2017.gada jautājums (papildināts 17.01.)

[..] Apkopojot iepriekš sniegto informāciju, vietā ir jautājums – kura interesēs ir iznīcināt pašlaik funkcionējošu valsts militārās aizsardzības sistēmu, kura pēc finanšu samazinājuma gadiem beidzot sāk atkopties un kļūst par reālu spēku, lai aizstātu to ar obligātā militārā dienesta karavīriem jeb “lielgabalu gaļu”? [..]

avots

vara bungas: Šis ieraksts ar turpinājumiem tiks  veltīts AM (anonīmo btw) atbilžu analīzei uz Latvijas Avīzes jautājumiem.  Piedāvāju izķidāt tekstu pa atomiem gan gramatiski, gan pēc būtības.

Ja jau Ivara Čiekura satīra tā sāpina NBS un AM, tad tā ir trāpījusi mērķī. Arī AM anonīmā skribenta satīra ir trāpījusi mērķī.

Personīgi mani  aizskar valsts iestādes (!) vaļība nosaucot obligātā militārā dienesta karavīrus, kas Latvijas Republikas OMD pastāvēšanas laikā no 1991. līdz 2006. gadam godam pildīja savus pilsoņa pienākumus ,  par “lielgabalu gaļu”. Ja šāds ir oficiāls uzskats, tad spiežot roku Lietuvas vai Igaunijas karavīriem mūsu aizsardzības ierēdņiem vajadzētu interesēties vai tie saprot, ka ir savu valdību  “lielgabalu gaļa”? Latvijai tādas protams, ka nav un tā izpaužas mūsu priekšrocība. Skumji un smieklīgi. (emocionāla igauņu reakcija šeit)

Nākamā “izdevusies” pasāža ir par Ukrainas OMD karavīru sniegumu , kas pēc mūsu “pētnieku” novērojumiem par 33,3% dezertēja, par 33,3% gāja bojā, bet atlikušie 33,3%  cīnījās. Nez no kurienes šādi dati, bet ticēsim uz vārda. Ministrijas izpratnē tam ir jādemonstrē OMD trūkumus, lai gan īstenībā tā ir OMD reklāma. Ceru izdzīvojušie ukraiņu varoņi nekad neuzzinās par mūsu diskusiju… Pirmkārt, būtu jāpieņem domu, ka karā mēdz nogalināt un tas, ka trešdaļa UA iesaukto karavīru gāja bojā aizstāvot savu valsti nedod nevienam ierēdnim Latvijā tiesības  uzskatīt, ka ar to viņi izrādījuši vājību, jā  cīnījās un gāja bojā kā varoņi, jā, nepamatoti lielā skaitā, bet lielākoties tā bija tieši augstākās vadības vaina (atcerēsimies Volnovahu, Ilovaisku utt) nevis karavīru neprasme vai nevēlēšanās cīnīties. Līdz ar to pie trešdaļas, kas cīnījās varam pieskaitīt trešdaļu, kas gāja bojā. Ir iebildumi? Otrkārt, ja trešdaļa ukraiņu OMD karavīru dezertēja nevēloties karot pret Krieviju, tad tas tikai atspoguļo UA nacionālo satāvu. Nu, nevēlas UA krievs karot pret RU krievu, to ir jāsaprot un jāpieņem vai jāatsauc atmiņā Latvijas vēsturi veicot pastaigu pa visu pušu brāļu kapiem.  Nezinu kura gudrā  galva radīja  šīs tēzes, bet bija vēl gudrākas galvas, kas to vīzēja un nosūtīja. Tā jau ir sistēmiska PR problēma. Piedodiet mums Ukrainas karavīri.

Ņemot vērā, ka atbilžu analīze prasīs laiku un vairākus piegājienus šis ieraksts tiks “pielīmēts”, kamēr diskusija būs aktuāla.

UPD1 Vispirms būtu jāvienojas par dažām lietām, bez kurām sarunas turpināšana kļūst bezjēdzīga.

  1. Žurnālistiem būtu  jāpārstāj jaukt rezervista un rezerves karavīra jēdzienus.

Rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (iepriekš saukta arī par aktīvo dienestu un ierindas dienestu) vai līguma par dienestu Zemessardzē  izbeigšanas pilda dienestu bruņoto spēku rezervē.

Rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts bruņoto spēku rezervē un tikai mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā. Rezervistam nav iepriekšējās militārās pieredzes, vai nu viņš ir dienējis tikai obligātajā militārajā dienestā.

avots

LV šobrīd ir ap 7000 rezerves karavīru (izbijušie profesionāļi vai atskaitītie zemessargi) un ap 900 000 potenciālo abu dzimumu militāri neapmācītu civilistu vecumā no 18-55 gadiem.  Tā kā sieviešu LV ir vairāk par pusi šo skatli varam dalīt ar 2 , vēl atņemot NBS/ZS/RS dienošos, kā arī rezerves karavīrus mobilizācijai derīga rezervistu-vīriešu  bāze būtu kādi 400 000 (teorētiski). Praktiski, ņemot vērā tautas veseļibas stāvokli, pilsonību būtu pamatoti pieņemt, ka  strādāt var ar 150 000 – 200 000 rezervistu.  Tā kā vecums neuzlabo kaujas spējas un vīriešu vecuma grupas no 18-55 g.v. spektrā ir aptuveni skaitliski vienādas, tad var pieņemt, ka perspektīvie rezervisti vecumā no 18-35 veidotu vēl pusi no bāzes tātad ap 70 000. Var būt par 30% vairāk vai mazāk, ņemot vērā kā arī sievietes var tikt ņemtas uzskaitē kā rezerves karavīri. Prognozes attiecībā uz jauniešiem nav iepriecinošas, līdz ar to veidojot mobilizācijas rezervi bez vīriem spēka gados neiztikt.

demo

avots

Tomēr, ja LV būtu kaut vai 40 000-70 000 liela mobilizācijas rezerve, ko izveido apmācot rezervistus par rezerves karavīriem, tas būtiski mainītu esošo drošības situāciju (šobrīd teorētiski max 15 000-20 000 cilv NBS/ZS+rezerves karavīri) un  palielinātu LV pašaizsardzības spējas līdz saprātīgi adekvātam  līmenim. Minētie skaitļi un secinājumi nepretendē uz zinātniskumu, ja kādam ir citas domas – lūdzu izteikties.

2. Armija nekad nevar būt par lielu. `”Maza, bet profesionāla”  tas ir stāsts no laika pirms 2008.gada kara Gruzijā. Kopš tā laika ģeopolitiskā situācija ap LV ir mainījusies, attiecīgi jāmainās arī militārās drošības nodrošināšanas koncepcijai. Totālas/teritoriālas aizsardzības nepieciešamības gadījumā apmācīti, ekipēti un bruņoti valsts aizstāvji VIENMĒR IR DEFICĪTS jebkurā valstī. Armijai nepieciešamas ne tikai augstas gatavības manevra vienības, bet arī otrā ešelona vienības, kas veic teritoriālo aizsardzību, nodrošina sabiedrisko kārtību, veic svarīgu objektu apsardzi, nodrošina citu vienību papildināšanu utt. Pašreizējais NBS modelis (1,2 tūkst. kājnieku brigāde + SUV(?)+ZS (līdz 8 tūkst.)+RS (2 tūkst.?)) nespēs nodrošināt un nosegt visus taktiskos uzdevumus, kas radīsies konvencionāla kara gadījumā.

3. Mēs cīnīsimies jebkurā gadījumā, ar vai bez sabiedrotajiem, pret jebkādu pārspēku. Neesmu drošs, ka visa sabiedrība uz to šobrīd  ir gatava, tomēr citādi nevar būt, ja  gribam svinēt savas valsts svētkus, zem sava karoga. Likmes ir pārāk lielas, lai nekritiski paļautos uz “draudu nav”, “NATO mūs vienmēr aizstāvēs”, “kara nebūs” u.t.t. apgalvojumiem, kas balstās uz pieņēmumiem un politiķu solījumiem. Eiropa karoja vienmēr, visi, pret visiem un starptautisko attiecību liberālisma ideju acīmredzamais noriets nenodod pamatu optimismam vismaz 30-50 gadu perspektīvā.

4. Mazai valstij jābūt lielām mobilizācijas rezervēm. Ja kāds noliedz nepieciešamību veikt mobilizācijas rezerves savlaicīgu sagatavošanu miera laikā vai var norādīt uz adekvātu alternatīvu, lūdzu dariet to.

Piedodiet par nelīdzenu rokrakstu, steidzos. Ja esam vienojušies, tad…

UPD2

AM: [..] Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins norāda, ka ministrija nekomentējot anonīmus apgalvojumus blogos, tomēr esot gatava rīkot publisku diskusiju par aizsardzības jautājumiem [..]

VB: Vara bungas raida ēterā  jau piekto gadu un maina jau trešo “klavieri”, jo visas  izdilušas no rakstīšanas par tām pašām tēmām (sk. piemēram par OMD tēmu  šeit , šeit , šeit , šeit, šeit , šeit un ir vēl) par kurām  raksta tik izdevīgi anonīmais I.Čiekurs. VB nav anonīms blogs, interesentiem pietiek ieskatīties sadaļā  “par mums”, kur  vismaz vienu autoru var identificēt, ja vien prot lasīt. Neskatoties uz VB neslēpšanos AM nekad  neko šeit nav komentējusi, lai gan jāatzīst, ka  algotais PR aģents  zem segvārdā “Lieliskais” mēdza  iegriezties, bet pēdējo reizi manīts  pirms vairākiem gadiem.  Tad, acīmredzot, sekoja komanda “nav ko celt šiem reitingu” un  Lieliskais pazuda. Žēl. Mēs ar viņu auklējāmies kā ar jēlu olu.

Ja šobrīd Galkins saka, ka “gatava rīkot publisku diskusiju” nu tad rīkojam! Ko mums jādara ? Kārtējo reizi par savu naudu noīrēt no Fleijas AM Kara muzeja telpas un uzaicināt Galkinu? Vai varbūt šobrīd viņš uzsauks?… Šāja jāutājumā manāmi trūkst militāri publiskās koordinācijas par ko tieši arī atbild AM un tās attiecīgais departaments.  Ja no visa PR arsenāla AM prot  izmantot tikai “kremļa aģentu” birkas karināšanu pa labi un pa kreisi, tad tā sen vairs nevienu  neuzbudina un šāda darbība XXI gs, kad varai nav monopola uz informācijas izplatīšanu, ir kontrproduktīva pašā saknē. Varbūt AM gaida, ka blogeri pieteiksies uz pieņemšanu apmeklētāju stundās?  Varbūt, bet pagaidām mēs labāk rakstiski , kā saka, “trīs eksemplāros“.

UPD 3

AM: [..] Obligātā militārā dienesta (OMD) atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu. OMD atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka OMD atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo OMD apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēku resursiem. Tas savukārt nozīmē, ka NBS vismaz uz 3 – 5 gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas. Pašreizējā situācijā Latvija to nevar un nedrīkst atļauties, no valsts aizsardzības viedokļa tā būtu bruņoto spēku kaujas spējas graujoša un pat iznīcinoša rīcība.[..]”

VB: Rodas sajūta, ka nevienojoties par terminoloģiju un piesaucot “obligāto militāro dienestu” mēs visi runājam par dažādām lietām. Galvenais klupšanas akmens, manuprāt, ir obligātā militārā dienesta jēdziens, kas bija ietverts likumā (kas vairs nav spēkā), un kura atjaunošanas ideja ceļo līdzi visai AM argumentācijai, tomēr OMD atjaunošana nav tas par ko runā vairums AM oponentu, kas vēlas radīt no jauna sistēmu, kas pietiekamā apjomā nodrošinās mobilizācijas rezerves sagatavošanu karam, nevis mehāniski atjaunos kādreizējo OMD.

Savulaik, kopējot PSRS konceptu, LV OMD likumā bija noteikts, ka

[..] Visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā jāpilda obligātais militārais dienests[..]

 [..] Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc pilsoņus no 19 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.[..] Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā brīvprātīgi var iestāties vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam [..]personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama [..]”

[..] Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām vienu mēnesi pēc atvaļināšanas dienas tiek garantētas tiesības atgriezties iepriekšējā darbavietā (amatā).[..]

[..]Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, rezervējama tiem no aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas dienas.[..]

Tātad “vecais” OMD likums noteica:

– OMD vispārējo raksturu

pienākumu dienēt visiem no 19 g.v., bet pieļāva brīvprātību no 18.gv

 – pienākums bija attiecināms uz  vīriešiem-pilsoņiem

– OMD neparedzēja gandrīz nekādas sociālās garantijas

Iedomājoties jaunu mobilizācijas rezervju atjaunošanas sistēmu neviens no mums nepiedāvā atjaunot neko OMD līdzīgu! Sistēma par ko iestājamies mēs ir balstīta uz Lietuvas pieredzi kopš 2015.gada un ideju, ka valsts nodrošina noteiktiem kritērijiem atbilstošiem pilsoņiem iespēju izmantot tiesību vai nosaka pienākumu sagatavoties valsts aizsardzībai tādā veidā, kas nodrošina a) sagatavošanas kvalitāti un b) maksimālu valsts resursu izlietošanas efektivitāti. Šos abus mērķus var panākt tikai veicot intensīvu, nepārtrauktu apmācību pēc speciālas programmas, kas prasa personas pakļaušanu militāro reglamentu prasībām (iesaukšanu militārajā dienestā). Šādu pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzībai mēs piedāvājam (neuzstājot) saukt par PILSONISKĀS IZLASES DIENESTU nevis par “obligāto militāro dienestu”, kas ir atcelts 2006.gadā.

Arī ZS sagatavo pilsoņus valsts aizsardzībai, tikai dara to balstoties uz:

a) pilnīgu brīvprātību

b) apmācību procesa pielāgošanu apmācāmo brīvā laika grafikam

c) teritoriālo principu.

