāvoklī 😀 !

                  • kaut kur lasīju, ka Kalniņam ir tūkstošiem super klases Zemessargi. Ņem ZS batu un piestiprini pie KIM bata ZS kājniekus. Kas var būt vienkāršāks, efektivāks un lētāks??

        • Tad vienīgi otram bataljonam, jo es neredzu problēmu ja abi būtu uz kāpurķēdēm.

          • Riteņi ir ātrāki un elastīgāki , var nobraukt stipri vairāk kilometru pirms uzpildes un remonta. Visās normālās armijās ir bati kas uz riteņiem, un bati kas uz ķēdēm (Lietuvai bus M113 un Boxers, Igauņiem Patria un CV90)

            Kā arī no praktiskā viedokļa, riteņu tehnika parasti ir stipri lētāka un vienkāršāka par kāpurķēdēm. Domāju tas varētu būt tas galvenais iemesls, kapēc AM ieņēmusi tagad domu otro PD batu likt uz riteņiem.

            Reku piemēram par Igauņu Patria : http://www.army-guide.com/eng/product2622.html

            Pirmajā iepirkumā Igauņi par $9.600.000 nopirka 60 mašīnas, otrajā par $24.300.000 nopirka 80 mašīnas. Average unit cost : $242,143. Mums tas bija 2 reizes dārgāks priekš CVRT.

            • Divreiz dārgāks un vismaz divreiz mazāk ietilpīgs, rezultātā, ja rēķinam vienkārši ietilpības un cenas attiecību, tad CVRT ir 4x dārgāks 😀 ! Bet tas tā, aizdomājoties jau līdz absurdam.
              Interesanti, ka somi pirmajā reizē pārdeva par normālu cenu, pēc tam cenu uzskrūvējuši neadekvāti augstu un igauņi nopirkušu no holandiešiem otru partiju.
              Lai vai kā, lēti tas nebija par lietotām mašīnām.

    • Eh īstenībā tur var ilgi diskutēt, kas PD 1. bataljonam būtu labāks, Marders vai CVRT……Marders ir lielāks ietilpībā, nāk ar 20mm autocannon kā standarta ieroci, un bruņa var turēt 14.5mm. Bet viņs arī ir stipri smagāks, lielāks gabarītos, dārgāks, un grūtāk uzturams. Kā arī papildus jāpērk būtu smagās inženieru mašīnas, degvielas vedamie, un tiltu licēji.

      Man liekas mums būtu drīzāk tā nauda (kuras mums visam nekad nepietiks, tas ar jasaprot) jāgrūž anti-tank un anti-air raķetēs, un transportam pašus prastākos BTRus kas var apturēt kalaša 7.62×39 + šrapneli. Jo reali kaujas situācijās, maz ticams ka mūsējie ar krieviem ies tanku kaujās, tur uzreiz aizies partizānu cīņas ar ”hit and run” taktikām kur tie Marderi un CVRT tāpat ilgi nedzīvos. Tāpēc igauņi uzreiz nepirka dārgās CV90, bet gan prastākos somu 6×6 Patria pasi. Ja apskatamies viņu pret-tanku ieroču klāstu, ir redzams ka mūsu prioritātes krasi atšķiras.

      Viņiem pirmie lielie pirkumi bija tieši raķetes (visādu veidu, Milan, Tow, Jevelin) , kas manuprāt ir gudrāk. Ne Marders ne CVRT krievu T-72 tik un tā nenobeigs, bet vesela kaudze Spike, a vot tā jau ir cita runa.

      • Nu Marders viennozīmīgi kā vehicle ir labāks un ir īsts KKM. Nu nevar veselu Bataljonu apbruņot ar KIM un prasīt, lai izpilda mehanizētā bataljona uzdevumus. Turklāt bez kājniekiem. Vienīgais, kas vairāk vajadzīgs ir smagāks recovery, kurus no tiem pašiem vāciešiem var dabūt cik vajag. Par degvielas vedējiem, smagajiem inženieru vehicle un tiltlicējiem iebrauc auzās. Vai tad CVRT tādus nevajag? Visiem vajag, lai būtu max efekts panākts.
        Par EST sākumā bija Patria, bet tagad tak nopirka CV90.
        Un par pretanku ieročiem protams, tie ir vajadzīgi bet tas viss iet roku rokā. Vajag pilnvērtīgi brigādi beidzot ar visiem asetiem un iespējām. Un tāda brigāde ir spēks.
        Uz pretanku ieročiem tikai un vienīgi būtu stulbi paļauties. Krievs nekad nekaros tikai ar tankiem. Paskaties, kas notiek konfliktos. Lielākā daļa būs BMP un BTR. Un nekad raķetes nepietiks visam. Ir jākombinē, jāplāno.

