Dienas grauds

esam

No žurnāla “Klubs” 1/2017   intervijas “Kaujas virsnieks” ar ģen.maj. L.Kalniņu

vara bungas: Tas saucās “piestāju pie Narvesena atklātnītes izvēlēties”…  Intervija ir pilna ar daudzām  jaunām un interesantām domām par kurām  3,5 euro es tomēr nebiju gatavs maksāt. Nu piemēram, ko var teikt par šo tēzi attiecībā uz absolūto karavīra must have – IFAK komplektu

ifak

Kaujas virsniekam tas nebūtu “strīdīgs jautājums”, jo viņš zinātu, ka visu vadošo  NATO valstu mūsdienu reglamenti jau kopš pagājušā gadsimta 90-m gadiem ne tikai pieļauj, bet burtiski pieprasa obligātu žņauga lietošanu tarumatiskās amputācijas gadījumos, piemēram:

  • The US Tactical Combat Casualty Care – Tactical Field Care guidelines (1) state;  ‘If not already done, use a CoTCCC-recommended tourniquet to control life-threatening external hemorrhage…’
  • UK JSP 999 Clinical Guidelines for Operations (2) state: ‘consider tourniquet for catastrophic bleeding’.  

Moderno žņaugu modeļi līdz minimumam samazinājuši tās negatīvās sekas, kas bija raksturīgas 2.PK laika  žņaugiem (atcerēsimies tās gumijas strēmeles, ko bērnībā izmantojām kaķenēm).  ASV ir oficiāli atzīts, ka žņaugs nav brīnumlīdzeklis, tam ir trūkumi, bet izvairīties no tā lietošanas var tikai tad, ja ir NODROŠINĀTA ZIBENĪGA AEROMOBILA MEDEVAKUĀCIJA kvalificēta med.personāla pavadībā, ko NBS principā nespēs nodrošināt visiem ievainotajiem. Lai līdz minumam  samazinātu žņauga  pielietošanas riskus IR JĀVEIC SAVLAICĪGA PERSONĀLA  APMĀCĪBA AR TĀDIEM ŽNĀUGU MODEĻIEM, KURUS PAREDZĒTS IZSNIEGT. To lietošanu ir par vēlu mācīt,  kad “dziļa krīze” ir dienas kārtībā. Turklāt, spriežot pēc intervijas, tā  jau ir iestājusies.

PS tiem kuri nezina, kā izskatās  mūsdienīgs žņaugs

 

Advertisements

78 responses to “Dienas grauds

  1. Čalis ar augsti paceltu galvu nodarbojas ar dezinformāciju un viedokļa veidošanu (nostiprināšanu). Neizskatās pēc Reformātora.

    • jap, reformātors nezīmējas, drīz noskaidrosim vai būs deformātors, dezinformātors vai perforātors 🙂

    • Tas čalis ir totāls dirsējs, tādu vajadzētu sodīt kara tribunālā.
      Nu kur var dirst, ka amerikāņi žņaugus aizlieguši, jo, lūk, Vietnamā daudzi gājuši bojā? Ko tas idiots nezin vai par ko melo ir tas, ka tieši Vjetnamas karā radās akūta nepieciešamība pēc žņaugiem, ko karavīri risināja dažādi veidojot paštaisītos žņaugus, jo bija ļoti liels bojā gājušo skaits, kuri vienkārši noasiņoja kaujas laukā! Cita lieta, ka karavīri nebija pietiekami apmācīti žņauga pareizā pielietošanā, bet kamēr tika veikta savlaicīga MEDIVAC, tikmēr žņaugu lietošana reti kad rezultējās zaudētā rokā vai kājā.
      Kalniņām vajadzētu izglītoties, pirms vērt žaunas vaļā.

      • Prasiet batkomiem, lai rāda, kur ir noglabāti IFAKi “dziļai krīzei” un pieprasiet apmācību. Faktiski ar to ir jāsāk jebkura zs apmācība, vēlams to ik pēc gada-diviem atkārtot. It kā sīkums, bet ļoti zīmīgs, kas parāda reālu gatavību karošanai un vispār izpratni par lietām.

  2. Gvardes Leitnants

    VB- 100% cieņa gan par jautājuma (TCCC) aktualizēšanu (jau kuro reizi), gan par mūsu Svētozolu Birzs ( jo vairāk armijā “ozolu”- jo stiprāka aizsardzība!) Virspriestera ar segvārdu “Kaujas Virsnieks” “profesionālā” viedokļa darīšanu zināmu masām!

    Un pareizi- esošajā situācijā iesaku negaidīt “īpašo krīzi”, bet kaut vai caur Ebay-u pirkt CAT žņaugus cena bez piegādes no EUR 15 līdz 30 gabalā ( viens ir OK, bet iesaka divus -TCCC) un izraēliešu hemostatiskos spiedošos pārsējus visos formātos ( EUR 7-20 gab.), Asherman- a un Bolin- a krūšu kurvja plāklsterus ar vārstuli- modernākos analogus (EUR10-20 gab.).