Pilsoniskās izlases dienests turpretī būtu balstīts uz:

a) jauktu komplektāciju ( brīvprātīgie un izlases veidā iesauktie)

b) apmācības procesa nepārtrauktību

c) adekvātu kompensāciju sistēmu

Pilsoniskās izlases dienests nebūtu vispārēja karaklausība, tas tiktu komplektēts no brīvprātīgajiem (18-40 g.v) vai to trūkuma gadījumā izlases veidā iesauktajiem (18-25 g.v.) pilsoņiem tādā skaitā, kādam valsts spēj nodrošināt kvalitatīvu apmācību, būtiski nesamazinot citu vienību kaujas spējas. Par dalību Pilsoniskās izlases dienestā tiktu noteiktas kompensācijas, kas īpaši veicinātu brīvprātīgu pašnoteikšanos dienestam. Ja pieņemam, ka uz katriem 10 pilsoniskās izlases dienesta karavīriem nepieciešams vidēji 1,5 instruktors, tad uz mācību bataljonu 500 cilv. sastāvā apmācības ciklā būs nepieciešami 50-75 instruktori un virsnieki, ko iespējams nodrošināt uz rotācijas principa vai reorganizējot esošos NBS štābus. Ņemot vērā pasaules pieredzi apmācības periodam nevajadzētu būt īsākam par 8-9 mēnešiem.

Īsumā: nekāda OMD atjaunošana netiek piedāvāta, tiek piedāvāta jauna Pilsoniskās izlases dienesta izveidošana atbilstoši valsts vajadzībām (orientējošs ilgtermiņa mērķis ir 50 000 militāro apmācību apguvušo pilsoņu) un resursu bāzes spējām. AM retorika par “graujošu un pat iznīcinoša rīcību” noraidāma kā nekonstruktīva un nepamatota. Graut var to, kas ir uzbūvēts, bet tā kā mobilizācijas rezerves atjaunošanas sistēma ir sagrauta 2006.gadā, pārmetumus jāadresē tiem, kas to izplānoja, organizēja un pieļāva.

UPD 4 Ņemot vērā, ka dažos jautājumos ir cilvēki, kas ir gudrāki par mani konsultējos ar instruktoru, kurš  savulaik vadīja un apmācīja OMD karavīrus un dienēja NBS štābos. Šo var uzskatīt par  turpinājumu iepriekšējam UPD 3.

Nosakot apmācāmo un instruktoru attiecību Pilsoniskās izlases dienestam jāpieņem, ka sākums būs pieticīgs un līdz igauņu vai lietuviešu gada apgriezieniem rezervistu apmācībā (3-4 tūkstoši gadā) mums vēl jāaug.  Bataljons (BN) ir zemākā kājnieku taktiskā vienība, kas kautko var iesākt kaujas laukā, bet brigādes (BDE) lieluma vienības  apmācību LV uzreiz nepacels. Nonākam pie secinājuma, ka mums piemērotākais Pilsoniskās izlases dienesta apmācībai  ir BN. Nākamais jānoskaidro, ko mēs gribam panākt no mūsu līdzpilsoņa, kas atnācis dienēt, un noformulējam parametrus: disciplinēts, motivēts, apmācīts un ar iniciatīvu apveltīts karavīrs, kas nepieciešamības gadījumā var stāties nodaļas komandiera vietā. Šie parametri mums ļauj saprast, ka uz nodaļu ir nepieciešams profesionālā militārā dienesta (PD) nodaļas komandieris, bet nav vajadzīgs nodaļas komandiera vietnieks, jo šos pienākumus būs jāapgūst pašiem iesaucāmajiem. Tad mums ir nepieciešamas vada, rotas un BN līmeņa komandējošais sastāvs, S4 apgādi un S1 administrēšanu nav mērķtiecīgi uzturēt apmācības BN, to būtu jāuztic apgādes BN vai kam līdzvērtīgam, kas jau funkcionē. Rēķinot, cik PD būtu nepieciešams, pieņemsim, ka BN uzdevums ir sagatavot 500 karavīrus jeb 5 rotas pa 3 vadiem katrā līdz BN līmenim ieskaitot. Katrā vadā ir 1 x virsnieks (leitnants vai virsleitnants) un 4 x jaunākie instruktori, tātad kopā 15 virsnieki un 60 jaunākie instruktori. Šie būs tie, kas visvairāk iesaistīti indivīda apmācībā visa procesa laikā. Kad karavīrs apguvis pamatiemaņas aptuveni pēc 3-4 mēnešiem, var sākties rotas apmācības process. Šī procesa nodrošināšanai ir vajadzīgs rotas komandsastāvs 2 x  virsnieki un 1  vai 2 virsseržanti, kopā 10 virsnieki (kapteiņi) un 10 virsseržanti. Pēc rotas apmācības var sākt BN līmeņa apmācības, tam būs nepieciešamas S2 un S3 daļas štāba priekšnieks un komandieris jeb 15-20 virsnieku un instruktoru. Tātad kopējie aprēķini liecina būtu nepieciešami 30-35 virsnieki, 80-90 instruktori. Nākamais jautājums: kur šīs štata vietas dabūt? Atbilde: Reformējot NBS komandvadības elementus. Uz doto brīdi,  NBS ir četras manevra vienības 1 x SzS BDE un 3 x novadi vai 3 x ZS “brigādes:  un ir divi vienāda līmeņa komandvadības elementi jeb štābi – NBS Apvienotais un ZS štābs. Normāli ir pieņemts, ka viens šāda līmeņa komadvadības elemetns atbild par divīziju vai tai atbilstošam zemāka ešelona manevra vienībām brigādēm vai pulkiem. Divīzīju var pielīdzināt 4-5 brigādēm. Tātad mums ir viens lieks komandvadības elemetnts, kura eksistence nav militāri pamatota, jo nav pietiekoša skaita vienību, ko komandēt. Ja ZS štābs ir divīzijas štābs, tad ko dara kuplais NBS AŠ?  Secīgi priekšlikums būtu reformēt  vienu no štābiem – ZS vai NBS. Šāda reforma ļautu iegūt nepieciešamās štata vietas, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, saīsinātu komandķēdi un paaugstinātu NBS operativitāti. Ja kara gadījumā būtu nepieciešamība no rezervistiem izvērst vēl vienu divīzijas lieluma vienību, tad mērķtiecīgāk to būtu darīt uz Mācību pavēlniecības bāzes, ņemot vērā tai pieejamo instruktoru un virsnieku kvalitāti un pieredzi. Vairāk par divām divīzijām vai tam ekvivalentu spēku krīzes gadījumā Latvija tīri fiziski nespētu izspiest. Tīri teorētiski var pieņemt, ka mobilizējot 2 x Divīziju lieluma manevra vienības būtu nepieciešams augstāka līmeņa komandvadības elements, vietā ir atgādināt, ka šo funkciju lieti būtu uzticēt NATO attiecīga līmeņa štābiem, kam ir pieitiekama pieredze. Rezumējot visu var secināt, ka NBS ir iekšēji resursi, kurus attiecīgi pārdalot var nodrošināt vismaz viena rezerves BN apmācību cikla sagatvošanu gadā un atrast 120 (30v; 90 instr) PD karavīru amatus bez liekas piepūles. Ja nedaudz papūlētos, domāju, ka arī otram bataljonam nepieciešamos apmācību instruktorus spētu salasīt.

UPD 4.1. Vēl opcija no “Gjuntera, tas kurš Džonis”:

Pastāv pamatota iespēja nolīgt pensionētos virsniekus un instruktorus saglabājot tiem esošo pensiju, bet slēdzot līgumus par atalgojumu, lai iegūtu papildus labus un pieredzējušus instruktorus pilsoniskā dienesta rekrūšu apmācībai.  Daudziem nekas nebūtu pretīm noslēgt šādu līgumu un darboties apmācības jomā nezaudējot savas pensijas. Šādus līgumus un apmācību vispār var noorganizēt zemessardzes bataljonu teritorijās, iesaucot (kur to protams atļauj infrastruktūra, vai veikt saslejamo konteineru izbūvi, kā to rāda citu valstu pieredze) pilsonisko dienesta rekrūšus pēc to dzīves vietas, kur arī noslēdzot papildus līgumus ar uz vietas dzīvojošiem un atvaļinātajiem instruktoriem un virsniekiem un veicot apmācību uz vienotas bāzes principa. kādu veido ZS un NBS (mācību pavēlniecība) pamatapmācības bloks. Ja nepieciešams, šādu apmācību modeli var izstrādāt precizējot nepieciešāmību tieši uz rekrūšu vajadzībām. Programmai var izmantot jau esošus basic training pamfletus, kuri jau reāli pastāv un darbojas.

UPD4.2. Pētot tēmu uzdūros 2011.gada R.Graubes intervijai, kurā viņš saka:

“[..]  Pašreizējā infrastruktūra faktiski ir tāda, kas nespēj uzņemt obligāto dienestu. Lai iesauktu tikai tūkstoti jauniešu, būtu nepieciešamas septiņas kazarmas, kas izmaksātu aptuveni 10 miljonus latu. Turklāt obligātajam dienestam būtu jāpiesaista profesionālā dienesta karavīri – tas nozīmē, ka būtu jāsamazina to karavīru skaits, kuri dien miera uzturēšanas misijās. Obligātajam dienestam būtu nepieciešami vismaz 7 kapteiņi, 35 leitnanti un aptuveni 140 instruktori. [..]

avots

Akurāt, kā mēs te rēķinam

UPD5

AM: [..] Latvijas gadījumā būtu jāatjauno vispārējā karaklausība (ne ierobežota kā Lietuvā pašlaik). Tikai tam, lai pārbaudītu OMD karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildus būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas. [..]

VB: Acīmredzot galvenais AM arguments un visas diskusijas sakne. AM uzliek klapes un izliekas, ka neredz citas opcijas kā “atjaunot 2006.gada OMD modeli” ar vispārējo obligāto karaklausību un kara komisariātiem PSRS stilā. Ja kāds vēlas iedzīt diskusiju stūrī, var tā turpināt. Tomēr mūsu priekšlikums mērķis ir radīt mobilizācijas rezervju atjaunošanas sistēmu, kas balstītos uz nepārtrauktu apmācības periodu, kompensācijām un tikai daļēji uz brīvprātību. Aptrūkstoties brīvprātīgajiem, atlasi iesaukšanai pilsoniskajā dienestā veiktu datorprogramma no rekrūšu saraksta. Vienīgais, kam var piekrist, ka medicīnas pārbaudes ir jāveic visiem potenciāliem dienesta kandidātiem, gan  brīvprātīgajiem, gan tiem, kas piedalīsies “loterijā”. Igaunija ir slikts piemērs šajā gadījumā , jo tur gan ir vispārējā obligātā karaklausība, kāda bija Latvijā līdz 2006.gadam. Attiecīgi, ja igauņi ik gadu iesauc 3-4 tūkstošus, tad , lai to nodrošinātu arī 400 ierēdņu kantoris nebūs par lielu, bet ja mūsu pieticīgais mērķis ir robežās no 500-2000 jaunkareivju gadā, tad nav pamata biedēt sabiedrību ar milzīgu slogu budžetam. Rekrutētāju kantorim būs nepieciešami no pārdesmit amatiem sākumā līdz simtam plaukuma gados. Ielaižot gaismu AM kambaros var atrast visu ko vajag, re kur AM meklē 3 vecākos referentus “efektīvai komunikācijai interneta vidē”, atliek mainīt amata aprakstu un atrast vēl pārdesmit neaizņemtus slotus esošajā struktūrā. Būtu politiskā griba, viss notiktos, bet kā nav, tā nav.

Ziniet, ja kāds runājot par Pilsonisko dienestu biedē ar Igaunijas OMD piemēru, viņš blefo, jo mūsu priekšlikumam ir nepārprotama līdzība ar Lietuvas pilsoniskā militārā dienesta modeli, par to tad arī jārunā.

AM: [..] Attiecībā uz virsnieku sastāvu būtu nepieciešams palielināt komandējošā personāla skaitu – virsniekus un instruktorus, kuri veiktu rekrūšu apmācību. Komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, līdz ar to tam būtu jānāk no profesionālā dienesta vienībām, kas nozīmē tiešu to novājināšanu.[..]

VB: Labs arguments, bet uz to ir atbildēts augstak (UPD4, UPD4.1.). Acīmredzot AM uzskata, ka ap ap 1500 (no gandrīz 6000) PD karavīru NBS kaujas spējīgās (SUV) un nosacīti kaujas spējīgās vienībās (SzS brigāde) ir personāla izmantošanas efektivitātes kalngals? Atļaušos iebilst, jo tad būtu jāpalūko ar ko nodarbojas atlikušie 4000 . Labi, daļa pilda dienestu JS, GS, MP, NAA, bet pārējie ? ZS “divīzijas” štābs ? MVPŠ? NBS AŠ, citi štābi un orķestri. NBS ir aptaukojusies ar kabinetiem un ar kaujas darbību nesaistīto struktūrvienību slāni, kuros amatus ieņem daudzi kaujas virsnieki ar un bez pēdiņām. Šādas struktūras “novājināt” pārceļot PD personālu uz vienībām, kas spēj šaut uz pretinieku, nevis mazinātu, bet palielinātu NBS kaujas spējas. Ja tik šausmīgi vajag ņemiet darbā izdienas pensionārus (jau notiek), noņemiet mazsvarīgiem amatiem “uzplečus” un nepieciešamību pēc pielaides, atbrīvojiet virsniekus no kantora darba kur vien var aizstājot ar civilo personālu. Katrā gadījumā sakarā ar komandiera maiņu NBS nāktu par labu Saeimas deputātu komisija, kas veiktu saimniecības inventarizāciju un izvērtētu iepriekšējā desmitgadē izveidotās NBS struktūras kaujas spējas kopumā. To var izdarīt piesaistot ekspertus un lietpratējus, kuru Latvijā protams nav, tādēļ sadarbība ar RAND corporation un Potomac foundation būtu ļoti lietderīga. Pret viņu konstatējumiem neiebildīs pat “kremļa aģenti”.

