6. numurs

WASHINGTON, Dec. 14 (UPI) — A new report by the IHS Jane’s Defense Budget team reveals Russia has dropped out of the top five global defense spenders for the first time in 30 years.

2015 is expected to represent the zenith of Russian defence expenditures for the foreseeable future. The 2016 budget included the first reduction in Russian defence expenditures seen since the late 1990s and this year saw Russia drop to the number six position – the first time it has been out of the top five in years. “The surge in Indian defence spending pushed Russia below Saudi Arabia and down into the number six slot,” Caffrey said. “We expect the Russian defence budget to fall again next year and it will sit below France in the number seven positon by 2020, based on current plans, with a total defence budget of $41.4 billion.”

avots

vara bungas: Zināšanai. Minētais raksturo  RU zūdošās spējas karot konvencionālu karu globālā mērogā vai attālinātu reģionālu karu projecējot spēku tālāk par pierobežas valstīm,  kas nekad nebija augstas. Reģionāliem kariem pierobežā un karam ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu RU būs pilnībā gatava un ekipēta ap 2020.gadu, kā arī tika plānots.

«[..] бюджет на 2016 год был сформирован с учетом ряда расходных обязательств, таких как война в Сирии и обеспечение национальных интересов в Арктике. [..] Основной акцент, который был сделан на формирование бюджета 2017 года, состоит из двух основных задач. Нам надо было спланировать бюджет таким образом, чтобы наша военная инфраструктура была готова под поступление на вооружение военной техники.”

avots

[..]В наступающем году Министерству обороны необходимо сосредоточиться на решении следующих ключевых задач.Во-первых, обеспечить сбалансированное развитие всех видов и родов войск, продолжить освоение высокоточного оружия, современных средств связи, разведки, управления и радиоэлектронной борьбы.Надо укреплять боевой потенциал стратегических ядерных сил, прежде всего за счёт ракетных комплексов, способных гарантированно преодолевать существующие и перспективные системы противоракетной обороны. Стратегические неядерные силы также необходимо выводить на качественно новый уровень, позволяющий нейтрализовать любые военные угрозы России.[..]

avots

Advertisements

24 responses to “6. numurs

  1. Tā statistika, visdrīzāk, ir salīdzināti oficiālie izsardzības budžeti. Bet krievi jau ir mākslinieki visos laikos bijuši spējā veltīt militārām vajadzībām arī citas naudas – gan no neaizsardzības institūciju budžetiem, gan privāta biznesa naudas.

    Piemēram, tepat nesen bija diskusija par privātajām armijām, kas izmantotas Ukrainā un Sīrijā. Tur tak finansējums noteikti nenāk no aizsardzības budžeta, bet tiek iepludināta nauda kaut kādos citos veidos. Turklāt, Krievijā ir spējīgi pateikt arī konkrētiem biznesiem nosponsorēt to un to, pārskaitīt tur un tur (ja attiecīgais bizness grib turpināt darboties un negrib tikt likvidēts vai lai to pārņem citi cilvēki). Šādas lietas jau neviens Krievijas aizsardzības budžeta statistikā noteikti neieskaita, nezin jau arī cik un kādi resursi pa kreisiem ceļiem tiek novirzīti militārām vajadzībām. Amerikāņi, atšķirībā no krieviem, naudas ko maksā privātām apsardzes/algotņu firmām un citiem privātajiem, kas tiek izmantoti militārajā jomā, paredz aizsardzības budžetā.

    Bet krieviem tak ir regulāri jāspēlē spēlītes – “mūsu tur nav, mēs to neizdarījām”, un tādēļ šādām lietām naudai jāparedz citi ceļi, ne caur aizsardzības budžetu. Tā kā grūti noteikt vispār ir, cik reāli krievi velta militārām vajadzībām. Tāpat tie hakeri, kas tepat sakarā ar Ukrainu pieminēti – arī tās ir neoficiālas darbības, un budžets diez vai tur iet oficiāli caur aizsardzības budžeta pozīcijām, varbūt pat vispār oficiālajā budžetā neparādās, bet tiek finansēts caur it kā privātām kompānijām, kuras varbūt arī nemaz nav tik privātas. Utt., u.tml. 🙂

    • RU izdevumi cilvēku rekrutēšanai ir niecīga daļa no investīcijām tehnoloģijās un bruņojumā. Ja vēl pareizi psiholoģiski apstrādāts cīnīsies par pusvelti un zupas bļodu.

