Jauns gads – jauna grāmata

vara bungas: Latvijas ārpolitikas institūts sadarbībā ar Frīdriha Eberta  fondu laidis klajā vairāku autoru rakstu apkopojumu par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā.  Gadagrāmata aptver visu drošības izaicinājumu sprektru no enerģētikas līdz startēģiskajai komunikācijai, tādēļ katrs, kurš interesējās par drošības jautājumiem atradīs grāmatā “savu” rakstu. Turklāt katrs raksts ir strukturēts tā, lai autora prognozes un rekomendācijas 2017.gadam būtu skaidri nolasāmas. Vienīgā nelaime ir atruna, ka ” grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju” , bet atsevišķos gadījumos, loti gribētos, lai atspoguļo 🙂 .

No savas puses iesaku izlasīšanai trīs rakstus no šīs gadagrāmatas:

1.Nora Vanaga (NAA)

LATVIJAS DROŠĪBAS POLITIKA: VEIDOJOT ATTURĒŠANAS STRATĒĢIJU

Vērā ņemami (ja kāds vēl cerēja “dabūt” uz B3 ko lielāku par  Bn+, piemēram pa vieskaravīru brigādei (3-4 tūkst. karavīru) katrā valstī) pētnieces novērojumi, kas liecina, ka “

[..] pastāvīgu brigāžu izvietošana Baltijas valstīs tiek uzskatīta par 1997. gada NATO un Krievijas dibināšanas līguma, kurā ir noteikts, ka NATO būtiski nemainīs Austrumu un Centrālas Eiropas valstu konvencionālos spēkus, pārkāpumu. Līdz ar to šāds lēmums starp NATO dalībvalstīm tiek vērtēts kā pārlieku eskalējošs attiecībā pret Krieviju.[..].

Tāpat pilnībā jāpiekrīt uzskatam, ka

“[..] Mūsdienu sauszemes spēku Ahileja papēdis ir munīcija un degviela. Līdz ar to noliktavu veidošana, kuras būtu izkliedētas pa visu trīs Baltijas valstu teritorijām, ir ārkārtīgi nozīmīgs solis, jo tādējādi tiek nodrošināta gan šo bataljonu, gan papildspēku, kā VJTF, ātra darbība krīzes laikā. Protams, ka šajā kontekstā ļoti aktuāls jautājums ir par to, kādu munīciju izvietot šajās noliktavās, un cik tā ir savietojama ar Baltijas valstu spēkiem un NATO papildspēkiem.[..]” .

Tiešām tā tas ir.

Prieks uzzināt, ka

“[..] Pēc vairāku gadu neveiksmīgiem mēģinājumiem šogad tika panākta vienošanās par vienotu Baltijas štāba izveidošanu Rīgā. Praksē tas nozīmē regulāru (2–3 reizes gadā) Baltijas valstu militāro plānotāju tikšanos, kurā tiek apspriesti un koordinēti operacionālie plāni, notiek apmaiņa ar izlūkošanas informāciju un sinhronizētas uzņemošās valsts atbalsta12 aktivitātes.[..]”

Domājams LV pārstāvjiem nāksies pasvīst skaidrojot kolēģiem NBS īpašo attīstības ceļu.

Megasvarīga ir CA problēma –

“[..] kritiski ir jāvērtē tas, ka nacionālā līmenī nav saskatāma mērķtiecīga politika civilās aizsardzības jomā, informējot un izglītojot sabiedrību par viņu pienākumiem un rīcību krīzes gadījumā.[..]”.

Skaidrs, ka CA problēmai neviens negrib ķerties klāt, jo pieļaujot kara darbību LV teritorijā,  šāda gatavošanās pašvaldībām  radīs papildizdevumus, ko tās pieprasīs kompensēt.