UPD6 Par skaitļiem

AM: “[..] Saskaņā ar NBS aprēķiniem sākotnējās izmaksas attiecībā uz vienu profesionālā dienesta karavīru viņa dienesta pirmajā gadā ir 30 000 eiro. Ja Latvija pāriet uz OMD sistēmu, tad būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksā lētāk, kā nereti ir ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu (munīcija, degviela, transporta nolietojums utt.).[..]”

VB: No šīs vietas lūdzu mazliet lēnāk.  Tātad individuālā ekipējuma izmaksas, pēc AM rakstītā, ir 30000 euro uz vienu karavīru? Ja rez.karavīriem izsniedz pilnu ekipējumu, kas pēc akta ir  5 tūkstošus euro vērts , tad kas  6 reizes sadārdzina ekipējumu vienam iesaucamajam? Var jau piemest klāt 1 vai 2 tūkstošus euro , bet ne vairāk. Var piekrist, ka pēc gada lietošanas no daudziem ekipējuma elementiem, kas iepirkti par zemāko cenu, paliks tikai atmiņas, bet ne jau visu sarakstu katru reizi ir jāpērk no jauna. Daudzi elementi kalpos ilgāk, vairākiem iesaukumiem. Piemēram ieroči. No AM rakstītā izriet, ka elementāro triecienšauteņu mums ir tik tālu “līdz ar nagiem”, ka iesaucamajiem nebūs ko iedot no esošiem krājumiem un būs jāpērk? Paldies par atklātību, jāņem vērā.

AM: “[..] Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas būtu šādas:

– infrastruktūra 38,1 miljons eiro,

ekipējums 7,72 miljoni eiro,

– ieroči 9,87 miljoni eiro.[..]

VB: Veiksim elementāru pārbaudi. Dalīsim AM norādītos ekipējuma 7,72 milj. ar 1000, lai saprastu kā tas iet kopā ar iepriekšējo rindkopu par “30 000 uz vienu cilvēku ekipējumam”. Piedodiet, bet sanāk 7720 euro un nav nekādi “30 000”. Kurai rindkopai ticēt? Iesaucamo ieročiem AM atvēlētos 9,87 milj euro dalot ar 1000 sanāk 9870 euro ierocim vienam karavīram! Kas tie ir par ieročiem? Gaismas zobeni vai lāzera blāsteri? Piedodiet dāmas un kungi, tālāk neturpināšu, jo acīmredzami prasās pēc AM paskaidrojumiem.

Vairākas reizes ir dzirdēta tēze, ka “vislabākie ieroči nelīdzēs, ja nebūs karavīru, kas tos ņems rokās”. Skarbi, bet realitāte ir vēl skarbāka. Mums nav ne tikai vislabāko ieroču, bet arī optimistiski saskaitot visus brīvprātīgos PD un brīvprātīgos ZS karavīrus kopā sanāk tikai ap 1% no vēlētāju skaita valstī, reāli mazāk. Šim 1% tad ir noteikta privilēģija doties karā, uzvarēt un uzdāvināt visiem pārējiem 99% neatkarīgu valsti. Tas nešķiet visai godīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka valsts pati visiem spēkiem pretojas tam, lai uzlabotu  situāciju un palielinātu savu aizstāvju  skaitu. Ieroči gan jau sabiedrotie aizdos.

 

UPD7  Ķīmiskā tīrītava atsāk darbu 🙂

AM: “[..] OMD reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja [..]

vara bungas: Piedodiet kā to saprast? “OMD reālais ieguldījums atmaksājas…” tas ir ieguldījumi OMD atmaksājas? Šī frāze neprasa komentārus, jo tajā nav jēgās. Ja būs karš, katrs cents, kas ieguldīts mob.rezerves sagatavošanā  atmaksāsies ar mazāku kritušo skaitu.

AM: “[..] OMD reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs OMD karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta tiek automātiski ieskaitīts NBS rezervē. [..]”

VB: Rezerves karavīru sistēma darbojas jau šobrīd un saskaņā ar Militārā dienesta likumu rezerves karavīru sarakstā ieskaita maksimālo vecumu nesasniegušos atvaļinātos profesionālā militārā dienesta karavīrus un nez kādēļ zemessargus, kuri paši izstājās no Zemessardzes nesasniedzot maksimālo vecumu, lai gan to apmācības līmenis var būt krietni zemāks salīdzinot ar , piemēram, kārtīgu apmācību izgājušo Sužu izlūkdesanta bataljona OMD karavīru, kurš saskaņā ar to pašu likumu neskaitās rezerves karavīrs, bet tikai rezervists. Augstākminētā teikuma autors acīmredzot šo bēdīgo faktu nezina vai jauc “rezervi” ar “rezerves karavīru un rezervistu reģistru”. Nonsens, bet labojams. Dienesta ilgums piedāvātajā Pilsoniskās izlases militārajā dienestā būtu no 9 mēnešiem līdz 1 gadam, atkarībā no specialitātes, programmas un citiem nosacījumiem, par to var diskutēt, tomēr karavīra apmācība, kas ilgst mazāk par 9 nepārtrauktiem mēnešiem uzskatāma par karavīra profesijas profanāciju.

AM: “[..]Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārējo NATO valstīs pieņemto rezerves karavīru apmācības modeli rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. [..]”.

VB: Latvijas normatīvie akti  diemžēl neparedz cik bieži jāiesauc rezerves karavīrus uz plānotajām kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām , un rezerves karavīru mācības 25 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas notika tikai 2015. un 2016.gadā. Arī tās ir labojams. Piedāvātajā Pilsoniskās izlases militārajā dienesta gadījumā uz rezerves karavīru plānotajām kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām neiesauktu tos rez.karavīrus, kuri izvēlēsies turpināt dienestu Zemessardzē. Pārējiem mācību biežums ir diskutējams, tā nav tā problēma, kas rada šķērsli. Strādāt vajag, tas ir arī  viss.

AM: “[..]Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību.[..]

VB: NBS problēmas organizējot rezerves karavīru mācības saistītas galvenokārt ar ierēdņu  neizdarību, normatīvo aktu nepilnībām un pieredzes trūkumu. Par to var palasīt šeit. Tomēr jāatzīst, ka nekur, nekad, nevienā valstī nav iespējams no mobilizācijas rezerves izmantot visus 100% rezerves karavīru, šādu atsaucību uz pavēstēm neviens arī nesagaida. Iemesli tam ir objektīvi un subjektīvi, labojami un nelabojami, bet cīņai par iespējami augstāku atdevi (%) no mob.rezerves ir jābūt NBS ikdienai. Tāpēc jau mobilizācijas rezervei ir jābūt lielai (desmitos tūkstošu), lai no tās vajadzības gadījumā varētu izmantot desmitus tūkstošu, bet ja mobilizācijas rezerve ir mērama tūkstošos (kā tagad), tad atdeve no tās  būs mērama tikai simtos karavīru, kas šogad spilgti pierādījās.

AM: “[..]Neraugoties uz to, šādas sistēmas izveidošanas gadījumā jāparedz arī papildu personāls rezerves karavīru apmācībai, jo OMD apmācībā iesaistīto instruktoru un virsnieku sastāvu tam nevarētu izmantot.[..]”

VB: Nav tiesa. Ja Pilsoniskās izlases militārā dienesta iesaukums notiktu 1 reizi gadā un turpinātos 9 mēnešus, tad atlikušos 3 mēnešus daļu instruktoru varētu nodarbināt ar dažu simtu rezerves karavīru papildapmācību.

AM: “[..]Visbeidzot, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī lai nodrošinātu nepieciešamo OMD karavīru skaitu, nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18 līdz 50 gadiem. [..]

VB: Šāds apgalvojums ir mēģinājums iebiedēt sabiedrību. Neviens nepiedāvā dažos gados sasniegt 30 000-50 000 mob.rezerves mērķi. Lietuvas OMD modelis paredz iesaukt tik cik var kvalitatīvi apmācīt, nebūt ne visus pēc saraksta, kur nu vēl 40+. Tas ir process uz desmitgadēm, ņemot vērā karavīra “derīguma termiņu” no 18-50 gadiem. Ik gadu jāiesauc brīvprātīgos un daļu  izlases veidā atlasīto rezervistu, lai papildinātu mobilizācijas rezervi ar 1 000 – 2 000 jaunapmācītu karavīru gadā. 15-20 gadu laikā šim mērķim varētu pietuvoties pietiekami tuvu. Iedomājaties tikai, ja OMD netiktu likvidēts, 25 gadu laikā, t.i., tagad, mums būtu jau  20-30 tūkstošus liela mob.rezerve, no kuras bez grūtībām varētu  atlasīt vismaz pusi gados jaunu, vienādi, kvalitatīvi, individuāli un kolektīvi apmācītu karavīru, tkas ir reāla dīvizija (10-15 tūkstoši karavīru), kas faktiski dubultotu esošo NBS. Bet nekā.

 

turpinājums sekos

Advertisements

510 responses to “2017.gada jautājums (papildināts 17.01.)

  1. Šo jācitē vienmēr un visur, kad ir publisks bazārs:
    ….norādījis (LT) premjers: ” «Ja mēs te gribam dzīvot un strādāt drošībā, tad mums jāizdara viss, lai mēs varētu aizstāvēties paši, un tad jācer uz mūsu sabiedroto saistībām aizstāvēt mūsu valsti. Ja mēs tikai cerēsim, ka kādam ir pienākums mūs aizstāvēt, un paši neko nedarīsim, tā būs aplama nostāja,»”
    Īpaši, kad kāds no AM, NBS, politiķiem piedalās.

  2. Pabriks: Zemessargiem jāpiešķir nodokļu atlaides
    http://www.la.lv/pabriks-zemessargiem-japieskir-nodoklu-atlaides/
    Doma jau nav slikta…..

    • Vēl tiešāk “iebāzt purnā” grūti.
      Lai cik apkaunojoši tas mums nebūtu, tomēr jāska paldies, jo tas ir vēlviens atklāts un tiešs uzbrauciens varnešiem (kas gan parasti neko neatbild).

      • “Paldies” ir jāsaka arī AM par komunikāciju un vārdu izvēli, jo citādi igauņi nebūtu sarosījušies atbildēt. Vispār igauņi laiku pa laikam sūta mums vērtīgus sveicienus un lai kāds pasaka tagad, ka Laaneotam 2012.gadā nebija taisnība
        http://www.delfi.lv/news/national/politics/pabriks-latvijas-armija-nav-ne-par-mata-tiesu-mazak-spejiga-ka-igaunijas.d?id=42358830

        http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/amatpersonas-igaunju-kritiku-par-latvijas-aizsardziibas-spejam-s.a24193/

        http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/442278-pabriks_brali_igauni_var_gulet_drosi_robeza_ir_drosiba

        • Domāju, ka kaimiņi drīz jau atklāti paliks dusmīgi. Un viņiem ir pamats. Nezinu, kā šogad skatīšos acīs igauņu un leišu kamerādiem. Pagājušajā gadā šamie bija politkorekti, un par šo kaunpilno tēmu sarunas centās neuzsākt. Šo kaunu vajadzēs nomazgāt ar asinīm.
          Reāli pret Latviju vajadzētu ieviest sankcijas.

          • Taisnība, ja runājam ar profesionālu audotoriju, civilās sabiedrības izpratnes līmenī , ja uzliekam gaidāmos notikumus uz laika līniju, tad tuvākajā laikā jānotiek:
            a) US rotas KG izvietošanai LV
            b)kanaku Bn KG izvietošnai LV
            c) parādšies dabā AM budžeta palielinājuma un iepirkuma rezultāti un ap to visu tiks saceltas maksimālas PR bangas, kas radīs sabiedrībā iespaidu ka viss ir kedā.
            Tomēr prātīgiem ļaudīm :
            1. Jāseko US un CA ārpolitikai, jo sabiedroto kaujas grupas agri vai vēlu izvāksies, visticamāk kad tiks panākta vienošanās ar RU ( to aktīvi meklē abas puses). Tas automātiski nenozīmēs ka esam “pārdoti”, bet vnk būs atrasts ticams iegansts izpildīt RU lūgumu par ziemeļamerikāņu militāro neesamību pie RU robežas
            2. priecājoties par jaunu ekpējumu ZS jāskatāss uz NBS struktūru kopumā, vai tajā ir notikušas sistēmiskas izmaiņas, kas nodrošina valsts aizsardzību arī bez tūlītēja ārējā militārā atbalsta.
            3. “Carthago delenda est” = NBS Kājnieku brigādei jābūt attīstītai līdz pilnam bezkompromisa Inf Bde(mech)+ štatam un bruņojumam vēl pirms sabiedroto misijas beigām LV, bet Pilsoniskajām dienestam ieviestam ne vēlāk vai vienlaicīgi ar sabiedroto misijas beigām LV.

          • Gvardes Leitnants

            Tieši tā- te ne tikai sankcijas, te ož pēc lauka karatiesu/ tribunālu darbiem.

            Smagākā ironija par vājāko ķēdes posmu, it sevišķi, ja ķēdei tie ir tieši trīs- ja vēl kāds no malējiem plīst, pārējie divi vēl var veidot divposmu, bet tomēr VIENOTU ķēdīti.

            Bet mums, “lai dienests neliktos kā medus”, vājākais posms 3-posmu ķēdē ir – VIDŪ!!!

            Un neapakaužamais “gods” būt šim posmam ir mums- godīgi nopelnīts.

