Dari ko mācīja

“[..] Katram ir jāatceras tas, ka nedarīt neko ir pats ļaunākais, ko mēs cietušajam spējam nodarīt.[..]

[..] Šodien masu medijos var atrast informāciju par militāro mācību skolās. Citur māca, kā kļūt par Dievu. Bet nekur nemāca pirmo palīdzību[..]

avots

vara bungas: Motivējošs raksts par šo CS negadījumu Liepājā. Vienīgā problēma, ka autors dusmās aizmirst, ka “nedarīt neko” civilajiem šoferīšiem māca valsts  sertificētas apmācītājorganizācijas, kurām tas ir peļņas avots un valsti šāds apmācības saturs acīmredzot apmierina.  Savukārt tieši militārā apmācībā pirmā palīdzība ir nopietns pārbaudījums, pat ar visu to, ka daži “kaujas virsnieki” neatzīst žņauga lietošanu tarumatiskās amputācijas gadījumā. Būtu CSN vietā kāds karavīrs, varbūt būtu  rīkojies savādāk.

Jebkurā gadījumā vēršu uzmanību uz ļoti pareizu norādi no raksta autora puses. Viss kā kaujas laukā, pirms sniegt pirmo palīdzību parūpējies par savu drošību, t.i., vietai kurā sniedz palīdzību, jābūt fiziski (ja karā) vai pamanāmi (ja uz ceļa) norobežotai no apdraudējuma. Un ja ir redzama asinis noplūde jāizmanto ķirurgiskie cimdi (nitrile gloves) kuriem jābūt gan karavīra  IFAK, gan a/m aptieciņas komplektā.

Advertisements

25 responses to “Dari ko mācīja

  1. ja darīsi un sanāks ne tā, būs lielas problēmas. nepalīdzēt sanāk pašam juridiski drošāk.

    • Ūja, ūja, tas tādā pagalmu tantiņu sarunu līmenī vai tomēr ir kaudze precedentu?
      Jā, pirms dažiem gadiem viens esot nelabi brēcis par to, ka šim CPR laikā ribas salauztas, bet tas ir izņēmums, nevis norma.
      Man arī pirms 2 gadi samarieši mācīja, ka labāk lauztas ribas(kuras nemaz tik viegli nevar salauzt), nekā miris cilvēks bezdarbības pēc! Lai gan, tā pati samariešu pārstāve jautāja – vai gribam pavingrināties ar manekenu vai nē, visi pateica, ka negrib, jo esot to jau kkad darījuši.
      ZS ir vairākas reizes, bet, retāk, kā 1x gadā, ieta pirmā palīdzība.

  2. Nu tikko mani mācīja ko darīt un ko nē. Nedarīt tur nemāca (manā gadījumā tante ar laikam 30gadu darba stāžu uz ātrajiem, ieskaitot bērnu rnm brigādi. Laikam no samariešiem).
    Pēc redzētā video skaidrs, ka tur daļu vismaz nosacīti par bezdarbību būtu jāpamoka – šoferis, policists


  3. 1. Про сломанные рёбра Винни абсолютно прав. Меня тоже так учили: лучше живым со сломанными рёбрами, чем мёртвым с целыми.
    2. Искусственное дыхание делать желательно, но не обязательно: лёгкие прокачиваются воздухом и от нажатий на грудную клетку при непрямом массаже сердца. Кислорода конечно поступает меньше, но этого достаточно.
    P.S. По статистике многие даже не начинают оказывать первую помощь из за брезгливости, ошибочно полагая, что массаж сердца без вентиляции лёгких “рот-в-рот” делать бессмысленно. ЛЮДИ, ЭТО НЕ ТАК!!!
    Если вдруг попадёте в такую ситуацию- то делайте хотя бы непрямой массаж сердца: шансы пострадавших выжить повышаются этим на 80%.

    http://www.ebay.com/itm/Pocket-BVM-Bag-Valve-Mask-Resuscitator-CPR-Tube-Oxygen-Ambu-Manual-IFAK-EMT-EMS-/281300267609?hash=item417ecd7259:g:fq4AAOxydlFS0q8N

  4. Visus tos kas tur bija, bet neko nedarīja, saukt pie atbildības! Tas ir tāpat kā OMD/PID- ko tad es, priekš tam ir viņi, tie apmācītie. Mīkstčauļi, ne sabiedrība. Man šeit ir skarba nostāja- ja Tev ir autovadītāja apliecība, bet tu neesi palīdzējis cietušajam vismaz minimāli (norobežo negadījuma vietu, folija sega, zvans 113), tad autovadītāja apliecību nost. Tieši tā. Ja jau ir izdota vadītāja apliecība, tad arī palīdzību vajag mācēt sniegt, citādi sanāk, ka PP apliecība ir nopirkta nevis nokārtota ieskaite. Un nevajag atrunas, ka: “Man slikti paliek redzot asinis, es neskaršos klāt bez cimdiem, neelpināšu, utt.” Kā jau minēju ir pasākumi, kas ir jāizdara obligāti. Busa šoferi vispār nozilināt vajadzēja, ka tā vietā lai palīdzētu (šoks?), viņš pat palīdzēt gribošai personai atsaka dot aptieciņu, kas tas vispār???

