Astoņi

[..] Pagājušajā gadā Zemessardzes rindas papildinātas ar gandrīz 900 Latvijas pilsoņu[..]

[..] Pēc Kalniņa teiktā, vidējais ilgums, ko persona pavada Zemessardzē, ir astoņi gadi. Tas nozīmē, ka trīs gadus zemessargs tiek apmācīts, bet piecus gadus ar šo cilvēku jau var rēķināties kā ar reālu spēku valsts aizstāvēšanai. [..]

avots

vara bungas: Iestājušies ZS gandrīz 900,  teicami! Bet cik ir  izstājušies de jure, rakstot iesniegumu…? Un cik izstājušies de facto vienkārši nenākot uz nodarbībām? Zemessardzes personālam ir tas pats atbirums, kas raksturīgs jebkurai brīvprātīgo  organizācijai (sākot no jauno tehniķu pulcinā līdz politiskai partijai), tas nav nekas slikts, vienkārši ar to ir jārēķinās.

Vidējais ZS pavadītais laiks gan nepatīkami parsteidz, jo teorētiski aktīvi dienēt ZS var no 18 līdz 55 gadiem, tātad 37 gadus. Tomēr ne jau visi atnāk uz ZS līdz 19.dzimšanas dienai, un 8 gadu vidējo dienesta ilgumu ZS var skaidrot ar prioritātēm vīrieša mūžā. Divdesmitgadīgajiem ap 30 gadu vecumu jau ir sieva un bērni, kas nekādi neveicina brīvā laika pavadīšanu ārpus ģimenes, savukārt tie, kas atnāca uz ZS  30+ vecumā ap 40+ sāk izjust pirmās nopietnās veselības problēmas un, ja nevelk līdzi, pamatoti zaudē interesi sacensties ar jaunajiem … ērgļiem. Tādēļ  jādomā, ko darīt, lai veicinātu aktīvu darbību ZS pēc iespējas ilgāk, teiksim  vismaz 15 gadus vidēji, tas būtu labs mērķis. Kas attiecas uz ” trīs gadus zemessargs tiek apmācīts, bet piecus gadus ar šo cilvēku jau var rēķināties” paši ziniet  kā ir dabā. Pa trim gadiem vidēji aktīvs zs  teorētiski var  savākt ap 90 mācību dienām (dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju maksā par maksimums 30 dienesta  dienām gadā), bet summējot tie ir tikai 3 apmācību mēneši, kas ir  jaunkareivja  apmācības ilgums, kas pieļaujams ekstremālos  kara laika apstākļos, kad visu nosaka steidzamība. Piemēram UA savus mobilizējamos karavīrus apmāca 50 dienās, kas ir ļoti, ļoti maz. Kamēr ZS vadībai nebūs burvju nūjiņas ar kuru pieskaroties hipsters parastais kļūs par Rembo jaunībā, tikmēr rēķināties ar zemessargu varēsim pēc vismaz  9 mēnēšiem apmācības, ko var sakrāt 10 gados. Pa to laiku “vidējie” 8  gadi jau būs iztecējuši. Ir protams patīkami izņēmumi, aktīvisti, kas nāk uz vairāk kā 30 nodarbībām gadā, bet tāpat kā tie, kas nāk tikai uz 3 nodarbībām viņi  neveido pamatmasu.  Bet skaitam armijā pagaidām vēl ir nozīme.

Advertisements

72 responses to “Astoņi

  1. Tā kā jau ir plaši ieviesies termins tankiem līdzīgas haubices (c) ir laiks uzlabot arī karavīru klasifikāciju. Atskaitam nost tos, kas ir izgājuši nopietnāku apmācību (piemēram zs kaujas grupas dalībnieki) un vēl dažus. Pārējos jāsauc par karavīram līdzīgiem zemessargiem. Lūk tev ļoņa skarbie cipari ar kuriem vari zīmēties pa medijiem.

    • Nedomāju, ka ir korekti tik nicinoši izturēties pret zemessargiem. Galu galā, lielākā daļa iestājās, paļaujoties uz to, ka sistēma ir pārdomāta.
      Vispār jau ir vajadzīgi reālistiski testi, kuros rezultāti tiktu mērīti, un kur karošana notiktu pēc iespējas pa īstam – vai nu ar kārtīgi piešautiem miles, vai kā savādāk. Lai par kļūdām ir iespējams samaksāt ar dzīvību.

      • Jā, testēt, sertificēt pēc apmācības līmeņiem, skaitīt kredītpunktus utt.

      • kur tu saskatīji kaut ko nicinošu? Ja kāds mauc izteikti amorāli tad tas ir Kalninš ar pavadošo PR departamentu. Statistikā skaisti iet iekšā visi, kas iestājas ZS, aizmirstot piebilst cik izstājas un kāds ir sausais atlikums. Arī tie jaunie, kas ir nodevuši zvērestu, bet tuvākās pamatapmācību gaida 1/2 gadu un ilgāk tiek ieskaitīti vismaz suvā :). Tā kā ZS ir nepilna laika karavīrs – kredītpunkti par mācībām skan loģiski. Attiecigi savācās x kredītpunkti 3-5 gadu laikā = ļoņa drīkst ierakstīt super truper nano statistikā. Līdz tam – sorry runa ir par studentiem, kurus kaujā sūtīt nedrīkst.

        • jāņem tevi VB štatā, jo proti izteikties īsi un kodolīgi.

        • karavīram līdzīgiem zemessargiem – man šitais nepatika.

          Nu tai mērīšanai jābūt saprātīgai, un jāatspoguļo vairāk tekošais stāvoklis, nekā pagātne. Salīdzinājumam – ja es uzskaitu katru pumpīti, ko es izdaru, tad 90 gadu vecumā man būs daudz vairāk punktu, nekā 20 gados. Tas nenozīmē, ka es varēšu vairāk. Lai nu arī prātā viss, protams, paliek. Ja salīdzinām divus 90gadniekus, tad krutāks ir tas, kuram ir vairāk pumpīšu, jo viņam ir lielāka pieredze.