            Laiks prasīt no atbildīgajiem, kā no saprotošajiem. Ja nē- rotējošais ventilātors tandēmā ar izkārnījumiem nepakautrēsies paprasīt. Tikai- prasīs dārgāk. Krietni dārgāk. Un atteikt tandēmam nebūs opcija. Diemžēl.

          • Ko nozīmē, nezini kā skatīsies? Tu ko, vienpersoniski atbildīgs par tiem sūdiem, kas notiek ar NBS ne-attīstību?
            Skaties acīs un tā arī saki, gribu dzirdēt, kas jums sakāms, jo gan jau ka sakāmā ir daudz sakrājies, tad nu šaujiet vaļā!

      • Es teiktu, ka tas ir vairāk [pelnīts] uzbrauciens sabiedrībai.

    • ļoti, ļoti labs. Pilnīgi sajutos, kā Kristovskis un 3x pēc kārtas ieliku veļā. Kāda diez ir sajūta, kad saproti, ka esi pilnīgi salaidis visu dēlī?

  3. Gvardes Leitnants

    Vaerūt mazliet nost no tēmas, bet varbūt ieskats saknēs- par kaujas garu.

    Es personīgi par Ltn. Rubeni kā kureliešu tiešām labāko daļu pirmo infu uzraku padomju laikā. Jāatzīst ka pat tad viņa vārds tika minēts ar cieņu, atšķirībā no pārējiem, kuriem tika sakarinātas ” buržuāzisko nacionālisru”, “fašistisko līdzskrējēju” un “bandītu” birkas. Un tad, neatkarības gados parādījās Haralada Biezā grāmata par kureliešiem, jau objektīvāks vēstījums.

    Un pagājušā gada vasarā aizvedu bērnus savus uz Ltn. Roberta Rubeņa bataljona muzeju – pats jau sen to gribēju apskatīt. Iepazinos ar A.Ķeizaru- patiecoties viņam un domubiedriem Lrn. Rubeņa piemiņa nav aizmirsta.

    Un lai arī Ltn. Rubenis pēc mēroga nav Ģen. Radziņš, uzskatu, ka par savu rīcību viņš ir pelnījis ne mazāku cieņu un atzinību. Jo gars abiem vienāds.

    Būtu mums šodien tādi komandieri…

    Manā grāmatā- tas ir īstais garaspēks.

    Te nu būs:

    http://m.nra.lv/kultura/197472-kultura-leitnanta-rubena-atgriesanas.htm

  4. Par politiķu un komandieru atrunāšanos – jaunākajā Sestdienā ir raksts:
    Zemessargs – pagaidām kā lupatlasis 😀 !
    Speciāli gāju vakarā uz bodi nopirkt, tad nu tā, dažs labs nu jau pamainījis retoriku Čiekura sakarā :-D! Domas dalās, augšas saka, ka viss ir OK un ka vēl būs leiputrija, nedaudz zemāk saka, ka nemaz tik rožaini nav, pašā apakšā saka, ka ir trūcīgi.
    Neiztiek bez 2x VB piesaukšanas, beigās pat sanāca tāda kā reklāma!
    Ja kādma ir e-versija, var droši iemet kā jaunu rakstu, būtu interesanti arī pārējiem pārskriet pāri.

    • skat UPD1 pie ieraksta R.Meļņiku, varēji ietaupīt 🙂

      • Nu, nekas, vienmēr patīkamāk atslodzei paturēt rokās īstu papīra laikrakstu, nevis blenzt datora ekrānā.
        Kamēr transflektīvie ekrāni nav ieviesti datoros un planšetēs vairunā, tikmēr jāsamierinās ar netīriem pirkstiem no avīžu tintes.

  5. Agris Purviņš

    Un uzdodam sev jautājumu kāpēc reti kurš 12.klases skolnieks spēs pastāstīt par ltn. Rubeni un ģen. P.Radziņu un es pat pārliecināts ne labi ja puse no LR NBS virsniekiem un instruktoriem..Atbildot uz šo jautājumu mēs atradīsim atbildes uz to kāpēc mums nav tagad Latvijas armijas, bet ir kaut kāds misionāru NBS.

  6. Empire Strikes Back:

    Normunds Stafeckis
    7 hrs ·
    Kā pasaules un Latvijas finanšu un ekonomiskā krīze bruņotos spēkus iedzina izdzīvošanas režīmā, no kura tie tā īsti nav tikuši ārā pat šodien
    Viendien, palasot kārtējos vaimanalogu “gara darbus”, nācās atzīt, cik ātri cilvēki aizmirsuši to sitienu, kuru bruņotie spēki pilnīgi negaidīti saņēma, kad valsts aizsardzības budžetu nogrieza par vairāk nekā 40 procentiem. Tolaik radās “modīgs” teiciens – strukturālās reformas, kas sev līdzi nesa personāla atlaišanu, funkciju samazināšanu vai dublēšanās novēršanu un citas visai sāpīgas lietas. Jāatzīst fakts, ka aizsardzības nozare tolaik bija vienīgā nozare valstī, kas šo “modīgo” lietu, lai valstī izdzīvotu tāda funkcija kā valsts aizsardzība, izdarīja nopietni. Pretējā nometnē palika izglītība, veselība un vēl dažas citas nozares, kuras ar savām reformām mokās vēl šobaltdien, un tas nopietni dragā nacionālo drošību – valstij pēc ekonomiskās emigrācijas nav ne veselu, ne izglītotu jauniešu ne biznesam, ne valsts pārvaldei, ne iekšlietām un valsts aizsardzībai. Kandidāti studijām aizsardzības akadēmijā nespēj tikt pat līdz atlasei, jo centralizētā matemātikas eksāmena rezultāti ir zem akadēmijas prasībām, bet virsnieki ir vajadzīgi gan šodien, gan arī rīt, kad bruņotie spēki sāks nopietnāk attīstīties, un parīt, kad varēs runāt par brīvprātīgu apmācību kaut vai rezervistiem un studentiem vispirms. Dienestā nāk 18-24 gadus jauni puiši ar IELAISTĀM slimībām, nespējot nokārtot minimālos fiziskās sagatavotības testus.
    Bruņotajiem spēkiem strauji samazinātais budžets vispirms grieza nost neaizpildītās (vakantās) štata vietas – 2008.gadā samazināja vakantos štata amatus, likvidējot 160 karavīru un 256 civilo darbinieku štata amatus. Savukārt 2009.gadā, atvaļinot rezervē karavīrus un atlaižot no darba civilos darbiniekus, tika likvidēti vēl 315 karavīru un 94 civilo darbinieku štata amati (http://www.mil.lv/Aktualitat…/Aktualitates/2009/…/15-02.aspx).
    Vēlāk notika arī reāla karavīru atvaļināšana – 2009.gadā atvaļināja 524 karavīrus, bet 2010.gadā – pat 604 (http://www.mil.lv/NBS2/Rekrutesana/Komplektesana1.aspx). Atvaļinašana vispirms skāra tos, kas jau bija “nopelnījuši” izdienas pensijas (sasnieguši maksimālo vecumu), kuriem beidzās līguma termiņš un kuriem bija problēmas ar “pielaidēm”, jo NBS sāka pārējas procesu, lai nodrošinātu to, ka ar 2013.gada 1.janvāri visiem karavīriem viņu ieņemamajam amatam atbilstošās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un drošības sertifikāts darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju būs obligāts (http://www.mil.lv/Aktualitat…/Aktualitates/2009/…/23-01.aspx). Krīze, protams, šo procesu paātrināja.
    Bet dienestā palikušajiem notika pamatīga algu un piemaksu samazināšana. Karavīru meneša algas 2009.gada septembrī samazināja vidēji par 20 procentiem (http://www.mil.lv/Aktualitat…/Aktualitates/2009/…/31-02.aspx), šādā pat apjomā decembrī samazināja daudzas speciālās piemaksas, vienlaikus daudzas vispār likvidēja (http://www.mil.lv/Aktualitat…/Aktualitates/2009/…/13-01.aspx). Samazināta tika arī pārtikas uzturvedas kompensācija. Tādējādi kopējais atalgojums karavīriem tika samazināts pat vairāk nekā par 20 procentiem. Tas bija iemesls, kura dēļ karavīrus noturēt dienestā nebija iespējams, un tuvu 150 – 200 karavīriem, tostarp ļoti daudz jaunāko virsnieku, triju gadu periodā katru gadu atvaļinājās rezervē, ar rūgtumu sirdī meklējot darbu tautsaimniecībā Latvijā un ārvalstīs, jo daudzus izmisumā dzina paņemtie kredīti. Šis rūgtums lielā mērā tagad “atspēlējas” uz rezerves karavīru apmācību, bet dažs labs kļuvis par rūdītu vaimanalogu, lai gan bija klāt pie visai utopiskā “Krēsliņa” plāna veidošanas un deldēja bikses štābos.
    Vienlaikus notika arī funkciju analīze, novēršot to dublēšanos starp Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem. Tāpat noritēja darbs pie admistratīvā personāla un transporta, kā arī uzturamo militāro objektu samazināšanas (http://www.mil.lv/Aktualitat…/Aktualitates/2009/…/11-02.aspx).
    Kā pirmsākums strukturālajai reformai jāmin 2009.gada sākumā īstenotā Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta un Militārās policijas apvienošana, kā arī triju esošo orķestru apvienošana, izveidojot nelielu NBS orķestri. Tad sekoja Apvienotā štāba lomas un spēju palielināšana, tā darbību fokusējot uz pašreizējā gada uzdevumu plānošanu. Līdzšinējo spēku veidu štābu operacionālās funkcijas tika iekļautas Apvienotajā štābā, tādējādi bruņotajos spēkos nepastāv pat pašreiz spēku veidu štābi un spēku veidu komandieru amati. Savukārt stratēģisko plānošanu Apvienotais štābs nodeva Aizsardzības ministrijai. Tika noteikts, ka NBS vienību štābos kopumā dienēs ne vairāk kā 10 procenti (kas ir spēkā šobaltdien!) no kopējā bruņoto spēku personālsastāva skaita. Kopējais samazinājums administratīvajā līmenī kržies gados pārsniedza 30 procentus. Reformas ceļā samazinātais administratīvais personāls galvenokārt tika novirzīts uz kājnieku brigādi. Bruņoto spēku vadībai tika izveidoti vairs tikai seši augstāko virsnieku jeb ģenerāļu pakāpes štata amati, bet divi štata amati – bruņoto spēku pārstāvniecībai Aizsardzības ministrijā, NATO un Eiropas Savienības militārajās struktūrās. Gandrīz uz pusi tika samazināti arī vecāko virsnieku pulkveža pakāpes štata amati – līdzšinējā struktūrā esošo 38 štata amatu vietā izveidoja tikai 20. Pakāpju limits tika noteikts arī pārējām pakāpēm, lai veidotu normālu bruņoto spēku vadības „piramīdu”. Arī šī norma ir spēkā.
    Kas attiecas uz budžetu, tad tieši bruņotajiem spēkiem tas samazinājās par vairāk nekā 30 procentiem. Ja vēl 2009.gadā tas bija 117 miljoni, tad 2010.gadā – tikai nepilni 89 miljoni, un tajos nebija sadaļas “investīcijas” jeb līdzekļu attīstībai. Nerunāsim nemaz par to, ka vēl 2008.gadā tie bija 180 miljoni. Šie 89 miljoni veidoja izdzīvošanas budžetu samazinātā personāla samazinātajām atlīdzības izmaksām un uzturēšanai, bet arī šo līdzekļu nepietika dalībai mācībās un pat dalībai NATO spēkos – 250 karavīru vietā Latvija spēja finansēt dalību tikai trim karavīriem. Vēl trakāk bija vēlāk, kad bruņotie spēki sāka izmantot rezerves, lai spētu nodrošināt kaujas šaušanas nodarbības.
    Krīzes laikā bruņotie spēki un ministrija nesēdēja rokas klēpī salikuši – pēc strukturālo reformu veikšanas uzreiz ķērās pie reāla attīstības plāna izstrādes, lai, palielinātos finansējumam, būtu gatavi strādāt pie minimālo spēju sasniegšanas. Jāuzsver, ka tikai bruņotajiem spēkiem, sākoties izaugsmei, valstī bija skaidrs redzējums par savu attīstību, un pat Krievijas – Ukrainas konflikts tajā ieviesa nelielas prioritārās izmaiņas.
    Bruņoto spēki izdzīvoja, lai attīstītos, plānveidīgi attīstītos, bet nevis pēc katra svilpiena mētātos no grāvja uz grāvi kā izglītība vai medicīna.
    Izaugsme un drošības situācija reģionā ir “darījusi brīnumu”: 2017.gada valsts aizsardzības budžets, kas, salīdznot ar iepriekšējo gadu, ir audzis par 40 procentiem līdz 449,57 miljoniem, tiek sadalīts kategorijās: 33% investīcijas, 28% uzturēšana, 39% personāls.
    Latvijā Valsts aizsardzības koncepcijā (http://likumi.lv/ta/id/282964) par NBS personālu teikts, ka NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus. Valsts aizsardzībai pašlaik ir divi būtiski svarīgi un tūlīt pat risināmi jautājumi: 1) esošās armijas maksimāla apbruņošana; 2) rezerves jeb no profesionālā dienesta atvaļināto karavīru un dienesta Zemessardzē atvaļināto zināšanu un iemaņu uzturēšana. Rezervi pašlaik veido tikpat liels karavīru skaits (aptuveni 7000), kāds pašlaik ir regulārajos spēkos jeb otra armija! Otra armija, kura ir mūsdienu zināšanām, operāciju pieredzi, bet to ik pa laikam vajag atsvaidzināt, beidzot saņemot arī mobilizācijas norīkojumus (http://likumi.lv/…/166677-kartiba-kada-rezerves-karavirus-u…), kurus bez lieka PR rezerves karavīri jau ir sākuši saņemt. Par apbruņošanu, manuprāt, visiem ir skaidrs – nevar karavīrs pilnvērtīgi pildīt savu darbu, ja viņam tam trūkst elementāra darba aprīkojuma. Ja ar individuālajiem ieročiem (http://likumi.lv/ta/id/113631) viss daudz maz ir sakārtots, tad ar kolektīvo apbruņojumu joprojām ir slikti – valsts šajā jomā, sākot viena bataljona mehanizāciju (http://www.mil.lv/…/Attistiba_un_planosana/Mehanizacija.aspx), teju neko nav darījusi.