    Tas vēl caur dakteri dabūjiet receptes anrtbiotijām vismaz 5 dienu kursam un muskulī/vēnā bakstāmos pretsāpju “pilienus”- vismaz tramadolu, labāk ko ne bijis jaudīgāku. Man jau receptes gaida algas dienu;)

    Tad vēl krūšubkurvja dekomoresijas adatas nebūtubpar skādi.

    Un tas jums būtu minimālais pašu aifaks- papildināma ar visu pārējo laika gaitā.

    Bet Ļoļiks no ” Briljanta Rokas” par šādu, turklāt “kaujas virsnieka”, viedokli teiktu: “Идиот! За это же убивать надо!!!”

  3. arī zemessargs

    Kalniņš tak Irākā ir bijis. Nav pamanījis, ka karavīri divus gab. nēsā?

  4. Jā, diezgn bēdīgi, ka “Kaujas virsnieks” izplata puspatiesības/novecojušu informāciju par žņaugiem. Taču, lai nepaslinko un ievāc info no mūsu karavīriem, kuri bijuši karstākajos punktos Afganistānā- Kunārā, Zabulā. Domāju, ka paramediķi daidz ko varētu pastāstīt.
    Bēdīga situācija, kura rodas no noziedzīgas rīcības 😦

  5. ”Zemessardzei kara spēju mēs uzturam visu laiku, viņi jau tagad ir gatavi. ” – lol OK.

    • Būs tev LOL, kad būs jāpierāda šo tēzi kaujā.

      • man ta būs ironisks ”LOL”, bet pašai sabiedrībai un NATO kolēģiem tajā brīdī būs īstens ”WTF”

      • ZS nevienam nav rozā brilles uz acīm, tur visi saprot, kādi sūdi būs jāstrebj, ja sūtīs karā to raibo baru, kur katram sava mugursoma, nav ķiveru, nav bruņu vestu un nav droša bruņu transporta, kur nu vēl moderni PT un PGA ieroči un visiem vienāda pamatapmācība izieta un saliedētas nodaļas un vadi.

  6. Ko Jūs mīlīši varat cepties visu laiku. LR nav taisījusies un arī netaisās karot. Pavēle no augšas nekad netiks atdota. Tāpēc nav ko runāt, ka mums nav tā un šitā. Tas nemaz nav plānots, ka mums tam vai šitam būtu jābūt. Tie, kas taisās izmantot likuma nepilnības par to, ka var šaut ar AK4 pa burjatu tanku kolonnu bez tiešas ” kaujas dirsnieka” pavēles, tad paši lai arī pērk sev AIFAKUS, granātmetējus un citu šņagu.
    Plikdirsas, karot sataisījušies-labāk bērniem krievu sarunvalodu būtu mācījuši, lai dzīvē ir kādas iespējas izsisties.

    • Vot es arī domāju, ko mēs te cepjamies, kad turīgas rietumvalstis brauc no mums mācīties patriotismu un zs izmantošanu… Tāds raxturs spītīgs.

    • Gvardes Leitnants

      Jā, skarbās realitātes ledaukstās dušas šalts letālā deva- visas pazīmes liecina, ka Tev ir taisnība: augšās tiešām, visdrīzāk, valda noskaņa, ko atspoguļo “Velna Kalpu” sižets ar Rīgas “rātes” “mēri” ar pilsētas atslēgu uz spilventiņa, drudžainā gatavībā atdot pirmajam stiprākajam gribētājam, paniski jautājot apkārtējiem, lai kliedētu radušos neskaidrību atdošanās procesā: ” Kam padoties?!” 😉

    • Ierakumu_žurka

      Nu jā, bet top likumu izmaiņas, kas vismaz juridiski tuvinātu mūs LT un EE līmenim. Vēlāk iemetīšu linku, tagad esmu uz telefona.
      Bet ja godīgi, tad šobrīd ZS noskaņojums velk uz to pusi, ka labāk patiktu, ka nebūtu centralizātas pavēles. Jo centralizēta pavēle nozīmētu pavēli kāpt skānī un braukt smuki nomirt. Tā kā neviens netaisās šādai pavēlei sekot, tad pie pašreizējās plānošanas un komandķēdes mentalitātes šāda pavēle tikai lieki sarežģītu ZS darbību. ZS daudz efektīvāku darbību varētu izvērst mazās vienībās bez debīlas iejaukšanās no augšas.
      Vislabākais jau tas, ka SHTF situācijā ZS pašorganizācija un darbība bez komandķēdes a.k.a. partizānu karadarbība nu jau tiek oficiāli akceptēta. Bet vai apmācību kā to darīt kāds izved? Ko darīt, kā darīt, kad darīt un cik daudz darīt? Nē. Man pat tiešā tekstā tika pateikts, ka instrukcijas, plānu vai jebkādas formas iepriekš paredzēts atbalsts šādām situācijām nav un nebūs, tai pat laikā silti atgādinot, ka pretoties ar visām spējām un līdzekļiem ir ZS pienākums. Tipisks nonsenss.