          • piekrītu, ka aizvainojoši. Bet šinī gadījumā ir vajadzīga neliela provokācija lai delfi klients aizdomājas par lietu esošo stāvokli. Kalniņa stils ieskaitīt soldžeros zvērestu nodevušos ir noziedzīgs. Labāk aizvainots, bet dzīvs Zemessargs. Savācam 6 mēnešu (profesionāļu minētais minimuma minimums) apmācību = 180 dienas. No šī brīža sākas Zemessargs. Līdz tam, ja vēlies, kadets.
            Pavisam nesen komandierim līdzīgs kaprālis mūsu vadu pāri atklātam laukam dzina virsū pretinieka ugunspunktam. Nezinu no kura Grīna romāna viņš bija aizņēmies taktiku, bet ja tas būtu īsts kariņš, viņu nāktos pakārt 10 sekundes pēc pavēles.

            • Vākt dienas – lūk, kur problēma.
              Nu nebūs vairumam savācot tās X dienas pa N gadiem tas līmenis tik stabils un noturīgs, kā PD, kur cilvēks pa daži mēneši tomēr intensīvi un SECĪGI visu apgūst un pēc tam vēl mācībās nostiprina un attīsta.
              NEBŪS NEKAD!
              Tāpēc uzskatu, ka arī ZS vajadzētu pamatapmācību dzīt iekšā vairākos posmos pa 3-4 nedēļas katrā posmā un pēc tam katru gadu ne tika pa nedēļas nogalēm kādas tur atsvaidzināšnas vai speciālistu apmācības, bet arī vismaz 2 nedēļu intensīva apmācību nometne/poligona mācības ar kariņu spēlēšanu līdz nespēkam!
              Bez tā ZS derēs tikai entuziastiskai partizānēšanai, nesmukai nāvei brezenta Skaniās un blokposteņos stāvēšanai, nu jā, arī perimetra sargāšanai, tāda tā spēju robeža, ja ņemam ZS kopumā, nevis dažus EKG vadus(kuri pēc tam izzūd, kad dežūra beigusies?) un AGR/piļītājus ar lielāku atdevi un augstāku līmeni.

              • Ideja jau nav slikta, bet tajā brīdī, kad visiem būs mēnesis no vietas x4 + katru gadu pa 2 nedēļām no vietas ZS no 8000 de facto paliks tikai studenti un sauja citu un varēs to bodi slēgt ciet. Pie mums, piemēram, pat 2 nedēļu nometni ir neiespējami noorganizēt, jo ir daudz lauksaimnieki, kam darba nekad netrūkst un pat trīs dienas brīvas izkārtot ir grūti.
                Var mēģināt palielināt rotas kaujas grupas vai skaidrāk nodalīt gandrīzzemessargs/zemessargs/superzemessargs attiecīgi katrai grupai sava mācību intensitāte, uzdevumi un bonusi. Kā šo risina kaitseliit un kasp?

                Bet kopumā tā arī ir kā saki par ZS pašreizējo pielietojumu, ja neskaita to, ka augša domā citādāk.

                • Piekrītu. Tas pats ir ar mazo firmu vadītājiem – daudzos gadījumos viņi nevar aizklapēties uz x mēnešiem, jo pazaudēs visus klientus.

                • Domāju nevajag pārspīlēt ar cenšanos visus zs pievilkt līdz PD līmenim. Jā, īpaši jāstrādā ar superzemessargiem, zemessargu un gandrīzzemessargu iemaņas uzturot līmenī, kādu tie var pavilkt bez pārstiepšanās. Visticamāk, ka ar superzemessargiem krīzes gadījumā gribēs papildināt PD vienības (piemēram šobrīd 1500 no kaitselīta tiek gatavoti regulāro vienību papildināšanai), bet tad ZS paliks zemessargu spēju līmenī ar izraustītu labāko personālu. Līdz ar to, ja mums ir PD vienības, tām ir jābūt jau miera laikā tādā komplektācijas pakāpē, ka papildināšana “līdz štatam” nav vajadzīga vai sliktākajā gadījumā papildinājums nāk no rez.ex-pd-karavīriem.

                • ja ZS bataljonā ir saliedētas apakšvienības (kaut vai vads) tad to ir jātur kopā par katru cenu, ja atdot, tad visu kopā. Attiecīgi komplektēt un apmācīt kopā un vienādi. Pārbaudīt mācībās.

                • Jā, par sadalīšanu līmeņos esmu šeit komentējis, tas būtu tikai un vienīgi loģiski, jo, pagaidām, vienā katlā tiek mesti visi, gan mirušās dvēseles, gan EKG dežūrā esošie(nu jau laikam beidzās)!
                  Par to, ka netiek cilvēki – jā, netiek, cits savā saimniecībā pārņemts ar darbiem un tamlīdzīgi, tomēr, ja sistēmu sakārtotu, tad, ja vien neesi saimniecībā vienīgais, kurš zin, kas jādara un kā, tad ar MUI-DUI būtu jābūt iespējai kompensēt kāda algota strādnieka-palīga noalgošanai prombūtnes laikā.
                  Vai arī vēl vienkāršāk – taisa nometni tad, kad ir klusā sezona lauksaimniecībā/lopkopībā.
                  Un par to, ka paliktu tikai ūber-zemessargi, nevis Ļoņas minētie 8000 papīra zemessargi – reāli tas neko nemainītu, jo tie, kas regulāri nāk uz mācībām, arī turpinātu to darīt, ZS kaujas spējas no šāda procesa neciestu.
                  Un būtu labi, ja to finansējumu, kas tiek iedalīts uz papīra armijas 8000 zemessargiem tad attiecīgi pārdalītu gan mazāka apkalpojošā štāba algošanai, gan labāka ekipējuma un apgādes nodrošināšanai tiem, kas reāli nāk uz mācībām.
                  Atskaitot ģenerāļu vēlmi dižoties ar neeksistējošām brigādēm, iespējamais jau tā niecīgā Zemessardzes finansējuma samazinājums varētu būt vēl viens iemesls papīra brigāžu turēšanai, jo nauda ta kaut kur aiziet un ja būs mazāk cilvēku uz papīra, tad, loģiski, ka vajadzētu arī stipri mazāk naudas to apmācībām un nodrošināšanai!

