Dienas grauds

[..] pamatuzdevums, kuru tagad var un vajag atrisināt, ir – godīgi un bez aizspriedumiem veikt šo divdesmit piecu gadu refleksiju. Tam ir nopietns iegansts – Latvijas valsts simtgade. Galvenā uzmanība šajā refleksijā jāvelta kļūdām. Godīgi jāatzīst – kur Latvija ir kļūdījusies? Turklāt – ne jau tāpēc, lai sacītu: redz, cik mēs slikti. Nē! Gluži pretēji. Tāpēc, lai labāk zinātu – kā kļūt stipriem. Tāpēc, ka refleksija ir ļoti svarīga, es teiktu, higiēniska procedūra. Cilvēks, kurš veic refleksiju, saved kārtībā savu mentālo pasauli. Tas ir kā tīrīt zobus. Ja tu netīri zobus, tev no mutes nāk smaka. Ja tu veic refleksiju, tavā stāstā nav nepatīkamu nogulšņu. Tev vienmēr ir iespēja kaut ko labot. Tāpēc godīga, varbūt pat sāpīga savu kļūdu fiksācija – tas ir pirmais solis pretī to labošanai. Domāju, ka tas ir neizbēgami. Ja mēs savas kļūdas godīgi fiksēsim, tad uzreiz citādi spēsim komunicēt ar tiem, kas jūtas apvainoti. Refleksija paredz darbīgu kļūdu labošanu. [..]

avots

vara bungas: Reflektēju. Ja runājam par aizsardzības nozari – kļūda bija ļaut novecot bez aizvietošanas PSRS armijā sagatavotai mobilizācijas rezervei, vienlaikus likvidējot savu mobilizācijas rezervju atjaunošanas sistēmu (OMD) un deleģēt  profesionālā militārā dienesta uzdevumus  Zemessardzei (“specializētie” bataljoni). Finansējuma nepiešķiršana NBS attīstībai pats par sevi.

PS Vēl intervijā tiek pieminēts «birokrātiskais provinciālisms» – spilgts un universāls apzīmējums daudziem procesiem.

Advertisements

9 responses to “Dienas grauds

    • Izlasot tās intervijas vairākas pēdējās rindkopas, jāpiekrīt Pēterim, un skaidrs, ka cilvēks pūš krievu stabulē:
      – ka nav jāorientējas uz Latviju kā nacionālu valsti (atklātā tekstā tas nozīmē – jāpārrauj juridiskā saite ar 1918. gadā dibināto Latviju kā nacionālu valsti un jārada jauna divkopienu valsts, vairs ne latviešu valsts);
      – ka jāņem vērā sarežģītā iedzīvotāju struktūra (atklātā tekstā tas nozīmē – nepilsoņi jāpadara par pilsoņiem, lai droši var uzvarēt Saskaņa);
      – pārspīlē (faktiski – melo) par emigrācijas apjomiem;
      – uzsver, ka Latvijai nav nevienai it kā impērijai jāpieslejas (atklātā tekstā tas nozīmē – jānorobežojas no rietumu virzības, jāpārtrauc būt par rietumu civilizācijas sastāvdaļu, lai krfievija to var ieklaut savas civilizācijas sastāvā), jābūt pašai par sevi (praksē nerealizējams mehānisms, kuru mēģoinot realizēt iznākums viens – Latvija kā RU guberņsa).

      Tas, ka pa vidam daudzas pareizas lietas pasaka, neatceļ to, ka virmsērķis šiem cilvēkiem ir – Latvijas kā nacionālas valsts likvidācija jebkuriem līdzekļiem. Tādēļ, lai cik reizēm tādi cilvēki pareizi runātu (arī Putins, piemēram, reizēm kaut ko pareizi pasaka), tie ir jāklapē un jāklapē. Jo ar šādiem lielā mērā pareiziem rakstiem tiek ļoti labi pamazām un nemanot skalotas smadzenes – un nevis lumpeniskajai nedomājošajai daļai (tiem skalo vienkāršākā veidā), bet jau tiem, kas zināmā mērā ir domājoši un uz vienkāršajiem lumpeņu āķiem neķeras.

      Nebrīnīšos, ja šādu cilvēku izvirzāmās tēzes ir pārdomātas un saskaņotas austrumos un ir sastāvdaļa no kopējā smadzeņu skalošanas plāna par Latviju kā “failed state”, par Latviju kā divkopienu valsti utt.