      • nu vispār jau raķetēm vajadzētu pietikt ”priekš visiem”.. 100 iekārtas katrai 10 lādiņi un katrs otrais lādiņš ”kaut kur” trāpa un 500 tehnikas vienības vairs nav ( 3 brigāžu viss tehnikas parks).

        ja katrā aparātā ir pa 3 cilvēkiem- es teiktu ka šis ir ļoti zolīds “ražošanas plāns”- 3 brigāžu visa tehnika un 30% no personālsastāva. Ņemot vērā, ka lielāku atturošo efektu rada nevis sašautie tanki, bet gan cilvēkresursi- attiecīgi prioritārajiem mērķiem ir jābūt kravas auto/bmp utml.- tur kur parasti apkalpe/cilvēki mēdz būt vairāk nekā 3.

        tanks arī strauji var palielināt savu ”prioritāti” sasēdinot uz sevi kājnieku nodaļu 😉

        • Tu baigais matemātiķis esi 😀 izrēķini cik maksā 100 SPIKE iekārtas. Un pēc tam izrēķini cik maksā 1000 raķetes. Tas jau vien ir nepaceļams līmenis. Plus cilvēki jāapmāca.
          Bet nu matemātiski viss jau skaisti.
          Nākamais parēķini cik izmaksā tā kravas mašīna par kuru Tu taisies šaut ar SPIKE. Neesam jau mēs tik bagāti 😀

          • lietuviešiem ir 88 boxeri ar spaikiem? vai arī spaikiem aprīkotie ir mazāk.
            tātad skaitlis visnotaļ reāls. bija mums 12 gab. varbūt piepirka vēl klāt- varbūt tikai vēl pirks.

            tā teikt normāls piecgades plāns. Amērikā ir aprēķināts, ka viena cilvēka vērtība ir 0,5 milj. dolāru. Karš nav lēta padarīšana. tātad ja mašīnā atrodas šoferis+ apsargs un cerams, ka kuzavā vēl kāds + kaut kādi mtl- tad viena pretinieka mašīnas vērtība var būt no 1- 10 milj. (piemēram kuzovā atrodas 20 kājnieki). raķetes izmaksa ap 0,1vai 0,2 milj ( ja rēķina, ka trāpīs tikai katra otrā)- tātad raķete atmaksājas no minimums 10 reizēm līdz maksimums 100 reizēm.

            var paturēt arī prātā, ka pa reālu pretinieku- tiešā tēmējumā šauj tikai 2% karavīru, kuru teorētiksi varētu uztrenēt uz 10%. tātad 90% materiāli ir iešauti buļa pakaļā 😉 cik tas izmaksā? novadīt raķeti uz 1-2 km atālumā esošu transportu noteikti ir vieglāk un precīzāk tāpījuma iespēja no strēlnieku ieroča maksimuma 10% paceļas kā minimums uz kādiem 50%.

            var protams kādu daļu sapirkt TOW pret moderniem tankiem var arī nenostrādāt- bet pret kraviniekiem un bmp būs taisni laikā. jāsaprot, ka karā cilvēki ir vislielākā vērtība- abās pusēs.

            • Pirmkārt lietuviešiem vispār nav SPIKE. Viņi lieto Javelin sistēmas.
              Un noteikti visi 88 nekad nebūs aprīkoti ar Javelin.
              Protams PT ierocim mūsdienu kaujās ir liela nozīme, bet atceries ka ir arī lidmašīnas, kājnieki, artilērija un pret visu mums ir jācīnās. Tā kā nevaram mēs visu piecgades plānu ielikt tikai PT ieročos. Mūsdienu kaujas lauks ir ļoti komplicēts, un noteikti, ja LV armija sastāvēs tikai no PT ieročiem rezultāts nebūs tas labākais. Bet Tev taisnība PT ieročus mums vajag vairāk.

              • Es domāju, ka CG tomēr jānoliek trešajā plānā un Spike jāpaliek pirmajā, bet vajag kaut ko pa vidu, kam ir pašnovade un fire and forget funkcija, tādu tirgū netrūkst, pie tam stipri lētāk par Spike, kaut vai NLAW un tamlīdzīgi.
                Mums tādu ir 0, ir divas galējības, oldschoolīgais CG, ar kuru vislabāk šaut pa stacionāriem mērķiem no dažus simtu metru attāluma un tad tīt vagu(jo mākonis nodod) un super modernais Spike, ar kuru, vismaz teorētiski, vari šaut uz aptuveno pretinieka atrašanās vietu un tad novadīt raķeti pa pamanīto pretinieka tehniku.

      • Gan igauņi, gan leiši nodrošināja savus kājniekus ar bruņām un tikai tad sāka skatīties IFV virzienā, savukārt mēs vispār bijām bez bruņām, neskaitot tos dažus hamvīšus un tagad nopirkām nevis bruņas karavīriem, bet gan speciālistu transportu.
        Karavīri joprojām bez bruņām, igauņiem un leišiem bruņas kaut cik ir.

  8. Vai kādam ir domas par Latvijas Armijas šrotu?
    https://latvijasragnaroks.wordpress.com/2017/02/11/srots/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s