Precīzi. Diezgan.

[..]Pie varas ir cilvēki vecumā pēc 40. Viņi kaut arī iestājās par Latvijas atmodu un neatkarību, sliktiem vārdiem pieminēja padomju laiku, taču paši bija pilnvērtīgs šī laika produkts, tādi “homo sovieticus” līdz kaulu smadzenēm – viņi tajā sistēmā izauga, beidza skolu, augstskolu, izgāja darba dalīšanu, spēra pirmos soļus pa karjeras kāpnēm, dzemdēja bērnus… un līdz šim šie padomju sistēmā rūdītie cilvēki vada tautu.

Viņiem Rietumi, protams, nav ienaidnieks, taču kaut kādā ziņā arī ne savējais – tas organiski atgrūžas. Viņi turp tiecās, taču nejutās kā līdzvērtīgi partneri. Un, tā kā mūsu sistēma iet ne caur revolūciju, bet evolūciju, tad visi, kas vēlāk ienāca mūsu vadības sistēmā, kaut arī ar citiem uzskatiem un izglītību, lai izdzīvotu šajā vidē, bija spiesti iet uz kompromisiem ar veco gvardi.[..]

R.Ķīlis

avots

vara bungas: Perfekta diagnoze. Jūs, kam ir 30+, bet nav 50+, ņemiet vērā, ka vecā paaudze jūs saulītē izvest vairs navs spējīga. Atmodu nomenedžēja, jūs izaudzināja un labi būs. Maksimums uz ko tā  ir spējīga – novērst kara draudus pakļaujoties Krievijai, kas ir lēna un nenovēršāma pašnāvība. Baidos, ka “ulmanisms” nav aprakts un 1940.gads nav ekscess, bet process, kas turpinās citā kvalitātē, bet draud ar tām pašām sekām. Domāju daudzi pavilktos uz piedāvājumu ” jūs drīkstēsiet paturēt savus auseklīšus, karogu, himnu un Dziesmu svētkus”.  Domājiet par to.

Advertisements

69 responses to “Precīzi. Diezgan.

  1. Nepiekrītu. Pie varas ir komunistu un komjauniešu līderi un to sponsorēti cilvēki, atvaļināti čekisti, kā arī vienkārši zagļi. Ar vecumu te ir tikai pastarpināta saistība.
    Un nevis “ulmanisms” [jeb trīsdesmito gadu mode tiekties uz nacismu, ierobežojot demokrātiju un slepeni vienojoties ar citiem autoritāriem režīmiem) turpinās, bet gan astoņdesmito gadu “blata” sistēma turpinās. Vienīgās trīs atšķirības – sabiedrības acis un ausis aizmālē citi ideoloģiskie saukļi, ir atļauts privātīpašums un nav deficīta. Ja kāds ir piedzīvojis blata ziedu laikus, tad pavērojiet pašlaik notiekošos procesus no tā skatpunkta.

  2. Ja runā par pašlaik paaugstinātiem izdevumiem militārajai jomai, tad politiķu attieksmi var salīdzināt ar anekdoti: “Tēti, tu tagad mazāk pīpēsi? Nē, jūs mazāk ēdīsiet.”
    Tā vietā, lai ieviestu progresīvo nodokli, paaugstinātu akcīzi luksusa precēm, azartspēlēm un nekustamā īpašuma iznomātājiem, ātro kredītu kantoriem utt., un tā vietā, lai apkarotu daudzmiljonu PVN izzadzējus, tiek vienkārši gremdēti mikrouzņēmumi. Tā vietā, lai autoceļu nodevu ieskaitītu degvielas cenā, tiek likvidētas lauksaimnieku pašpārvadājumu iespējas un uzlikts pienākums pirkt ceļu vinjeti kraviniekiem līdz 3,5 tonnām. Pagājušogad tā vietā, lai paaugstinātu auto ekspluatācijas nodevu lieltonnīgajiem kraviniekiem, tā tika ievērojami paaugstināta kraviniekiem līdz 3,5 t. Utt. – viss nodokļu slogs tiek uzlikts sīkajiem, kamēr lieluzņēmumi un zagļi vispār netiek aiztikti. Gluži tāpat, kā komunisma stagnācijas periodā, kad visi tika turēti nabadzībā, kamēr komunistu un komjauniešu līderi, čekisti un tiem pietuvinātie, kā arī pagrīdes spekulanti dzīvoja kā niere taukos. Mūsdienās ir acīmredzama blata [jeb amorāla lobisma] sistēma. Un ierēdņu armiju neviens negrasās samazināt, kur nu. Latvijas simtgadē dzīros par daudziem desmitiem miljonu. Kāds te “ulmanisms”?! Gluži otrādi – ja kāds “ulmanis” ar sūdainu koku iztīrītu šos sasmakušos augeja varas gaiteņos un lepnajot lobistu ofisos ar visiem to “sociālajiem partneriem”, tad varbūt būtu cerība latviešu tautai izdzīvot. Tagad vienīgā perspektīva – tauta ātri izzudīs konformisma un jebkādu morālo vērtību pagrimuma laikmetā ar varas cinisku gādību.