  1. Raksta pamatdoma – “iereflektēt” nepilsoņus Latvijas pilsoņos un atteikties no līdzšinējās politiskās orientācijas par labu “tiltam”. Mistiskā organizācija, ko pārstāv speciālists, ir daudz interesantāka, nekā sākumā varētu šķist:

    http://www.balticforum.org/produkti/2012-gads/

    „Baltijas forums” Krimā: Ekspertu seminārs

    2012. gada 5. un 6. oktobrī Krimā “Baltijas foruma” zīmē norisinājās starptautisks seminārs “Reģionālās un inovatīvās attīstības problēmas un perspektīvas. Latvija un Krima: pieredzes apmaiņa un sadarbības iespējas”, kuru organizēja Krimas Autonomās Republikas (AR) Augstākā Padome un “Baltijas Stratēģisko pētījumu un inovāciju institūts”.

    Līdz šim “Baltijas foruma” pasākumi tradicionāli notika Rīgā un Jūrmalā, kā arī Maskavā un Sanktpēterburgā, bet šogad pasākumu norišu vietu ģeogrāfija tika paplašināta un pirmo reizi kāds pasākums notika Krimā (Ukrainā).

    Krimā notikušajā seminārā, kurā piedalījās Latvijas un Krimas pašvaldību vadītāji, eksperti, politiķi un žurnālisti, īpaša uzmanība tika pievērsta reģionālajai un pilsētu tematikai.

    Ļoti aktīva diskusija notika par tēmu “Mazās pilsētas kā inovāciju attīstības centri: iespējas, problēmas un perspektīvas”, kā arī par tēmu “Latvija un Krima: eiropiskas attīstības reģioni. Pieredzes apmaiņa un sadarbības perspektīvas”. Īpašu interesi izsauca iespējas apmainīties ar pieredzi par reģionālo attīstību, mazo pilsētu perspektīvām, Latvijas un Krimas uzņēmēju dalību kopīgos inovatīvos projektos Eiropas Savienības valstu sadarbības programmas ietvaros ar tuvākajām kaimiņvalstīm.

    Seminārā piedalījās Krimas Autonomās Republikas Augstākās padomes loceklis Sergejs Aksenovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, “Baltijas foruma” direktors Aleksandrs Vasiļjevs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, Latvijas Žurnālistu savienības prezidents un ģeogrāfijas doktors Juris Paiders, Pašvaldību stratēģiskās attīstības institūta “Mazās pilsētas” direktors, Eiropas pašvaldību ekspertu kluba loceklis Aleksandrs Balobanovs, ģeogrāfijas doktors, Monterejas Starptautisko pētījumu institūta asociētais profesors (Monterreja, Kalifornija, ASV), Portlendas štata universitātes viesprofesors (Oregona, ASV), Krievijas prezidenta Tautsaimniecības Akadēmijas un Valsts Pārvaldes vadošais vecākais līdzstrādnieks Aleksandrs Ļevintovs un Krimas AR Ministru Padomes Ekspertu analītiskās padomes priekšsēdētājs, Krimas AR Augstākās padomes priekšsēdētāja padomnieks Aleksandrs Formančuks.

    Semināra noslēgumā dalībnieki vienojās par jaunas tradīcijas ieviešanu – oktobra sākumā Krimā organizēt semināru par aktuālajām problēmām un tēmām pasaulē, ielūdzot uz šiem pasākumiem plaša loka ekspertus, akadēmiķus, pētniekus, augstas amatpersonas un pašvaldību pārstāvjus no Krimas, Ukrainas, Krievijas, Latvijas un citām ES valstīm.

    Ziņojumi:

    Aleksandrs Balobanovs, pašvaldību stratēģiskās attīstības institūta “Mazās pilsētas” direktors, Eiropas pašvaldību ekspertu kluba loceklis “Vietējās pašvaldības un attīstības vadības pašvaldību līmenī pieredze un problēmas” (ru)
    Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs, ”Rēzekne – pilsēta Latgales sirdī” (ru)

    • ““iereflektēt” nepilsoņus Latvijas pilsoņos ” varbūt ir citāta autora paša reflekcijas rezultāts, mani tas process noved pie citiem secinājumiem. Idejai par valsts attīstības etapa izvērtēšanu nav ne vainas.

  2. Rekur dienā raksts par to, kādēļ AM negrib atjaunot OMD. Galvenais arguments – vajag vairāk naudu.
    http://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/am-obligata-militara-dienesta-karavirus-salidzina-ar-lielgabala-galu-14163146

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s