            • Kāds Grīns? Iedvesmas avots noteikti bija šeit: http://www.ibook.lv/BD_sevastopoles-grutas-dienas-i-ii-iii.aspx?BID=79dd4cf1-6d33-4ef6-b9e7-ce6f30de88a4
              Iesaku! Klasika par Krimas karu.

  2. šeit arī ir potenciālais kontingents, kuru valsts varētu pienācīgi apmācīt, neveidojot kara komisariātus. bet izskatās, ka valsts pati baidās kko no brīvprātīgajiem prasīt, jo neko nespēj viņiem pretī dot!
    ja būtu likums, kurš garantētu darbavietas saglabāšanu (kā grūtniecēm), kkādas priekšrocības, tad varētu šiem zemessargiem izveidot 3-6 mēn apmācību. vēlams, lai pirmais mēnesis obligāti būtu kazarmu režīms, bet pārējo jau varētu arī brīvdienās un beigās arī katru dienu braukt mājās pie ģimenēm.
    domāju, ka pagaidām “augšām” zarna par tievu un prāts par īsu, lai saprastu, ka ar 1,2k kaujasspējīgu karavīru + vēl kāds tūkstotis rezerves karavīru, ko x stundā spētu mobilizēt, ir krietni par maz, lai aizstāvētu šo valsti un aizpildītu zaudējumus.
    p.s. es tāpat nesaprotu- ja tagad nav instruktoru un virsnieku, kuri varētu apmācīt OMD, tad kur AM domā dabūt tos kara gadījumā?!

    • ja būtu likums, kurš garantētu darbavietas saglabāšanu (kā grūtniecēm), <<< tur ir daudzas lietas, ko apsvērt. Pirmkārt, darba devējam zemessargs kļūs neizdevīgs, salīdzinot ar ne-zemessargu. Otrkārt, kā pats zemessargs baros ģimeni šais 3-6 mēnešos ? no DUI? (ja to uzliks darba devējam, tad, pirmkārt, viņš zs tiešām negribēs pie sevis redzēt, otrkārt, tas nokaus biznesus, kuriem mums tāpat ūdens smeļas mutē)
      Man labāk patiktu brīvprātīgi obligātais dienests, kur visiem ir vienādi noteikumi.

      • arī grūtnieces darba devējam ir neizdevīgas, turklāt daža sieviete pamanās dzemdēt vairākas reizes! 😀
        un tāpēc šajos 3-6 mēnešos ir paredzētas sociālās garantijas, piem., vidējā alga, veselības apdr-na utt. arī PD un OMD ir problēmas, ja dienesta vieta ir tālu no ģimenes, ja ģimenē ir vismaz viens bērns utt., bet tās ir īslaicīgas problēmas, kuras ir jāpiecieš.
        cik atceros, ZS cēsīs ir instruktorskola, dobelē bija izlūkcentrs, šķiet, arī Vienības gatvē bija kkādas kazarmas utt. jumts virs galvas ir, nepieciešams tikai nokomplektēt brīvprātīgos un sagatavot instruktorus!

        • arī grūtnieces darba devējam ir neizdevīgas <<< Es tieši par to runāju. Ir diezgan grūti pierādīt, ja viņas tiek diskriminētas. Jebkurā gadījumā, tad pēc analoģijas, kā sievieti nevar nepieņemt darbā, ja viņa ir stāvoklī, likumā jāparedz, ka personu (vīrieti vai sievieti) nedrīkst nepieņemt darbā tāpēc, ka viņš vai viņa pieļauj kaut vai teorētisku iespēju iestāties Zemessardzē (viņam nedrīkst likt zvērēt, ka viņš nekad neiestāsies). Nu un, protams, zemessargalga šai periodā arī būtu vēlama.

          • Esi darba devējs? Kolektīvam, kas nav uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms? Divā rokām + kājām?
            Valsts/ pašvaldības iestādē? Uzņēmējs?
            Lai cik es esmu liels patriots, tāpat vien bez nekādām kompensācijām es nevarētu atļauties gan grūtnieces pavilkt, gan zemessargiem saglabāt darba vietu un vēl algu maksāt. Man jau pietiek ar grūtniecēm, kurām 3 mazie pēc kārtas. Visam ir savas robežas!!! Un nesaki, ka es esmu maita un nodevējs.

            • Uzņēmējam būtu tikai jāpieņem kādu vietā uz noteiktu laiku, iesauktajam/bp kompensāciju maksātu valsts, par formulu var runāt.

              • Nevis “var”, bet “vajag”. Lai jau sākotnēji šī doma ir uz pareizām sliedēm. Ja nu notiek brīnumi un kādam varnesim atveras acis un viņš saprot, ka kaut kā rezerves un kaujaspējas jāaudzē, lai nemaz neienāk prātā to visu atkal uzgrūst uzņēmējiem bez kādām kompensācijām.

              • Jā, protams. Principā, šeit zemessarga/PMD karavīra tiesībām būtu jābūt kaut kam līdzīgām ar māmiņu tiesībām, lai tas būtu +/- taisnīgi pret visām iesaistītajām pusēm. Papildus tam vēl jārēķina par jaunieša motivāciju – lai viņam būtu izdevīgi iet armijā, nevis pa taisno uz darbu, augstskolu, un vakaros pa meitenēm, kā to darīs viņa klasesbiedrs. Tās atkal būs naudas. Protams, tas viss būs “papildus slogs uz ekonomiku”. Tāpēc, cipariem ir nozīme, diskutējot.

                • Aizsardzības budžets uz to brīdi jau būs 2% no IKP, ja runa ir par 500-1000 kakliem gadā, to AM budžetam būtu jāpacieš, citādi kad kazarmas būs gatavas būvnieki piedāvās apbūvēt valsti ar dzelzbetona dotiem kā Albānijā. Vairāk kā prof.karavīrs pilsoniskais nekādi neizmaksās.

                  • vienīgi ideālā pasaulē latiņa būtu jāceļ stipri augstāk par 1000 kakliem gadā.. No pārāk dziļas bedres jārāpjas laukā. Citādi mēs sasniegsim vajadzīgo rezerves karavīru daudzumu ilgākā laikā nekā ZS kļūst par soldžeru.

                  • labi, ka vismaz būvniecībā mums labi iet.

                • Piekrītu.

