Dienas grauds

[..] Kad militāro mācību beigās visa pirmā brigāde ar tās ekipējumu, transportlīdzekļiem un ieroču sistēmām tika nostādīta ierindā, aina bija pārliecību un drošības sajūtu iedvesoša, taču vienlaikus arī biedējoša. Biedējoša tāpēc, jo, kā tika norādīts, ierindā atradās vairāk karavīru, nekā dien Latvijas NBS Sauszemes spēku brigādē un Zemessardzē kopā.[..]

avots

Advertisements

134 responses to “Dienas grauds

  1. Mūsu vienīgā cerība ir, ka igauņi pacels šo jautājumu NATO līmenī. Daudziem patīk pārmest Ulmaņu Kārlim, ka atdeva valsti bez cīņas, bet tagad to pašu dara visa politiskā elite un, kas pats sliktākais, pati NBS vadība.

    • Es vairāk skatos tā – Ulmanis nevēlās ar nevieniem veidot kopīgas alianses, bet pilnībā paļauties uz saviem spēkiem. Diemžēl, tagad mēs esam jau iebraukuši otrā grāvī, esam tikuši iekšā visstiprākajā militārajā aliansē, bet pilnībā nedomājam par saviem spēkiem.

      • Jā, alianse… Pieņemsim mēs ar tevi sametīsimies ugunīgai dzirai un te mūsu aliansei pievienosies trešais, kurš izpīpēs mūsu cigaretes, izdzers dziru un sabojās gaisu. Ko mēs teiktu par šādu aliansi?

      • arī zemessargs

        Ulmanis nepaļāvās uz saviem spēkiem. Ulmanis domāja, ka ja būs labs visiem un neitrāls, tad viņu neiztiks. Ja nu pavisam traki, tad “angļi un amerikāņi nāks palīgā”.

        • Ulmanis bija nodevējs, ne ko pielikt, ne ko atņemt.

          • arī zemessargs

            Skatoties kā definējam nodevību. Ja tā ir ideālu nodošana, tad jā. Ja apzināta darbība – nē. Stulbums, vēlamā uzdošana par esošo, naivas cerības, pārliecība, ka tas ir mazākais ļaunums.

            • Nu nu. Apzināta savu pienākumu nepildīšana arī ir nodevība, jo tiek nodoti cilvēki, kas nodevējam ir uzticējuši varu un pienākumus.

              • arī zemessargs

                Stiepejams jēdziens. Ulmanis noteikti domāja, ka viņš savus pienākumus pilda vislabākā viedā un ir paglābis tautu no vēl sliktākām sekām.

          • Hmm, nu nevajag šitos kategoriskos apgalvojumus (jeb jums gadi 20, tad vēl piedodams). Varbūt tomēr vajag palasīt vēsturniekus, par to kādēļ un kādu motīvu vadīts Ulmanis pieņēma lēmumus kādus pieņēma. Turklāt, nodevība ir kaut kas cits nekā nepareizs lēmums.

            Bez tam, tik pat labi ir iespējams teikt, ka nebūtu dažu nepopulāru Ulmaņa lēmumu 18/19. gadā, kad bija karš ar krieviem un pēc tam ar krieviem un bermontiešiem, nebūtu vispār nostiprinājusies netakarīga LR un būtu te kait kāds savādāks valstisks veidojums izveidojies. Jo dažiem viņa tā laika lēmumkem vajadzēja iekšas un stratēģisko domāšanu.

            • Laiks izbeigt Ulmaņa glorificēšanu un pielūgšanu, paldies par labajiem darbiem, bet varas sagrābšana un pēc tam valsts atdošana “bez neviena šāviena” to visu atceļ.

              • Kāds sakars ar glorificēšanu? Es par kategorisku jēdzienu lietošanu – nodevējs. Vajag paskatīties skaidrojošā vārdnīcā, ko tas vārds nozīmē, un tad padomāt, vai ir pietiekams faktoloģiskais materiāls, lai izteiktu tādus apgalvojumus. Kā jau ispriekš teicu – nepafreizs lēmums nenozīmē nodevību. Nodevība ir kas smagāks (cits nodoms un cita motivācija), un tādi apgalvojumi prasa spēcīgu faktiloģisku pamatu. Savādāk nav atšķirības no lumpeņiem, kas bļauj “visi deputāti zagļi”, “viss ir nozagts”, utt.

                Normāli vienmēr saistībā ar Ulmani bija diskusija par to vai pieņemtais lēmums bija pareizs vai nepareizs, kāda bija motivācija u.tml. Un tad vienā brīdī pēkšņi parādījās jēdziena “nodevējs” apzelēšana no tādu kreisās šļuras pārstāvju puses kā Didzis Melbiksis un līdzīgie, un tad to uzķēra arī, protams, ru propaganda, nu un vēl turpunāja piedziedāt līdz vesels bars nedomājošo.

                Ja par varas pārņemšanu runājam – tad tā bija normāla parādība tā laika Eiropā, kā arī tas neniedz nekādus argumentus diskusijā par 1939./40. gada lēmumiem.

              • arī zemessargs

                Es kaut kā nemanīju, ka pie mums Ulmanis baigi tiktu glorificēts.

                • glorifikācija varbūt nav īstais vārds, drīzāk viņu pasniedz kā pozitīvu simbolu, kur es personīgi piekrītu tikai “simbola” apzīmējuma piešķiršanai. Sava laikmeta un stratēģisko kļūdu simbols.

                • Cilvēkiem patīk glorificēt “vecos labos laikus”, lai gan tais laikos problēmu netrūka un, ja neskaita atmiņas par to, ka bija labi un kas būtu, ja būtu un kā mēs tagad dzīvotu kā zviedri/somi, ja Ulmanim būtu ļauts turpināt valdīt un nebūtu PSRS okupācijas un kara, tas viss ir fantazēšana un tas viss izbeidzās mirklī, kad kāds viedi pateica, ka katram jāpaliek savā vietā.