Tomēr ir arī lietas, kas rakstā pievilktas pāri varītēm, piemēram tēze: “[..] Attiecībā uz pašaizsardzības spējām [..] pie kuru attīstīšanas Aizsardzības ministrija strādā divējādi – veicot nepieciešamos iepirkumus un palielinot NBS personālu (līdz 17 500 karavīriem). [..] tiek aizmirsts paskaidrot, ka Nacionālās aizsardzības koncepcija  šo skaitli iedala  nosakot, ka NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā “6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus”.  N-tās reizes esam teikuši, ka “galvu skaitīšana” ir maldinoša attiecībā uz reālām NBS kaujas spējām, jo netiek uzskaitītas kaujasspējīgas un kaujas gatavas vienības, kas mūsu apstākļos ir daudz svarīgāks rādītājs par saraksta skaitu.  Jārunā kategorijās “kaujasspējīga un ekipēta mehanizēto kājnieku brigāde – 1gab., Zemessardzes kaujas spējīgas  un ekipētas vieglo kājnieku rotas – 18 gab.” utt

Visbeidzot manuprāt raksta galvenais vēstījums , ko politiķiem  būtu jāpieņem kā aksiomu, ka neskatoties uz  vieskaravīriem kā importēto drošību ” [..] vienīgais solis, kā stiprināt NATO atturēšanas politiku pret Krieviju, ir palīdzēt attīstīt Baltijas valstīm to pašaizsardzības spējas, tādējādi paaugstinot izmaksas Krievijai, ja tā nolemtu rīkoties agresīvi šajā reģionā.[..]”

2. Mārtiņš Vargulis  (Aizsardzības ministrija)

STRATĒĢISKĀS KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMU VIETA UN ATTĪSTĪBALATVIJAS DROŠĪBAS POLITIKĀ

Patika:

“[..] Militārās stratēģiskās komunikācijas kontekstā ir nepieciešams īstenot vairākus pasākumus:
• Valstiskā līmenī ir jāstiprina ciešāka sazobe ar nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un citām ietekmes pusēm, kuras pārstāv un/vai ietekmē sabiedrības viedokli. Savstarpējā komunikācija ar ietekmes pusēm nedrīkst būt balstīta viedokļa “uzspiešanā”, bet tai, veicinot dialogu, proaktīvi jāpiedāvā atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem.
• Jāveicina žurnālistu kompetence par jautājumiem, kas saistīti ar drošību: ne tikai par nacionālajām aizsardzības aktualitātēm, bet arī par starptautiskajā drošības vidē notiekošajiem pasākumiem un to ietekmi uz valsts drošību.[..]”

Padevīgi ziņoju “puses  sazobei gatavas”. Nez tikai, vai šīs ķecerības lasīja AM militāri publisko attiecību departamentā? Nu, bet kā jau tika teiks “autoru viedokļi neatspoguļo..”

3. Ojārs Skudra (LU)

LATVIJAS ĀRPOLITIKA: AIZSTĀVOT NACIONĀLĀS INTERESES REĀLPOLITIKAS STRUKTURĒTĀ PASAULĒ

Megainformatīvs raksts starptautisko attiecību  pazinējiem un pētniekiem, brīžiem skarbs

[..] Ļoti izšķiroša nozīme ES konsolidācijā vai tālākā fragmentācijā būs prezidenta velēšanām Francijā. Ja par prezidenti kļūst populistiski labējus uzskatus aizstāvošā Marina Lepena, kura par sevi saka: “Es esmu pret Merkeli”, jo “eiro ir valūta, ko Vācija ir radījusi Vācijai” un “stratēģiski nav iemesla nepadziļināt attiecības ar Krieviju”54. Tas nozīmēs, ka Francijā notiks referendums par izstāšanos no eirozonas.
Turpretī, ja Franciju vadīs prezidents, “pašpasludinātais gollists” F. Fijons, kurš uzskata, ka Eiropa ir Francijas varas instruments un ka samierināšanas politika būs labākais risinājums attiecībās ar Krieviju, tad, no Latvijas nacionālo interešu viedokļa, izšķiroša nozīme būs tam, vai Francija 2017. gadā tuvināsies Krievijai, īpaši, ja arī ASV virzīsies tajā pašā virzienā. Tas Krievijai sniegtu galīgu akceptu Krimas aneksijai un nostiprinātu Bašara al-Asāda režīma pozīcijas Sīrijā.55 Asociētā profesore Kamila Pekasteina (Camille Pecastaing) no Johns Hopkins University School of Advanced International Studies uzskata, ka “…ES šodien vēl stiepjas no Īrijas līdz Latvijai, taču, ja situācija Eiropas austrumos turpinās saasināties, Vācija bez Francijas atbalsta varētu būt spiesta izvēlēties starp Eiropas rietumiem un austrumiem.56…” Tas nozīmētu, ka sāk piepildīties scenārijs par ietekmes zonu atzīšanu de facto.  [..]