  5. pozitīvā ziņa, ka žņaugu lietošana nu jau ir atļauta! izlasīju, patika! viss diezgan loģiski- lietojam 20 min, pierakstam laiku, ja jāizvēlas starp noasiņošanu un ekstremitātes zaudēšanu, zaudējam ekstremitāti, ja nespējam 20min laikā uzlikt spiedošos pārsēju. atceramies, ka strauja žņauga noņemšana pēc 20 min visdrīzāk izraisīs nāvi!
    karā kā jau karā- nepareizu rīcību var attaisnot ar evakuēšanos uz drošu vietu no ienaidnieka lodēm utt. arī par smagi cietušajiem jārūpējas kā par pēdējiem. civilajā tur var ieberzties, ka neesam gaidījuši ātros, bet paši kko lieku darījuši… bet vismaz sirdsapziņa būs tīra!

  6. Nepatika man viens tai viedoklī – par militāro mācību skolās, tas tā varbūt netīšām, a varbūt tīšām sanāca, bet nepareizi, jo militārā mācība ir nepieciešama, pie tam, tajā neiztiek bez pirmās palīdzības apmācības!

    • Var piekrist par militāro mācību, bet 5 gadus mācoties medicīnu, man radusies sajūta, ka diezgan lielai daļai mediķu vai nu nerūp armija vai uzskata par bezjēdzīgu naudas izsviešanu. Parasti ķirurģijas ciklos pat šautas brūces tiek pieminētas tikai garāmejot. Ja sākas kādi sūdi un daudzi tiktu ievesti ar šautām vai šķembu radītām brūcēm, nezinu vai īstenībā pat būtu pietiekami daudz ar kaut kādu pieredzi tajā.
      Starp citu, pirms pāris mēnešiem uz Latviju bija atbraucis viens profesors no Izraēlas, kurš stāstīja par pieredzi ārstējot sīriešus. Skati bija diezgan baisi, praktiski gandrīz visi gadījumi šķembu radīti ekstremitātēs – sakropļotas, izrauti lieli gabali, kauli sašķaidīti. Bet iespaidīgākais bija tas, cik patiesībā labi viņš bija atjaunojis tās, piemēram, vienam kareivim bija ap kādi 10 cm augšstilba kauls sašķaidīts, pēc tam viss iztīrīts un vēlāk arī kauls pagarināts un pēc vairākiem mēnešiem jau varēja normāli paiet. Ne pa velti viņi par brīvu ārstēja sīriešus, galvenā ideja man liekas tam visam bija sagatavot spējīgus ārstus. Būtu labi, ja mūsējie varētu sarunāt praktizēties tur.

      Bet ar pirmo palīdzību ir tā, ka, ja tu neesi to pietiekami daudz reizes praktizējis un kaut vai “galvā izgājis” tam cauri, tad pēc vairākiem gadiem ārkārtas situācijā viss aizmirsīsies un būs apjukums lielākajai daļai cilvēku. Domāju, tas būtu tas pats, ja kādus dažus mēnešus būtu pagājis zemessardzē un tad sagaidītu no visiem, ka rīkosies adekvāti kaujas situācijā.
      Plus vēl šeit loma tā sauktajam bystander effect – jo vairāk cilvēku apkārt, jo mazāka iespēja, ka kāds palīdzēs.

      • Pladies par papildinājumu un atgādinājumu par bystander effect, tiešām psiholoģijā tas ir sen zināms faktors.

      • Tik pat labi daudzi sabiedrībā uzskata, ka LV veselības nozare ir sevi izsmēlusi un nav spējīga efektīvi nodrošināt pakalpojumu visiem valsts iedzīvotājiem un rij naudu pa tukšo.
        Par bystander effect piekrītu, vismaz sadūšoties pajautāt, vai kāds jau izsaucis ātros un sniedzis pirmo palīdzību vai nē jau nu vajadzētu.

  7. Draugi!

    Laiku pa laikam Mošķa virzienā izskan pārmetumi par āriskīga patriotisma izpausmēm, kas esot raksturīgs totalitārām iekārtām, bezgaumību utt.

    Tad lūk, šoreiz ilustrēšu kā tas notiek jeņķu pusē.

    Piedāvāju svētdienas vakarā noklausīties kāda nedaudz bomzīga paskata amerikāņu redneka dziedāto gabalu Trampa inaugurācijā “I am proud to be an american”
    Tauta ir sajūsmināta un pat Tramps dzied līdzi un šūpojas.

    P.S. Šitais saturiski varētu būt tāds kā USA Miķela Gruzīša variants.

  8. Diemžēl, Krimināllikuma pants par atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī attiecas tikai tad, ja pats esi izraisījis cietušā bezpalīdzības stāvokli… Bet nu šis varētu attiekties uz autovadītāju.
    Citos gadījumos atbildība ir sirdsapziņas priekšā, bet cilvēkam ir efektīvi mehānismi, kā tikt ar to galā pašsaglabāšanās instinkta priekšā – “neviens cits arī nepalīdzēja, es izdarīšu tikai sliktāk, es nemaz neesmu iesaistīts, es tikai pasažieris/garāmgājējs, neredzēju kas tur īsti noticis” utt..
    Ja esi izgājis PMP, redzi cietušo un varētu palīdzēt neapdraudot sevi – tas ir jādara!. To man arī mācīja PMP Sarkanajā krustā, nez kādus brīnumus citur māca…

    • Vispār jau ar likumu būtu jānosaka, ka PMP kursu izgājušiem(kas ieguvuši sertifikātu) obligāti jāpalīdz cietušajam, ja vien nav nenovēršami draudi pašu dzīvībai un veselībai(te varētu vēl padiskēt par veselības apdraudējumu klasificēšanu un noteikšanu, no kādas apdraudējuma kategorijas var atteikties palīdzēt)!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s