              • Agris Purviņš

                +++

  2. Vējoni, Kučinski, Bergmani, Kalniņ? Ir, kas piebilstams?

  3. Īsi sakot gaidām oficiālu Igaunijas Republikas pārstāvju “uzdirsienu” Latvijas Republikas oficiālajiem pārstāvjiem, ja šādi neoficiāli publiski uzbraucieni neizsauks nekādu saprātīgu reakciju no mūsu vaidelošu puses.
    Bet visticamāk saprātīgas reakcijas nebūs, jo valsti pārvalda ex-komunisti un viņu domāšanas mantinieki. Tādēļ domāju, tas būs skaļš, ļoti nepatīkams un galvenais, nekautrējoties publiski citu valstu klātbūtnēm, sevišķi, ja Trampam klātesot redzēt un dzirdēt. Bondars pareizi pateica, ko es jau te arī VB saku par bijušajiem komunistiem, kuri izliekas par patriotiem.
    http://play24.lv/video/7392/preses-kluba-diskute-eduards-filippovs-martins-bondars-armands-puce ( skat.no 23. min)
    manuprāt ļoti precīzs valdošo raksturojums un tas pats attiecas arī uz aizsardzības sfēru ar nesen ievēlētiem ģenerālisimusiem.

    Starp citu, kas virzās ar to viena mēneša militāro kursu, ko valdība kā projektu ir sākusi cept?

    • Facebook AM skribenti to jau pieskaita kā reālu produktu, kas jau ir teju vai pacēlis kaujas spējas stipri augstāk, kā līdz šim 🙂 !

  4. Gaidam pretargumentus no iesaistītajiem “tautas kalpiem”. Mūsu viedā aizsardzība brūsa villisa stilā, ibio.

    • Ir jābūt iedvesmai un kreativitātei, lai atbildētu tā, lai vēl vairāk nepastiprinātu igauņu mesidžu. Labāk ,lai paklusē, jo citādi būs kā ar “atbildi” I.Čiekuram.

  5. lūk kur pozitīvisms – http://www.delfi.lv/news/national/politics/aizsardzibas-ministrija-varetu-dibinat-jaunus-zemessardzes-bataljonus.d?id=48433237

    nekur jau mūsējie neliksies – tā vai citādi to OMD atjaunos vai PMD izveidos. tikai to izdarīs ZS ietvaros. un varēs sist pēdu pie krūts, ka darījuši visu laiku visu pareizi.

    OMD/PMD kā termins mums ir kļuvis tabu. varam virzīties uz ZS ar pamatapmācības nometni 6 mēn. garumā :-).

    • arī zemessargs

      Neredzu, kur starpība pēc būtības vai PIMD tiek taisīts uz NBS vispār vai ZS ietvaros.

      • tieši tā – te pat nav runas par ingredientiem un to efektu, bet tikai terminoloģiju. sekojoši jāspiež stiprināt ZS, lai pēc parametriem tā veiktu karavīru apmācību 3/6/9 mēnešu apjomā pirmā gada laikā. tad, lai arī bonusi (potenciāli plānotie – atlaides studijām, nedokļu atlaides,..) tiek nevis riebīgajam OMD/PMD, bet ZS.

        BET. visupirms jāsaved kārtībā grāmatvedība. bonusi iestājas ar zināmu cilvēkdienu un sertifikātu skaitu. un nevajag dirst, ka to ir grūti uzskaitīt utt. cik zinu, tie kuri ir dabujuši C kategoriju par Valsts naudu, tiek gana gādīgi pieskatīti.

      • Agris Purviņš

        Nedomāju, ka ZS ir tāda kapacitāte. Protams, ka var izveidot kādu mācību centru un tad to iekļaut ZS. Līdzīgi kā NMN rotu, kuru nav īpaši grūti iemest jebkurā citā vienībā. Vienīgi risks ir ZS štābs, kuram ir ļoti augsts birokrātiskais vienaldzības līmenis un zeme profesionalitāte. Kopš tā laika, kad ZS labākos kadrus nosmēla brigāde tā arī nav atguvusies, tikai grimusi.

        • kāds tas esošais ir tāds ir. jauns būvēts netiks. var pārbūvēt un uzlabot esošo. rekrutēšana jau tiek veikta caur ZS. mācību intensitāte un kvalitāte skrapstot un brakšķot lēnām uzlabojas.

      • Dienestā ir jāiegremdējas tā, lai par civilo dzīvi nebūtu laika par domāt. Diez vai ZS to spēs nodrošināt.

        • vajag atteikties no idejas par obligāto militāro dienestu vai pilsonisko militāro dienestu, un ierosināt ideju par obligāto pilsonisko dienestu Zemessardzē. Tas būtu daudz labāk.

        • intensīvās nometnes ir ok. vajag tik pagarināt.

        • Kas ir tas ir, izvēle ir jāizdara- darba grafiks tāds, ka apmeklējot ZS mācības, laika personīgajai dzīvei neatliek. Tagad būs arī patrāpījies tāds amats kas nav savienojams pēc likuma ar dienestu kaut vai kā ārrindas ZS. Gala rezultātā secini, kā jāpadomā reizēm par sevi, jo kaut kur citur zāle zaļāka. Kāds varbūt zin- kā īsti praksē īstenojas līguma apturēšana ne izbeigšana ar zemessardzi, cik noprotu man jāatdod izsniegtais ekipējums, dokumenti, ID karte. Izdevumi arī jāatmaksā? Jeb tas tikai laužot līgumu pēc paša iniciatīvas

          • Nesaki pats nevienam savā batiņā, ka tagad nedrīksti pēc likuma dienēt un staigā uz mācībām vesels. Nopietni.

