Dienas grauds

[..] «Līdz ar to vienīgais solis, kā stiprināt NATO atturēšanas politiku pret Krieviju, ir palīdzēt attīstīt Baltijas valstīm to pašaizsardzības spējas, tādējādi paaugstinot izmaksas Krievijai, ja tā nolemtu rīkoties agresīvi šajā reģionā,»[..]

Nora Vanaga, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece

avots

vara bungas: Paldies N.Vanagai par drosmi, bet NAA par atbalstu. Ņemot vērā, ka  NAA ir tiešā AM pakļautībā, šāds secinājums ir  pārdrošs, bet reizē tas nozīmē, ka nepolitizēti un objektīvi spriedumi Sistēmā vēl ir iespējami. Salīdzinot milzīgu MP, POG, nodrošinājuma struktūrvienību un štābu īpatsvaru pret  SzS Kājnieku brigādes “embriju” un ZS uzpumpēšanu ar gaisu, tas rada pārliecību, ka galvenais iecerētais NBS uzdvums ir “tauvas pieņemšana ostā” vai citiem vārdiem  “uzņemošās valsts atbalsts”. Sabiedrībai jāsaprot un visiem jāvienojas, ka neviens neaizstāvēs mūsu zemi labāk par mums pašiem.

Iedomājoties, kādu PR troksni jau tuvākajā laikā sacels AM ap vieskaravīru ierašanos jau tagad noliku pa rokai ausu aizbāžņus. Nenoliedzot svarīgo nozīmi un apsveicot sabiedroto BnKG+  izvietošanu LV, mums skaidri jāsaprot, ka tas ir pagaidu risinājums (dēļ politiskām “vētrām” donorvalstīs, lielām izmaksām, RU informativās histērijas, pro-RU opozīcijas iespējamiem protestiem un provokācijām LV, kā arī  RoE un SoFA, kas pakārtoti tikai konvencionālam karam utml faktoriem), kas dod mums laika rezervi refomu veikšanai.  Tādēļ vēlreiz atkārtošu, VB piedāvātais, nepārspīlētais NBS modelis ir:

+SzS Kājnieku brigāde nokomplektēta pēc pilna štata un ToE, un

+Pilsoniskais izlases militārais dienests ar mērķi kādreiz sasniegt 50000 lielu mobilizācijas rezervi, un

+ teritoriālās aizsardzības spēks – Zemessardze, kuras  kaujas spējas ir adekvātas  zemessargu skaitam.

 UPD1 Kādēļ to ir jādara, kamēr ir laiks

[..] 2020.gadu sākumā tādas valstis kā Ķīna, Krievija un Irāna varētu būt nonākušas pie secinājuma, ka ASV ir zaudējusi savas pozīcijas uz starptautiskās politikas skatuves, ņemot vērā valstī pastāvošo plašo politisko nevienprātību un ASV finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tā rezultātā Krievija, Ķīna un Irāna var būtiski izvērst savas aktivitātes, cenšoties nostiprināt savu ietekmi uz kaimiņvalstīm.[..]

avots

pirmavots

Advertisements

39 responses to “Dienas grauds

  1. Kur aug kājas tām runām par ASV finanšu stāvokļa nemitīgu pasliktināsanos?
    Ren TV vai kāds apjomīgs objektīvu statistikas datu pārpilns pētījums?
    Vai tik nav tā kā ar to pētījumu par 2%, kuri spējīgi tērēti šaut uz pretinieku. Papētot tuvāk izrādās, ka pētījums ir maigi izsakoties veikts neprofesionāli + ntās reizes koriģējies ceļojot tīmekļa plašumos.

    • Par kuru pētījumu runa? NIC? Ja par to, tad te nav fakta konstatācija, bet ilgtermiņa prognoze.
      Visi indikatori šeit
      http://www.tradingeconomics.com/united-states/indicators

      • “advances in robotics and artificial intelligence are likely to further disrupt labor markets.” tā ir nākotnes problēma ar kuru pirmās sastapsies US un Japāna. Gaidīsim jaunos ludītus 🙂
        http://www.newstatesman.com/sci-tech/2014/08/new-luddites-why-former-digital-prophets-are-turning-against-tech

        • RIMI un Maksimas kasieri jau savā ziņā ar šo ir sastapušies.