    • “Rezervi pašlaik veido tikpat liels karavīru skaits (aptuveni 7000), kāds pašlaik ir regulārajos spēkos jeb otra armija! ”

      Ahahahahaha.

      Nē, bet šis nav ok.

    • So what? Lai pasaka to, ko mēs nezinātu. Graube aiziet ar “labi padarīta darba sajūtu”, Kalniņš reformas arī nesola. Ļāva politiķiem izdarīties pēc patikas, apvienoja (!) trīs (!) orķestrus un savāca no NBS startēģisko plānošanu. Pārējais raksturojams ar “daudz maz” un “vismaz”. Vienīgais, kas izraisa interesi
      “Tika noteikts, ka NBS vienību štābos kopumā dienēs ne vairāk kā 10 procenti (kas ir spēkā šobaltdien!) no kopējā bruņoto spēku personālsastāva skaita.”
      Ja pieņemam Ka SzS+SUV šobrīd ir līdz 2000 PD karavīru, ZS ap 500, kur ir pārējie 3500, ja ne štābos? MP? Nodrošinājuma pavēlniecība? MVPŠ? NAA? Par “otro armiju” iekš 7000 vispār absurds, no tiem reāli var rēķināties ar kādiem 20-30%. Katrā gadījumā pozitīvi, ka AM sāk piepulēties un kaut ko skaidrot, agrāk vnk ignorēja vaimanalogus, kas gandrīz jau meta plinti krūmos, bet tagad pēc šādas atbildes ķersies pie vaimanāšanas ar jaunu sparu. Kā saka “autor, raksti vēl” 🙂

      • Te saraksts ar vārdos un uzvārdos nosauktām NBS valsts amatpersonām (sākot no kareivja līdz ģenerālim). Pēc algu lapām sanāk, ka NBSā ir ~5000 karavīru. Varētu būt, ka ~500 profesionāļu dien Zemessardzē. Un 10% štābos. Un visdrīzāk orķestra dalībnieki arī ir amatpersonas. Cerams, ka suvieši un izlūki noslepenoti.
        Spiegi var priecāties par šādu brīvi pieejamu informāciju:
        http://www.mod.gov.lv/Ministrija/Budzets/AtalgojumaDB.aspx

        • Neaizmirsti, ka ZS (divīzijas) štāba eksistence daļēji attaisnojama, ja ticam, ka tam apakšā tiešām ir divīzija no trim pilnvērtīgām brigādēm nevis 18 atsevīšķas rotas. Un orķestri turpina vairoties, pēc lielās mazināšanas 2011.gadā klāt NBS štāba orķestrim nāca ZS orķestris un bigbends. Vēl kāds simtiņš amatu, tāpat AM piekomandēti daudzi virsnieki, MP ir paliela, bet MP tiešā nozīmē tikai rota, pārējie miesīši, izmeklētāji, štābs, apgāde. Štāba bataljonā: Godasardzes rota, NBS orķestris, apgāde, mediķi, sakarnieki. Jūrnieki, lidotāji.. tā savācās tie tūkstoši.

        • Bet šitie dati tač vairs nebūs pieejami ar šo gadu, ne?

  7. Tālavas Taurētājs

    Paldies Hm par update. Interesanti, ka neviens no vadošajos amatos mītošajiem ne AM, ne ministrijā pat neiedomājās par pilsoniskās pozīcijas izrādīšanu, kā to pieņemts darīt rietumos atvaļnāties izskaidrojot tās iemeslus. Tā vietā tika “attīstīta ZS”.
    Spēka veidu štābu likvidācija un orķestru optimizācija bija sen gaidīts solis. Arī pašlaik, kā VB rakstīja, mūsu komandvadības elementu skaits ir neatbilstošs vienību skaitam, pat, ja pieņem, ka visas “brigādes” ir Bde. (links uz Bde struktūru jeņķu izpildījumā https://en.wikipedia.org/wiki/Brigade_combat_team; LuganDonas respublikas brīvo vatņiku izpildījumā http://garmata.org/razvedka/info/item/322-shtatnaya-struktura-ombr-dnr-lnr, šeit vēl par friču http://defense-and-freedom.blogspot.com/2010/02/panzergrenadiere-in-2010s.html).
    Vaimanas par jauniesaukto neatbilstību un neadekvāto finansējumu nevar noslēpt īpatnējo bruņoto spēku organizāciju un vēl īpatnējāku vienību komplektējumu, dēvējot tās par brigādēm. Varbūt es kļūdos un tās ir domātas kāda cita veida brigādes, piemērama tautas deju, koru… Vai tomēr militāras vienības? Tad kurām no brigādēm tās atbilst? Vieglo, mehanizēto, tanku, kalnu? Vai struktūra ir Latvijas jaunā nokia kara mākslā?
    Kas bija atbildīgs par NBS struktūras izveidi, kurā bija trīs triecienorķestri, spēku veidu štābi neesošiem veidiem, bet pliki un bezzobaini kājnieki? Gan jau wiki sniegs atbildi uz šo jautājumu, atliek vienīgi googlēt!

    P.S. Kam gan labāk zināt par bikšu deldēšanu nekā pašam Stafeckim.

  8. Tālavas Taurētājs

    Šeit par mūsu AM saldo ēdienu, latviešu “lielgabalu gaļu”, kas izspārdīja utaino un friču apvienoto zonderkomandu! https://www.youtube.com/watch?v=P57dhkNJwHM

    Ceru uz Mošķa morālo atbalstu par linku.

  9. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/643827-1000_karaviru_nato_bataljons_latvija_ieradisies_lidz_junijam – vai tā ir kaut kādā veidā ziņa, jeb tikai gaisa tricināšana? (iepriekš bija plānots aprīlis) Itkā jau te tāpat grozās gan amīši, gan arī to spēku tāpat nav pietiekoši daudz.

    • atslēgas vārdi: “pilnā apmērā”
      Līdz ar to kkas būs pavasarī, bet pilns komplekts vasarā. Pat ja Tampa ārpolitikas komandā uzvarēs grupējumi “America first” un “ISIS apkarotāji” , kas centīsies ietekmēt NATO lēmumus par labu kompromisam ar RU, inerce ir tik liela, ka kādu laiku viss būs kā iecerēts. Mūsu interesēm kalpo trešais grupējums Trampa ārpolitikas komandā “tradicionālisti vai ziemeļatlantijas vērtību sargi”.

    • Visvairāk uztrauc, kas būs ja šie 3 bataljoni Baltijā neieradīsies. Tā Putinam būtu tieša atļauja iebrukt.

      • Ieradīsies, jo visi mehānismi palaisti. Es piedāvāju domāt par to cik ilgi viņi šeit uzturēsies un kā izmantosim laiku kamēr viņi šeit ir, kā arī ko liksim pretī, ja un kad viņi aizies.

        • Viens no galvenajiem uzdevumiem 3 bataljoniem būs trip-wire funkcija. Ja viņi aizietu situācijā, kad Krievija joprojām ir agresīva, būtu vēl sliktāk kā tagad.
          Laiks ir jāizmanto, lai attīstītu NBS, kuri būtu spējīgi nodarīt agresoram vismaz 2X lielākus zaudējumus, nekā to spēja Gruzija. Nezinu neko no militārajām lietām, bet ar esošo reālo karavīru+ZS skaitu tas nez vai ir iespējams, lai vai kā trenētos kopā ar kanādiešiem, spāņiem u.c.

          • Ir iespējams visu ko nodarīt pretiniekam, ja atkal pievērsīsimies totālas aizsardzības principam (bruņota tauta), kas tika svītrots par godu kolektīvai aizsardzībai (NATO). Kolektīvai aizsardzībai nav ne vainas kamēr tā ir un darbojas, bet tas nav iemesls, lai atteiktos no pašaizsardzības spēju attīstības, kas NAV pretrunā ar kolektīvo aizsardzību, vnk mūsu politiķiem bija vienkāršaāk paļauties uz to ka ” ja, kas pateikšu bračkam, viņš boksā trenējas” nekā tērēties. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas neviens neparedzēja LV dalību NATO un gatavojāmies cīnīties paši, resursu trūkums nebija šķērslis nospraust mērķi un iet uz to. Šobrīd nosacīti bruņoti un nosacīti apmācīti karot mums ir mazāk par 1% tautas, tas ne normāli, ne pieņemami. Izraēla, Lietuva, Igaunija, Somija šīs valstis rāda mums piemēru kā var un kā vajag.

            • 100% piekrītu. Ja mēs nebūsim gatavi karot, tad neviens nenāks to darīt mūsu vietā. 5. pants nosaka, ka NATO jāinformē ne tikai par agresijas faktu, bet arī “all measures taken”.
              Ja pasākumi ir ‘sēžam, domājam, rakstam protestus’, citi darīs to pašu. Ja pasākumi būs ‘notriekti 10 lidaparāti, sašauti 30 tanki; izsludināts karastāvoklis, mobilizācija; konfiscēti Krievijas uzņēmumu un privātpersonu īpašumi; noteikts mājas arests Krievijas pilsoņiem un nelojāliem pilsoņiem, lidostas un ostas gatavas uzņemt NATO armijas’, pat francūžiem un itāļiem būs grūti izlocīties neko nedarot.

              Kas neliekas saprātīgi, ir plānot aizsardzību vieniem pašiem, it kā mēs nebūtu ne NATO ne ES. Cik tūkstoši tanku/BTRu un cik simtu lidmašīnu ir jāiznīcina, lai Kremlim būtu sāpīgi? Baltijai kopā nav un nebūs tādu resursu.

              • “Kas neliekas saprātīgi…” kas tev škiet saprātīgi šādā gadījumā? Padoties? Vai tu vari izslēgt šādu “viens pats mājās” varbūtību? Man nav kristāla bumbas – es nevaru. Nevajag pārspīlēt RU varēšanu un arī gribēšanu. RU armija (rupji rēķinot) 800 000, SZS un GDK kopā ap 300 000, reāli vienlaicīgi koncentrējot Centrālā, Dienvidu un Rietumu KA pieejamos sauszemes un GDK spēkus, neveicot mobilizāciju RU var sagrabināt līdz 100 000. Mēs esam aizsardzība, tātad attiecība 1:3 ļauj mums gatavot 30-50 tūkst. karavīru pie viena nosacījuma tie ir apbruņoti ne sliktāk par RU ar visu aviāciju, PGA, pretraķešu aizsardzību utml. Atkāpes iespējams, kko mums nodrošinās sabiedrotie, bet karavīriem jābūt vietējiem. Izlietojot visu savu spēku RU protams panāktu savu, varēšana ir, bet gribēšana būtu krietni mazāka nekā tagad.

                • Nākotne nav zināma nevienam. Par tagadni zināms, ka nav un tuvākajos gados nebūs ne aviācijas ne pretraķešu sistēmu.
                  Tagadnes reālā problēma ir nevis aviācijas trūkums, bet gan blogā aprakstītie dažādie trūkumi, kas ļauj apšaubīt, ka mēs taisāmies pretoties agresijai. Pretošanās pierādījumi ir vajadzīgi, lai būtu cerības iedarbināt tagadnes NATO 5. pantu. Vai vari kā speciālists, vari puslīdz droši pateikt, ka mēs būtu vismaz tik spēcīgi kā Gruzijas armija?

                  Varbūt, pirms sapņot par pretraķešu sistēmu, iegādāties mīnas? Tās ir lētas un var aizkavēt pretinieku. Turklāt, ja Latvija paziņotu par izstāšanos no Otavas konvencijas, tas būtu skaļš signāls visai pasaulei, ka mēs nopietni domājam aizstāvēties. Bez tam varētu redzēt, kuri ir pret mums noskaņotie bļāvēji gan šeit, gan pie sabiedrotajiem.

                  • Jau teicu ka Otavas tēma ir tabu visam koalīcijas partiju spektram. Diplomāti un snobiskie politologi joprojām uzskata to par dižu sasniegumu cīņā par mieru, lai gan AM sākumā iebilda pret šādu steigu. Bet tad darbojās spēcīga vietejo un starptautisko lobistu grupa savukārt mūsu militārajās aprindās valdīja eiforija no iestāšanās NATO.
                    Ļoti pamatoti būtu cerēt, ka mūsu turīgie sabiedrotie izpalīdzēs ar tehniku un brūnojumu, bet kā jau norādīts N.Vanagas rakstā viņi būs atturīgi uz karavīru nosūtīšanu reālās kaujas darbības zonā. Turklāt konflikts var neizskatīties kā viennozīmīga 5.panta agresija. Attiecīgi, lai ko pasāktu viennozīmīgas vai neviennozīmīgas agresijas gadījumā mums ir vajadzīga liela mobilizējamo karavīru rezerve . Vēl 2000-s bija ievērojams skaits to kuri izgāja OMD PSRS armijā, tagad tiem kas demobilizējās 1990. jau pie 50. PSRS “krājumi” beigušies, paildināti tie nav.
                    Gruzija īsi pirms kara ieguldīja armijā ap 10 miljardiem (!) usd , bet nepaspēja attiecīgi sagatavot karavīrus un gandrīz zaudēja galvaspilsētu, lai gan apvidus Gruzijā ir ideāls aizsardzībai.Un vēl tāda neraža ka šiem labākā brigāde tobrīd atradās Irākā.
                    Pieļauju ka tu esi politiski un sabiedriski aktīvs cilvēks, pajautā sev apkārt kā tieši tavi draugi radi un paziņas plāno aizstāvēt valsti kara gadījumā. Varbūt jau ir ZS, varbūt kas cits padomā. Tur arī atbilde uz visiem jautājumiem.

