Balvas nebūs (papildināts 03.02.)

vara bungas: Jautājums medniekiem. Kā mednieku kursu laikā jums tika skaidrots burtiski visu medījamo dzivnieku populācijas straujšs samazinājums (skat.zemāk) vienlaikus nepieaugot oficiāli nomedīto dzīvnieku skaitam. Mēris, citplanētieši, cits?

UPD1

Nevelkot garumā, turpināšu – esmu dzirdējis ļoti vienkāršotu izskaidrojumu no aprindās pazīstāmā “mednieku ģenerāļa” par to kā dēļ 90-s krītoties oficiāli nomedīto  dzīvnieku un izsniegto atāluju skaitam neizskaidrojami samazinājusies gandrīz visu dzīvajos palikušo medījamo zvēru populācija. Skaidrojums tika sniegts vienā vārdā – Zemessardze.  Ņemot vērā, ka pats tajā laikā dienēju ZS bataljonā un ļoti labi biju pazīstams ar dienesta pārbaužu rezultātiem teikšu, ka šāds  “vienā vārdā” skaidojums ir nepatiess un, ja tiek atkārtots kursos kā aksioma, nudien nomelno tā laika zemessargus. Pamats šādai ZS vainošai protams ir, daudzi zs, bet nebūt ne  vairākums,  laukos tiešām piedalījās malu medībās, kas tomēr nav pietiekams arguments, lai vainotu visus zs vai uzveltu vainu ZS kā organizācijai.  Lai iegūtu ticamu skaidrojumu jāņem vērā  šādus apstākļus, kas bija raksturīgi 90-to gadu sākumam un veidoja situāciju LV mežos:

  1. Totāla medību kontroles sistēmas paralīze, vecā sistēma vairs nedarbojās jaunā vēl dzima. Līdz ar to daudzi mednieki (nebūt ne zs) izmantoja momentu, lai apejot LPSR birokrātiju paņemt no meža “savu”.
  2. Šaujamie uz rokām vai pieejami izmantošanai bez kontroles bija ne tikai zs, to bija daudz arī IeM un robežsardzes struktūrās, kurām būtu jāuzņemas savu daļu vainas.
  3. PSRS armijas izvešana atviegloja  munīcijas iegušanu par “sviestmazies cenu”. Kreisā munīcija nebija pieejama tikai un vienīgi ZS, kur uzskaite tika veikta diezgan stingri, bet visai maksātspējīgai sabiedrībai vienādi un it īpaši 20 000+ bijušo PSRS virsnieku, no kuriem daudzi arī bija mednieki.
  4. Kopumā ekonomiskā situācija valstī, kas pārvērta medības no dzīvesveida un sporta par iztikas avotu.  Kurš atcērās “tās” algas un “tās” cenas, domāju, piekritīs.

Fascinē tālākais “mednieku ģenerāļa” teksts “…un tad mēs gājām pie  aizsardzības ministra un pieprasījām, lai zs “iegrožo”, kas arī tika darīts”. Vai tā ir  patiesība vai nē zinās teikt tā laika ministri, kas tolaik  (līdz Kristovskim)  mainījās ar ātrumu viens ministrs 1,5 gadā. Katrā gadījumā interesanta vēsturiskā versija par ZS “atbruņošanas” patiesajiem iemesliem.

Paldies visiem, kas dalījās pieredzē. Tomēr neizskatās, ka šī versija būtu pamatīgi iesakņojusies, ja tomēr sanāks dzirdēt ņemiet vērā augstāk minēto.

Advertisements

18 responses to “Balvas nebūs (papildināts 03.02.)

  1. Kur redzams aļņu samazinājumu, Stirnas un mežacūkas cita lieta.
    Stirnas auksta ziema ar lielu sniega kārtu. Cūkas mēris.
    Jeb runa iet par 96/97?

    • Jā runa ir par 90-m. Tur nav vienlaicīga oficiāli nomedīto dzīvnieku pieauguma. Es zinu pusoficiālo versiju , bet mani interesē vai to stāsta visiem kursos.

      • Stipri dranķīgo 90to praksi ar kaujas muņu (pilnvapvalka) iet mežā pēc šašlika, tikmēr ne-ekspansīvā lode iziet cauri un lops aizskrien pusdzīvs? Par to stāsta.

        Jeb ir kas cits?