            • nedomāju, ka visi šie 900 jaunie zemessargi ir darba devēji vai visiem ir mazi bērni, un visi pelna tūkstoti mēnesī.
              tāpēc arī saku, ka valstij jānodrošina vidējā alga un soc. garantijas.
              bet par maitu un nodevēju es nevienu nesaucu, jo visam jāpieiet ar saprātu un racionāli. bet nedomāju, ka tieši Tavā uzņēmumā parādīsies kaut divi vienlaicīgi darbinieki, kuri vēlēsies iet zemessarga apmācību 6 mēnešu garumā. un tas ir tikai vienreizējs pasākums. bet ja kādā uzņēmumā parādīsies masveidība, tad tas jau norādīs uz sabiedrības vēlmi aizsargāt šo valsti un mums tik par to būtu jāpriecājas! 😀

              • Jābrauc pieredzes apmaiņā komandējumā uz Lietuvu, citādi tik viņi pie mums brauc mācīties kā Dzimteni mīlēt un aizstāvēt, a mēs varētu mācīties kā dienestu organizēt.

              • Vispār mans koments bija uz “kraa” komentu …
                Kāpēc tāda doma, ka 900 jaunie zemessargi ir darba devēji? Drīzāk, lielākā daļa ir darba ņēmēji. Es par to runāju, ka nevar šos 900 darba ņēmējus tā vienkārši uzgrūst uz darba devēja pleciem bez nekādām kompensācijām darba devējam. Manā gadījumā vienam tādam jaunajam zemessargam 6 mēnešu bruto darba alga būs ~7k EUR līdz ~14k EUR (atkarībā no kvalifikācijas). Kaut kādu kompensāciju no valsts tomēr gribētos …
                Un ja rezervju gatavošani beidzot pievērsīsies nopietnāk? Tad tie vairs nebūs 900 cilvēki, tad tie būs n reižu vairāk, tātad arī slogs uz uzņēmējiem lielāks. Lietas jānoliek pa plauktiņiem, kamēr tās vēl ir “uz papīra”.

                • Anonīmais Labvēlis

                  Bez adekvātas palīdzības no valsts puses, daudziem mazajiem uzņēmumiem tas nozīmē aizvēršanos. Un nevajag te dot padomus par to, ka ja nevari nodrošināt, veries ciet, ka te daži labi teorētiķi izteicās. Ir japieņem, ka reali ir daudz ģimenes un “pāris cilvēku” uzņēmumu, kur paņemot vienu no cilvēkiem, parejie reāli paliek bez darba. Ko darīt ar šo situāciju?

                  Daļai noteikti nebūtu nekas pretī dienēt, bet ja atbalsts būs nulle un cilvekam būs jāizvērtē, ka no vienas puses ir patreizējie nebūt ne no gaisa nokrituši sasniegumi un atbildība pret sev tuvajiem, ko ir janodrošina un dienestu, tad skaidrs ko lielais vairums izvēlēsies.

                  Nemaz nerunajot par to, ka atsķirībā no darba ņemējiem, darba devējs, it sevišķi, ja tas mazais vai videjais uzņēmums, visbiežak nevar sev atļauties atvaļinajumu ilgāku par pāris dienam (arī tā laikā risinot degošos jautajumus pa telefonu/elektroniski), kur nu vēl gadu būt projām no lietām. Pēc gada droši vares sākt visu no baltas lapas.

                  Vienkārsi neaimirsīsim vietejo specifiku, nu nav mums ne milzīga tirgus, kur var piedavāt jebko un šo jebko nopirks, jo vienmer atradīsies kāds, kam tiesi šo vajag. Katrs, kas meģina būt neatkarīgs sava nišā graužas ar zobiem un nagiem.

                  Protams ir izņēmumi, tie kuriem var sagadāt pasūtījumus/līgumus tuva pazīšanas ar pareizajiem cilvēkiem, par pareizu otkata procentu, un vārds “konkurence” viņu vardnīcā neeksistē, bet man ir aizdomas šie cilveki pavisam noteikti nemaz neizskata dienesta iespeju, drīzak ieinvestēs kādā “laivā ar jaudīgu motoru”

                  • Problēma ir tajā, ka daudziem tajā “nišā”, kurā darbojas ir jāgraužas ar tiem zobiem tikai tāpēc, ka tirgus ir pārsātināts ar vienas vai otras nozares pakalpojumiem vai precēm, ja ir nišas produkts, kāda citam nav, tad nav tik traki, jo konkurences nav(vai nu reāli nav vai arī nespēj turēt līdzi).
                    Bet tas tā, skats no malas par LV mazo tirgu.
                    Visā visumā piekrītu, mazais uzņēmējs tāds ir 24/7 visu cauru gadu.

                    • Anonīmais Labvēlis

                      Redzi, pēc manas pieredzes ar tiem nišas produktiem un pakalpojumiem ir tā, ka, lai jebko Tu izdomātu jaunu, pēc brīža Tev uz astes uzsēžas kaudzīte ar sekotajiem, kas nevar izdomāt neko labaku, ka nokopet. Un tā ir visur, ar to atšķirību, ka Latvijā potenciālo klientu loks ir tik mazs, ka par katrs potenciālais klients ir uz skaita.

                      Un es nerunāju par super šauriem novirzieniem, tur vispār viss ir pazīstot viens otru pēc vārda un uzvarda.

                    • Nebūt nepretendēju uz visziņa statusu(pārsteigums!!! 😀 ), tomēr ir redzēts, ka, ja produkta/pakalpojuma izstrāde un ieviešana(arī kopēšanas stadijā) prasa zināmu piepūli un savu resursu veltīšanu, tad parasti visi šitie zadzēji-līdzskrējēji, teiksim kā ir, atmet ar roku, jo cerēja uz ātru un vieglu un lielu peļņu, bet vīlušies, ka to negūst uzreiz, meklē citus virzienus.
                      Kā saka, šauj uz dullo un kopē, ko vien var, kamēr dabūt to kāroto “mega-peļņu” 😀 !