                    • arī zemessargs

                      Vismaz NA šis Otavas konvencijas jautājums tabu nav, cita lieta vai ir gatavi sākt kašķi par svešo muižu.

                    • Protams, nav steigas, opozīcijas partijai kašķēties būs parocīgāk 🙂

                    • arī zemessargs

                      Kašķēties parocīgāk, iespējas ko panākt – minimālas.

                    • Abos gadījumos iznākums = 0. Pirmajā tāpēc ka “sveša muiža”, otrajā “tāpēc ka pozīcija opozīciju neklausa”.

                    • arī zemessargs

                      Nav gan, jo otrajā gadījumā var ņemties pa savu “muižu” un vairāk uzklausīs (koalīcijas padomē, ne publiski), ja būs kādi priekšlikumi par svešu “muižu”.

              • arī zemessargs

                Jāplāno dažādi varianti, jo NATO arī ne uzreiz nāks palīgā. Vēl varianti: 1) palīdzība no ASV individuāli 2) palīdzība no Lietuvas, Igaunijas, Polijas 3) konflikta eskalācija Ukrainā u.c.

  10. Manuprāt runājot par rezerves sagatavošanu un pilsonisko militāro dienestu, šeit netiek apspriestas svarīgas lietas ( ja ir, tad atvainojos) . Kā šī sagatavotā rezerve tiks izmantota? Vai kā zaudējumu aizstājēja PD vienībās, vai kā patstāvīgas vienības (Bn līmenis)?
    Ja mēs runājam par Bn līmeņa rezerves vienībām, tad mums ir arī jārunā ne tikai par kareivju un jaunāko instruktoru sagatavošanu, bet arī par papildus vecāko instruktoru un virsnieku sagatavošanu, kā arī par tiešām finansiāli ietilpīgām ekipējuma iegādēm, lai šo rezerves bataljonu varētu aizsūtīt rezervē nevis tikai ar plikām dvēselēm, bet ar visu vajadzīgo ekipējumu un krājumiem. Pagaidām liekas, ka jūs te diskutējat apmēram tā: Nopērkam ekipu vienam KBn, iesaucam 500 džekus, diezgan normāli apmācam un palaižam vaļā. Salāpam nodoto ekipu, piepērkam klāt sapisto un papisto un saņemam atkal 500 pakšus. Tad vēl ik pa laikam atvaļinātos iesaucam uz iemaņu atsvaidzināšanu. Bet, ko, kā un ar ko šamie dara x stundā?

    • Pagaidām tas netika apskatīts, jo vados pēc AM tēzēm. Bet, ok, beigu daļā mazliet pieskaršos, jo šobrīd diskusija ir par to “vai vispār”. Samēra liela virsnieku īpatsvara nepieciešamība attiecībā pret miera laika regulārā karaspēka vienību skaitu savulaik tiešā tekstā tika pamatota ar to, ka “būs taču kādam jāvada mobilizētos no mob.rezerves”. Pēc pašreizējiem NBS plāniem rezerves elements ir 3000, cik no tā reāli varēs paņemt? Es teiktu ļoti labi ja pusi. Attiecīgi rēķini 1 virsnieku uz vadu + Bn štābā ap 5-10 virsniekiem neskaitot instruktorus. Kopā ap 50 PD virsniekiem. Bet tas ideālizētā gadījumā. Reāli daļa rez.karavīru jau paši ir virsnieki un instruktori, tātad izmantojami tieši pēc specialitātes. Vai AM ir ieroči un munīcija ko mobilizētajiem iedot? Nu, te jāsaka, nezinu, bet ja zinātu neteiktu 🙂 Ja nav, tad tā ir sabotāža. Jo var atarast 101 notikušo izdevumu pozīciju, kurai būtu zemāka prioritāte. Formām, uzkabei šajā gadījumā nav nozīmes tas paliks voluntieru ziņā (skat kadrus no UA un SY, kāda paskata tur valdības spēki)

      • Pats taču vienmēr raksti, ka jārunā par kaujasspējīgām vienībām, ne militārpersonu skaitu.

        • nevar jau zināt kāda programma paredzēta , sākas viss ar individuālām iemaņām, tad kolektīvā apmācība nodaļas un vada sastāva, tad rotas un ja paveiksies bataljona. 6 mēnešos var apgūt visu no individuālās un kko no nodaļas vai vada taktikas vēlams rotas, bet tas jau velk uz 9 mēnešiem. Uz pārapmācību iesauc to pašu sastāvu kas kopā izgāja dienestu un gala rezultātā būs mums saliedētas vienības vismaz rotas līmenī.

          • arī zemessargs

            Es uzskatu, ka jāapmāca un jāizmanto saliedētās vienības. Protams, ar laiku vienības sairs un būs jāpapildina. Piem. pēc 10 gadiem rezervē bataljons, iespējams būs jāpārkomplektē un vienā bataljonā būs divi iesaukumi. Bet tas būs jāizdiskutē. Jāpapēta Izraēlas, Singapūras, Somijas, Šveices, DKorejas piemēri.

          • Tas ta skaidrs, bet kas tām ntajām rezerves rotām būs VS, VK, RVS, RKV un RK, pieņemot, ka NK sagatavos (kā jau tas bija ar piem. 2.KB OMD iesaukumu)? Kādi varētu būt šo rezerves rotu uzdevumi? Šamās pieslēgs ZS vai PD KBn?

    • domāju, ka daudz ko redzēs nākamgad, kad paredzētas lielās mācības, mobilizējot visus militāros spēkus! http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/625845-latvija_2018gada_rikos_lidz_sim_lielakas_militaras_macibas_namejs

  11. Anonīmais Labvēlis

    Šķiet ka vakantās vietas AM “kremļa atmaskotāju” rindās ir atradušas savus darītājus. Nu jau “stiprina” un “atmasko” pa komentariem 🙂

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/atis-klimovics-ko-nepasaka-premjers-to-pasaka-pasi-zemessargi.a219622/

  12. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/242208/militaro-macibu-vajadzetu-ieviest-12klases-skolniekiem-pazino-armijas-komandieris

    Un šeit izvilkums ar komentāru:
    Jaunais NBS komandieris ir pārliecināts, ka “bez plašākas sabiedrības iesaistes nevaram aizsardzības sistēmu pacelt tādā līmenī, kādā vajadzētu.” Tas nozīmē, ka tiek atzīts, ka viss tomēr nav kārtībā ar BS?

    • Izlasīju visu interviju (kad un ja būs pieejama elektroniski ielikšu linku). Vienā vārdā – smagi. Nākamie četri-pieci gadi vējā.

      • Arī izlasīju – gribētos VB repliku par to, kas tik smags. Tā jau standarta atrakstīšanās – “draudu nav, galvenais gara spēks, būvējam infrastruktūru”.

        • Vēlāk, kad raksts būs pieejams visiem.Nostiprinās idejas par 2.šķiras “atbalsta zemessargiem” , “vada komandieriem pēc augstskolas” un ” esmu pret OMD obligātumu, bet kas grib brīvprātīgi tiem uz ZS”. Vai nu neizprot vai nu tēlo ka neizprot.
          Aktīvo zs nošķiršana no vezumniekiem varbūt arī pareiza, bet tad tukša administratīva čaula kļūst ne tikai ZS “brigādes” , bet arī ZS “bataljoni”, tomēr ziņots tiks skaitot visus kopā. Militārās katedras augstskolās? Augstskolas pieprasīs naudu (un pareizi darīs ) par VK virsnieku sagatavošanu, kuriem nav ko komandēt, ja nu vienīgi tos pašus vezumniekus. Par OMD neizteikšos, jo jārunā ir par mobilizācijas rezervi, ja Leonīdam zināms kā to nodrošināt bez piespiešanas, lai pastāsta nākamajā intervijā.

          • arī zemessargs

            Rezerves VK var gatavot arī bez katedras un papildus izdevumiem augstskolām. Bija taču rezerves virsnieku sagatavošana NAA.

            • arī zemessargs

              Izņemot virsniekus-speciālistus.

            • Kā tu to iedomājies? Kāds ņems to fakultatīvi un braukās uz NAA vakaros? Ok, ja runa ir par virsniekiem specialistiem, bet kājnieku VK?

              • arī zemessargs

                Nu tak gatavoja pirms apmēram 2004. gada kājnieku rezerves virsniekus NAA pa vakariem un brīvdienām. Tiesa pieejams bija Rīgas studentiem. Pieļauju, ka arī citās lielās pilsētās uz vietējā ZS bāzes varētu gatavot, tik pasniedzējiem jāatbrauc.

                • Un ar ko beidzās Rīgas eksperiments? Kur ir teikts ka tas jau paša sākuma nebija profanācija?
                  Šobrīd ir zināmi NAA standarti, kurus nekādi navajdzētu pazemināt:
                  Profesionālā augstākās izglītības programma „Komandējošā sastāva virsnieks” piedāvā jauniešiem ar akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību
                  studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Kopējais studiju ilgums pēc kadetu kandidātu apmācības – 1 gads un 3 mēneši.

                  Pirms studijām aizsardzības akadēmijā visiem atlasītajiem kandidātiem jāapgūst kadeta kandidāta kursa programma – 13 nedēļas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā (Alūksne) un 8 nedēļas Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā (Cēsis). „Komandējošā sastāva virsnieks” studiju programmā papildus vēl ir paredzēts 8 nedēļu apmācības posms. Studiju programmu mērķis ir sagatavot motivētus un profesionālus līderus Nacionālo bruņoto spēku vienību komandējošos amatos.

                  Papildus profesionālajām studiju programmām Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija nodrošina Virsnieka speciālista pamatkursu. Virsnieka speciālista pamatkursā uzņem Latvijas Republikas augstāko mācību iestāžu absolventus – ārstus, juristus, teologus, diriģentus, psihologus. Virsnieka speciālista pamatkursa mērķis – sagatavot militāros speciālistus, kuri pildīs pienākumus Nacionālo bruņoto spēku vienībās virsnieka amatos atbilstoši savai specialitātei.
                  +++

                  ja civilajā mācību iestādē, kāds spēs savākt tos pašus kredītpunktus ko NAA kadets programma „Komandējošā sastāva virsnieks”, tas būs brīnums.

            • Gjunters, tas kurš Džonis.

              Tur pat ar to ZS vada komandieru kursu ir neliela laža. Ja instruktors pabeidz to kursu un pēc papīra ir vada komandieris, tad amatu ieņemt tā pat nevar (lai vismaz atbrīvotu seržanta amatu kādam no kandidātiem ar seržanta izglītību), jo likums neļauj instruktoram ieņemt VK amatu. Tā dēļ ir diez gan sekls un neaktīvs šī kursa apmeklējums, jo jāņem vel vērā, ka tas ir uz paša zemessarga rēķina.

              • arī zemessargs

                Likums nevietā. ZS līmenī rotā pilnīgi pietiktu ar diviem virsniekiem – RK un viņa vietnieks pirmā vada komandieris.

      • kalniņam jau ir arī ģeniāla ideja atjaunot augstskolās milit. nodarbības – ražojot virsniekus vada komandierus… Es domāju nav ko sīkumoties. Ieliekam filologiem fakultatīvu medicīnas kursu. Būs mums arī speciālisti paramediķi. Nē labāk – civilie zobārsti. Kā var viens cilvēks tik efektīfi profanēt profesionālismu.

        • arī zemessargs

          Kur ir problēma? 4 gadu laikā var sagatavot REZERVES VIRSNIEKU, kurš var turpināt dienestu ZS vada komandiera amatā un rezervē. Vai arī virsnieku speciālistu, piem. mediķi, sakarnieku, inženieri utt.

          • par virsnieku specialistu nav problēmas. Ņem mediķi in iemāci tam NBS specifiku, papildkursa ietvaros pēc kura piešķir pakāpi. Bet kājnieku VK neredzu iespēju un kādi šādi leitnanti būs salīdzinājumā ar NAA beidzējiem?

            • tieši par to cepiens. Tiek degradēta virsnieka – NAA absolventa profesija. Viens mācās 4 gadus, otrs studē vēsturniekos un fakultatīvi pievelk kursus. Nez kāpēc es negribētu, ka manu vadu komandē cilvēks ar sengrieķu valodas skiliem.

              • arī zemessargs

                NAA jāgatavo virsniekus regulārajiem spēkiem. rezerves virsniekus var gatavot no pamatstudijām brīvā laikā. Vada līmenim ZS derēs, potenciālā kara gadījumā var arī vienu līmeni augstāk.

                • “no pamtstudijām brīvajā laikā” švakas tās studijas, ja ir brīvais laiks.

                  • arī zemessargs

                    Tā pati militārā katedra vien sanāk. Orientējoši divas nodarbības pa vakariem un divreiz mēnesī pa brīvdienām. 2 gadi – instruktora kurss, pēc tam vēl 2 gadi rezerves virsnieka kurss. Var pat pakāpi ieviest – jaunākais leitnants līdzīgi kā PSRS.

                • nekas nederēs. Ja runājam par uzdevumiem, – šmonīt mašīnas ala 90tie, vai turēt blokpostus, iespējams var iztikt. Bet nopietnākos kariņos atgriežamies pie lielgabala gaļas lielos apmēros. maz esi redzējis situāciju, kad kaprālis (vada komandiera v.i.) dzen soldžerus pāri atklātam laukam uz pretinieka pozīcijām WWI tradīcijās? Tad nečakarējamies – dodam leitnanta pakāpi seržanta kursu beidzējiem un viss smuki exelī. Starp citu, būtu lielāka jēga 🙂

                • Ierakumu_žurka

                  A ko darīt tiem, kas augstkolas jau absolvējuši un jau gadus dien ZS, kļuvuši par instruktoriem, gājuši Vada Komandiera Pienākumu izpildītāju kursus (par ko pakāpi nedod) un jau ilgstoši plēš sev dirsu uz pusēm uzņemoties faktisku (bet ne dokumentāri!) Vada komandiera pienākumu pildīšanu?
                  Nezinu kā citiem, bet man tāds VK šķiet nesalīdzināmi labāks nekā students, kas pa vakariem dabūjis kaut kādu “kaktu leitnanta” pakāpi.