      • nē, nē, nē… liklumīgas pavēles ir jāpilda (pavēle padoties būtu nelukumīga), tas kā “āmen” baznīcā. Cita lieta sakaru kanāls var sabojāties un tad jau pēc komandiera ieskatiem un uz viņa atbildību. Ceru, tomēr, ka pavēles jau ir seifos. Vispār ir vienību komandieri, kuri visu šo nonsensu var noskaidrot uzdodot augstākiem komandieriem pareizus jautājumus.

        • Ierakumu_žurka

          Jautājumi jau uzdoti un atbildes saņemtas. Nekā iepriecinoša. Nopietni.
          Tas, protams, par situācijām, kad ir “sakaru problēmas”.
          Tas man tāds neliels jājamzirdziņs – uzmākties augstākai komandķēdei ar jautājumiem par tēmu “a ko darīt, ja…”. Atbildes galīgi neiepriecina un rada absolūtu nepārliecību par jebkāda lietojama plāna eskistenci.
          Man viens šāds augsts komandieris izstāstīja savu redzējumu par sliktākā scenārija situāciju (komandķēde pārrauta, sakaru nav, pavēļu nav utt.). Būšot ZS mājā plintes un patronas. Katram ZS, protams, svēts pienākums “kaut ko darīt”. Tad nu Komandiera Kungs, paredz, ka ZS turpinās savu ikdienas dzīvi, paši kaut kā savā starpā organizēsies, sazināsies un plānos darbības (veidojot pagrīdes vienības), tad nakts melnumā “aizies un izdarīs lietas” ar savu plinti un dažām patronām un pēc tam atgrizīsies atpakaļ savā ikdienas dzīvē.
          Un viss.
          Tas nekas, ka apmācība par to netiek izvesta. Un netiek piegādāta savlaicīga info par to, ko darīt un kā to darīt, un ar ko darīt. Pašiem jāizdomā. Tāpat nav atsrādāti droši un ZS pieejami sakaru kanāli. Pašiem jāmeklē. Nav pat nekādu padomu/instrukciju/utt. Absolūti nekā nav. Nu labi, varbūt kaut kur kādā štābā mētājas sapelējis plāns no 95ā gada. Bet vai kaut kas ir pieejams personālam, kam šī informācija būtu aktuāla un nepieciešama? Nope. Totālā SHTF situācijā ZS tiktu pamesti paši savā vaļā, bez nekādas iepriekšējas plānošanas, ko darīt.
          Atliek vien pašiem savlaicīgi izstrādāt plānus un instrukcijas, ja kas.
          Bet labi, nav ko daudz cepties, jau Komandiera Kunga uzskats, ka SHTF situācijā ZS varēs mierīgi turpināt savu ikdienu, pretestību izvēršot pagrīdē ir katastrofāli debīls, un uzskatāmi parāda cik ļoti augšas paši saprot ko ir izplānojušas.

          • Gvardes Leitnants

            Tā tas ir. Ja centralizēti nekas netiek plānots (un pazīmes liecina, ka netiek) tad ieteicamais “course of action” (tiem, kas kaut ko grib darīt) -ļoti īsā veidā:

            1. Vākt un analizēt infu par potenciālā pretinieka “nemiernieku/ teroristu/ nelegālo band-formējumu” (vienlaicīgi- mūsējo “partizānu un pretestības kustības dalībnieku”) apkarošanas taktiku, metodēm un tehnoloģiju izmantošanu apkarošanas procesā.

            2. Iegūt infu par pretošanās/partizānu kustības organizēšanas principiem. Materiāli ir pieejami gan plānu, gan FMu, gan aprakstu formātā. uz tiem tad vēlāk balstīt savas instrukcijas, sakaru shēmas utt,-koriģējot un pielāgojot tās ar vietējiem apstākļiem.

            3. Apzināt PIEEJAMOS savējo spēkus un resursus, apvidu, teritoriju, infrastruktūru- kurā paredzēts darboties.

            4. Apzināt/ analizēt savā teritorijā esošos potenciālos pretinieka atbalstītājus un “ņomaļus stāvošo” kontingentu, kurs piesliesies stiprākajam. Jo, pirms vispār ko nebijis šajā sakarā plānot, jānodrošinās pret “dunci mugurā”. Vispirmām kārtām tas attiecas uz sev tuvākajiem dienesta biedriem- pretizlūkošanu kā Force Protection un OPSEC līdzekli neviens nav atcēlis! Arī individuālajā līmenī.