          • es zinu policistu kurš dienē. viņš sāka strādāt pēc iestāšanās ZS. nav viņam problēmu. ja nu tomēr nesanāk savienot, tad imo nekas jāatmaksā nebūs – atdosi liberiņus un viss. vienīgi, ja būsi C kategoriju uz ZS rēķina nokārtojis, var paprasīt piķi.

            • Kamēr ZS štābā nezin par to, ka kāds strādā, piemēram, IeM struktūrā un vienlaicīgi dien ZS, tikmēr var droši dienēt ZS.

              • Tikmēr, kamēr.
                Pie gribēšanas ziloni var izpūst arī no vienas kabatā aizmirstas patronas.

                • Likums jaievero. Talab viss tiks nokartots.

                • šis vienkārši liecina par to, kāds bardaks ir valstī kopumā.

                • Var, bet tad nebāz kabatās, bāz uzkabē un uzkabi izkrati pēc katrām mācībām.
                  Tiem, kam jaunās vai vismaz norvēģu humpalenes netiek dotas mājās, vispār bēdu nav – nomet noliktavā un pie vienas vietas, kaut tur vai pilnas patronsomas ar salūteni 😀 !

                  • Ja? Un kā tad izgāja tam čalim, kuram piesēja ieroču kontrabandu dažu uzkabē aizmirstu patronu dēļ?

                    • Tas čalis brauca no misijas ar kaujiniecēm, tā arī izgāja, nevajag jaukt kopā ārrindas zemessargu ar plastmasas salūteni kabatā un čali no misijas ar kaujinieci bagāžā, lidostā.
                      Čali nevainoju, vienkārši nav salīdzināmas lietas.

                    • Vispār stāsts sākās no Zāģera tēmas par attiecību sakārtošanu atbilstoši likumiem, lai kaut kad vēlāk kādam nelabvēlim samazinātu iespējas sačakarēt dzīvi “vienas patronas dēļ” kā tas notika ar čali, kas atgriezās no misijas. Tāda tā salīdzināšana nevis jaukšana…

                  • Doma ir tāda, ka ja kāds gribēs- varēs to izmantot pret mani, ja pārzinās likumdošanu. Mans līgums jau ir lauzts un zemessargs vairs neskaitos. Cik noprotu sanāk ka tikšu ieskaitīts pie rezerves karavīriem. Bet vai tas nozīmē ka esot tādā amatā, kas nav savienojams ar dienestu ZS, mani var izsaukt uz rezerves karavīru mācībām?

    • Sākumā labāk būtu uztaisījuši esošos Bn ar 200 % štatu un PD štata vietām līdz VS. Par ekipu nemaz nerunājot.

      • Ekipējumu nevar iepirkt ar tik lielu uzcenojumu un naudas nozagšanu, kā celtniecībā.

      • PD un ZS attīstība savā ziņā ir paralēli procesi. PD sastāv no cilvēkiem, kas plāno armijā būt pa nopietno un ilgi, bet ZS no cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt Valstij vai atraduši hobiju. neliela daļa no ZS aiziet uz PD.

        gan PD gan ZS cilvēki iestājas brīvprātīgi. vismaz kamēr nav ieviests obligātais ZS :-D.

      • varētu piekrist, ja tiktu veidoti lokālie vadu/rotu atbalsta punkti, lai atvieglotu dzīvi vietējiem zs, bet ne jau jauni ZS “birojjoni” ar attiecīgo PD štatu… sanāk ka darbam ar “gaisu” instuktoru netrūkst.

        • Tas gan, tikko bļāva kā aizkauti, ka nebūs, kas strādā ar obligāto iesaukumu un ka profesionālajā dienestā līdz ar to kritīs kaujas spējas, bet te, redz, ievajadzējies jaunus bataljonus 🙂 !
          Kaut kā neloģiski, ciktāl tas skar šo te “nav instruktoru” aspektu.

    • Aha, tā smuki izdefilēs ārā no sūdiem un teiks, ka mēs, lūk, jau visu laiku to tā bijām plānojuši!

      • Ja rezultātā rezervju gatavošana notiks PMD nomaskējot zem ZS, tad savu būsim panākuši. Kāda starpība kā to rezervju gatavošanas procesu sauc, galvenais ir rezultāts. Gandrīz vai varētu saderēt, ka tā arī būs (PMD paslēpts zem ZS), jo kā savādāk, lai kristovskpabriksartgraubkalninunco kungi izskatītos balti un pūkaini un vēl kādu medāli par attapību un izlēmīgu rīcību nesaņemtu?

        • Nu tad tiešām, kaut vai tā.

        • es mēģinu paskaidrot, ka jāmaina diskusijas terminoloģija, jo pieminot PMD/OMD mēs iegūstam nediskutablu vidi. tā vietā mainam akcentu uz to, ka esošais ZS modelis nenodrošina adekvātu apmācību pietiekamam skaitam cilvēku un Valsts kopumā adekvātu “kara vešanas spēju” – vai kā tur bija tas jaunais termins.

          tātad, lai startam gadā uzcep 500 ZS sejām 6 mēnešu nometni 🙂

    • neaizmirsīsim par karavīra aroda profanāciju – rezerves karavīrs 24 dienās vai jaunsargs par rez.karavīru pēc dažu patronu izšaušanas no G36.

      • te jāsakārto grāmatvedība. cilvēkdienas, kursi, prasmes apliecinājumi. jā – OMD būtu vienkāršāk – visiem +/- vienāda programma un prasmes. bet mums ir zoodārzs ar kuru būs jāprot sadzīvot un saprast kurš tur lauva un kurš paviāns.

        vienīgais labums – tā īsti precīzi pateikt mūsu reālās spējas nevarēs neviens pasaulē – pat potenciālais pretinieks :-D.

        jā 24 dienas – tas ir pavisam slikti. bet labāk kā 0. noslēguma kurss un eksāmens X stundā. ar visām izmaksām.

