recce no saullēkta līdz saulrietam (papildināts 27.01.)

[..] Computer models were used to conclude long-range surveillance companies were not in demand by ground commanders. Defense analysts have said Army commanders have an aversion to risk and a growing preference to use technology such as satellites and drones for reconnaissance rather than insert small teams of soldiers. [..]

avots

vara bungas: Lieki teikt, ka US armija ir modes pamatlicēja visām Rietumu armijām, jo īpaši  tādām kā mūsējā. Izskatās, ka pēdējā amerikāņu mode ir diezgan strauja atteikšanās no  Long Range Surveilance Unit (LRSU, long range recce vai taml) apakšvienībām. Lieki teikt, ka izlūkpatruļa ir mūsu “viss” ar ko pamatoti  lepojas gan SzS brigāde, gan SUV, gan ZS. Tomēr laiks nestāv uz vietas un tehnoloģijas aizstāj cilvēkus (nav runas par diversantiem) jomā, kas prasa  no apakšvienības iefiltrēties, veikt desmitiem kilometru garu pārgājienu  pretinieka aizmugurē , dabūt informāciju, atrauties, izdzīvot, izfiltrēties, atnest un nodot “medījumu”. Diemžēl visa ķēdīte var būt par garu mūsdienu informācijas aprites ātruma un kvalitātes prasībām un “par vēlu tu nāc” ar savu informāciju… Vēl viens svarīgs aspekts, ka veicot štāba plānošanu izšķirošās priekšrocības iegūst tā puse kura ātrāk un kvalitatīvāk   veiks  Boida ciklu un kamēr vieni balstīsies uz cilvēku sagādāto informāciju,  otrie izmantos tehniskos līdzekļus. Rezultāts 9/10 gadījumos būs par labu tehniskajiem līdzekļiem.  Attiecīgi jāvēro pretinieka karaspēka vienību piesātinājumu ar tehniskiem izlūkošanas līdzekļiem (radariem, BPLA, dažādiem sensoriem, pieeju satelītattēliem utt), lai modelētu un salīdzīnātu ātrumu ar kādu mēs un pretinieks tiekam pie izlūkinformācijas un attiecīgi pie komandiera lēmuma. Ja pretinieks izmanto tehniku un iegūst kvalitatīvāku informāciju ātrāk par mums, mēs  komandiera lēmuma  izstrādes procesā atpaliekam OODA ciklā, attiecīgi apriori zaudējam operāciju tempā un kvalitātē (kā saka “tā kā būtu laiks uz podu un gulēt, bet mēs vēl neēduši”) . Domāju NBS vēl nevar atteikties no mūsu ilgi koptā izlūkpatruļas lauciņa, tomēr jāpatur prātā, ka neattīstot militārās izlūkošanas  tehniskos  līdzekļus taktiskajā izlūkošanas līmenī, mēs nespēsim nodrošināt NBS vienību štābus un komandierus ar savlaicīgu un kvalitatīvu izlūkinformāciju, kas  nepieciešama, lai plānotu operācijas un vadītu karaspēku. Nebūs informācijās, nebūs plānu, nebūs vadības, rācijas klusēs, vai pārraidīs bulšitu.

PS Taisnības labad jāsaka, ka likvidējamo US armijas LRSU personāls cer uz likvidācijas lēmuma pārskatīšanu, tomēr es tam neticu. XX gadsimts IR beidzies. Lai gan ne visur.

UPD1 Meanwhile

UPD2

UPD3 Donbasā separiem uz brigādes lieluma vienību ir ap 12 BPLA pēc štata un vēl 6 ārpus štata.

 

Advertisements

31 responses to “recce no saullēkta līdz saulrietam (papildināts 27.01.)

  1. Beigās tas pārvērtīsies par kariņu starp programmētājiem un inženieriem. Kurš uzkonstruēs robotu, kas varēs nokillot otra uzkonstruēto robotu. Un kamēr roboti klapēsies savā starpā, tur, kur nevarēs tikt robots, ies izlūkpatruļa. Kam būs jābūt vēl 100x advancētākai.

    • Diemžēl cilvēki nepadodas upgrade. Tad ir jāmeklē tādi šortkati kas likvidē AI priekšrocības vai degradē pašu digitalizēto vidi līdz analogai.

      • Tehnikai vienmēr būs ierobežojumi, un jaunu tehnoloģiju izstrāde vienmēr ir lēnāka, nekā cilvēka iespēja pielāgoties. Tehnoloģijas būtībā atrisina rutīnas darbu veikšanu (vispārīgi runājot).

        • Tām tehnoloģiskām izmaiņām, kas tagad sasniedza kājniekus ir jau sistēmiska ietekme, kas mainīs (jau maina) to pielietošanas taktiku, tāpat kā taktiku mainīja šaujamieroči, tanku vai ložmetēju introdukcija. LRSU pēc definīcijas jau ir sasniegts karavīra efektivitātes maksimums, nu labi var iedot viņiem līdzi kādus gadžetus bet uz kā rēķina uz patronu rēķina vai uz paikas rēķina? Var iedot labāko apgērbu, bet ko tas līdz pret termovizoru pēc forsēta pārgājiena utt? Piemēram tu vari izlavīties pēc pusnakts no gultas un sievas nepamanīts aizjozt līdz ledusskapim pēc lašmaizītes. Bet pamēģini izdarīt to nemanāmi, ja māja pieslēgta pie signalizācijas 🙂 Tur tad taktiku jāmaina savlaicīgi paslēpjot lašmaizīti pa rokai, bet ne zem spilvena, jo pretinieks ti. sieva saodīs.

