Tell it to the marines*

[..] We are on the eve of a new era in the business of warfighting and combined arms. In this information age of warfare, advantage will be achieved through the speed and integration of information. If we follow the right path, tomorrow’s commanders will seamlessly direct joint and coalition forces in a way that simultaneously capitalizes on our advantages on land; at sea; and in the air, space, and cyberspace. The primary warfighting attributes will be decision speed and operational agility. In short, our asymmetric advantage in future battles depends on harnessing the vast amount of information our sensors can generate, fusing it quickly into decision-quality information, and creating effects simultaneously from all domains and all functional components anywhere in the world.[..]

avots

vara bungas: Tas nekas, ka teksts šķiet tāds … sarežģīts,  autors cita starpā raksta arī par mums, jo būdami daļa no “koalīcijas spēkiem” mēs uzņemamies pienākumu komunicēt tā , lai nepalēninātu un nekropļotu  informācijas apriti, kas ir svarīga komandiera, kas sniedz mums atbalstu vai kuram mēs sniedzam atbalstu, lēmuma pieņemšanai.  Pat nerunājot par tehniskām un organizātoriskām detaļām pirmais uz ko ir jāattiecas standartizācijai ir valoda, kurā komunicē sabiedrotie. Ir par  maz iegūt valodas kursos B2+ vai 2222 ,  svarīgi  ir attīstīt un izkopt valodas zināšanas ar visām niansēm. PD instruktori un virsnieki iemācās valodas profesionālās nianses darot, piedaloties neskaitāmajās mācībās, misijās, semināros utt,   savukārt labam ZS komandierim (jebkura līmeņa) jāpiepūlas pašam, lai apgūtu un papildinātu militāro izteicienu, idiomu un slenga krājumu, ko lieto karavīri ar kuriem būs jākaro plecs pie pleca.

Mazliet no citas operas, bet man bija viens paziņa-amerikānis, kurš ilgstoši, kopš bērnības apguva krievu valodu un prata absolūti bez akcenta vērpt tādas  frāzes  kā “Милостивый государь не будете ли вы столь любезны составить мне компанию откушать чем бог послал в Макдоналдсе” , par to viņš pats bija ļoti lepns un prognozēja sev spīdošu militārā lingvista karjeru (pienākumos ietilpst partverto radiosakaru interpretācija, tsk taktiskajā līmenī). Reiz es uzdevu viņam jautājumu vai viņš varētu, izmantojot tikai vienu krievu vārdu dažādos locījumos  un saikļus,  izteikt apmēram  šādu domu “kādēļ jūs novietojāt tik daudz objektu šajā vietā? Tos vajadzētu nekavējoties pilnībā novākt, kamēr es būšu prom!“,  uz ko mans paziņa atbildēja, ka , lai cik bagāta būtu krievu valoda, tas nav iespējams.  Tad es piedāvāju viņam pārtulkot frāzi, ko sapratīs jebkurš  (mūsdienās jau tikai gandrīz jebkurš) tīnis no Maskavas forštates, proti, “Nahuja dohuja nahujaril? Rashujarivai, nahuj! Ja pohujaril.” Lieki teikt, ka mans paziņa “uzkārās”.  Vēlāk mēs noskaidrojām, ka viņa ilggadējā krievu valodas skolotāja bija  Krievijas aristokrāte – emigrante, Imperātora galma preilines pakāpē, attiecīgi apmācāmais  teicami apguva Puškina un Dostojevska valodu , bet bija absolūti negatavs saskarties ar valodu,  ko lieto zemākie darba ļaužu slāņi un karavīri. Bet militāram lingvistam jāpārvalda valodu visās niansēs, ķadas ir sastopamas kaujas laukā.