                    • Anonīmais Labvēlis

                      Pazūd no horizonta gan, bet atstāj sačakarētu cenu un attieksmi pret jomu, jo tādiem ir minimums intereses par ilgtermiņa darbu. Tieši tāda arī ir attieksme kā teici “neizsauš – pajāt par sekām”, “izšaus, tad arī risināsim”. Viss, viss, beidzu vaidēt 😀

            • arī zemessargs

              Man, strādājot mazā pašvaldībā, un mazajam uzņēmējam ir problēma ar to, ka NEVAR īslaicīgi un ātri nomainīt cilvēku. Lai es savā amatā varētu kādu citu palaist, man viņam vismaz mēnesi iepriekš jāsāk nodot lietas, jo es vienīgais pašvaldībā (mazajos uzņēmumos analoģiski) varu ar konkrēto jautājumu strādāt. Projekti ilgst vairākus gadus un liela info daļa ir tikai man galvā. Piem. mūsu juristam analoģiski, jo viņa ir VIENA uz pašvaldību, viņa vienīgā zina detaļas par visiem tiesas procesiem kas notiek, visām sarakstēm utt.

              • Tad jūs esat “atslēgas cilvēki” – varat prasīt cik gribat 😉

              • Tā ir. Un arī – jo augstāka kvalifikācija, jo grūtāk atrasts aizstājēju, īpaši, kurš vēlētos pastrādāt tikai 6 mēnešus. Kurš ies mainīt darbu? Neviens. Mazkvalificētiem melnstrādniekiem varēs atrast aizstājējus vieglāk, bet ne kvalificētiem cilvēkiem. Milzīgiem uzņēmumiem vēl kā nebūt – tur daudz kas dublējas un ir vairāki līdzīgi amati, avārijas situācijā var dabūt aizvietotāju iekšienē. kā arī algas lielākas. Bet mazos/vidējos uzņēmumos un nelielajās pašvaldībās – faktiski neiespējams pasākums.

                • Anonīmais Labvēlis

                  +1 000 000

                  Gluži manas domas.

                • Vienīgā iespēja ir pienākumu pārdale starp darba kolēģiem, ja vien tiešām nav neaizstājama vakance.

                  • Anonīmais Labvēlis

                    Tas jau ir skaidrs, bet ko darīt, ja speciālisti ir “sanakuši kopā” un katrs izpilda savu unikālu darbu? Ta teikt visi trīs ar savu unikalu darbu un zināšanam nodrošina kāda produkta vai pakalpojuma pilnu ražošanas ciklu? It sevisķi aktuali saprotot, ka ar “širpotreba” piedavajumu izsisties ir gandrīz neiespējami, jo tur jau viss ir sadalīts starp lielajiem uzņēmumiem? Noņem vienu posmu un viss vairs nestrādā.

                    Pieņemt cilvēku uz laiku? Apmācīt un dot iepazīties ar visu, ieskaitot klientu bāzi un nianses? Lai pēc tam, kad šis cilveks aiziet, pēc neilga laika dabūt sev vēl vienu konkurentu uz kakla, kurš aivilina klientus ar zemaku cenu? Ziniet cik es šādus stāstus esmu redzejis?

                    Īsumā manas domas, nebūs šis jautajums normāli un pārdomāti sakārtots, daļa no potenciālajiem dienētajiem atmetīsies ar papīriem vai vnk “pazudīs”, robežas vaļā, kurš meklēs.

                  • arī zemessargs

                    Tak tur tā problēma, ka mazajā struktūrā NAV citu attiecīgās kvalifikācijas kolēģu. ESMU VIENS savā novirzienā. Es nevaru jurista vietā aiziet uz tiesu un jurists manā vietā nespēs uzrakstīt projekta starpatskaiti. Lielajās pašvaldībās ir veselas nodaļas, kolēģi darba specifiku zina un ar Tavu konkrēto lietu var laicīgi iepazīties.
                    Mazajiem uzņēmumiem, piem. mūsu kafejnīcas īpašnieks diez vai varēs atrast kādu savā vietā, jo viņš šobrīd ir viss vienā: sagādnieks, apkopējs, grāmatvedis, jurists, santehniķis utt. Ir tuvu neiespējami kādu savā vietā atrast, ja viņš uz laiku slēdz uzņēmumu, tad pirmkārt arī sievai nav kur strādāt, otrkārt klienti pa prombūtnes laiku pazudīs.

                    • exactly

                    • Anonīmais Labvēlis

                      Tieši tā.

                      Un kārtējo reizi uzmetot problēmu uz citu, šaja gadījumā uz mazo un videjo uzņēmēju pleciem, t.i. uz to cilvēku pleciem, kas būtībā ir liels procents no sabiedribas iniciatīvās daļas, interesanti kādu iznākumu cer sagaidīt?

                      Pateiksu priekšā, cilvēki saliks visus ieguvumus un izdevumus vienā skaistā tabulā un izdarīs to, kā tiem būs izdevīgak uz šo brīdi, tiem kuriem “traucēs” patriotisms, smadzenes “pareizajās sliedēs” ieliks ģimene ar jautajumu – papu, a ko mēs ēdīsim un ar kadiem līdzekļiem maksāsim mūsu reķinus TAGAD, kamēr tu skaidīsi pa mežu ar plinti, lai KAUT KAD, VARBŪT te nebūtu kara? Protams var atbildēt, ka tad, kad ventilātors vairs nespēs griezties no sūdu straumes, visi šā kā tā būs spiesti iesaistīties, bet domāju, ka pārejie man piekrīs, ka tad vairs arī nebūs dienas kārtībā jautajuma par lielako daļu no patreiz aktuālajiem biznesiem.

                      Un vēl reiz atkārtošu, runa ir par tiem cilvēkiem, kas ir gatavi uzņemties riskus, ir apveltīti ar iniciatīvu, ir gatavi stradāt nenormētu darba laiku utt utj. Būs grūti viņus “piespiest”, tas nav caurkritis students, kuram patreiz tā vai ta darīt īsti nav ko, jo specialitātes nav un iekārtoties var tikai kādā darbā, kur pietiek tikai paēst un samaksāt rēķinus, t.i. strādāt “par vēdera tiesu”.

                      T.i. ja valsts vēlas aizsardzības (un ne tikai) jomā cilvēkus, kas var un grib darīt, tad attiecīgi arī ir jārīkojas, dodot pretī. Ja ir vajadzīgi mazie robotiņi, kuru vienīgais skils ir pareizi iekļauties sistēmā (kam mums speci, ja var pieņemt skaistas jaunas meitenes, kas prieces acis un varbūt ne tikai), tad par ko mēs te vispār diskutējam, turpinam kā iesakām un gāzi grīdā.