    • ” ja kāds “ulmanis” ar sūdainu koku iztīrītu šos sasmakušos augeja varas gaiteņos un lepnajot lobistu ofisos ar visiem to “sociālajiem partneriem”, tad varbūt būtu cerība latviešu tautai izdzīvot.”

      Tu neesi diez ko labi informēts par to, kā darbojās pats Ulmaņa režīms.

    • Tālavas Taurētājs

      Citējot:ja kāds “ulmanis” ar sūdainu koku iztīrītu šos sasmakušos augeja varas gaiteņos un lepnajot lobistu ofisos ar visiem to “sociālajiem partneriem”, tad varbūt būtu cerība latviešu tautai izdzīvot. Tagad vienīgā perspektīva – tauta ātri izzudīs konformisma un jebkādu morālo vērtību pagrimuma laikmetā ar varas cinisku gādību.

      Ja kāds tāds “ulmanis” uzrastos, tad es ietu pirmajās rindās ar sūdainu mietu to stulbumu no viņa paura izdzīt. Izskatās, ka pa maz mums ir bijušas trīs ulmaņa nodevības un 50 gadu okupācijas. Cilvēki joprojām nav sākuši domāt. Vienvaldība nav risinājums, mums – sabiedrībai ir jāmainās, jāstiprina demokrātija, jābūt aktīviem. Tikai aktīvi rīkojoties var izskaust negatīvās īpašības sabiedrībā.

      Gribēju painteresēties, vai Tu uzrakstīji kādu vēstuli attiecīgajai komisijai vai savam vēlētam deputātam ar argumentētiem faktiem un priekšlikumiem? Kāda bija Tava rīcība, lai nodoklis tiktu ieviests vai neieviests?

      • arī zemessargs

        Vienvaldība krīzes situācijā un straujas reformas ir normāla lielu krīžu pārvarēšanas un izrāvienu veikšanas stratēģija jaunattīstības valstīm. Lielākā daļa Rietumu demokrātiju caur to gāja.

    • Ulmanim bija varen korumpēts režīms. Par tā sauktajiem “Ulmaņa krustdēliem” aka “šofera dēliem” neesi dzirdējis?

    • Kādu vakaru mums darbā izcēlās strīds, Sgrebmel ( lasīt kā arābam, no labās uz kreiso), zog un visiem citiem dod, es saku – esi tak tu daunis, ko viņš tev ir devis, šis man atbild, mums pilsētā ir ceļi, darbs, u.t.t, Fak, pa to naudu, ko Sgrebmel nozaga varēja visā valstī ceļus uzbūvēt. Sekoja klusama brīdis, bļeģ, vairs par viņu nebalsošu.

  3. augeja staļļus

  4. ”Domāju daudzi pavilktos uz piedāvājumu ” jūs drīkstēsiet paturēt savus auseklīšus, karogu, himnu un Dziesmu svētkus””.

    Diemžēl daudzviet uz šādu piedāvājumu būtu gatavi parakstīties. Darba darīšanās daudz sanāk braukāt pa laukiem un komunicēt ar cilvēkiem un daļai cilvēku ir tāds vilšanās/naida mistrojums pret pastāvošu varu un visām tās izpausmēm, ka būtu gatavi darīt jebko, lai to likvidētu. Ja tik būtu kāds kas ved. Drusku atgādina 1905. gada gaisotni tikai ar to atšķirību, ka tik lielu kritisko masu diez vai sasniegs, jo aktīvākie izvēlās nospļauties un notīties.

    • Tā ir, kad gaida Laimes lāci nolaistām rociņām un gaida, kad cits visu izdarīs, lai valsts zeltu un plauktu.