            4. Tāpat apzināt iespējamo palīdzību no malas/ ārienes: Vai kaut kur ir “Zapad s nami” un”Jevropa nam pomožet” pārstāvji, kuri ne tikai būtu gatavi, bet reāli var palīdzēt ar vajadzīgo?

            5. Tad, kad ir veikta augstāk minēto punktu analīze, jāuzdod nākošais jautājums:”Cik lielas ir manas partizānu “kopiņas-pulciņa- brigādītes” iespējas vārīt sūdus un cik ilgi to ir iespējams darīt pēc iespējas nesodītāk?”

            6. Ja iespējas to darīt noteiktā laika posmā ar minimāli pieļaujamiem (katrā konkrētā situācijā/vietā) zaudējumiem pastāv, tad ir laiks ķerties pie sekojošu dokumentu izstrādes (atkal balstoties uz visu iepriekšējo punktu analīze iegūtajiem secinājumiem):
            1) darbības koncepcija 9zrietēs no atbildes uz 5.punktā norādīto jautājumu);
            2) darbības plāns ar pilnu MDMP:
            3) sakaru/ vadības sistēmas(plāna) izstrāde;
            4) apgādes/nodrošinājuma plāns;
            5) medicīniskā nodrošinājuma plāns ( maz kurš karos, sevišķi tādos apstākļos, ja zinās, ka vairāk par vienu pusi ibumetīna tabletes “galvassāpēm” un otru tabletes pusi “klepum” nedabūs);
            6) Informācijas vākšanas plāns;
            7) SOPi un Instrukcijas pašas pretošanās/partizānu darbības īstenošanai;
            8) Apmācību programmas izstrāde konspiratīvā (operatīvā) darba un partizānu taktikas apmācības organizēšanai, paralēli sagatavojot vispirms tos materiāli-tehniskos resursus, kas nepieciešami pašam apmācības procesam, un tad tos resursus, kurus paredzēts lietot pašā partizānu karā gaitā. Pretējā gadījumā mācību proces būs nekvalitatīvs un nereālistisks un tātad- bezjēdzīgs.

            Augstāk minētie ir vispārēji principi un darbību secība- īstenībā tajā mežā ir vairāk koku, nekā sākumā var redzēt.

            Pirms atvēzēties uz šādu praktiski pašnāvniecisku pasākumu pašreizējos apstākļos, iesaku pastudēt gan 2PK krievu partizānu kustības organizēšanas principus, gan Latviešu nacionālo partizānu pieredzi pēc 2PK. Ticiet man, ilūzijas pazudīs uzreiz. Man personīgi to jau vairs nav. bet tās nenozīmē, ka pie noteiktu apstākļu sakritības pretošanās kustība nevarētu būt efektīva. Varētu, bet tas prasa daudz titāniskāku sagatavošanās darbu nekā 2 mehanizēto kājnieku brigāžu organizēšanu- ar kuru arī nebūt neiet tik spoži.

            • veči, par ko ir runa? Ir aizdomas, ka ziņas par ZS personālsastāvu ir tur, kur vajag. Nenovērtējam par zemu RU spečukus. Visus šos neatkarīgos zemkpojus, kuri teorētiski no darba brīvajā (tumšajā) laikā vārīs sūdus, salasīs pa vienam, noceļot no traktora / biroja. Viss augstākminētais attiecas uz medniekveidīgajiem, kuri nav atzīmējušies militārpersonu sarakstos. Cieti.

              • Ar laiku salasīs, bet ne uz reizi, nepārvērtēsim RU operu spējas, ja (!) pagrīdei ir iedzīvotāju atbalsts kā bija Čečenijā un nav tāds neatbalsts kā Donbasā.

                • Piekrītu. Bet nav jau viņiem jāķer visi Kalniņa 12k (c) reizē. Liela daļa sēdēs klusu tāpat. Pieņemam, ka saorganizējas nopients tīms kaut kur Mērsragā vai Dundagā un sāk taisīt sūdus (c). Operu k-giem ir jāieskatās personālsastāva sarakstos attiecīgajā apdzīvotajā vietā un var safokusēties tīri jaudīgi. kaut kas saka priekšā, ka “operi” varētu ņemt konsultācijas arī pie mūsu pašu poličīem, kuri ne mazā skaitā braukā / braukāja ar georga lentām pie mašīnas. Tie pazīst vietējos apstākļus itin labi.

                  • Dislokācijas vietas maiņa + īsti pieseguma ID + tīrs tālrunis, tad var atpazīt tikai pēc sejas

                    • garamgajejs

                      šitais viss ir labi, tikai neiet kopā ar augstāk minēto metodi pa dienu darbā, naktī griežu rīkles naidniekam.