                      Ko valsts var dot pretī? Tas jau VB ir neskaitāmas reizes minēts – nodokļu atvieglojumi, priekšrocības darba un sadarbībā ar valsts pārvaldi, mācību kredītu atmaksa utt utt. Vajag tikai gribēt SADARBOTIES un risinājumi atradīsies, nevis tikai žmiegt ārā ar attieksmi “pēc mums kaut plūdi”.

                    • Diemžēl brīvprātīgie karavīri vienmēr ir dilemmas priekšā “izdzīvošana/konkurētspēja vai patriotisms”. Miera laikā tiešām konkurētspējas un peļņas faktori var likt izdarīt izvēli par labu biznesa interesēm, bet reālas krīzes gadījumā vairākums būs uz strīpas, jautājums tikai kādas kvalitātes būs šis vairākums (apmācīts, pusapmācīts vai neapmācīts). Līdz ar to miera laikā iespējas nodrošināšanai mācīties karavarīra arodu, reizē ar nelielu piespiešanas faktoru no valsts puses komplektā ar bonusiem ir svētīga loma, jo valsts pamatoti paredz, ka X-stundā piedalīties valsts aizsardzībā gribēs daudzi, kas miera laikā paši neatnāktu uz ZS. Veicot vienotu apmācību noteiktā laikā, gados jaunam kontingentam (20-25), valsts maksimāli efektīvi izmanto līdzekļus, jo pats labākais zs, kas iestājies ZS 35-45 gv jau pēc 10-15 gadiem būs vezumnieks, bet jauniešim šis mobilizācijas derīguma termiņš būs divreiz ilgāks.

                    • Anonīmais Labvēlis

                      ” Līdz ar to miera laikā iespējas nodrošināšanai mācīties karavarīra arodu, reizē ar nelielu piespiešanas faktoru no valsts puses komplektā ar bonusiem ir svētīga loma”

                      Par to arī iet runa, jādod iespēja visām iesaistītajam pusēm SADARBOTIES uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem. Cilvēki redzot, ka viņu patriotisms tiek novērtēts paši ies un darīs. Gala rezultātā, AM lai vēl spēj pieņemt visus gribetajus.

                      Mani vaidi te komentāros ir par to, ka redzot kā tiek risinātas daudzas lietas pie mums, realizācija lieliskai idejai var būt tāda, ka labāk būtu atstājuši visu ka bija, tad vismaz kaut kas vēl darbojās.

                    • garamgajejs

                      mēs šeit fokusējamies uz profiņu, kurš jau ir sastīts ar darbu, ģimeni utt – tiem ZS. Jāmērķē uz vidusskolu beigušajiem. Daļa gurķojas, daļa tēmē studēt. Ne visi iztur konkursu uz budžeta vietām. Ja valstī būtu politiskā griba varētu dienestu beigušajiem iedot kvotu uz budžeta vietām. Sanāk valsts netērē ne centu vairāk. Konkursā uz budžetu vairāk punkti tiek dienestu beigušajiem, Tieši tik vienkārši.

                    • garamgajejs

                      Nākamais solis. Tie kas ir beiguši dienestu, bet negrib PD dodas studēt. Un konkurā uz darbu valsts un pašvaldību iestādēs būtiskas priekšrocības tiek dienestu beigušam aktīvam ZS. 🙂 Man vecums, izglītība, profesiju šo vairs izmantot neļaus, bet, godīgi, pats gribētu šādā shēmā iesaistīties 🙂

                    • arī zemessargs

                      +

                    • Nu, te tad jāmeklē ērti un teju vai unikāli risinājumi, bet neaizmirsīsim, ka šobrīd PilsMD modelī mēs šeit, Varabungās, runājam, vismaz sākotnēji, par brīvprātīgu došanos dienēt, nevis jau par obligāto iesaukumu.
                      Ja sistēmu sakārtotu vēl pirms dienesta palaišanas, tad brīvprātīgo varētu pietikt un ja vēl tam visam nāktu līdzi laba aura(bez kremlinu melu propagandas un kāda nabadziņa, kam samaksāts par apmelošanu par “briesmīgo dienestu” neiztikt), tad dienēt gribētāju varētu netrūkt arī turpmāk, protams, jāņem vērā, ka kādā brīdī tā demogrāfiskā situācija varētu nedaudz dot par sevi zināt.

                    • Domāju sākotnēju būtu jābūt kā LT, kur brīvprātīgo netrūkst, bet ar laiku tie noteikti izbeigsies un tad vietā jānāk pienākuma (drafta) izpildes nodrošināšanas mehānismam. Jā, par to būs bļaušana, ko var mazināt vispirms izstārādājot kompensācijas modeli, kas tomēr nepārsniegtu bonusus brīvprātīgajiem.

                    • Jā, bļaušana būs, bet ir jāsāk skaidrot, ka savas valsts aizsardzība ir tāds pats pienākums kā maksāt nodokļus, it īpaši, ja kaimiņš ir tāds kā ru (tobiš mēs esam līdzīgā situācijā kā Izraēla, kur blakus vienmēr būs draudi). Un jāsāk skaidrot, ka pro armiju var atļauties tikai lielas nācijas kā ASV, vai tad, ja nav psihu kaimiņu, un ka pat zviedri sapratuši, ka ar pro vai brīvprārīgajiem pasākums nevelk.

                      Un lai saprastu, ka jāsargā ir sava valsts (nevis kaut kāda elite vai valdība), ir ļoti nozīmīgi tas, ko rakstīju iepriekš cita raksta komentāros – ka nav vienalga kā kurš tulko valsts jēdzienu, ka valsts nav tas pats, kas valdība vai valsts pārvalde, un ka tādēļ nevar lamāt valsti, ja kaut kas nestrādā, bet ir jālamā valsts pārvalde.

                      Un vēl mani tracina tie, kas lieto jēdzienu “šī valsts”. Nav nekāda šī valsts, ir mūsu valsts.