                  • Arī fakts, tādēļ augstskolās tikai leitnanus – inženierus, juristus, mediķus un citādus teologus-psihologus.

                    • garamgajejs

                      bet tad jau sūdi vagā. Ja nevarēs uzcept atbilstošu skaitu erzac leitnantu, kā kalniņš nokomplektēs uz xls ZS brigādes ar kom. sastāvu? izrādās, ka būs jāsāk reāli kūpināt pakaļas lai NAA sāktu gatavot virsnieku tik cik LV vajag. Kāds vispār zin cik vajag?

                    • Par to kas ko komandēs nevienam tur galva nesāp, jo sākot šodien pirmie ersatz lt būs gatavi 3-5gados, bet pa to laiku jau būs jauns komandieris. Vai tad ZS “brigādes” kāds nopietni plāno izmantot kā kājnieku brigādes, nedomāju. Brigāžu štābi pēc pilnas formas ticamāk netiks veidoti.

                    • arī zemessargs

                      Jautājums kā un kur gatavot rezerves virsniekus (bez tiem, kuri atvaļinās no PMD)?

          • Agris Purviņš

            Krievu armijā es partizāņu zboros ar šā tipa virsniekiem nedaudz padienēju. Diez kas nebija. Vienīgi mēs varētu paņemt pieredzi no ASV, kur 5 mēnešu kursos (no vietas) sagatavo vada komandierus, kuriem ir augstākā izglītība. Lielas karjeras iespējas tiem nav, bet apakšējo virsnieku piramīdas slieksni viņi aizpilda diezgan sekmīgi.
            Civilistu padarīt par karavīru (kareivji, instruktoru vai virsnieku) var tikai poligons un nekādas neklāties vai solu deldēšanas augstskolās to nevar aizstāt!!! Manā uztverē tas nav diskutējams.

    • Gjunters, tas kurš Džonis.

      Man tikai dabisks jautājums. Ja rezervistu apmācībai instruktorus nevarot atrast, tad kur ņems ap 800 skolās (811 + 54 profenes) nodarbināmos instruktorus un materiālo bāzi?

      • arī zemessargs

        Laicīgi jāsāk gatavot.

      • arī zemessargs

        Piem. man jaunsardzē visvairāk lietu iemācīja viens Afganistānas kara veterāns, kurš rūpnīcā par apsargu strādāja un neko par savu darbu nesaņēma. Bija vienkāršs ārrindas zemessargs.

        • Gjunters, tas kurš Džonis.

          Bet manuprāt ir panaivi cerēt, ka mums Latvijas ārēs sēž apsardzē ap 800 veterānu, kuri nestrādā pilnu darbu un to vien gaida, kad tos uzaicinās stāstīt vidusskolniekiem par kara lietām. Plus vel šiem 800 vajadzētu būt ar pedagoģisko izglītību vai vismaz iemaņām, jo darba nav ar karavīriem, bet skolniekiem.

          • Vēl viena nagla idejas zārkā ir tas, ka ja jau šobrīd pat jaunsargiem nedrīkst mācīt neko , kas saistīts ar pretinieka karavīra efektīvu un ātru nogalināšanu, tad kur nu vēl civiliem skolēniem, kuri pat JS nav iestājušies. Vēl viens jauno tūristu pulciņš par valsts naudu? Tad vispirms, lai militarizē JS, ļaujot tiem mācīt kā šaut un spridzināt pretinieku. Uz to pusi jau iet šobrīd plānojot, ka pēc 18 gv sasniegšanas jaunsargs varēs brīvprātīgi iziet hvz kādu speciālo papildkursu un kļūt par rezerves karavīru. Mokas un zobu sāpes.

            • Darbības imitācija turpinās.

              Starp citu – pamanījāt ka vēl pat nepieņemto 30 dienu brīvprātīgo apmācību komentātori lsm.lv (starp 9 un 17) izmanto par argumentu, ka viss ir kārtībā?

              Ar to domājot – neticu ka par iniciatīvas virzību diži informēts kāds ārpus AM un VB – un neticu ka kāds cits to aizstāvētu pirms pieņemšanas.

              Gaidām parādīšanos tēzēs – turpinot apgalvot, ka ar rezervi viss lieliski.

              • Nu, tas ka mūsu izpētes objekts ir algotnis spiežās pa visām vīlēm. Es pat nezinu ko šiem ieteikt. Ja maskējas kā “komentatus vulgaris” tad diži izrādīt savu kompetenci nevajadzētu, bet tas atņem argumentus. Ja startē atklāti… tad draugi paziņas novērsīsies. Tomēr AM būtu jādarbojas tieši šādā formātā – atrast kādu mutīgu pulkvedi padarīt to par publisku personu (runasvīru) un maksāt viņam kompensāciju par darbu ar kaitīgu vielu un skādi reputācijai. Var izraut kādu no rezerves ar uzņēmuma līgumu. Radīt tādu kā “Fric Morgen“, kas dzīvo LJ un profesionāli slavē Putinu.

                • +
                  visa šī šļura ir iegājusi stadijā, kad mutes vairs aizbāzt nevar. Jāmaina stratēģija un jāsāk runāt pēc būtības, mēģinot atstāt godīga un atklāta cilvēka iespaidu, kam nav nekā slēpjama.
                  Tas novedīs pie tā, ka kļūs redzamas kļūdas, kas ir ok, ja vien tās tiek labotas.
                  Pasaule kļūs labāka.

            • Ja šis scenārijs iegūs reālus veidolus es savu puiku noņemšu no jaunsardzes trases ap 17 g. un ielikšu skarbā airsoft tīmā. Lai kalniņa exelis nobrūk. Šitai mīlai jābūt abpusējai. Adekvāta apmācība vs veicamie uzdevumi.

          • arī zemessargs

            Visi 800 var būt nē, bet daži desmiti būtu. Laicīgi jāsāk gatavot pasniedzēji.

    • Gjunters, tas kurš Džonis.

      Tas nozīmē, ka atbildību par bardaku uzgrūž sabiedrībai.

      • Īsi sakot viss ir kārtīgā kur gaisma neiespīd.
        Kalniņš grib, lai mani civilistu-nejēgu komandē kaut kāds Biznesa augstskolas (neakridētas) haļavšķiks-leitlants. Tur tad tiešām būs kārtīga gaļas mašīna krievam par prieku. A un Kalniņam arī, jo skaisti Napoleona laika cienīgā veidā pļavas vidū būsim samalti mēslojumā. Visnotaļ motivējoši.
        P.S.
        Es un mans haļavšķiks-leitlants uz papīra skaitīsimies kā supertruper rezervisti, kas ir pat krutāki par PD karavīriem, kas pirms tam izmisīgās cīņās būs noasiņojuši kā vienība un mēs esam papildinājums viņiem.
        Zajebis!
        Dievs, Allah, Pērkon un visi citi svētie ātrāk Pilsonisko Izlases militāro dienestu!!!!!!!!!!!!!!!

        • Mieru tikai mieru, nebūs nekādi VK no studentiem, to visu jau 90-s mēģināja, nesanāca, nesen atkal kustināja, apklusa. Mana institucionālā pieredze saka nebūs.

          • arī zemessargs

            Priekšlikumi?

          • Nosapņoju, ka jau pieņemts lēmums, ka zs stbn tiks izveidota vienība studentu sagatavošanai par rezerves virsniekiem. Stbn instruktori šamiem izvedīs pamatapmācību, tad nodaļas līmenis, tad NJIK Dobelē, tad nometne, un tad kaut kas NAA. Tas viss laikam 4 gados. Pēc tam lajtnanta pakāpe. Ko teiksiet?

            • Ka nākamais loģiskais solis būtu gatavot viņiem rez.karavīrus. Bet jāredz cik uzsāks un cik pabeigs šo Golgātas ceļu.

              • arī zemessargs

                Jā, bet virsnieki jāsāk gatavot ātrāk un vairāk, jo karavīrus var sagatavot ātrāk.

                • Esi dzirdējis par plāniem attiecībā uz rezervistu pārvēršanu par rez.karavīriem? Pagaidām ir dzirdēts tikai par jaunsargu spec.kursu un 24 dienām brīvprātīgajiem. Slepeniem šādiem plāniem nevajadzētu būt.

            • arī zemessargs

              Pamatapmācību tiešām varētu iziet ZS + vasaras nometne. Tad Cēsu instruktoru skola, tad NAA. Mācīt varētu uz vietas ZS bataljonos, tikai pasniedzējiem jāatbrauc.

              • Agris Purviņš

                Nedomāju gan ka pamatapmācību (3 – 4 mēneši) var iziet ZS, Tur jau ir tā vislielākā ZS pamatproblēma. Tāpēc vien ir vajadzīgs šis pilsoniskais dienests.

              • Aizmirsti, nebraukās NAA resurss apkārt pa visiem bataljoniem, viņu nav tik daudz, lai visur izbraukātu un ne jau nu brīvdienās.
                Jātaisa centralizēti, bez variantiem, tad jau NJIK arī varēja uztaisīt, lai Dobele brauc pie katra bataljona atsevišķi.

                • Bet protams. Ņemot vērā cik daudz ir jauno un to, ka “veco” zināšanas ir regulāri jāatjauno + jaunas specialitātes IR JĀBŪT ZS SKOLAI. Vienalga vai NAA paspārnē vai kā savādāk, bet tieši kā Dobele ar NJIK tā pat pamatapmācībām, gustaviem, medicīnai un visam citam. Teiksim katru mēnesi ir pieejams kurss visiem, kam vajag atbilstošā specifikā, līmenī.
                  Lec iekšā un skaiti dienas. Batiņos paliek apakšvienību saliedēšana un reāli uzdevumi.

            • Es drīzāk pakļautos tādam čalim vai meičai, kas būtu nodienējis kaut vai tos pašus 9 mēnešus Pilsoniskajā Izlases dienestā. Vismaz zināms, ka viņš ir kārtīgi izdresēts un jau iedzītas refleksīvas darbības, maņas un zināšanas, kas kurā situācijā jādara.
              Tomēr arī neiebilstu pret Stbn instruktoru.

              • arī zemessargs

                Virsniekam refleksija nav tik būtiska. Virsniekam jāmāk plānot, paredzēt un pieņemt lēmumu. Tas ir ārpus refleksiem.

                • Ko darīs papīra virsnieks, kad sūdi ies pa gaisu? Meklēs FM’a SHTF sadaļas FAQ nodaļu 😀 ?

                  • arī zemessargs

                    Karavīram un instruktoram ir jābūt uz refleksiem. Virsniekam: jāprot paredzēt kā rīkosies ienaidnieks, jāizplāno sava rīcība, pie šaušanas jānokrīt un jāapsver darbība, jādod pavēle. Te vairāk ir prāts nekā refleksi. Uz refleksiem pa to laiku citi bliezīs. Jeb, ideālu vispusīgo cilvēku nepastāv, mūsu uzdevums sadalīt pa amatiem cilvēkus tā, lai tie vislabāk pilda savu funkciju. Iedrāzt refleksus ir salīdzinoši viegli, iemācīt domāt ir krietni grūtāk.

                    • Kurš nodarbosies un cik kvalitatīvi nodarbosies ar šādu te, rezerves virsnieku, atlasi? Jo skaidrs, ka kurš katrs gribētājs nebūs derīgs psiholoģisko īpašību vai to trūkuma dēļ.

                    • arī zemessargs

                      Cilvēks novērot jāsāk jau skolā. Jāstāda psiholoģiskais portrets skolotājiem, skolas psihologam, klases audzinātājam, jaunsardzē (ja apmeklē). Tad pirmā saruna ar profilēšanas speciālistu no NBS ap 16 gadu vecumu. Pirms tam speciālists pēta jaunieša lietu. Pie iesaukšanas virkne vingrinājumu un testu: IQ, ātrums, loģika, pacietība, praktiskie testi, testi dabā, līderības testi smagos apstākļos. Kādam labi refleksi, kāds prot domāt un plānot. Kāds ir lēns un bailīgs, toties viņš dara lēni un ļoti uzcītīgi – var sēdināt pie analītikas. Kāds ir Rembo individuāli, bet vadīt neprot. Kādam patīk krāmēties ar elektroniku. Atbilstoši augstāk minētajam ir jāpiemeklē katram piemērotā militārā specialitāte. Pat vairāk – militārās specialitātes izvēlei jāiet kopā ar civilo profilēšanu, t.i. jau uz pamatskolas beigām skolotājam būtu jādod vērtējums kādas specialitātes jaunietim visvairāk piemērotas. Nezinu kā citur, bet kaut kas tamlīdzīgs ir Izraēlā un Singapūrā.

                    • Atgādina atlasi SUVam, nav jāizgudro divritenis.

                    • kareivim ir ok refleksi, bet visu līmeņu komandieriem jābūt ne tikai zināšanām, refleksiem un iemaņām, bet arī līdera dotībām. Tur ir vajadzīga selekcija, kas ir pilnībā pretēja tam, ko selekcionēja līdz šim – paklausīgus, beziniciatīvas androīdus-upurus kā westworld seriālā.

              • Tīri informācijai. ZS izpilda jaunu vingrojumu jaunāko instruktoru štatu aizpildīšanai. Laikam NJIK netiek pietiekami apmeklēts, tāpēc vzs divās nedēļas nogalēs plāno pārvērst par nodaļu komandieriem. Pakāpe protams piešķirta netiek, tikai pienākumi.