Un to visu zinot, kads pie mums var droši apgalvot, ka “draudu nav”? Labāk domāt ka viņi nezina.

[..] Latvijas ārpolitikas īstenotājus NATO un ES ietvarā, kā arī attiecībās ar Krieviju gaida nopietnu pārbaudījumu gads, kas tikai vairos atbildības slogu.[..]

Atslēgas jēdziens šajā vēstījumā ir  “atbildības slogs”.

+++

UPD1  Intervija ar LĀI vadītāju ar A.Sprūdu

 

Advertisements

23 responses to “Jauns gads – jauna grāmata

  1. Secinājums – Intermarium drīz kļūs par tēmu, ko savā slimajā veidā (ideju apzināti vai neapzināti cenšoties sačakarēt saknē) sāks apzelēt pat no psihoreproduktīvu traucējumu izraisītas smadzeņu atmiekšķēšanās cietoši Trampa zākātāji no Latvijas sabiedriskajiem medijiem un “neatkarīgās, analītiskās” žurnālistikas…

    • Drīzāk jau ideju diezgan krietni apzelējis un diskreditējis ir noteikts NA spārns ar Zeltītu un viņa jauno nacionālismu priekšgalā.

      • Arī taisnība. Šī personāža darbības ir īpaši ciniskas – skaidri apzinoties savas partijas rīcībpolitiku, konkrētos balsojumus un visu no tā izrietošo – draudi nav, mēs aiz 5.panta kā sienas, ZS bruņai figu, jo naudas nav, tai pašā laikā deputātu kvotās miljonus, migrantu ievešanai – JĀ, utt., – Zeltīts mēģina NA radīt virtuālo “debesu Jeruzalemes” (viltus nacionālistu) tēlu. Praksē turpretī NA ir tikai un vienīgi V nacionālais spārns, kura politiskās uzdrošināšanās augstākais lidojums – koalīcijas kopīgi apstiprināta 5 eiro pielikuma vietā pie māmiņu algām paprasīt 5,50…

        • Barga kritika. Ir ko piedāvāt vietā šajā politiskā spektra daļā?

          • Kritika tiešām pasmaga, un, grūti teikt, cik pelnīta personāliju līmenī, bet spektra jau nav..
            tas ir, formāli jā, bet pēc būtības sņores pamatā rausta vienas partijas – kompartijas vīri. Polītiskā “spektra” ietvaros patstāvīgi izteikties/darboties var par tēmām, kas neskar viņu pamatintereses.

            • Noteikti piekrītu. Apburtais loks, jācer ka dabīgā ceļa izmirstot pārkrāsotie komunisti paraus sev līdzi visu micēliju. 25 gadi nav nekāds liels vēsturiskais sprīdis, būs labi, ja jaunatne sarosīsies un izmantos vēsturisko momentu.

            • arī zemessargs

              Tauta šādu politiku balsojumus atbalsta.
              Tikko divi man pazīstamie socioloģijas studenti veica vienu cinisko eksperimentu. Ideja radās, runājot par politikas problēmām. Viņiem vajadzēja kādā nelielā pagastā par iepriekš saskaņoto tēmu veikt aptauju. Pagasti tika izvēlēti nelieli, ap 1000 cilv. netālu no Rīgas, vidēji turīgi ar Latvijas vidējam līdzīgu nacionālo sastāvu. Abiem vajadzēja veikt aptauju neatkarīgi vienam no otra. Aptauju viņi veikuši, klāt jautājot manis piedāvāto jautājumu.
              Jautājums Nr. 1:
              Tiek veidots jauns progresīvs politisks spēks. Personālijas pagaidām neatklājam, bet ja vēlaties varat pievienoties. Ziedot vajadzēs visiem un ziedojumi tiks pieņemti tikai no zināmajiem, šaubas neizraisošajiem cilvēkiem. Mēs mainīsim Latvijas politisko vidi! Esat gatavs līdzdarboties?
              Jautājums Nr. 2:
              Vajadzēs aģitēt par politisko partiju. Tiek vākti cilvēki, kuri gatavi pastrādāt. Samaksa – 20 Eur dienā. Pa melno. Bez zog visi, bet mūsējais arī dalīsies! Ja būs labi panākumi pagastā, tad var būt arī pagastam ko piemetīs pēc vēlēšanām. Jābeidz nacionālie kašķi – Krievijas investori gatavi pie mums ieguldīt vairākus miljardus, celtniecībā atkal varēs pelnīt štuku mēnesī. Pie visa vainīga ES, masoni un NA! Kas piekrīt – pulcēties noteiktā vietā uz instruktāžu.
              Rezultāti:
              Par pirmo piedāvājumu viens cilvēks teica, ka padomās.
              Par otro bija sapulcējušies kādi 20 cilvēki, pa pusstundu paguva sākt lamāties un gandrīz izkāvās, jo nosprieda, ka tik daudz nevajadzēs un katrs mēģināja pierādīt, ka viņš ir tas labākais.