  6. Lielisks raksts. Kā tāds iekļuvis Dienā?

  7. Kopumā jāatzīst, visi šie AM nesmukumi lēnām, bet sāk parādīties “lielajos” mēdijos. Laba tendence. Būs politprostitūtām lēnām jāsāk fukāt piecstaru puikas.

    • NA jau novērojamas izmaiņas retorikā, starp citu, tas gan laikam arī Purviņa kunga nopelns.

      Bet jebkurā gadījumā – secinājumi jau pat kaut cik iepriecinoši, Čiekura kungam ar, šķiet, nulli finansējuma izdevies iekustināt virkni procesu, un nu tēma dažādos rakursos rezonē publiskajā telpā – lasa kaimiņi, klausās politiķi un kaut kas notiek. Iepriekš nez vai būtu ticējis ka mūsu sabiedrībā bez lielām naudām tas notiek.

      • Radziņš arī piepalīdzēja 🙂

      • Agris Purviņš

        Paldies, bet noteikti, ka ne mans tas nopelns. Es varbūt nedaudz tikai pagrūdu to, kas labu laiku nobriedis, bet priecāties vēl ir stipri par agru! Un ar NA būsim reāli nav tai pašlaik liela ietekme uz AM, bet uz nākamajām vēlēšanām vajadzētu izvirzīt nopietnu kandidātu uz AM amatu no NA un tad varētu cerēt mainīt ko uz labo pusi.

  8. Agris Purviņš

    … un Mārtiņš arī 🙂

  9. Agris Purviņš

    Normunds Stafeckis (AM) FB ir ievietojis nopietnu argumentu, kāpēc Latvijai nevajag Obligāto dienestu.
    “Ne viss obligātais ir labs obligātais. Neveselīgā pīppauze
    Tuvu 40 procentiem izraēliešu pēc obligātā dienesta ir smēķētāji, noskaidrots pētījumā, apzinot datus par 30 000 karavīriem, kuri dienējuši no 1987. līdz 2011.gadam. Dienestu uzsākot tādu ir ap 26 procentiem. Some 18 percent of Israeli soldiers first started lighting up in the army, and 56 percent relapsed. Soldiers with combat profiles were more likely to take up smoking during their service, after adjusting for othe…”

    • Laiks atklāt arī man manu slepeno argumentu pret OMD. ” Pierādīts, ka visi tie, kuri jebkad tika iesaukti OMD agri vai vēlu mirst”.

      • Gandrīz vai varētu izsludināt konkursu par tēmu “Ne viss obligātais ir labs obligātais”. Ko tik stand up komiķi un atjautīgi ļaudis nevarētu sacerēt…

    • Nu jau galīgai sāk aiziet šreijā. Simpsoniem seriālā ir sakarīgāki spriedumi un argumenti.
      Tad varbūt sāks salīdzināt arī jaun – ēkļu seksuālo dzīvi pirms OMD, OMD laikā un pēc OMD? Tipa, Pirms OMD n reizes nedēļā tradicionāli un dažreiz manuāli, bet OMD laikā n reizes pieaug manuāli un līdz galējiem izmisuma/ gadījuma sakariem tradicionāli?! Pēc OMD impotence?!
      P.S. Es nopīpēju visu skolas laiku no 13 g.v. un visu dienestu un pēc tam nometu. Nu jau 25 gadus pīpēšanas nepieciešamība neeksistē. Un kāds tam būtu sakars ar OMD?

    • Interesanti- es zinu, ka ZS no rotas, pareizak sakot vada nesmeka varbut tikai 1/3 dala.

      • arī zemessargs

        Pirms dažiem gadiem Latvijā pēc statistikas smēķēja apmēram 1/2 vīriešu un 1/3 sieviešu.
        NBS es vispār aizliegtu smēķēt. Vēl labāk vispār tabaku valstī aizliegt.

        • Labs variants, tomēr kā tad cilvēki ar stresu tiks galā? Pats nesmēķēju.

          • meditācija. No ķīmiskā viedokļa, cik es par to saprotu, smēķēšana noņem to stresu, ko ir radījusi nikotīna abstinence….

          • Man zināmi nesmēķētāji grauž sēmenes, ir tādi, kas smēķē, bet regulāri aizstāj to ar sēmeņu pagrauzšanu.

            • arī zemessargs

              +
              ir jāatrod veselīga vai vismaz nekaitīga alternatīva stresa noņemšanai, kaut vai semeņu graušana. Var būt arī lūgšanu skaitīšana, stresa izbļaušana, pie krūtīm sišana un lamāšanās, vai vispār kāds rituāls, kas nu kuram labāk.

    • ļoti laba ziņa. Ja viš nevar uzrakstīt neko sakarīgāku = normālu argumentu nav. Izmisīgi meklē veidus, kā piesegt maršaliem pakaļas.

      • Meklē muļķus, kas uzķersies, tip mātes, kuras negrib, lai viņu jēriņi neciestu nekādā gadījumā un tip sievietes, kurām gribās veselīgus vīriešus(šodienas hipsters aizdzīts uz armiju ārā iznākdams ar visu pīpēšanu būtu soli tuvāk vīrīšķības etalonam un atbildīgam pilsonim, nekā aifonu spaidošs vecmammas džemperī feisbukā tupošs kuprainis).

    • arī zemessargs

      Jautājums vai PMD cipari atšķiras?
      Vispār problēma tāda, ka karavīra dzīve ir stresi, stress kaut kā jānoņem. Tad ir ilgstoša sēdēšana/gaidīšana, kad laiks ir kaut kā jāaizņem. Tāpēc daudzi sāk pīpēt.