      • arī zemessargs

        Pēc 20 gadiem arī cilvēku upgrade kļūs par īstenību.

  2. arī zemessargs

    Es neteiktu, ka pazudīs pavisam. Dažreiz nepieciešams fiziski būt cilvēkam klāt. Nozīme un apjomi gan mazināsies.

  3. Ko tad darit ta saucamajiem izlukvadiem ZS bataljonos? Tiesa par efektivitati gruti spriest, ja neskaita to ka tur, ja nemaldos atlasija fiziski stiprakos un teoretiski inteligentakos arrindas ZS, ekipejums viniem butiski neatskiras, varbut citas uzkabes, un ieroci ar optiku.

    • Pagaidām slīpēt izlūkpatruļas iemaņas, pieķerot klāt HUMINT elementus. Komandieriem regulāri celt jautājumu par Militārās izlūkošanas taktiskā līmenā iekārtām un aprīkojumu (binokļi, tālmēri, periskopi, maskēšanās līdzekļi utt) visos forumos kuriem tiek klāt. Citādi komandieriem nebūs izejvielas ar ko plānot, attiecīgi nebūs operāciju ko komandēt.

      • Tragiski, tad jau viniem sanaks tikai palauties uz pasiniciativu- kura ka zinams ir tabu, visur kur ir dienesta reglaments, un organizaciju ziedojumiem.

      • Ierakumu_žurka

        ZS IV diemžēl īsti neapgūst padziļināti zināšanas, kas būtu jāzina recce vienībām, ja neskaita pāris lekcijas par tehnikas un ieroču sistēmu atpazīšanu.
        Paskatoties šī apmācību gada plānu vairāk izkatās, ka IV tiek apmācīti vairāk kā ZS pseido-SUVs. Var jau būt, ka tas nav slikti, bet tad rodas jautājums kāpēc to veidojumu saukt par IV?

        • Bn struktūrā ir attiecīgs slots kurš saucās IV. IV apmācība katrā konkrētā Bn ļoti atkarīga no tā kā savu dienestu saprot Bn komandieris, S2, S3, vada komandiers, vada karavīri…

        • Savulaik, manā bataljonā, izlūkvads bija labāk apmācīta un saliedētāka vienība, kas pati bija sagādājusi sev drusku labāku ekipējumu nekā pārējiem. Un parasti uz mācībām brauca atsevišķi ar speciālu transportu. Skaitījās bataljona elitārākā vienība, kas savāca spējīgākos kadrus no visām rotām. Principā tolaik izlūkvads arī varēja būt vienīgā reāli kaujasspējīgā vienība visā bataljonā, jo bija praktiski nemainīgs sastāvs, kas arī regulāri apmeklēja mācības.

          • Citādi nemaz nevajadzētu būt. Bet slikti, ja norma pārvēršas par pamatu “elitārismam”. Izlūki ir vnk viena no daudzajām mil.specialitātēm, kas prasa mazliet vairāk izturības, attapības un speciālas taktikas pārzināšanas. Nekā pārdabiska, labi ja cilvēkam patīk tas ko viņš dara un viņš to prot labāk par visiem, tādā nozīmē arī sakarnieks vai mediķis var būt pietiekami elitāri 🙂 90-s batiņos pbija vietējie ārrindas SUVi (formāli rotas, praktiski vadi),kuros apkopoja sportiskākos un gados jaunākos zs. Bija labi izmantojami pret sīkiem un vidējiem reketieriem, bet tas jau ir cits stāsts ar mil.izlūkošanu tur nav nekā kopīga.

    • arī zemessargs

      Trenēties veikt izlūkošanu arī civildrēbēs un apdzīvotās vietās, t.sk. masu nemieru apstākļos līdzīgi kā AUkrainā pavasarī. Piem. kādā pilsētā nemiernieki ieņēmuši pilsētas domes ēku, pilsētā notiek laupīšanas, kaut kādi bruņotie vīriņi arī parādījās. Iet izlūkot nomālējušies zaļi divās kolonnās pa ielas abām pusēm nav labākais risinājums. Risinājums – jāiefiltrējas kā civilajiem, iespējams jāpaliek novērot un ziņot par situāciju.

  4. perspektīva jau izlūkiem vienmēr ir- kaut vai pārkvalificēt par ”suv” vai vēl ticamāk standarta kājnieku 😉 normālā izpildījumā tas būtu ka vienība ir uz riteņiem un vienā mašīnā blakus komandierim un sakarniekam atrodas arī “lidotājs” 😉 patruļas darbs tiek pasteidzināts – nododot tai ”priekšizlūkošanas” datus.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s