                    • Neiet, ja to kategorizējam kā partizānu karu, bet Ok kā sabotāža, laiku pa laikam, pēc iespējas, neregulāri pašam uzņemoties risku utt.

                    • īsti pieseguma ID <<< kas , protams, katram patriotam ir mājās 🙂

                    • Kurš teica, ka jānodarbojas ar pašdarbību? Bez valsts atbalsta nekādi neiztikt, cerams viss notiek.

                    • Vēl viena pesimistiska piebilde – pēdējā laikā, izdodot dokumentus, tiek ievākti arī pirkstu nospiedumi. Tas nozīmē, ka pieseguma dokumentiem ir jābūt pavisam pavisam īstiem.

                    • Bez valsts atbalsta nekādi neiztikt, cerams viss notiek.

                  • Vēl ir jautājums, kur īsti ir iespēja sataisīt sūdus (c). Man ir aizdoma, ka Mērsragā vai Dundagā nebūs neviena pretinieka karavīra, kuram tos sūdus (c) sataisīt. Traucēt apgādi – kā pagrīdē sēdošas vienības zinās, ka viņām tai vietā un šitai laikā ir kaut kas jātraucē?
                    Reāli, sūdu (c) vārīšana man liekas iespējama Rīgā un, maksimums, varbūt vēl kādā lielākā pilsētā.

                    Iespējams, ka es ar šo komentāru tikai izrādu savu neizglītotību, bet šādi jautājumi man radās.

                    • p.s. par karošanu mežā man ir grūti iedomāties, jo, pirmkārt, ar termovizoriem atklāt šādas cilvēku grupas tur ir ļoti viegli, otrkārt, tur ir maz cilvēku, attiecīgi rodas jautājums par apgādi, treškārt, pieņemu, ka tur īsti nebūs arī pretinieku, jo ko viņiem tur vajag.
                      (iespējams, vēl viens stulbs komentārs no manas puses)

                    • Nevajag ieciklēties uz mežu, bet arī noniecināt to nevajag. Uzskatu, ka XXI gs, ja būtu šāda nepieciešamība, partizānu kustību LV jāorganizē un jāvada no ārzemēm nosacīti īsu reidu un akciju veidā, garantējot evakuāciju vai nodrošinot izfiltrēšanos. Tev taisnība, nekādas ilgtspējīgas bāzes mežā nevar būt, bet mežs kā operāciju vide bija un būs.

                    • 1. arī pagrīdē ir jāorganizē izlūkošanu. 2. viss kas ir pretinieka zaļš un kamuflēts ir leģitīms mērķis, ja kopēja plāna nav katrs var rīkoties diskrēti, pretinieka izlūkošana uzkārsies mēģinot noteikt patternu/šablonu.

                    • arī zemessargs

                      Mērsragā un Dundagā būs okupācijas varas pārstāvji ar kuriem vajadzēs cīnīties.

              • Gvardes Leitnants

                Tieši tā. Ko arī minēju. Uz doto brīdi ( pie esošās un vēl jo vairāk potenciāli iespējamās situācijas) šāda pasākums ir lemts neveiksmei.

                Palasiet H.Biezā ( ja nekļūdos) 2 grāmatas: Nacionālo Partizānu Karš” un otru par to pašu tēmu, tikai ar MGB/NKVD dokumentu un operatīvās darbības metodēm, operācijām.un to rezultātiem “buržuāziski nacionālistiskā bandītisma apkarošanā LPSR teritorijā”.

                Toreiz arī iedzīvotāju sastāvs bija viendabīgāks un veselīgāks, bet arī tur neiztika bez savstarpējo rēķinu kārtošanas.

                Un pēc tam palasiet, kā PSRS gatavoja partizānu kustību no 29. gs. 29- to gadu otrās puses līdz 30- to vidum: lai apjēgtu kādi resursi un organizatoriskās pūles jāiegulda sekmīgas partizānu kustības veidošanā. Mums līdz tam ir tikpat tālu, cik ZS Scania- ām līdz pikntiesīgas KKM statusam.

                Kā jau rakstīju- dotajā situācijā ir jāatmet ilūzijas. Bet tad no otras puses- a ko darīt vientuļajam ZS-gam SHTF gadījumā, ja ” viss ir pazudis- ģipsis noņemts un klients aizbraucis”, bet viņš patspalicis viens ar savu AK4 plintīti pret daudziem, kuri atnākuši pēc viņa?!
                Daudz variantu nav. Mans vectēvs (leģionārs- lai vieglas smiltis) man reiz teica tā: “Ja jāaiziet, tad ar mūziku!”