    • arī zemessargs

      Jautājums šiem naidīgajiem – vai paši kaut savā pagastā mēģinājāt sarakstu uz pašvaldību vēlēšanām uztaisīt? Nē? Šādiem pat muižu (pagastu) iet dedzināt būs slinkums (ja vienīgi kaut ko nospert varēs).

  5. Diez vai =)) Kaimiņš (nekā personīga) bija vajadzīgs stabilizācijai, t.i., jaunatnes un vispārēji neapmierināto balsu savākšanai, un to novadīšanai nekaitīgā gultnē.
    Ķīlis procesu labi novērtējis no, tā teikt, vienas puses.
    Otra daļa aprakstīta iepriekšējā ”naichez” komentārā.

  6. Kā lai nav dusmas laukos?! Kas vairāk bendē ceļus – lieltonnīgi kokvedēji vai dārzeņu busiņš līdz 3,5 t? Bet auto ekspl. nodoklis 12 t kraviniekam ir apt. 163 eiro, busiņam 267 eiro… Tagad vēl plus ceļa vinjete un nekādi pašpārvsdājumi pat piemājas dārziņu īpašniekiem…
    Kas bija galvenā blata vieta Latvijas PSR -Patērētāju biedrība Turība. Tagad Strautiņa korešs Rostovskis kā “sociālā partnera” pātstāvis palīdz valdībai apčakarēt miktouzņēmumus… Domā, tauta to visu neredz?!

  7. Nezinu, cik liela nozīme ir tieši paaudzei – pazīstu daudzus brīnišķīgus ļaudis virs 40, un ir gadījies satikt gados jaunus konformistus, shēmotājus un neliešus, turklāt ar ārzemju pieredzi. Ļaunums, ko nodarījusi krievu padomju sistēma, ir neaptverams. Arī pats esmu >40 un zinu, kā tur bija, kā arī sekas domāšanā – tai skaitā paša domāšanā. Jauno paaudzi audzina vecāki, lielā mērā ielikdami tādus pamatus, kādus prot.
    Domāju, ka krievu “otrā atnākšana” ir vēl daudz bīstamāka par iepriekšējo, un tagadējā valdošā šķira, tās sponsori un atkarīgie pakļauj visus (ieskaitot sevi) dzīvības briesmām, bet latviešus kā nāciju – iznīcības riskam. Neesmu vienīgais, kas tā uzskata jau sen: http://upnorth.eu/if-the-russians-come-back-again-they-wont-be-constrained-by-communism/
    Ķīlis un liela daļa progresīvās inteliģences atrodas tādā kā psiholoģiskā nolieguma (“in psychiatry, a defense mechanism in which the existence of unpleasant internal or external realities is denied and kept out of conscious awareness. By keeping the stressors out of consciousness, they are prevented from causing anxiety) stāvoklī, nepieļaujot katastrofas iespējamību. Igaunijas piemēru minot, nekad netiks minētas igauņu militārās spējas un tautas gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā. Šādi viedokļi izpelnās vien mīļus apsaukumus, lai arī būtu pelnījuši totālu marginalizāciju: https://twitter.com/ojars/status/795019520859639808 Reiz, piedaloties publiskā pasākumā, kurā uzstājās militārpersona, nācās piedzīvot runātāja preventīvu taisnošanos, kāpēc armija ir vajadzīga, un vienu jautājumu no zāles, vai NBS objekta atrašanās pilsētā neapdraud pilsētniekus Krievijas iebrukuma gadījumā.
    Mēģinot savu alarmisko noskaņojumu skaidrot, bieži esmu jutis neizpratni, reizumis vieglu ziņkāri, reizumis pat nepatiku. Aizsardzība, šķiet, ir temats, ar kuru var sabojāt jebkuru sarunu. Akcija zemessargam.lv , manuprāt, bija jāturpina – bet kā lai to turpina, ja tās iedvesmotājs publiskā telpā ziņo, ka viss ir labākajā kārtībā? Es saprotu, ka negatīvisms un histēriska kritika “viss ir slikti” līmenī ir destruktīva, bet – ja viss ir lieliski, un Kalniņš ir brīnišķīgs partneris, tad kam šāda akcija vajadzīga? Iespēja izveidot pilsonisku platformu AM bikstīšanai un tautas informēšanai ir muļķīgi “pakāsta”.