      • Tās privātarmijas pieminēu kā piemēru. Un tur jau nav iuzdevumi tikai cilvēkiem, bet arī bruņojumam un tehnoloģijām tām privātajām armijām.

        Un arī liela daļa tehnoloģiju attīstībai veltītās naudas var nemaz nebūt iekļauta aizsardzības budžetā, bet būt zem citām ministrijām, kur tiek uzdevums dots attīstīt to un šito militārai nozarei vajadzīgu, vai arī attīstot jebkādu produktu, uzreiz iekļaut mērķos arī, lai tas produkts būtu noderīgs militārā nozarē.

        Tā kā joprojām palieku pie tā, ka neviens ārpusē reāli nevar zināt, cik Krievijai ir reālais aizsardzības budžets, un kāds ir tā sadalījums starp oficiālo un neofociālo daļu. Un tik pat labi, samazinoties oficiālajai daļai, nenozīmē, ka nepalielnās neoficiālā daļa, un ka kopējās izmaksas faktiski nevis samazinās, bet piemēram, pieaug.

        Lai nu ko, bet naudas laist pa kreisiem ceļiem, tēlot nezinīšus un melot acīs skatīdamies, tādējādi pārējos maldinot (īpaši naivos rietumniekus) – to nu krievi prot labāk par visiem pasaulē 🙂

        • arī zemessargs

          +
          Krievijas NBS saņem subsidētos energoresursus, izejvielas, piem. ceļu remontu vajadzīgās vietās veic Satiksmes ministrija (skat. Pleskavas apgabalu), kaut gan no ekonomiskā viedokļa tur ceļi nebūt nav prioritāte.

        • 80% no Krievu aizsardzības budžeta ir noslepenoti, tā ka caur to mierīgi var visas šīs pozīcijas iet. Un, visticamāk, vairums arī iet. Lielie uzņēmumi varbūt kaut ko finansē, bet tiem pašiem ir lielas finansiālas problēmas pašlaik un oligarhi arī grib ēst, tā ka tur neko daudz neiegūt.

  2. Līdz 2020. gadam nekas daudz nebūs izdarīts. 2011.-2020. gada bruņošanās programmai bija paredzēts tērēt 20 triljonus rubļu, kas tolaik bija ap 600 miljardiem dolāru. Līdz šim programmā ir ieguldīti kādi 5 triljoni, kas ņemot vērā rubļa kursa samazināšanos 2015.-2016. gadā, ir aptuveni 100 miljardi dolāru. Tātad programma ir pabeigta labi ja par kādiem 20%. Līdz 2020. gadam viņi pat pusi programmas nebūs izpildījuši.
    Fun fact: Latvijas karavīram nākamgad tērēs DIVREIZ vairāk līdzekļu nekā krievu karavīram (attiecīgi 92 000 un 49 000$). Turklāt mums nav ne flotes, ne aviācijas, ne kodoltriādes, kas viss ir daudz daudz dārgāks nekā sauszemes spēki. Tā ka sauszemes spēkus salīdzinot mums pat varētu būt kādas astoņas reizes lielāki tēriņi uz vienu militārpersonu.

    • Eirokazarmas un eirogarāžas nopietni atšķaida LV naudiņas….

    • RU kā parasti pārbīdīs modernizācijas plānus par 5-10 gadiem, kas neko nemaina tiem, kuriem draud hibrīkara militārā fāze RU izpildījumā.Mūsu mājasdarbs ir un paliek nodoršināt vismaz vienu SzS brigādi+ kuras bruņojums un ekipējums būtu salīdzināms, ja ne līdzvērtīgs ar standarta RU MS brigādi.

      • Es Putinam ar daudz kur nepiekrītu. 🙂 T-72B3 ir moderns tanks? BTR-82 ir moderns bruņutransportieris? Tad jau mūsu modernizētie, ar super-duper sakaru sistēmām aprīkotie CVRT arī ir super-moderna bruņutehnika, kurai nav analogu pasaulē. Ok, Eiropai moderna (21.gs.) tehnika ir kādi 10%, bet Krievijai cik? 1%?