                Savā dzīvītē esmu pieredzējis uz savas personiskās ādas vienu uzbrukumu ar atbruņošanu ( tad biju vienkāršs ierindnieks un pildīju citu pavēles) un tai sekojošām “ekstrām”, un pēc dažiem gadiem atbruņošanas mēģinājumu- šķirba tajā, ka biju a/v komandieris un manā rīcībā bija nebūt ne tukša ieroču istaba, kā arī zināma izvēles un rīcības brīvība. Izmantojot šos resursus, pēc attiecīgo pretpasākumu organizēšanas un īstenošanas izrādījās, ka pretējā pusē pašsaglabāšanās instinkts bija spēcīgāks par pavēles pildīšanu ( atbruņot).

                Neviens no mums nezin, kā mēs konkrēti rīkotos, līdz neesam nokļuvuši līdzīgās situācijās. Es personīgi pēc šīm abām pieredzēm izdarīju 2 secinājumus: pirmkārt- vectēvam taisnība. Otrkārt- sarunājas ar stipro, bet vājajam uzspiež savu gribu.

                Nedzīvojiet ilūzijās, bet gatavojieties ļaunākajam, cik tas dotajos aostākļos ir iespējams: kam jau savlaicīgi sagatavots / uzkrāts “starta kapitāls” (zināšanas, pieredze un aprīkojums un veselība daudz maz normālā stāvoklī) tam ir lielākas izredzes izdzīvot. Un ne tikai.

              • arī zemessargs

                Par to, ka kāds cilvēks ir/bija ZS kaimiņi parasti zina, jo mazāks miests, jo labāk zina. Kāds izpļāpāsies.

          • Gvardes letnants visu pareizi izklāstīja, tava priekšrocība ir tā ka jūs esat novadnieki un pazīstat viens otru. Nevajadzētu kautrēties pasēdēt ar tuvākajiem 10-15 zs kolēģiem ārpus nodarbībām un apspriest dzīvi pēc SHTF, galu galā kalpošana valstij vienmēr un visur ir bijusi pretestības pārvarēšana. US, PSRS, DE vai citu valstu veterāniem ir saraksti ar pretenzijām pret savu valsti, bet ko tu padarīsi, tā ir māte. Sanāk decentralizēta plānošan, kas nav sliktākais risinājums, jo pretinieks nekādi nevar noteikt, kur un kā jūsu norunas izpaudīsies.

            • varabungas: “US, PSRS, DE vai citu valstu veterāniem ir saraksti ar pretenzijām pret savu valsti”
              —————–
              Tiešām pretenzijas ir pret valsti? Vai tomēr pret valsts varu / tās pārstāvjiem/lēmumiem?

              Varbūt tomēr beidzam vienreiz piekopt aziātu/krievu filozofiju, ka valsts vara=valsts (царь=государство), jo valsts vara (valsts institūcijas, amatpersonas, pārstāvji) ir tikai viens no trijiem valsts elementiem, turklāt mainīgs/maināms elements. Valsts divi pamatelementi ir (1) teritorija un (2) tauta/iedzīvotāji.

              Tādēļ arī, ja lamājam kādu, tad jālamā ir nevis valsts (ko daudzi dara un ko atbalsta RU propaganda, lai radītu Failed State noskaņu iedzīvotājos), bet jālamā ir valsts vara. Jo vara (valsts institūcijas) pašas par sevīm nav valsts, tāpat kā viena pati teritorija nav valsts, un viena pati tauta nav valsts. Valsts ir šo triju elementu kopsumma.

              • Tehniski un juridiski protams pareizi, bet faktiski vairākums neatdala valsts pārvaldes/varas jēdzienu no valsts kā tādas. Manuprāt katrs, lai pats lemj atdalīt vai neatdalīt , jo formula ” es mīlu šo zemi, bet nīstu šo varu” arī nav diez ko iedvesmojoša, jo apšauba vairākuma izvēles leģitimitāti. Interesanti, ka neviens nekad nepateiks “es mīlu mūsu valsts pārvaldi/varu” 🙂 to var tikai nicināt lielākā vai mazākā pakāpē.

                • Nepiekrītu gan, ka pareizi būtu, lai katrs pats lemj atdalīt vai nē. Tieši pretēji – ir jāskaidro regulāri un jāmāca jau no mazotnes, ka valsts nav tas pats, kas valsts vara, jo šī ir viena no būtiskām nostādnēm, kas rietumu civilizāciju atšķir no krievu un aziātu civilizācijām.

                  Formula “es mīlu šo zemi, bet nīstu šo varu” kaut kā nav dzirdēta, bet formula “es mīlu šo zemi, bet nīstu šo valsti” ir nīcināma saknē, un šī teiciena lietotāji, kas nesaprot atšķirību starp valsts varu un valsti – izglītojami, savukārt tie teiciena lietotāji, kas saprot atšķirību – smagi jo smagi sitami.