          • Daļēji par tēmu un ne par tēmu – ja šādam zvēram uzmontētu KSP-58 ar pietiekošu munīcijas krājumu, un iekļautu zs nodaļas sastāvā, tas tak nebūtu slikti? Jāatrisina tādi sīkumi kā droši sakari un baterijas, bet to tak mēs varam.
            http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/643490-paskat_ka_ar_latvija_raditu_dronu_var_aizstat_kalnus

            • Pirms gada/pusotra rādīja līdzīgu, kurš vilka vienu cilvēku, neesmu pētījis, vai tas brīnums ir šitam vectētiņš vai arī cits kantoris.

            • arī zemessargs

              Ložmetējs ir sarežģītāk. Krietni vienkāršāk piekarināt bumbas vai pašu uztaisīt par lidojošo bumbu… uz uzlidot virsū T-72 🙂 Bet, labāk secīgi pa līmeņiem:
              1. Rotas līmeņa helikopteru veidīgie droni 2-5 km darbības attālumam ar termovizoru izlūkošanai, jābūt iespējai vadīt ar manipulatoru, lai ielidotu pa logu un apskatītos. 2 uz rotu, 4 cilvēku apkalpe. Tāds pats izlūkvadam un bataljona artilērijas izlūkiem.
              2. Lidmašīnas tipa izlūkošanas drons 30 km attālumam. Pārvietojas uz atsevišķa auto ar katapultu, 2 droni uz bataljonu, 4 cilvēku apkalpe.

              Tad var domāt par droniem ar bruņojumu. Pieļauju, ka varētu būt universālais drons ar kravnesību ap 100 kg un darbības rādiusu 2-5 km, ko pēc nepieciešamības var pielāgot par dronu- bumvedēju (ar daudzām bumbām), dronu-bumbu, kas pildīta ar sprāgstvielu un ielido mērķi, dronu-ieroču platformu uz kura var uzmontēt ložmetēju, snaiperšauteni, zemstobra granātmetēju, prettanku granātmetēju. Bet, vai to vajag jau bataljona līmenī? Par lielāko vienību droniem var diskutēt atsevišķi.

              Par tālvadības ieročiem vispār ir jādomā ne tikai dronu līmenī, bet kaut vai par parastiem granātmetējiem ko varētu karināt kokā, vienreizējais konteineris ar mīnmetēju mīnām (abi palaižami ar radiosignālu vai pa vadiem). Lēkājošas šķembu mīnas, ko var izvietot kastēs gar ceļa malām, nostrādā kad ienaidnieks iet/brauc garām, palecas 1-5 m augstumā un raida šķembu kūli ceļa virzienā un kuras nav iespējams pamanīt, ja tieši nepienāk klāt.
              Šādu ierīču pietiekama skaita esamība bruņojumā varētu būt spēcīgs atturošs faktors. Ja moskaļu kolonnai sāks gāzties virsū šāds spiets, tad priecīgi viņi nebūs.

              • Jā, tās šķembenes laba doma, tādi, kas iet cauri standarta BTR bruņām būtu kā reiz ideāli, tankiem gan tādas cauri neietu, bet neba jau viņiem kolonnā tikai bruņu transports vien ir.

                Par droniem – neuzskatu, ka vajag bataljona līmenī fantazēt par specializētie ieroču sistēmu droniem, kamēr nav visiem parastie ieroči izdalīti un apmācīti+kamēr nav novērošana BPLA, tikmēr viss pārējais ir zvaigžņu kari ;-)!
                Maksimums, ko varētu cerēt ir mazi, bet nāvējoši BPLA ar vai nu parasto sprāgsvielu-šķembeni, ko sūta pret dzīvo karaspēku vai arī EFP, ko sūtīt pret bruņu tehniku.
                Lieki sarežģīt nav jēgas, kamēr esam plikām pakaļām, no plikadīdas uz kosmosu īsti nesanāks, šis solis ir par platu, tādu var domāt PD brigādes līmenī kā atsevišķu specrotu.

              • Mākoņu stumšana. Reāli “gudros” ieročus var nodrošināt ASV un Lielbritānija. Mums vajag attīstīt JTAC, kuri norādītu uz kādiem mērķiem šaut un uz kuriem nē.
                Mēs zinam, ka bars vīru ar ieročiem ir parasti mednieki, bet viens cilvēks ar automātu ir aizdomīgs. Amerikāņiem liktos otrādi. Mēs tēmējam, viņi lādē un izšauj. Loģiska sadarbība, kur katrs izmanto stiprās puses.