        • aviāciju un tankus var meģināt salīdzināt, jo ir dalījums paaudzēs, modernizētais T-72B3 droši pieskaitāms pie 3. vai pat 4.paaudzes. Bet 5.vēl nav nevienam, ja neskaitam T-14.

          • T-72B3 pie trešās. Ceturtā varētu būt T-90. Bruņošanās programmas pašā sākumā bija doma pāriet pilnībā uz T-90, bet tas izrādījās pārāk dārgi. Tad AM sāka runāt par Leopardu pirkšanas, bet beigās nolēma modernizēt T-72, kas ir stipri lētāk, bet stipri vien bezjēdzīgi. Pēc viņu ierēdņu teiktā trīs T-72B3 ir līdzvērtīgi vienam Leopardam Otrajam. Un nav runa pat par 100% “modernas” tehnikas sauszemes spēkos, bet max.70%.

    • nu ok…..bet krievu karavīri ir pilnībā nodrošināti ar bruņotu transportu, smagās artilērijas atbalstu, tālā rādiusa pret-tanku raķetēm un citiem gadžetiem, kādu mums vispār nav.

      Ja mēs skatamies tikai uz 1 mūsējo PD džekiņu vs 1 krievu ierindnieku , tad es nešaubos mums ir labāks skats, bet lielākā mērogā tas neko daudz nenozīmē.

      • ja salīdzinam PD (kontraktnieku) algu ar OMD, tad protams atšķirība liela, bet ja salīdzinam divus pirmā gada RU un NBS PD kareivjus tad atšķirība par labu NBS ir iekš 100-150 euro (bez piemaksām). Tad jau labāk salīdzināt ar BY 🙂

      • Parēķināju precīzāk. Mūsu ekvivalents krievu bruņošanās programmai ir AM budžeta sadaļa “investīcijas”.
        2017. gadā Krievijas BS tērēs bruņošanās vajadzībām uz 1 karavīru 13 263 eiro, Latvijas NBS uz vienu karavīru investīcijās (tātad bez algām, infrastruktūras un apmācības) tērēs tieši divreiz vairāk – 26 957 eiro. Nezinu precīzu proporciju, bet krievu bruņošanās programmā atvēl sauszemes spēkiem aptuveni 20-25%, lielākā nauda aiziet gaisa spēkiem, flotei, stratēģiskajiem spēkiem. Mums tā proporcija varētu būt apgriezti proporcionāla – kādi 80% sauszemes spēkiem, ja ne vairāk.

        • Uz cik karavīriem tu rēķini NBS investīcijas uz visiem 5000 PD vai varbūt rēķini klāt vēl 8000 zs? Tad varu iepriecināt (skaitlis sanāks vēl skaistāks) regulārā SzS karaspēka PD apakšvienības veido ap 30% no visa PD, ZS vispār nebūtu korekti pielīdzināt un salīdzināt ar regulāro karaspēku.

          • Rakstīju, ka uz 1 PD karavīŗu. Rēķināju uz 5400, kas parādījās relīzēs.

            • Ja neveidos virsnieku bataljonus šo skaitli var dalīt ar 3. Viens no pamatojumiem miera laikā uzturēt disproporciju starp karevjiem/instruktoriem un virsniekiem (virsnieku gandrīz tikpat cik ierindas sastāva) ir nepieciešamība kara laikā vadīt moblizētos rez.karavīrus, tā kā mobilizēt mums nav ko (OMD nav, uz papīra daži tūkstoši rez.karavīru – ex-PD pēc izdienas un līgumu lauzušie ZS), tad reizē ar OMD likvidāciju vajadzēja mazināt arī virsnieku disproporciju pret kopējo kraspēka skaitu, bet tas taču.. pats saproti. Rezultātā vai nu pakāpes degradēt vai virsnieku bataljonus veidot.

              • Tas ir interesants jautājums – ko darīs ar rezerves karavīriem kara laikā? Vai formēs jaunas apakšvienības, vai papildinās ar tiem esošos ZS batus un aizvietos kājnieku bataljonu zaudējumus? Ja formēs jaunas apakšvienības, tad jau virsnieku bataljoniem nepietiks.

              • Labs viedoklis, tagad skaidrs, huļiš mums tik daudz to štābos pirdēju.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s