        • pieturēšu atbildi pagaidām, par full metal jacket taisnība bet pieliektot rokas tā ir viegli atrisināma problēma.

          • Proletariāts gaida ar nepacietību.

          • Kursos skaidroja, ka vainojami paši mednieki, kas bez domāšanas atšāva labākos un skaistākos sugu īpatņus, nedomājot, ko paši vēlāk medīs. Kad saprata, ko savārījuši, sāka saudzīgāk medīt. ZS ar ieročiem mājās tur galīgi nebija vainojami.

      • ZS mājās varēja turēt stobrus + bardaks un vispārējs pārtikas trūkums.

        • arī zemessargs

          Tak nelegālo stobru bija diezgan + malumedniecība no legāliem stobriem. Tēva brālis tai laikā par mežsargu strādāja. Zemīšu loma te minimāla. Es pat oficiāli atļautu ZS iet medībās ar kaujas ieroci (ja ir mednieka sertifikāts un pats iegādājās munīciju), lai trenējas.

  2. Skaidrojumi ir dažādi: Ar lauksaimniecības kultūrām apsēto lauku samazinājums pēc kolektīvo saimniecību gala, jo, kā zināms, mežs ir tikai koku grupa, kur mežacūkai ieskrieties pirms kolhoza lauka. Šis būtu attiecināms uz briežiem un stirnām arī.
    Otrs skaidrojums, daļēji aprakstīts augstāk, ir ieroči zemeņu sargātājiem mājās, manās mājās arī tāds tika manīts, kurš tā arī tika pielietots, sargājot nu jau privātās lauksaimniecības kultūras, šoreiz sugas nešķirojot, cik nu oficiāli, ja šauj visi un visās malās, tas par nomedīšanas limita skaitīšanu.

  3. Vienīgais, ko es esmu dzirdējis, ir kas līdzīgs Albrehta atskaņotajai versijai (ja par 90. gadiem). Ja par stirnām un meža cūkām pēdējā desmitgadē, tad pareiza būs a atbilde

  4. Medību apliecību ieguvu sen. Par to populācijas kritumu tieši mācību vielā nebija, bet objektīvie iemesli bija it kā šādi:
    1. cilvēkiem bija pieejami daudz ieroči , kontrole vāja, bija tāds folklorizējies teiciens, ka dzīviekus šauj mednieki, malumednieki, zemessargi un pārējie
    2. Tauta runā, ka daudzi mednieku kolektīvi nomedīja dubultā, jo tajos laikos Ādažos iepirka medījumu gaļu par ļoti augstām cenām, ja nemaldos stirna bija par 6 DM/kg, alnis vēl dārgāk, laikam 8 DM/kg. Līdz ar to mednieki darīja tā nomedīja un nodeva Ādažos(nodot varēja tikai ar medību licenzi), bet paši priekš sevis arī nomedīja.
    100% apgalvot ka tā bija nevaru, klāt nestāvēju.

    • Tak šauj joprojām nelegāli ļoti daudzos kolektīvos un individuāli no mednieku puses arī zinu tādus, kas regulāri aiziet pa kluso un nošauj kādu stirnu vai mežacūku.
      Tas pats ar kolektīviem – kvotas iedotas tik un tik, tad nu, kad nošauj tos dzīvniekus tais vienās medībās, teiksim divus, tad papīros smuki ieraksta, ka tikai viens nošauts.

      • Nu tad vēl jo vairāk jādod pretī, kad 90-to gadu “bedri” saista ar ZS dibināšanu. Atraduši malējo… Bet atbruņošanas iemesls (formāls) tas varēja būt.

  5. Anonīmais Labvēlis

    Bardaks un visatļautība. Visi blieza nost visu kas ir ēdams spļaujot uz noteikumiem, saudzēšanas periodu utt. Gadījums iz dzīves raksturīgs TAM laikam, skolnieki būdami atradām cilpā nožņaugušos stirnu pie stadiona, kamēr gājam rādīt skolotajam, kāds stirnu jau bija aiznesis 🙂

    Par cūkām skaidrs, mežā reāli smirdēja pirms brīža, paldies kaimiņzemei, kas neka nedarīja, lai ierobežotu mēri. Stirnas apsala tajās bargajas ziemās pirms pāris gadiem.

  6. arī zemessargs

    Tad vēl bez šaujamajiem laukos aktīvi lietoja dažādus slazdus.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s