      • Slimnīcās praktizējošie (nevis kabinetos sēdošie un zāļu izplatītāji) dakterīši arī daudz pīpē. Secinājums, ka par dakteri nevar iet mācīties un vispār dakteru mācīšana ir kaitīga.

    • arī zemessargs

      Vairāk nekā 80% smēķētāju uzsāk smēķēt skolā. Skola ir obligāta. Secinājumi 🙂

    • arī man kapteinis Stafeckis ir joprojām autoritāte, jo tieši viņš mani noņēma (un pelnīti!) no norīkojuma par gulēšanu! jo tikai viņš mācēja tā viltīgi pielavīties, zemu pieliecoties, nošmaukt gar rotas logiem tā, ka neviens nepamana!.. 😀
      bet par spīti tam, es nesāku pīpot! 😀
      p.s. toties par iespējamo broma piejaukšanu ķīselim, ko lielās devās lietojām, kad ienāca kārtējais jauniesaukums, visi noliedza! tas man vairāk interesētu kā tā smēķēšana!.. varētu Stafecka k-gs šo pakomentēt?! 😀

  10. Tipiskie igauņi. Ņemam divas patiesas ziņas “parādē stāvēja 1. brigāde” + “mācībās piedalījās 13 000 cilvēku” = sanāk apgalvojums “tur bija vairāk cilvēku kā SzS brigādē un Zemessardzē”. Lai gan Bruņoto Spēku oficiālais facebooks raksta, ka parādē bija 4000+ cilvēku. Ja kāds netic var pārskaitīt http://siil.postimees.ee/3189257/4061095 Igauņi protams Latvijai platu soli priekšā gan reālajās spējās, gan arī, vēl vairāk, prasmīgā PRā, bet šitādas parādes ir visai debīls pasākums – uzlikt uz lauka kara laika struktūras ar pilnu ekipējumu/tehniku/štatu un nofočēt visos leņķos. Varbūt tomēr varēja atrast citu variantu kā Kultūras nodaļas redaktoram ieviest pārliecības un drošības sajūtu 🙂

  11. Mans komentārs bija par rakstu Dienā, skaidrs, ka VB tur roku uz pulsa 🙂
    Būtībā, kā pats ne reizi esi teicis, nav svarīgi cik CILVĒKU piedalās, bet cik bija kaujasspējīgas vienības. Un to mēs, vismaz es ceru, nekad nezināsim 🙂 Savādāk ar igauņiem ir galīgi slikti.
    Starp citu te tāds interesants tvīts aizķēries https://twitter.com/BALTDEFCOL jāpatin uz leju līdz 18. janvārim Dilāna vizīte 1. brigādē uz sienas slaids ar Igaunijas Bruņoto spēku kara laika sastāvu – 22000 kopā, no tiem 3200 PD, 5500 kaitselits, 13300 rezervisti. No Kaitselita 24 000 + reāli jēga 20% (runājot par papīra skaitļiem un tabulām…)

    • “No Kaitselita 24 000 + reāli jēga 20%” – tas pats attiecas uz ZS. No 8000 reāli jēga ir 2000-3000
      Nezinu kā ir EE ar kaujasspējīgām vienībām, bet zinu kā ir mums. Labāk nesāksim salīdzināt.

      EE shēma : 3200 PD ved kaujā 13000+ OMD dembeļus, kurus no 2.ešelona atbalsta daži tūkstoši kaitselītčiku. EE OMD katru gadu dod klāt 3K-4K OMD dembeļu.

      LV shēma: 5000 (ok, pieņemsim) PD no dažnedažādiem orķestriem un SUVa saplūst ar 2K-3K ZS kurus no 2.ešelona jautrā barā atbalsta folksšturms (JS, exPD, exZS, robežsargi un mednieki). NBS pieaug pamatā uz ārrindas ZS rēķina.

      Komentāri manuprāt lieki.

      • Nu nezinu kā ir ar EE PD, bet manuprāt tev ir pārspīlēta attieksme šajā momentā. Ir viņiem arī orķestris un štābi un noliktavas utt. SUV vispār nav (salīdzinoši ar Latviju), jo visa nauda/cilvēkresursi aiziet dembeļu gatavošanā.
        Es tiešām nezinu cik ir spējīga Latvijas ZS, tādēļ grūti spriest par faktisko stāvokli. Es drīzāk gribu vērst uzmanību, ka šeit diskusija vairāk notiek par REZERVISTU sagatavošanu OMD formā, pilsoniskā dienesta formā, whatever formā, bet 20. gadsimta pieredze liecina, ka tā ir nesalīdzināmi mazākā problēmas daļa. Daudz lielāks izaicinājums ir sagatavotos kara laikā savākt un lietderīgi izmantot. Kā piesegt mobilizāciju, ja nav vietas, lai iemainītu laiku pret telpu? Kā un kur mobilizēties spārnoto raķešu izmantošanas gadījumā? Tagad, teorētiski mūsu viena nabaga pusbrigāde var atstāt Ādažus un braukt (drīzāk skriet 🙂 ) mežā, ja jāsagaida rezervisti, tad ko darīt, lai nekļūtu par mērķi? Nav reāli tāda piemēra ko paskatīties kā notiek rezervistu mobilizācija negaidīta uzbrukuma gadījumā. Visur, kur nonācis līdz klopei ir bijis mēnesis handikapa (Somija 1939. gada), tur kur mēneša nav klopes arī nav (Baltija 1939. un 1940.), game over trijās dienās…
        Problēma ir tā, ka neviena valsts nevar būt ilgstoši “SIIL”veidīgā gatavībā, tas igauņu rezervists, kas par savu naudu atbrauca uz mācībām, aizbrauca atpakaļ. Ja krievi taisīs “VOSTOK 2017” nevis reizi 3-4 gados, bet 3-4 gadā, ko tad? Kura valsts var uzturēt “Siil” 4 gadā nevis vienu reizi 4 gados? AM jau divus gadus stāsta, ka mums būs NAMEJS 2018, respektīvi vienu reizi 4 gados arī mums būs PR parāde, kur uz lauka sadzīs civilos traktorus un fūres kopā ar CVR(T) un radariem. A kas pēc tam?