                • ASV un Lielbritānija <<< Tramps un Brexits ?
                  viens cilvēks ar automātu ir aizdomīgs <<< viņam tad metīs bumbu virsū?

                  mazi, bet nāvējoši BPLA ar vai nu parasto sprāgsvielu-šķembeni <<< cik saprotu, Ukrainā krievi tā arī dara. Vēl tie droni mēdzot kaut ko aizdedzināt.
                  no plikadīdas uz kosmosu īsti nesanāks <<< tieši tā Rietumvācija attīstīja savu ekonomiku, kamēr PSRS līdz pat sabrukumam dzīvoja ar kontribūcijās saņemtajiem vācu pirmskara darbgaldiem, lai nu lokālā līmenī es Tev piekrītu.

                • CAS, ko palīdz nodrošināt JTAC, pēc definīcijas ar atbalsts sauszemes karaspēkam, ja pieņemam ka mūsu vietā pa LV teritoriju neviens cits neskraidīs , tad SzS kaujas vienību attīstība ir primāra, bet JTAC/FAC speciālisti mums jau ir attīstīti diezgan.

                  • Latvijas armijā ir JTAC/FAC speciālisti, bet vai viņu ir pietiekami mūsu palielajai teritorijai un 246km robežai ar Krieviju, bet ieskaitot Baltkrieviju visiem 400 km?

                    Ja pār šo robežu pārvietojas kas vairāk par bataljonu Latvijai jānoliek uz paplātes sabiedrotajiem politisko, juridisko un arī militāro pamatojumu:
                    1. Agresija (ar pierādījumiem, kaut vai YouTube video);
                    2. Kara stāvoklis Latvijā;
                    3. Mēs Afganistānā, Irākā un CĀR jums palīdzējām, tagad Jums jāpalīdz mums => 5. pants;
                    4. Izlūkošana ziņo kur jātrāpa, JTAC/FAC to pārtulko pilotam saprotamā valodā.

                    Kurš ASV vai Britu prezidents/premjerminists atteiksies no šāda piedāvājuma kļūt par mēdiju varoni, kas ar dažām raķetēm sagrāvis agresora uzbrūkošās kara daļas?

                    • Kāds youtube, kad viss NATO valstu izlūkošanas potenciāls analizē katru peles pirdienu Pleskavas mežos…
                      Kāds “mēs jums palīdzējām”, ja 5.pants šādu formulu neparedz.

                      Pārējais nav komentējams, jo murgs.

                    • 5. pants ir juridisks dokuments. Lai līgumu stāšanos nenobremzētu Putina draugu pulciņš no Farāža, Korbina līdz skotu nacionālistiem, nepieciešams arī politisks/mēdiju darbs. Pieredze ar Sīriju britu parlamentā ir labs brīdinājums, ka balsojumi nenotiek kā ieplānots, pat ja Obama lūdz.

                    • 5.panta nosacījumi ir ļoti stiepjami, jo apziāti tādi ir taisīti. Agresiju kamuflējot kā iekšējos nemierus tas vispār darbosies tiklai tad, ja būs US griba.

                    • Frāze “armed attack and all measures taken” prasa pierādījumus/rīcību no Latvijas. Ļoti ceru, ka pēc Ukrainas notikumiem NBS un policijai ir vismaz 3 scenāriji, kā uzskatāmi pierādīt ka ‘nemierus’ organizē ārvalsts.

                      5. panta daļas, kas attiecas uz NATO valstu palīdzību tiešām ir stiepjamas. Tāpēc ir nepieciešams mēdiju/politikas plāns. Neviena valsts negribēs sūtīt karavīrus, bet var prasīt no Vācijas bruņojuma piegādi, no Luksemburgas un Īrijas Krievijas rezidentu banku un akciju kontu konfiskāciju, no ASV un Britiem gaisa triecienus, no Turcijas Bosfora slēgšanu utml.
                      Galvenais, lai Krievija saprastu, ka tā cietīs miljardu zaudējumus.

                    • Piekrītu, ka lai nu kas, bet brūnojums 5.panta ietvaros mums pienākas par brīvu un ar piegādi. Jautājums (retorisks) kas ar to operēs, kur ir mūsu mobilizācijas rezerves, ko apbruņot?

                • arī zemessargs

                  >RobertRo Vesela virkne “gudro” ieroču jau ir pat ISIS rīcībā. Latvijā jau ražo bezpilotniekus, kuri uzstāda Pasaules rekordu lidojuma ilgumā. Bezpilotnieks, kas piekrauts ar sprāgstvielu nav nekāds kosmoss. Piem. Izraēla ir neliela valsts, bet ražo Pasaules līmeņa haiteku. Konteineris ar mīnmetēju lādiņiem, lēkājošas mīnas nav nekas tāds ko nevarētu pie mums saražot.