                  No malas uzreiz varbūt šādas lietas izskatās maznozīmīgas, bet tās ir būtiskas, tās veido mentalitāti un domāšanas veidu. Bet no krieviskā domāšanas veida mums ir jācenšās tikt prom tik tālu, cik vien iespējams. Jo domāšana “valsts=valsts vara” nes līdz sevī tieši to, kas šobrīd notiek – ka par valsti daudziem ir vienalga, ka patriotisms tiek apsmiets un daudziem šķiet lieks, ka cilvēki vispār nesaprot jēdzienu patriotisms, atrunājoties apmēram – priekš kam man par kaut ko cīnīties, ja te viss ir šķērsām, priekš kam man valsti aizstāvēt. Bet tas ir tieši tādēļ, ka valsti asociē nevis ar savu zemi un tautu, bet asociē ar varu. Un cilvēkiem liekas, ka patriotisms, valsts aizstāvēšana – tā ir kaut kādas valsts elites aizstāvēšana, nevis savas zemes un tautas aizstāvēšana.

                  Paskatieties uz amerikāņiem – tur ir pilns ar ekstrēmām organizācijām, kas cīnās vai ir pret varu vai ir pret valsts pārvaldi tādā formā kā tā ir, bet tur neviens nekad nepateiks no tiem ekstrēmistiem, ka ir pret USA, pret savu valsti.

                • Šī neizpratne ir arī pamatā tam, ka daudzi pamet valsti, ka daudzi nesaprot, ka pret vēlēšanām ir jāattiecas nopietni un ka tas ir katra pienākums nopietni izvērtēt un piedalīties caur vēlēšanām valsts pārvaldē, ka cilvēkiem liekas, ka valsts neesam mēs, bet valsts ir tie kaut kādi citi.

                • arī zemessargs

                  Vairākuma viedoklis šajā jautājumā ir nepareizs un pret to jācīnās!
                  Saka taču, ka mīlu (cienu, apbrīnoju) savu futbola komandas vadītāju, kāpņu telpas vecāko utt. Arī varai jābūt tādai ar ko lepojas! Kā teica romieši – nobilis (cildenie).

              • Pilnīgi piekrītu, lamājot valsti mēs lamājam paši sevi un rokam to bedri dziļāku, kurā Putinam mūs iegrūst!

          • arī zemessargs

            Par netraucētām gaitām ZS dalībniekiem vari aizmirst. Pie jums brauks pirmajiem (un jūsu ģimenēm) un jūsu saraksti ātri būs pieejami. Līdz ar to vienīgais darbības veids esošajiem ZS ir pagrīde vai laicīgi sagatavotais piesegums ārpus dzimtā novada ar viltotiem dokumentiem (ģimenēm arī). Jāapzina potenciālie atbalstītāji, kuri turpinās ikdienas dzīvi un jūs apgādās.

            • +100. saraksti gan jau tagad ir – fočenes var savākt no sargs.lv. katrās mācībās fotogrāfs centīgi visus iemūžina :-). brīžiem rodas sajūta, ka ZS ir izveidots potenciālo pretestības dalībnieku uzskaitei :-D. ok, tas melnais humors :-). realitātē kara laikā būs bardaks. sarakstiem nozīme būs tad, ja viss būs beidzies un mēs būsim zaudējuši. pagrīdei vidusmēra ZS dalībnieks ir nederīgs. FIO ir sarakstos, pirkstu nospiedumi ID kartē.

      • Agris Purviņš

        Tajā brīdī, kad iestājas situācija “neviens nedomā tādai pavēlei sekot” mēs esam zaudējuši kauju un karu. Disciplīna ir jebkuras uzvaras pamatā, lai kā cik draņķīga būtu vadība (un tā tāda ir) karavīrs/zemessargs nedrīkst šķirot pavēles pēc principa , kura patīk un kura nepatīk.
        Mīļie tautieši, lasiet ģenerāli P.Radziņu. Viņš zināja, kā tiek uzvarētas kaujas un kari.

      • arī zemessargs

        Ja ir hibrīdkara scenārijs, tad vēlams tomēr, lai komandķēde tiktu saglabāta.

  7. Paldies, par “Dienas graudu”.

  8. Tālavas Taurētājs

    Es pis…..! Šitādus stulbus tekstus neesmu vēl lasījis, turniketi izmanto pilnīgi visi izņemot mūsu ozolus, jo tā glābj dzīvības. Kāds naher kaujas virsnieks, ja to nezin?
    Vēl jautājums kas ir kara spēja? Līdz šim zināju kaujas spējas, kaujas efektivitāti, combat power, bet kara spējas ir kas jauns. Laikam būs jauna doktrīna. Varbūt kāds var iemest linku uz materiāliem, kas attiecināmi un kara spējām.
    Izskatās, ka Sputniks mierīgi var neiespringt Latvijā, jo ir viszinoši augstas raudzes speciālisti miglas pūšanas jomā.
    Raksts kārtējo reizi ir laba reklāma gatavniekiem.