Gandrīz katram NBS karavīram un īpaši jaunākajiem komandieriem nāksies sadarboties un komunicēt ar sabiedrotajiem, kuriem  angļu valoda bieži būs dzimtā valoda. Lai izvairītos no pārpratumiem jāsaprot, ka “valodas nesēji” bieži neapzināti lieto netipiskas, neliterāras frāžu un vārdu konstrukcijas, kas viņiem šķiet  pašsaprotamas, bet ārzemniekiem (mums) izklausās kā absolūts murgs vai tīša maldināšana.  Valodas zināšanas ir jāasina un jāpilnveido nepārtraukti, mūža garuma, lasot un klausoties dzīvu valodu kaut vai no filmām. Treniņam pats priekš sevis izmantoju un jums iesaku šādu paņēmienu – izvēlēties kādu labu militāru seriālu par mūsdienu NATO valsts armiju oriģinālvalodā (piemēram šo te) vēlams ar subtitriem oriģinālvalodā un skatīties to uz datora, lai vajadzīgajā brīdī varētu apturēt un  “patīt filmu atpakaļ”, lai noklausītos kādu sarežģītu frāzi vēlreiz. Ja sacītais joprojām neskaidrs, tad saukt palīgā Google un rezultātu pierakstīt. Operacionālos terminus un izplatītākās idiomas vajadzētu zināt katram, bet izpratne par niansēm parādīsies ar laiku.  Neteikšu, ka šāda filmas skatīsanās ir izklaide, ja dara visu godīgi un meklē skaidrojumus visam neskaidrajam, vienai sērijai var aiziet vairākas nedēļas (ja bez fanātisma).

*Tell it to the marines – nav tikai pamudinājums iet un teikt kaut  ko jūras kājniekiem 🙂  tā ir   idioma, kas nozīmē, ka tevis teiktais ir uztverts ar lielu skepsi un neuzticību.

Tē būs vēl militārās idiomas, bet īstenībā  to ir daudz vairāk

Advertisements

7 responses to “Tell it to the marines*

  1. Varbūt ne pa tēmu, bet nesen noskatījos Taking Fire https://www.discovery.com/tv-shows/taking-fire/ (iesaku visiem) un mani mazliet pārsteidza, ka US Army izmanto metrisko sistēmu. Visi soldieri runāja metros nevis pēdās. Viņi tā mēģina izpalīdzēt eiropiešiem un būt maksimāli savietojami? Iedomājos nabaga latviešu karavīru, kuram bez US armijas slenga vēl nāktos jūdzes un pēdas galvā rēķināt.

    • NATO standartizācijas vienošanās (STANAG)
      The ability to work together is more important than ever for the Alliance. States need to share a common set of standards, especially among military forces, to carry out multinational operations. By helping to achieve interoperability – the ability of diverse systems and organizations to work together – among NATO’s forces, as well as with those of its partners, standardization allows for more efficient use of resources. It therefore greatly increases the effectiveness of the Alliance’s defence capabilities.

  2. ” Mazliet no citas operas, bet man bija viens paziņa…”, un viņš bija krievu val. tulks (tas reklāmas aģentūrā) un reiz nīgri pīpēja. Mazrunīgi tā, kamēr neizturēja, latvieši visi sevi uzskatot par krievu valodas nianšu speciem un labojot viņa tulkojumus, jo lūk “krievi tā nerunā” un “neizklausās”. Līdzīgi speci bija rimi mārketingā, tie bija nesatricināmi pārliecināti kā “šķovēti” kāposti ir pulka šķovētāki par pliekanajiem sautētajiem. Turklāt slengs mēdz mainīties un skaidrs, ka jūsu lepni savērpto lamu frāzīti varētu lietot kāds 70/80 gadu santehniķis vai viņu apbrīnojošs tā laika bērnelis.
    + Par šo “valodu, ko lieto zemākie darba ļaužu slāņi un karavīri” arī, zin, pateicāt par visu Odesu.

    • Saruna notika 90-s, tādēļ viss ok ar atbilstību laikmetam. Slengs mainās, par to ir sarakstītas kaudzēm disertācijas, kas ir izziņas avots pats no sevis, bet arī vnk seriālu skatīšanās var līdzēt. Uz ko arī aicinu.

    • PS “latvieši visi sevi uzskatot par krievu valodas nianšu speciem” un pareizi uzskata, ja nav pieejams native speaker (krievs, ukrainis, baltkrievs, ziemeļkazahs), tad jebkurš latvietis labāk pārzin krievu valodu par vidusmēra LT vai EE jaunieti, par anglosakšiem pat nerunājot.

  3. BTW kaimiņu sakaru procedūru gan būtu interesanti un lietderīgāk nekā “nahuja tak dahuja”

    Jebkurā gadījumā – Paldies, ka darbojaties un veiksmi un veselību atnākošajā!

    • Paldies. Procedūru pārzināšana ir laba lieta, ja to kāds ievēro. RU flotē un aviācijā ievēro, bet sauszemnieki ber tādus zirņus, ka bez īpašām zināšanam slengā tālu netiksi.
      Sīkāk var parakties šeit radioscanner.ru

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s