        • “Kā piesegt mobilizāciju, ja nav vietas, lai iemainītu laiku pret telpu?
          Kā un kur mobilizēties spārnoto raķešu izmantošanas gadījumā?
          Tagad, teorētiski mūsu viena nabaga pusbrigāde var atstāt Ādažus un braukt (drīzāk skriet 🙂 ) mežā, ja jāsagaida rezervisti, tad ko darīt, lai nekļūtu par mērķi?”

          Ta gan ir easy. Mūsu apstākļos risinājums ir valsts līmeņa Agrā brīdinājuma sistēma un resursu decentralizācija. Pirmā mums ir vismaz konceptuāli deklarēta kā nepieciešamība, decentralizācija nekādi nesanāk politiskās gribas trūkuma dēļ.
          Krievija nekad nerīkos “Zapad” līmeņa mācības 3-4 reizes gadā jo arī viņiem tas ir ļoti dārgi. Attiecīga ja kas tāds notiek visam NBSam jābūt kazarmās nedēļu pirms mācībām un iet mājās tikai pēc RU vienību atgriešanās pastāvīgās dislokācijas vietās. Tas būtu normāli.
          Manuprāt tu pats saproti ka mazturīgai valstij ir izdevīgāk ļaut OMD dembelim pašam sev pelnīt iztiku un iesaukt to vajadzības gadījumā , nekā barot PD parketa karavīru visu viņa mūžu ar negarantētu sniegumu beigās.

          • Es godīgi sakot neticu Agrā brīdinājuma sistēmām utt Krievijas gadījumā – Krimas piemērs pa visu seju. Pleskavas desanta divīzija NEVAR ieņemt un noturēt/okupēt Latviju, bet sagraut mobilizācijas sistēmu, pie tam vienalga kādu OMD vai ZS? Krievija pāriet uz PD ar gatavību uzreiz. Ne jau visi miljons tādi būs, bet Baltijas valstīm nevajag daudz, jo telpa ir salīdzinoši maza. Pietiek ar 3-4 bataljona kaujas grupu mācībām 3-4 gadā ar startu poligonā pie Vibutiem un finišu pie Kačanovas vai tas būs pietiekams trigers, lai NBS būtu kazarmās?
            Decentralizācija izklausās ļoti prātīgi, bet līdz kādam līmenim (bataljons/rota)? Te ir vesela kaudze detaļu, kas vispar pat netiek apspriestas.
            Te ir vajadzīgs out of the box mobilizācijas risinājums un IMHO tas nav “SIIL 2015” variants…

            • Krima nav ne piemērs, ne rādītājs UA tobrīd nebija nekādas valdības un attiecīgie UA dienesti pagaidu valdību atklāti sabotēja, jo bija viscaur prokremliski.
              Agrā brīdinājuma sistēma ir pasākumu komplekss, kas apvieno vairākas apakšsistēmas, kuru darbība ir vērsta, lai atklātu notikumus pēc noteiktiem kritērijiem, apkopotu informāciju un novadītu to līdz lēmējiem. Tas ir ne tik daudz tehnisks cik organizātorisko pasākumu komplekss, ko var izveidot pietiekami efektīvu. Mēs īstenībā peldamies informācijā, vajadzīga tikai piltuve savākšanai, filtri un krāniņš 🙂 Tas nav mission impossible, mission impossible ir paslēpt no šādas sistēmas “vairāku Bn KG” aktivizēšanu, gatavošanu, pārvietošanu un koncentrēšanu.

            • arī zemessargs

              Krimā Krievijas karaspēks jau bija iekšā.
              Kad es biju Jaunsardzē 90-to beigās, tad pēc signāla 75% bataljona varēja savākties rezerves tikšanas vietās dažu stundu laikā. Stroķi bija mājās lielākai daļai. Kā Tu šādu sistēmu sagrausi? Pat ja uz mūsu pilsētu sāktu birt desantnieki – sistēma nostrādātu.

          • Ir uz papīra, bet Salīdzinoši ar Latviju un Lietuvu, tā jau. Tās pašas Wikipēdijas igaunu variantā ir links uz SOG, superslepeno Kaitselita speciālo vienību, kas nodarbojās ar bantītismu. Kādēl principiāli tika pienemts lēmums iztikt bez “specnaziem”, tādi bija policijā un kaut kas robežsargiem. Tikai no 2014. augusta ir SOF šī vārda tiešā nozīmē līdz tam Armijas štāba J2 paklautība esošā Izlūkbataljona vads. Nosaukt jau var visko, bet salīdzinoši ar Latviju, kur SUV pastāv no 90kur tur gada un Ir veidots kā klasisks SOF, man liekas igauniem vēl kur augt šajā jomā. Mums paveicās, ka banditi nonāca policijas “specnazos”, armijas SOF ir ar daudz lielāku prestižu un karmu un domāju arī spējām. Visu uzreiz nevar gribēt, Igaunijā ir OMD toties….