                  • “Konteineris ar mīnmetēju lādiņiem” tu domāji somu Nemo vai tos pie koka sienāmus attālināti vadāmus viena šāviena mīnmetējus?
                    http://www.armyrecognition.com/weapons_defence_industry_military_technology_uk/patria_from_finland_has_launched_development_of_nemo_120mm_mortar_in_a_mobile_container_12012162.html

                    • arī zemessargs

                      Es biju domājis konteineri ar attālināti vadāmajiem viena šāviņa mīnmetējiem. Ja nepieciešams tos varētu likt arī pa vienam.

                  • Man likās, ka šis blogs ir par armiju un aizsardzību, nevis par rūpniecību. Varbūt piedāvāsi arī bruņutransportierus nevis iepirkt, bet ražot pašiem? Nozares izveidošana prasītu aptuveni 25 gadus. Gaidīsim?

                    Par Izraēlu – viņi no ASV saņem 3,5 miljardus $ katru gadu kā militāro palīdzību. Neesmu pamanījis ko līdzīgu Latvijā.

                    • bloga rāmji pieļauj ne to vien

                    • Ja tic Bergmanim (pagājušās nedēļas intervija Krustpunktā), tad mums pārskatāmā nākotnē (nākamgad?) būs LV ražoti BPLA. (forši, tad jau drīz uz tiem varēsim nolūkoties, tērpti zaļajā pikselī)

                      Man liekas, ka nebūtu pareizi jaukt kopā bruņutransportierus ar droniem. Pieņemu, ka bruņutehnikas ražošanā ir grūtāk ielēkt, jo visu labāko ražo uzņēmumi ar garu pieredzi un know-how. Ar droniem tā nav, tā ir relatīvi jauna nozare. Tie arī prasa mazāk materiāla, sarežģītā puse ir sakaru tehnoloģijas un programmas.

                      Ja kaut ko var saražot pats, tad tas ir tikai labi, daudzu iemeslu dēļ.

                    • par nozares izveidošanu 25 gadu garumā
                      cik gadi bija vajadzīgi Henrijam Fordam, lai uz konveijera palaistu T sērijas fordu?
                      cik gadi bija vajadzīgi angļiem, lai ww1 laikā saražotu un 1916 gadā kaujā palaistu tankus?
                      cik gadi bija vajadzīgi zemūdeņu ražošanai – lai ww1 pirmā zemūdene 3 stundu laikā nogremdētu 3 kreiserus?

                      tā ka pie labas apņemšanās 2-3 gadu laikā ir jātiek jau pie gatava produkta. protams tas nebūs ideāls, bet nākošo tehniku varēs jau taisīt ņemot vērā iepriekšējās kļūdas un jauno tehnoloģiju iespējas.

                      neviena ilgtspējīga aizsardzības sistēma nebalstās uz importu. arī šī ir daļa no stratēģijas.

                    • Baidos, ka, lai mēs paspētu visu, mums (atšķirībā no tās pašas Izraēlas savulaik) ir par daudz sociālo darbinieku un par maz inženieru. Turklāt, paliek spēkā VB uzstādījums “mūsu ekipējumam nevajadzētu būt sliktākam par pretinieka”.

                      Bet tiekties uz to, protams, vajadzētu.

                    • arī zemessargs

                      Ja sāk līst sīkumos, tad ielīdīsim visos blakus sektoros, ieskaitot medicīnu, demogrāfiju un ceļu būvi.
                      Bruņutransportierus mēs neražojam un auto nozare ļoti kapitālu ietilpīga, bezpilotniekus Latvijā ražo jau 3 lielie kantori un virkne mazo. Ja tu gribi būvēt automašīnas vai lielās lidmašīnas, tad tas gan prasīs 25 gadus. Piem. igauņi ražo šādus http://www.army-technology.com/projects/themis-hybrid-unmanned-ground-vehicle/ leiši raķetes tūlīt sāks ražot. Mums jāpaskatās kas mums jau ir un ko no tā vērts attīstīt vai arī ko vērts radīt no nulles. No esošajiem risinājumiem mums ir bezpilotnieki (UAV factory, airdog, aerones), vieglās lidmašīnas http://www.db.lv/foto-video/foto/latvija-tapusi-atraka-ultraviegla-lidmasina-247841 Gandrīz no nulles mums jāsāk ražot munīcija (medību patronas un skrotis ražo DDupleks un D-pils skrošu rūpnīca), sprāgstvielas, mīnas. Vispār saraksts šeit ir http://federacija.lv/files/inov/attachments/business_and_science_2015.pdf
                      Izraēla sāka ar ieroču darbnīcām pagrīdē. 50-tajos gados liels sasniegums bija, ka sāka ražot divriteņus. ASV palīdzības tolaik nebija.
                      Kopumā valstiski jāattīsta nākotnes perspektīvās tehnoloģijas, kuras būs topā un ietekmēs visas jomas, ts.k militāro: mākslīgā intelekta sistēmas, kvantu datori (abi Neo ar kompāniju), nanotehnologijas un viedie materiāli, 3D druka, satelītbūve (Ventspils radioastronomi), bionika, farmācija.