                • ekseļa armija maķ… Atskaites sakārtos. Kā ar kaujas spējām? Ierosinu 2 nedēļās uzcept ātrās palīdzības dakteri. Pieņemu, ka reālas kaujas situācijā nodaļniekam un vadiniekam ir jāsaprot, ko dara, ne sliktāk, kā ārstam pie slimnieka.

                  • Var jau būt, ka viltīgs plāns. Iedodam pamēģināt tiem, kas vēlas un nav ar pirkstu taisīti, bet nevar atrast tās sešas + nedēļas priekš NJIK. Ja iepatiksies, tad arī tās nedēļas atradīs.

                    Vai arī eksperiments. Cik derīgs lietošanai ir sešās dienās uzcepts nodaļnieks.

                  • Labāk tā, nekā nekādi. Pieņemu, ka tie cilvēki būs nodaļnieki / vadinieki arī visās tālākajās mācībās. Saprotams, ka, tēlaini izsakoties, šis risinājums ir plāksteris uz norautas ekstremitātes.

                  • Reālai kaujas situācijai gatavojoties būtu vēlams neaizmirst: diemžēl, bez “Sand Bag’s” & “Logistics” būtu . Gan ārstam/MED-commander/adviser, gan arī nodaļniekam, vadiniekam, CoyCd, BnCd & UPstairs/UPstars būtu līdz savam astes kaulam dziļi jāizprot, ka pat īslaicīgu caureju ar pirkstu neaizbāzīsi, bet nopietnas diarejas gadījumā vienība/apakšvienība var zaudēt 100% kaujas-spējas jau 2-3 dienu laikā.

                  • Šķiet tēze par nepieciešamību skaitīt “kaujasspējīgas vienības vs personāls pēc galviņām” ir iegājusies. Tagad jāmēģina skaidrot ka karavīrs tas ir arods, kura apgūšanai minimālā līmenī nepieciešami vismaz 9 mēneši klātienē. Pagaidām sabiedrība valda uzskats ka Leonīdam ir burvja zizlis ar kuru pieskaroties zs kandidātam tas pārvēršas par “ne ar ko netšķiras no PD karavīra”, kas īstenībā ir spļāviens sejā tam pašam PD karavīram.

                • Hmm, interesanti, no vienas puses – šausmas, tiešām papīra kaprāļus grib? No otras puses, ja turpmāk nodaļas un vada sastāva mācības būs regulāri, kur, vismaz 1x mēnesī jaunizceptie nodaļas komandiera pienākumu izpildītāji dabūs komandēt 2 dienas nodaļu, tad nekas traks.

                  Cik zinu, NJIK palielu daļu aizņem arī tādas lietas, kas ir tieši jaunākajam instruktoram paredzētas, nevis nodaļniekam, līdz ar to, varbūt nemaz tik sūdīgs tas nodaļnieku pi eksperiments nebūs.

                • Gandrīz jāsaka, ka oK, tas būtu pirmais solis saražot instruktoru p.i. priekš karavīru p.i. Atbilst realai situācijai uz doto brīdi.

                • Agris Purviņš

                  Domāju, ka ideja nav slikta, jo tā ir manējā apmēram 16 gadus veca, ko sāku realizēt ZS IMC. Tas ir daudz labāk, kā nekas. Tikai divas nedēļas ir par mazs. Tomēr es ieteiktu ZS atgriezties pie amatu pakāpēm. Es tās ieviesu arī savā bataljonā, jo tas bija drūms skats, ka tev ierindā stāv 40% vec.zs un 59% zs.
                  Kaut kādas papildus zināšanas mums ir jāiedod tiem, kas tagad reāli komandē apakšvienības un arī atšķirības zīmes, lai var saprast no ko prasīt. Es ar rotniekiem un štābu strādājām tieši pie jaunāko komandieru sagatavošanas (tā bija viena no augstākajām prioritātēm) cik nu sistēma mums to atļāva, jo augša vispār par to neko nedomāja līdz beidzot izdzemdēja NJIK, kurš tāpat šo problēmu nerisina. Bez NJIK mums vēl ir vajadzīgs IK un VIK kurss par ko neviens pat nedomā.

  13. Ierakumu_žurka

    Šodien caur Čiekura aktivitātēm sejas grāmatā uzdūros Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 16.11.2016 sēdei, kuras pirmās (atklātās) daļas atreferējums pieejams šeit:
    http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/45c9e400514a780ec225805e002b899d/$FILE/PR_2016_11_16_10_00_AIKNK.docx
    Sēde bijusi kā reakcija un Čiekura gara darbiem.
    Manuprāt, ļoti vērtīgs ieskats amatpersonu domu gaitā. Diezgan daudz “pērļu”.
    Garisons gan gvelž visādas muļķības. Bet kā es būtu gribējis būt klāt, kad viņš “demonstrēja ZS ekipējumu”.
    Loskutovs ar sporta tērpiem – vnk pipec. Viņš nav pamanījis, ka armijā jau ir vienots apģērbs – forma?
    “Uzsākts pētījums par zābaku vēlamo ideālo modeli” – jomajo.
    Uzzināju, ka problēmas ar personāla uzskaiti ir tādēļ, ka pat izmantotā personāla uzskaites elektroniskā sistēma ir zviedru humpalu dāvinājums. Skaidrs.
    “Ieviesta kārtība kurā tie kas vēlas var atjaunoties dienestā” Gaidām VB spožo atjaunotās karjeras uznācienu? 😀
    Šnore par formām saka pareizi. Es gadus atpakaļ biju tajā konferencē par RTU+NBS sadarbību. Tās formas arī toreiz tika prezentātas kā piemērotas “starptautisko misiju rajoniem” ar atrunu, ka “gan jau derēs” LV apstākļiem. Tajā laikā arī toč neviens par karu LV teritorijā nesapņoja.
    Vectirāns cepās par mistiskām pensijām. Par uzturdevas kompensācijām NBS objektu apsardzē strādājošiem ZS gan piekristu. Viņi to dara uz atsevišķa līguma (Civilā tipa, ne militārā) pamata, veic tos pašu pienākumus, ko viņu neesamības gadījumā veiktu PD, bet nesaņem nekādas piemaksas un kompensācijas, ko par to pašu darbu saņemtu PD. Lētais darbaspēks.
    Krēsliņa komentārs vnk iespārda.

    • Problēmu līmenis gan neklapē ar komisijas statusu. Bet Garisons labs, īsts astrālā aikido meistars.

    • Malacis Ādamsons. Medicīna reizi gadā kā minimums, kāpēc ne divas? Ieskaita kā mācību dienu un ekselī būs automātiski apmeklētas pāris dienas katram ZS. Neesmu informēts, PD tik bieži taisa pārbaudes? Labāl būtu likuši reizi gadā kādu mācību ietvaros fizisko normatīvu nokārtot.
      Bet pozitīvā ziņa, ka tulīt visi ZS dabūs MultiLatpat formas, kuras kā izrādās jau ir saražotas un atrodas neesošajās noliktavās. Vai būs kā ar G36 un LATPAT. Desu pakarināja degungalā 2008, formu iedeva pagājušajā gadā, gaškas vēl jāpagaida.

    • Gjunters, tas kurš Džonis.

      Hmm, Zemessardzes vienības ir paredzēts nodrošināt ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu līdz 2018.gadam. Garisons

      Ņu, ņu, (Gjunters skeptiski pakasa pauri). Tas taču jau šogad. Jāiet lūkot savam vadam rācijas, teltis, vada medomas (ar rekvizītu), nakts redzamības, optikas, binokļi, iespējams kāds transports arī tiks pie reizes? 😀

      • arī zemessargs

        Es šo solījumu dzirdu katru trešo gadu.

      • Tālavas Taurētājs

        Solījums par ekipējumu ir “Groundhog Day” AM izpildījumā. Solījumi jau no 2000., bet galā čiks.
        Kolektīvo ekipējumu nodrošinājums vispār šķiet no Zvaigžņu karu tēmas. Visdrīzāk, ka sajuka individuālais un kolektīvais vienā katlā. Neesmu redzējis standartizētu kolektīvo ekipējumu, kas nav nācis kā humpala. Viss pārējais ir atsevišķi iegādāti paraugi, kas neļauj runāt par armijas apgādes plānošanu. Tas savukārt atstāj iespaidu uz operativitāti, piemēram, vienība ir nodrošināta ar dažādiem telšu modeļiem, tas nozīmē, ka apmācībai būs nepieciešams tik reižu lielāks laiks cik telšu modeļu ir vienības rīcībā. Tad ņemot vērā šo visu balagānu pamēģiniet uztaisīt lēcienu…
        Vectirāns kā alaž par pantalonu ģenerāļa tēmām :-).

        • AM un NBS manī ir sagrāvuši ticību labajam un solījumiem. Kamēr tas nav man mugurā, vai mācībās mašīnā, lieta neeksistē. Ja reāli parādās, tad ir prieks. Ja neparādās, nav jēgas sevi tracināt, ka nav un sūdzēties visirslikti.lv

        • Haha, smējos par to Vectirāna piezīmi 😀 !
          Tā ir, ja ekipējums nav manā rīcībā kopš aizvakardienas, tad runām par to, ka tas būs tad un tad nepievēršu uzmanību.

  14. Gvardes Leitnants
    • Anonīmais Labvēlis

      Grūti piemest prātā cik MILZĪGI arsenāli tur palika pēc CCCP sabrukuma, ka varēja gan uz US ešeloniem grūzt visu pēc kārtas, gan vēl tagad pietiek.

      Vienu brīdi US iestājās zelta laiki visiem, kam kaut cik patīk šaut – lētas surplus patronas, dažādi ieroči par pat priekš US smieklīgām cenām. Un neskatoties uz to, vēl tagad ir iespējams pasmelt no rezervēm karam ar separiem.

      • UA un BY dabūja ne tikai tos krājumus, kas tur bija PSRS laikā, bet arī to ko PSRS izveda no A-Eiropas. Daļa kravu netika aizvilkta uz Sibīriju vai centrālo apgabalu vnk šķersojot UA vai BY robežu ešeloni izkrāvās un brauca atpakaļ, tā bija lētāk. Pēc tam bija bardaks, naudas trūkums utt, rezultātā UA un BY tika pie ievērojamām mat.tehn. vērtībām.

  15. ”R.Balodis: atgādina, ka aizsardzības sistēma krīzes laikā zaudēja daudzus profesionālus cilvēkus. Jautā, kā tiek izvēlēti cilvēki Zemessardzei.
    J.Garisons: skaidro, ka, sākoties krīzei, pirmo triecienu saņēma komandējošais sastāvs, tādēļ NBS trūkst virsnieku un instruktoru. Ir veikta analīze par trūkstošajiem speciālistiem un ieviesta kārtība, ka tie, kuri vēlas, var atjaunoties dienestā. Nav atrisināts jautājums, vai šiem cilvēkiem būs jāiziet apmācība.”

    šitas domāts tā, ja Džonis gribētu atgriezties tad viņu papriekšu vēl uz 3 mēnešiem uz Alūksni nosūtītu? 😉 Ja domāts , ka jāapmāca speciālisti, kuri kādreiz bijuši speciālisti, bet nu ir nedaudz civilajā dzīvē ”notrulinājušies” loģiski ka jāapmāca- jo it kā pussagatavota sagatavošana ir lētāka nekā sagatavošana no nulles.
    Tā ka Džoni tomēr uz Alūksni 😉 un tad Džonis, kasot bārdu, sāktu domāt atmazkas nafig viņam vecam bukam…… 😉

    • Viņiem galvās putra. No vienas puses viņi šaubās vai tik atgriežoties dienestā ex-PD nav zaudējis profesionālās iemaņas un gatavi tērēties to atkārtotai mācīšanai , no otras puses viņiem poh uz to cik lielā mērā zs, vai jaunsargs vai topošā 24dienu rez.karavīru kursa absolvents tās ir apguvis. Ka tik iestājies. Ok, PD ir augstākas prasības, bet bedre starp prasībām PD un ZS ir milzīga, kas ir arī objektīvi pamatojams ar apmācībā pavadīto stundu skaitu.

  16. Gvardes Leitnants

    Viela paralēļu vilkšanai un dziļām pārdomām:

    https://m.online.ua/news/765706/

  17. Kāds ir pamanījis, ka papīra ZS divīzijās ir par maz btn vai grib saražot vēl vienu divīziju? http://nra.lv/latvija/198324-aizsardzibas-ministrija-gatava-dibinat-jaunus-zemessardzes-bataljonus.htm

    • Pamanīju, bet slinkums komentēt, jo ir dažādas izpratnes par to kas ir “bataljons” . AM izpratnē adminstratīvā vienība ar ofisu un palīgēkām. Citā izpratnē mobila kājnieku taktiskā vienība ar dislokācijas vietu, kas nav permanenta. Uzmanīgi izlasot šo tekstu manāma sūkstīšanās par nepiemērotu infrastruktūru citos “bataljonos”, tas nozīmē ko? Pareizi, infrastruktūras būvniecību, tāpat kā būvē VP iecirķņus, būvēs arī ZS bataljonu štābus. Tas protams pieņēmums.

      • Un kāds vēl satraucās, ka būvniekiem pietrūks darba. Btn kādreiz apvienoja, tagad atkal sadalīs tikai katram uzcels jaunas noliktavas, kur visus labumus glabāt. Decentralizācija jau laba lieta. Uz kartes paskatoties btn atbildības teritorijas dažas izskatās ļoti desveidīgi, līdz ar to var pieņemt, ka arī zemessargiem uz mācībām jāmēro pagarš ceļa gabals turp atpakaļ, kas noteikti apmeklējumu nepalielina. “Bataljoni” gan drīzāk būs AM izpratnē, jo cilvēku strauji vairāk diez vai paliks.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s