    • Tur ir vēl pāris interesantas detaļas. 1) Ja Igaunijas BS sagatavo 3000+ rezervistus katru gadu, bet kara laikā plāno izmantot 133000, sanāk, ka 5 gados rezerve ir sagatavota. Ko dara/darīs pārējie? Rezervistus, kas apmācīti piecus gadus atpakaļ nav kur likt, jo 500 rezervisti nav 1 bataljons, tur vajag vairākus desmitus PD virsnieku un instruktoru, kuru nav…Var kā Holivudas filmās gaidīt, kad krīt kamrāds, lai dabūtu vintovku (vietu štatā)? 2) Tajā pašā Dienas rakstā Latvijas PD tiek pasniegts kā minimāls cilvēku skaits, bet reāli sanāk, ka tas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Igaunijā ar teorētisko gatavību un reaģēšanas ātrumu daudz lielāku kā Igaunijas rezervistiem (arī teorētiski)
      Mana demagoģija ir par to, ka nav tik vienkārši izvēlēties un sameklēt kompromisu, kas ir labāk – gatavība ilgstošam konfliktam ar lieliem zaudējumiem un adekvātām spējām kompensēt zaudējumus (daudz rezervisti) vai ātra gatavība uzreiz, bet bez tālām rezervēm. Var sanākt kā 1940. gadā, kad rezerves ir 100 000+, bet ne tajā vietā un laikā…

      • No rezerves nekad nevar paņemt visus (miris, saslimis, nevēlas karot, izbraucis, sieva nelaiž utt), lai droši paņemtu 13000 es teiktu jāsagatavo 30K-50K.
        Kas attiecas uz neproporcionāli lielu virsnieku skaitu pret kareivjiem NBS savā laikā to pamatoja ar nepieciešamību būt gataviem vadīt mob.rezervi, pēc tam gan aizmirstot to veidot. Rezultātā uzpūstās štābu administrācijas un virsnieki, kas izmētāti pa dažādiem Briseles un Valdemāra ielas ofisiem, kur tiem nebūtu jābūt.

        Par pēdējo jautājumu. Ir aplami uzskatīt, ka karš sākas ar pirmo šāvienu uz ko tad armijas sāk reaģēt no tās gatavības pakāpes kāda ir. Ja top karš nevis robežkonflikts ir redzams vismaz nedēļas pirms tas nonāk avīžu virsrakstos. Tātad viss kam ir jābūt katrai valstij ir mobilizācijas potenciāls, ieroči un munīcija, kuras izsniegšanai laika vienmēr pietiks, būtu tik politiskā griba un spēja dot. Mūsu pa štābiem audzētie PD virsnieki kareivju amatos uz lauka kopumā un vidēji nebūs neko labāki par EE OMD dembeļiem, līdz ar to šķietami augsta “gatavība” ir viens no galvenajiem NBS mītiem un noslēpumiem vienlaicīgi.

        • Pēdējais jautājums bija par principiālu struktūru, neanalizējot Latvijas PD virsnieku spējas vs EE dembeļu spējām. Respektīvi kas labāk bataljons, kas aizpildīts uz 90% no kara laika štata, t.i kaujas spējīgs visu laiku. Vai trīs bataljoni, kas aizpildīti uz 30% kara laika štata, t.i. kaujas nespējīgi, bet toties ar pamatoti lielu potenciālu tuvākā vai tālākā nākotnē? Abiem variantiem uzreiz naudas nebūs nekad. Ja ir nedēļa laika mobilizācijai otrais variants labāks, ja ir 24 h, tad pirmais. Bet kā zināt, kurš variants būs nepieciešams? Ja Krievijas BS divas gaisa desanta bataljonu kaujas grupas ir gatavas UZREIZ startēt ar visa veida atbalstu, kurš variants ir labāks…

          • Vislabāk ir trīs pilna sastāva Bn 🙂 bet arī viens kārtīgs Bn ir labāks nekā trīs kadrētie. Tomēr no izmaksu viedokļa kadrētos ir vieglāk uzturēt.
            Teorētiski var pieļaut ka RU nevienam nepamanot var pacelt pat vairākas Bn KG, bet tālāk kas notiks? ieņems Lielvārdi? OK, kas un kā nodrošinās pārapgādi, ievainoto evakuāciju utt? pa gaisu? Vājš posms un arī ierobežotas iespējas (tsk laikapstākļu dēļ). Pa sauszemi? Prasa laiku un tad pat ar vairākiem Bn KG nepietiks. Atkal mums handikaps reaģēšanai. Pilnībā okupēt apgādes ceļus? lieli spēki nepieciešami un ja pretinieks jau atkopies, palielināta iespēja nonākt katlā. Uzbrucējam savas problēmas, tiem kuri aizstāvās savas. Vissliktākais ir kā šobrīd UA, kur pierobežā stāv gatavībā ievērojams RU grupējums, kas liek UA uzturēt pastāvīgu spriedzi savos BS. Bet toties nekādu izredžu nokavēt uz karu.

            • Uzdevums būs nevis ieņemt Lielvārdi, bet nepieļaut mobilizācijas veikšanu, ja Lielvārdes ieņemšana to nodrošinās, tad ieņemam Lielvārdi. Piemēru? Lūdzu https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B0%D1%80%D1%88-%D0%B1%D1%80%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%BD%D0%B0_%D0%9F%D1%80%D0%B8%D1%88%D1%82%D0%B8%D0%BD%D1%83 Tas nekas, ka pēc tam ūdeni lūdza no britiem, jo par to nebija padomājuši.
              Pieņemsim, ka Lielvārdē tie desantnieki būs “uz sēkļa”, bet kas viņus pūtīs ārā, mums mobilizācija nav pat sākusies?

              • Izjaukt mobilizāciju var veicot kiberuzbrukumu, bet to var paredzēt un sagatavot atbilstošu/alternatīvu apziņošanas sistēmu. Ieroču/munīcijas krājumus neviens mums neliek glabāt tikai Ādažos. Kā vēl var izjaukt mobilizāciju? Var pārliecināt kādu to neizsludināt, bet pretdarbība tam nav NBS kompetencē.
                Tev taisnība pirmajam brīdim vajadzīgas kaujas gatavas PD vienības un man arī nav skaidrs kādēļ SzS brigāde tiek uzturēta puskomplekta stāvoklī, ja personāls ir pieejams citās vienībās. Būtu mums pilna un pa īstam mehanizēta kājnieku brigāde(+) nevajadzētu pretinieku pūst ārā no lidlaukiem, jo tie tiktu pienācīgi aizstāvēti.