    • Ulmani, izskatās, bija aiz kā sagrābt. Tādēļ pasākums nomira. Bet ir jauni čaļi, kas nav īsti vadāmi. Cik saprotu, drīz viss iess gaisā daudz aktīvāk. https://www.facebook.com/AtbalstiZemessargu/?fref=ts

      • Bet tas taču gluži loģiski, ka bija aiz kā sagrābt – ja tev pasaka, ka tavai organizācijai nogriezīs finansējumu (lasi: ej strādāt Maximā), tad iespējas sarūk.

        Tā jau viņš kaut ko šajā virzienā turpina darboties, AiM mazāk kaitinošos veidos, bet ir jābūt naiviem lai gaidītu ka publiski pateiks: jā, mums izdarīja skaidru mājienu klapēt zemessargam.lv ciet, jo tas atkal ir ceļš uz tumši zilu polo kreklu ar X uz muguras un rokām līdz elkoņiem puspuvušos sīpolos.

        • Vai tad LATO ir viņa pamatdarbs? Bet jebkurā gadījumā – tas ir vāks, tad viņam skapī ir kaut kāds megaskelets, lai šitā izčākstētu.

    • Aha, tu pazīsti mani kā cienījamu cilvēku, es pazīstu tevi kā cienījamu cilvēku. Secinājums: mums visapkārt cienījami cilvēki. 🙂 Runa ir par paaudzi kopumā, ko vēl tā var paveikt vairāk kā paveica. Kā jau te norādīja, jaunieši sāk rīkoties paši “Atbalsti zemessargu” ietvaros. Kā kulaks uz acs! Cerams būs grūtāk pieradināmi kā blatņiki no LATO.

      • Zināmā mērā jāpiekrīt, ka gadījums ar zemessargam.lv ir arī paaudzes problēma. Jauni ļaudis, kuriem vispār šīs lietas interesē, būtu sacēluši haju.

  8. Jāpateicas cilvēkiem, ka tie pilda funkcijas, kuru nodrošināšanai tiek tērēta nodokļos iekasētā nauda. Vismaz pateicas, nevis kā zemessargam.lv , labi gan. Un ja nekas nedraud, tad nav, ko lieki bruņoties. Reizniece un Bergmanis pareizi dara.

    http://www.irlv.lv/2016/12/16/rinkevics-militari-uzbrukumi-latvijai-nebus-bet-ir-lielas-bazas-par-spejam-notureties-pret-hibridapdraudejumu

    “Nav šaubu, ka militāri uzbrukumi Latvijai nebūs, bet ir lielas bažas par mūsu spējām noturēties pret hibrīdapdraudējumu, šīs bažas gan tikšot kliedētas, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), atstasta LETA.
    Viņš uzsvēra, ka nešaubās, ka nekāds 3.pasaules karš Latvijā nesāksies un nekādi militāri uzbrukumi Latvijai nebūs, taču saistībā ar hibrīdapdraudējumu pirmā aizsardzības līnija prasa Latvijas kapacitātes stiprināšanu.
    Rinkēvičs reizē norādīja, ka bažas par mūsu spējām tiks kliedētas, jo tiks īstenota starpinstitūciju līmenī veidota stratēģija. Ministrs šajā kontekstā arī akcentēja, ka jāpateicas cilvēkiem no pilsoniskās sabiedrības, kas atklāj tā dēvētos nepatieso un melu ziņu portālus.”

    • Ja ļoti nemaldos, starp nozarēm tomēr ir tā kā atrunāts, ka viens otra dārziņā nekāpj. Attiecīgi – nevajag no ĀM gaidīt atklāsmes par militāru apdraudējumu, to nebūs, neatkarīgi no apstākļiem.

      • Tā tieši bija atklāsme turklāt uzsvērta divas reizes. Neviens no AM tik kategoriski nekad nav izteicies.

        • Ar to domāju, ka nenorādīs uz problēmām, kas ārpus pašu kompetences. Draudu nav = nesakām, ka AiM būtu jādara kaut kas savādāk. Tāpat neteiks, ka mums ir pizģec ar veselības aprūpi, vai nenorādīs IZM ka Popē neviens nemāk lasīt.

    • Labi pasēdēja 8.12. Sabīdīja ģēlas 🙂 “Nav šaubu…, nekāds…” – spēcīgs vēstījums. Steidzami jāpārdēvē AM par hibrīdaizsardzības ministriju.