          • Nekā gatava nav, jo, ja būtu, tad visi par to zinātu… Un gatava nav tāpēc, ka pilsoniski politiski projekti, kas resursu ziņā balstās uz biedru naudām, mazajiem ziedojumiem un brīvprātīgo darbu un kuri, kā, piemēram, NS “Taisnīgums” (programma šeit: http://www.taisnigums.lv/p/programma.html), top, lai īstenotu nacionālisma ideālus nevis biznesa plānus, mūsdienās ir ļoti grūti pavelkami. Tauta pieradināta pie tā, ka “politiskā līdzdalība” sākas un beidzas ar došanos balsot par biznesa interešu grupu A vai grupu B… Un, n-to reizi uzkāpusi uz grābekļa, cer, ka šoreiz kāts pa pieri nesitīs un uzvarējušie biznesmeņi pēkšņi patiešām sāks rīkoties tautas interesēs, kā solījuši pirms vēlēšanām.

            • arī zemessargs

              NA nav biznesa grupa, kaut vai tāpēc, ka ir naidā ar visiem lielajiem naudas devējiem politikā: bankām un būvniekiem (dēļ TUA), tranzītu (attiecības ar Krieviju).

              • Ja reiz “naidā ar bankām”, tad kāpēc, tieslietu ministram pat klusi neiepurkšķinot taburetē, atdevāt par sviestmaizi svešiem finanšu spekulantiem pēdējo valsts banku, kas bija izpirkta par miljardu latu pensionāru, skolotāju, policistu un zemessargu naudas? Bija noteikums, ka jāpārdod? Un kāpēc nevarējāt pārdot Latvijas pašvaldību savienībai, piemēram? Jo to nepieļāva “eksperti” un “konsultanti”? Tā ka neesat nekādā “naidā” ne ar bankām, ne ar OIK laupītājiem, ne ar Latvijas zemes iztirgotājiem, ne ar nespējas administratoriem, ne ar vienu…

                • arī zemessargs

                  Tāpēc, ka vai nu pārdodam vai būtu valdība ar SC. SC vēlētājs savējiem to nepārmestu.
                  Var būt vārds “naids” ir pārspīlēts, bet viņi atbalsta kādu, kurš viņu prasības pildīs. Priekš kam ieguldīt NA, ja var ieguldīt kādā ar kuru var sarunāt?

                  • Nu beidz, šitais – pārdodam dzimteni, lai nebūtu valdība ar S, ir nospēlēta plate. Tautas drāšana, spēlējot “labā-sliktā policista” spēli. Pie tam tā ir NA pašiem sev izrakstīta totālās nabadzības un impotences apliecība. Jūs skaidri un gaiši pasakat, ka ne par ko necīnīsieties (ne par nacionālu banku, ne par zemi tikai pilsoņu īpašumā, ne par savas rūpniecības aizsardzību un attīstību, ne par bruņām ZS, utt.) un turpināsiet līdz Latvijas pilnīgai likvidācijai paklausīgi kalpot valdošajai elitei kā sasniegumus rādot piecu kapeiku pielikumus pie bērnu pabalstiem… Esat kādreiz dzirdējuši par to, ka cilvēki mēdz arī reāli (nevis tā kā jūs – izdejojot obligāto formālo baletu un tad atstājot visu kā ir) iestāties par principiem un vērtībām? Esat dzirdējuši par cīņu opozīcijā?

                    • arī zemessargs

                      Vienu Saeimu nosēdējām opozīcijā. Bija efekts?
                      Smagi klausīties, ka nacionāli domājošo cilvēku vidu notiek kašķis par vieniem un tiem pašiem vēlētājiem. Nu noēdīs NA. Nāks vietā kāds cits, atkal ieņems to pašu nišu un vai nu sēdēs opozīcijā, vai nu 5 kapeikas par bērniem. Labāk būtu izdomājis kā ZZS vēlētāju dabūt un SC sagraut…
                      TB/LNNK jau pieļāva šo kļūdu, kad 2009. gadā atteicās veidot koalīciju ar Šleseru Rīgā. Ko dabūjām? SC pie varas. Gribi to pašu valsts līmenī?