                • Grūti spriest kā var izjaukt, bet galvenais uzdevums būtu ierobežot NEABRUNOTU rezervistu kustību uz mobilizācijas punktiem/ieroču noliktavām? Skaidrs, ka mobilizācija Latgalē nav iespējama pat teorētiski, kas, starp citu, izlēdz visu tur dzīvojošo derīgumu OMD, savādāk nauda vējā. No krievu viedokla ir svarīgi nedod laiku no rezervistiem saformēt kaujas spējīgas vienības, jo mazāk PD kara laika štatā, jo vairāk laika vajag. Es neticu, ka kaujas spējas rezerves vienība sasniedz stundu laikā, drīzāk nedēlu, ticamāk mēnešu, kuru var nebūt. ZS Eiropas kaujas grupas rota 6 mēnešus mocijās un vairāk par force protection izspiest nevarēja. Jebkurā manuprāt diskusijai ir jāsākās no šī gala, nevis kā rezervistus sagatavos miera laikā.

                  • Salīdzināt ZS šābrīža apmācību un līdz ar to arī kaujas-nespējas ir biku nevietā, ja ZS būtu nostādīta normāla apmācību sistēma, tad arī EKG ietu stipri labāk.

                  • arī zemessargs

                    Mums 50 tūkst. jābūt bruņotiem vai bruņojumam vismaz jāatrodas slēptuvēs.

                    • Es domāju 50K ir labs mērķa skaitlis runājot par to cik jāsagatavo lai no tā paņemtu kaut vai 20-30K, attiecīgi bruņojuma krājumiem jābūt sākumā orientētiem uz realistiskiem mērķiem.

                  • Latgalē neizmantot psihos latgaliešu nacionālistus arī ir grēcīgi. Vismaz kaut kā sagatavot partizāņu paņēmienu vešanā cik nu tas ļautu okupācijas apstākļos.

                  • Mobilizēties var sākt ja ir attiecīga izlūkinformācija un politiskā griba. To nav obligāti jādara pēdējā brīdī. Pakāpeniski, visma zdiennaktis iepriekš ir iespējams, ja ir sistēma kas pārbaudīta. Btw viela pārdomām, pēc atkāpšanās uz PL karš nebeidzās.

          • arī zemessargs

            Stats ir plūstoša parādība. Jāskatās kādā gatavības stadijā attiecīgais bataljons atrodas. Aptuvenā shēma pastāvīgai PD un PIMD brigādei:
            1. fāze: bataljonā ieplūst papildinājums no jaunajiem virsniekiem/instruktoriem/kareivjiem/speciālistiem. Bataljons uzsāk ļoti intensīvus kaujas saliedēšanas treniņus. Fāzes beigās ir kopīgas brigādes mācības. Vidēja kaujas gatavība.
            2. fāze: misija (karadarbība) vai kaujas dežūra. Treniņu intensitāte ir zemāka. Atkarībā no saspīlējuma līmeņa uz vietas kazarmās pastāvīgi atrodas no rotas līdz bataljonam. Visaugstākā kaujas gatavība.
            3. fāze: atvaļinājumi, komandējumi, individuālie kursi. Šai laikā atvaļinās kam ir atvaļinās, personāls pa daļām iet atvaļinājumos, karavīri apmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Viszemākā kaujas gatavība.
            Attiecīgi, ja mums brigādē ir 3 bataljoni, tad katrs bataljons var atrasties savā fāzē. Ja ir liels saspīlējums, tad mobilizēti tiek visi.
            Nepieciešamības gadījumā no brigādes var izveidot trīs brigādes, sadalot katru bataljonu uz trīs bataljoniem un iepludinot tajā rezerves karavīrus.
            ZS bataljonos pastāvīgi ir tikai dežurants, atkarībā no saspīlējuma var būt ieviesta paaugstināta kaujas gatavība.

      • arī zemessargs

        Pastāvīgi mums jābūt divām brigādēm + visādi palīgdienesti, rezerves karavīriem – 50 tūkstošiem (ZS ieskaitot). Tas ir rēķināts jau 90-to sākumā gan Aizsardzības spēkos, gan NAA neatkarīgi vienam no otra, abi nonāca pie vienādiem secinājumiem. Ja mums ir divas brigādes, tad kaujas dežūrā mums varētu būt viens bataljons, attiecīgi viena rota var būt kazarmās ātrās reaģēšanas režīmā.
        Jāievieš DEFCON līmeņi un attiecīgi kaujas gatavības pakāpi.
        Par šauteņu (un visu pārējo ekipējumu) daudzumu domāju jābūt 100+ tūkstoši, lai izsniegtu no jauna apmācītajiem un lai aizvietotu karā zaudēto/bojāto.
        1940. gadā bija politisks lēmums.

        • 1940. Gadā neatkarīgi no politiskā lēmuma, praktiski armija nebija spējīga īstenot valsts aizsardzību. Ja politisks lēmums būtu pretoties, iznākums būtu identisks, nu varbūt ar nobīdi 24 h. Tas ir fundamentāls mīts par LA aizsardzības spējām 39./40. gadā. Bija talantīgi komandieri, plāni utt., bet Latvija nevarēja, nevar un nevarēs fiziski sevi aizsargāt viena pati bez sabiedrotajiem. Līdz ar to ir svarīgi neuzkāpt uz tā paša grābekla vēlreiz.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s