    • Draudu nav.™

  3. Man liekas, ļoti optimistisks skaitlis tās 90 dienas. Jāparēķina, cik no tām kaut kas tiek malts jau 10 reizi jo, būsim godīgi, reti ir nokomplektētas nodaļas, kurās vienmēr visi ir uz mācībā, kā rezultātā apmācības ievelkas vismaz 2x, lai visi visu zinātu un tie jau ir 6 gadi.
    Kopš līmeņu un “jauniesaukto” nometnes ieviešanas, kaut kas nedaudz uzlabojas, bet ir bijis tā, ka maļ trīs gadus uguni un kustību + pāris dienas vēl kaut ko. Atkārtošana protams ir laba un vajadzīga, bet ar to vien tanku neuzvarēsi, rācijas procedūras nezināsi un no artilērijas nenoslēpsies.
    Vai arī atbrauc uz mācībām, kur sasolīts ka mācīs to, to un vēl šito. Pasēdi un pastaipi 4h šautuvē, izšauj 35 reizes, izbirstē stobru un paldies uz redzēšanos. Motivācija ierasties nākamreiz pēc piektās šādas apjāšanas tuvinās nullei un tu sāc domāt, par to, ka laiku lietderīgāk būs pavadīt skaldot malku vai makšķerējot un ka visirslikti.lv.
    Kaut kāda vērtēšana un kredītpunktu sistēma varētu palīdzēt sadalīt pa grupām apmēram vienādi apmācītos, jo pašreizējā līmeņu sistēma, liekas, ka nestrādā.

    • kādas tur 90 dienas.. ZS aktīvais cenšas novākt 20 dienas gadā. sanāk 22-25. ne visas no tām ir apmācības – dežūras, soļošana u.c. h..ja ar tur ir. ok – ja viņš aktīvs un viņa vienība arīdzan, tad dažas dienas viņš padarbojas bez DUI.

      30 un plus būs cilvēkiem kuri bīdās PD virzienā..

      • tātad obligātos 6 mēnešus – 180 dienas, ZS pašā labākajā gadījumā var salasīt 6 gados. Bet ar korekciju uz ilgo pusi, jo viss ir izstiepts laikā un ir jāatkārto. Rakstam visus 8 gadus.
        KALNIŅ, DZIRDI !!! Aktīvs ZS, aktīvā vienībā nākamajā dienā pēc apmācības pabeigšanas DIENESTU PAMET. Pats teici, ka vidējais statistiskais ZS ir 8 gadi.

        • Tā arī apmēram ir, pēc 7 gadiem man radās sajūta, ka es kaut ko saprotu un zini, kas jādara (vidēji centīgs zemessargs).
          Labā ziņa, ka pametot ZS viņš kļūst par rezerves karavīru un tādejādi rezerves tiek veidotas. Vēl viens iemesls pret OMD. Kas lēni nāk, tas labi nāk, ibio.
          Tas vispār ir interesanti, ka savas 20 dienas gadā var mierīgi savākt nodarbojoties ar h..ņu, bet uz papīra tu esi Kalniņa kunga mega apmācītais zemessargs ar 8 gadu pieredzi, kaut gan pēdējoreiz šāvi pirms gadiem trim un pēc 100m sprinta tev piemetas aizdusa. Kaut kādu fizisko normatīvu neesamība arī ir amizanta.

          • Tu par to šaušanu un sprintu nopietni 😀 ?

            • Par piecām reizēm varbūt pārspīlēju, bet pāris tādas ir bijušas + dažas, kad neiemācies praktiski neko, kas kopā skaitu un drūmās domas veido. Es personīgi cenšos sevi pārlauzt un domāt optimistiski, bet ir sakrājies redzot, ka apkārt morāle ar katru šādu bezpriģelu krīt un līdz ar to krīt arī apmeklējums.
              Par fizisko, batā katrā vadā/rotā apmēram kādi divi tādi (165cm/120kg) ir. Vēl jau ir arī kategorija, ko tālāk par kartupeļu mizošanu nevajadzētu laist, jo dieviņš nav iedevis un biezpiens nepalīdz, kā rezultātā regulāri sataisa sūdus, kas kādreiz kādam var beigties letāli.

              • Manā batā, par laimi, tādu sūdu taisītāju nav manīts.
                Un loģiski, ka visiem pēc spējām un varēšanas, kādam taču arī putra jāvāra, pārtika jāpieved, MEDIVACs jāveic.

        • bet tas ir ZS aktīvais. ZS vidējais nolasīs labi ja 10.

    • racionalizatora piezīmes. tā vietā, lai politiski cīnītos par adekvātu finansējumu adekvātāam vajadzībām viņš
      “…Būdams aizsardzības ministrs, sākot no 1998.gada nogales skaidri un gaiši nodeklarēju, ka apšaubu NBS štāba priekšnieka plkv. Kārļa Krēsliņa vadītās darba grupas plānus ik gadu no OMD karavīriem izveidot pa rezervistu bataljonam, līdz tie veidos 50 000 rezervistu Latvijā. Viņa vadītā darba grupa 3-4 gadu laikā tā arī nespēja sniegt atbildi, cik šāda rezervistu sistēma izmaksās. Taču bez aprēķiniem, ar neapbruņotu aci bija skaidrs, ka laiks parādīs, ka šādai plkv. K.Krēsliņa iecerei modernā kara un Latvijas budžeta ierobežoto finansiālo un materiālo iespēju apstākļos, tas ir neracionāls risinājums Latvijas situācijā.”

      Politiķis-ministrs bez speciālām zināšanām uzvarēja NBS štāba priekšnieku-profesionāli, apejot (?) tā laika NBS komandieri Graubi. Vai Graube atbalstīja savu štāba priekšnieku, vai drīzāk ministru? Divi zemessargi pret sarkano pulkvedi… epic battle. Grūti sasniegt rezultātu ja pret darba grupu darbojas ministrs un pašu komandieris.
      Laiks parādīja, ka Kresliņam bija taisnība, pat ar visu NATO.

      • Galvenais, ka čalis (Ģirts) tagad pats pacēla sen noraktu s..du un palaida ap sevi smaciņu. Sajuta, ka noteikti vajag kaut ko sevis aizstāvībai pateikt? Sajuta, ka kaut kādas bultiņas uz viņu sāk iezīmēties? Ko viņš ar savu uznācienu gribēja pateikt?