                    • Droši vien sāpīgais te ir valsts finansējuma izmantošana. Jo viens ir – esošam startapam iedot naudiņu, lai viņi pārveido savu produktu militārām vajadzībām. Otrs ir – sākt no nulles, un pēc tam, kad beigusies nauda, konstatēt, ka, diemžēl, nesanāca. Tas arī piesaistīs bijušos būvniekus, jo investīcijas tik agrīnā stadijā nozīmē to, ka visdrīzāk arī nesanāks.

                      Kopumā, startapu kultūras veicināšana šeit ir tas, kas var palīdzēt. Nav tā, ka mums nekā nav, tomēr, vienmēr varētu gribēt vairāk.

                    • arī zemessargs

                      DDUpleks nav gluži startaps. Varētu noslēgt ar viņiem līgumu par noteikta patronu skaita iepirkšanu tuvākajos 10 gados, attiecīgi viņi veic ieguldījumus iekārtās, lai vajadzīgo daudzumu varētu saražot.
                      Bezpilotniekus var pirkt pa taisno – pasakām ko vajag, viņi uztaisa un pārdod. Ja ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, valsts varētu piedalīties ieguldot pamatkapitālā.
                      Sprāgstvielu un ieroču autonomo platformu ražošanai (kas ir pilnīgi jauns, bet vajadzīgs virziens) varētu veidot atsevišķu valstij piederošo uzņēmumu, piem. SIA “Latvijas bruņojums”.

  2. Nebiju no Dienas ar tās interesantajiem īpašniekiem ko tādu gaidījis:
    http://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/zemessargs–pagaidam-lupatlasis-14163756

    • Jau apskatījām šo tēmu šeit, sanāk līdzsvars, elektroniskā Dienas versijā ko lasa simtiem tūkstošu ir Meļņika NLP un prātulas, Sestdienā ko lasa daži desmiti tūkstošu (?) lasītāju padziļināts mēģinājums tikt skaidrībā.

  3. Paturpināšu par industrijas būvēšanu Latvijā, runājot par bruņu transportieriem – mums ir OSC, tur var ņemt pamatus nelieliem 4×4 un 6×6 hibrīdiem vai arī vismaz modificēt mūsu CVRT ar elektromotoriem, lai var klusām pielavīties tuvāk pretiniekam.

    • arī zemessargs

      Hibrīddzinēji izlūktehnikai ir laba lieta. Bija doma pirms vairākiem gadiem pirkt vecos Bandvagenus un pārlikt visas iekšas uz vietas, t.sk. vienai daļai ielikt hibrīddzinējus.

      • Cik saprotu, tad intelekts un līdzekļi no tā projekta tika novirzīti aktuālāku problēmu risināšanai – sniega cilvēka eksistences pierādīšanai, ne 😀 ?

    • Nu tur pagaidām ir know-how laboratorija nevis ražotne. Bez sākuma finansiāla atbalsta tur pat eksperimentēšana nesanāks.

      • Darba galdus vienmēr var iepirkt, problēmas ir tad, ja nav speciālistu, kas gatavi ar tiem uzreiz darboties.

        • Ja domā, ka iekš OSC ir kaudze ar speciālistiem (es nerunāju par amortiņu un riepu mainītājiem), tad maldies. Kaut kas ir, bet ne tādā skaitā, lai uzreiz sāktu taisīt modus bruņuzapiņiem.

          • Būtu vajadzība, būtu arī taisīšana, protams, ka tik mazā valstī bez industrijas nevar tā uz sitiena taisīt da jebko, bet iespējas ir, prāti ir.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s