                    • arī zemessargs

                      Ja neesi pamanījis, tad VL eksistē no 2006. gada. 4 gadus vispār ārpus Saeimas sēdējām.

                    • Tur jau arī ir tā problēma – “nosēdējām opozīcijā”. Opozīcijā nav “jāsēž”, bet jāstrādā. Īpaši jau esot Saeimā. VL, starp citu, kamēr nesakrustojās ar Lakuča komandu, kā šķita no malas, strādāja, izvirzīja nacionālus mērķus, iestājās pret Latvijai kaitīgām iniciatīvām un izskatījās pēc tādiem, kas tur savu vārdu. Tāpēc arī par VL balsoju pats un citiem aicināju. Taču tas, kā tagad redzam, bija apmāns…

                    • arī zemessargs

                      “Tur jau arī ir tā problēma – “nosēdējām opozīcijā”. Opozīcijā nav “jāsēž”, bet jāstrādā. Īpaši jau esot Saeimā. VL, starp citu, kamēr nesakrustojās ar Lakuča komandu, kā šķita no malas, strādāja, izvirzīja nacionālus mērķus, iestājās pret Latvijai kaitīgām iniciatīvām un izskatījās pēc tādiem, kas tur savu vārdu. Tāpēc arī par VL balsoju pats un citiem aicināju. Taču tas, kā tagad redzam, bija apmāns…”
                      Lakučs ar batķu sen ir prom. Var viss kaut ko izvirzīt un iestāties pret kaitīgām iniciatīvām, bet pirmkārt efekta nav, jo opozīcijai spļauj virsū, otrkārt, tauta to nepamanītu, jo VL nav naudas ko žurnālistus algot. Iniciatīvas pamani Tu un vēl 1,5% populācijas. Pārējie prasa darbus.

          • arī zemessargs

            Tā kritika ir sekojoša:
            visi bērni klasē ārdās un stāv uz galvas, skolotāja lamā Pēterīti par to, ka viņam grāmatas nepareizā kārtībā saliktas 🙂 t.i. tiek lamāts tas, kurš vismazāk pie situācijas vainīgs.
            Piem. Ukrainā liela daļa lamā Labējo sektoru par to, kas tas pārdevies Putinam, jo negāž varu. Aizmirstot, ka paši Labējo sektoru nemaz nav ievēlējuši… jeb no NA tie pieprasīts tas, kas svarīgs mazai vēlētāju daļiņai un ko mēģinot cieti īstenot NA noteikti būtu ārpus koalīcijas (ārpus iespējas kaut ko ietekmēt) un ļoti iespējams ārpus Saeimas ar 1,5% atbalstu. Un… tiktu lamāta, par to, ka par daudz radikāla! Ievēlētie lūdzu NA ar 30 vietām un PAREIZOS cilvēkus no saraksta. Tad arī politika būs atbilstoša. Cik jūs lielie kritiķi esat atbalstījuši politiku? Neatbalstāt partiju? Vai atbalstījāt kādu kandidātu individuāli? Ar naudu un darbu? Es politikā esmu no 2004. gada. Tikai VIENS cilvēks, VIENU reizi man personīgi iedeva 300 latus un teica: paldies, ka Tu tāds esi, darbojies un iespēju robežās palīdzēšu vēl!

        • arī zemessargs

          NA neveido nedz aizsardzības, nedz ārpolitiku, tā ir koalīcijas partneru prerogatīva, tāpat kā NA prerogatīva īstenot reģionālo vai kultūras politiku (varēšanas robežās).
          NA vienīgā iestājusies pret migrantiem.
          Kvotās sadalīts 0,3% no budžeta.

        • arī zemessargs

          Tikko mani pagastā nolamāja, ka es ar savu “draudi ir” tikai musinot tautu! Tauta lamāja, ne deputāti! Negrib vairākums tādas lietas nedz dzirdēt, nedz domāt!
          Draudi ir, ZS bruņas, godīgums u.c. rūp nelielam vēlētāju segmentam.

      • arī zemessargs

        Kā tieši? NA vienīgā par Intermariumu kaut cik runā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s