        • Jaunie vēsturnieki starp mums ir? Ieplānojiet sev vēl pēc gadiem 10 sākt pētīt Latvijas armijas vēsturi XXgs beigās. Attiecības starp ZS, AM un tā laika politiķiem, iekšējos strāvojumus un plūsmas, attiecības, notikumus. Garlaicīgi nebūs. Kamēr dalībnieki vēl dzīvi. Daudz kas kļūs saprotams un izskaidrojams, kādēļ esam tur kur esam. Tagad vēl pāragri.

          • No šodienas skatoties, redzams, ka tā laika jaunizceptie ZS vadoņi principā nepieņēma daudzas (varbūt visas) lietas, ko teica sarkanie pulkveži, pat tās, kas bija loģiskas un valstij un armijai vajadzīgas un noderīgas.
            Kurš gan no viņiem (ZS vadoņiem) šodien ir gatavs atzīt, ka bija lietas, ko izdarīja nepareizi ….

  4. “vara bungas: Iestājušies ZS gandrīz 900, teicami!”

    Teicami, Tu ko, joko?!?

    Tas ir samazinājums par 1/4 pret 2015.gadā, un 2017.gada prognoze velk jau uz 700 ZS.

    Bet reāli vajadzēja būt pieaugumam, jo:
    1. AM desants zemessardzē;
    2. 2016.gadā plānoja izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās;
    3. 2016.gadā Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzdevis Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadībai nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā panākt Zemessardzē dienošo un rezerves karavīru skaita palielinājumu.

    Par astoņiem gadiem, ka tik tas nav viedoklis/pieņēmums…

    Kā tad paliek ar “neesošām dvēselēm”, uzskaites neesamību, datu bāzes veidošana, pāreju uz līgumiem, 7000 rezerves karavīru (bez zs)?!? Ja figurē šādas tēmas, kā tad noteikti tie 8 gadi?

  5. Redzēs kāda būs situācija, kad visiem šiem jaunajiem, kas iestājušies zs pēdējos gados beigsies noslēgtie 5 gadu līgumi par dienestu zemessardzē. Nebūtu šis līgums, būtu nesen kā atmetis ar roku zs, bet līgums liek to izpildīt vismaz morāli ētiskā nozīmē (lai varu teikt ka esmu mēģinājis valstij palīdzēt un kaut cik elementāras lietas esmu iemācījies), neskatoties uz to ka valsts to neizpilda. Pieļauju ka līgumu pagarinātāji būs maz, jo redzu ka daudzi ir aplauzušies ar cerībām uz zs, bet ja kļūdos, tad vidējais dienesta ilgums uz papīra uzlabosies.

    • Te nav viennozīmīga tā lieta – no vienas puses, ja gāji rozā brillēm pēc piedzīvojiem, ar kuriem pēc tam copēt čikas klubā vai vismaz mazbērniem stāstīt, tad varētu būt vīlies. Ja gāji nesavtīgu(daudzmaz) patriotisma un/vai atbildības pret savu zemi vadīts, tad to līgumu pagarināsi arī tad, ja uz mācībām piestaigāsi tikai pāris reizes gadā, jo atbildība nekur nezūd.
      Cita lieta, ka ir vecie, kam vairs nav jēgas nākt, jo nespēj ne paskriet, ne palēkt, un ir jaunie, kuri gāja vienkārši tāpēc, ka draugi gāja, likās ka būt “kruta” un tamlīdzīgi, bet paliek garlaicīgi, jo ZS savā būtībā nedod to, ko jaunietim var gribēties – daudz jaunu zināšanu, modernu ekipējumu un augsta līmeņa mācības, šeit es varu saprast vilšanos un jau iepriekš esmu teicis, ka nav jēgas reklamēt ZS, ja ZS pašreizējā stāvoklī un veidolā neko nespēj dot paaudzei, kura nav bijusi PSRS armijā un redzējusi to bardaku, kas tur bija(arī es ne) un kurai pa vidu starp dzimtenes mīlestību un dzīvi svaigā gaisā mežā gribās tomēr arī kaut ko no modernā hi-tech’a(viedtālruņu paaudze gluži automātiski uzsūktu jaunās tehnoloģijas militārajā jomā).

      • Ir tā, ka šobrīd jau vairs nav ne smieklīgi, ne ironiski, ne kā.

        Manuprāt, daudzi no tiem kas nedomā līdzi, vai dara to prieka pēc ar rozā brillēm, kā reiz varētu būt tie, kas paliek ierindā. Savukārt reālie veči, kas saredz procesus, domā uz priekšu un apzinās (cik nu “miera’ laikā iespējams), ko nozīmē karš, redz ka nu jau bez mazākās ironijas (!) valsts un NBS, AM utt. vadība darbojas, lai sabotētu un nolaistu mērķtiecīgi valsti un armiju podā. Tad nu tu esi starp dzirnakmeņiem un nezini, kā tālāk būt.
        No vienas puses – pat ne vēlme, bet vienkārši nespēja citādāku domu pieļaut, ka jāgatavojas un jākaro. No otras puses – skaudra izpratne, ka ar aktīvu darbību ZS un būšanu sarakstos esi tikai sasmērējies un pakļāvis tuviniekus potenciālām briesmām, un tur pat “undo” nevar vairs nospiest.
        Parakstīties uz nākamo termiņu ZS – nespēj, jo kā lai kalpo spēkos, kurus pret savu valsti un tautu netraucēti vada sabotieri un potenciāli valdība no Saskaņas&Co? Neparakstīt un mest plinti krūmos – arī sūdīgi, turklāt – sasmērējies jau esi, un kādas ir legālas alternatīvas gatavoties?

        • pie šādas dispozīcijas risinājums viens, jāpaliek ZS, jo tiešām pagrīdnieks no tevis tagad švaks, bet pat tad, ja izstāsies X stundā esmu pārliecināts, ka būsi klāt uz stāšanos, vairojot neizbēgamo bardaku starp “motivētiem un apmācītiem”, “nemotivētiem, bet apmācītiem”, “motivētiem, bet neapmācītiem” līdzpilsoņiem. Labāk tad ieņemt vietu tagad un gaidīt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s