    • Gvardes Leitnants

      Tieši tā. Pārfrāzējot amīšu teicienu: ” With such bosses – who needs an enemy?!”

    • Kārtējo reizi netieši apstiprinās sen zināmais. Kaimiņš aiz robežas spēj ietekmēt lēmumus pareizajā līmenī. Pietiek salikt vadošos amatos tos, kas salikti, lai brīdī, kad būs vajadzība izcirstu logu uz jūru atkal un pa lēto. Ne visi apakšā būs ar mieru, bet ar mūsdienu tehnoloģijām mežabrāļus izķers veiklāk, kā 50tajos.

  9. Kamēr cepamies par kalniņa oralizēšanu, braļukas (piaršķiki maķ) sākuši runāt par kaujas helīšiem. Kaut kā tass viss vairs kopā neiet… http://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/ministrs-lietuva-apsver-kaujas-helikopteru-iegadi-14162847

  10. "Kluba" lasītāju narvesenā asociācijas biedra kandidāts

    Jā, bet esam diezgan stipri savu komandieru publiskā apdiršanā, ne?

    • Nu ja lasi VB regulāri nevis periodiski, tad vajadzētu pamanīt, ka netiek “savi komandieri publiski apdirsti”. Tiek uzskaitītas konkrētas un mērāmas neizdarības, kā arī komandieri pamatoti tiek kritizēti par nespēju politiķiem uzstādīt prasības par valsts minimālajām aizsardzības spējām, kā arī paši izliekas, ka ir radījuši ideālu aizsardzības modeli.

    • Ne. Komandieri ir publiskas personas kurām padoto respekts, atšķirībā no uzplečiem, nenāk līdzi krēslam, to ir jāiegūst. Arī hierarhiski zemākiem karavīru slāņiem ir tiesības zināt, kas par personu vadīs tos iespējams pēdējā kaujā. Tas tev nav kā KNABa vadītāju izvēlēties. Kas attiecas uz “apdiršanu” diemžēl viņi paši sevi apdirš labāk kā jebkurš cits no malas. Vienkārši jāļauj runāt. Pēc būtības tev ir ko iebilst, vai tas tā garām ejot?

      • "Kluba" lasītāju narvesenā asociācijas biedra kandidāts

        Es jau iebildu pēc būtības. Ja tu gribēji lai es piedalos “diskusijā” tevis izdomātos rāmjos – par tavām bildēm no Narvesena stenda – Jā kā persona, kā ZS, esmu gatavs. MTL un bruņojumu man izdod valsts, var pačalot par tās gatavību, bet mani tas garlaiko. (EE šitā! Lt to! Bet Ru! Nato tā!) Par žņauga lietošana man ir tikai viens jautājums – ir vai nav tās IFAK kompl. noliktavā, bet diskutēt par žņauga lietojuma evolūciju es netaisos, man tāds būs.

        • Protams, ka manā blogā būs mani rāmji. Ja tevi garlako VB temati, neko nevaru palīdzēt, tie ir un būs tieši šādi, tu pareizi uzķēri “EE šitā! Lt to! Bet Ru! Nato tā!)”. Par IFAK (komplektu, nevis atsevišķām sastāvdaļām) painteresējies pie batkoma. Tā arī nesapratu, tad tu esi gatavs diskutēt, vai garlaikots, vai “netaisies”? Tāda mākslinieka dvēsele, pati nezin ko grib.

        • “Par žņauga lietošana man ir tikai viens jautājums – ir vai nav tās IFAK kompl. noliktavā, bet diskutēt par žņauga lietojuma evolūciju es netaisos, man tāds būs.”- kur ta tu dabūsi??! draugi kaptjorkā? jo kā visi redzējām TV, nekādus dāvinātus “ziloņus” mūsu armijai nevajag un ja kāds uzrakstījis reglamentu, ka žņaugus na.uj, tad tavas “zemiskās” rīcības rezultāts, kur tu varētu lietot ne armijas un neatļauto žņaugu, ir vērtējams kara tiesā! un tas ir tikai viens no jautājumiem, par ko cepties vai “apdirst” mūjābeļus, kas taisās vadīt vai likvidēt mūsu armiju.
          p.s. priecīgi sagaidot Jauno gadu civilo kārtā (bet esmu pacietīgs!), kaut mana specialitāte it kā esot ļoti pieprasīta, novēlu mūsu komandieriem dabūt kaut preses sekretārus, kuri neklāstītu drausmīgu tuftu, kura ir pretrunīga un tukša…
          p.s.s. ceru, ka MIDD joprojām neguļ un mana runa tiks izvērtēta 😀

        • The red pill and its opposite, the blue pill, are popular culture symbols representing the choice between embracing the sometimes painful truth of reality (red pill) and the blissful ignorance of illusion (blue pill).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s