    • Tālavas Taurētājs

      Kā Tev šķiet kas ir hibrīdapdraudējums? Visiem šis hibīdkarš ir tā nācis pie sirds ar tik seksigu nosaukumu, ka cilvēki vienkārši neapjēdz, ka tas ir tikai kara vešanas kārtējais attīstības posms. Karš un hibrīdkarš ir viens un tas pats. Hibrīdapdraudējums ir vienāds kara draudiem. Mērķi saglabājas tie paši vecie: Главная цель — разгром вооруженных сил противника, разрушение его экономического потенциала и политической системы. (Angliski man slinkums meklēt.) Ir mainījušies līdzekļi, mūsdienu shaping operations var kļūt arī par decisive operations, ja valstij pret kuru pret kuru izvērsta jaunās paaudzes karadarbība nav pietiekamas spējas stāties tiempretī. To mēs uzskatāmi varam vērot Ukrainā, Krimā hibrīdkarš spēja saglabāt operacionālo un taktisko pārsteiguma momentu, cilvēki un valsts pārvalde bija ekonomiski, politiski un diplomātiski ieaijāta, respektīvi ukraiņu OODA loop nebijaspējīga darboties. Austrumukrainā pārsteiguma moments tika zaudēts pateicoties Ukrainas teritorialajiem izmēriem, hibrīdkara militārā fāze iebuksēja,bet agresorvalstij joprojām saglabājas iespējas pielietot un tā pielieto dažāda veida psiholoģiskos,diplomātiskos, ekonomiskos un informācijas līdzekļus mērķu sasniegšanai.
      Domāju, ka Rinkēvičs un visi pārējie Pēetera nosauktie personāži rupji maldās noliedzot militāras agrsijas iespējamību. Kara mākslas likumi māca, ka pieņemot kādu pretinieka darbību vai bezdarbību par dogmu tiek radīts priekšnosacījums, ka pretinieks gūs pārsteiguma priekšrocības un iegūs iniciatīvu. Iniacītīvas atgūšana maksā daudz asinis, vai mēs esam tik bagāti, lai samaksātu par iniacītīvas atgūšanu un varam paļauties šķietamām dogmām?

      • Es domāju, ka ne maldās, bet apzināti melo. Ne reizi vien šeit esam konstatējuši, ka visi visu saprot. Šāda runāšana mudina domāt – ir jau piekrituši krievu prasībām un pusčukstus izteiktām “garantijām”, kuru iespaidu pastiprina skeletu graboņa no skapjiem. Pustraku romantiķu asinis viņus neuztrauc – bez tiem būs mierīgāka dzīve un visi gali ūdenī.

  9. Cik ironiski izskatās tas, ka bijušie vadošie kompartijas biedri, kuri izgājuši partijas skolu, tagad novembrī nēsā sarkanbaltsarkano lentīti pie žaketes atloka 🙂 Vai arī uzstājas ar runu 11. novembrī parādes laikā.

  10. Latvieši vispār ir tendēti vairāk uz kompromisu nevis konfliktu. Citreiz tas ir labi, bet citreiz nē. Vai bija vēl kādi varianti? Nezinu. Tomēr bija ļoti liels krievu armijas kontingents, militārie pensionāri, ja vēl būtu savā starpā sākuši lustrēties un ķīvēties, nezin, kā tas viss būtu beidzies. Bet te daļa kompartijas, komjauniešu un čekistu paši pārnāca neatkarības nometnē. Izvairījāmies no lielām asinīm. Bet par visu ir jāmaksā.
    Skaidrs, ka tautā šobrīd ir liela, ļoti liela neapmierinātība. Un tas ir saprotams, jo šī 50-60 gadnieku “elite” pirms astoņiem gadiem iedzina valsti dziļā krīzē un tagad izliekas, it kā “nekas nebija”, ka patiesībā tas pat ir veiksmes stāsts. Bet toreiz te bija revolucionārā situācija un “elitei” ļoti paveicās, ka tauta bija tik saprātīga un vien izdauzīja Saiemai logus, tad sakoda zobus un sajoza ciešāk jostas. Bet nu absolūti lielākā daļa ir ļoti dārgi samaksājusi par to veiksmes stāstu. Neviens tautai nav pateicis par to pat paldies, bet tikai turpina tāpat pa vecam. Protams, ka to apzināti vai neapzināti uztver kā zemisku ņirgāšanos. Drausmīgākais jau tas, ka šī pati “elite” mūs stūrē uz nākamo katastrofu – šoreiz militāru. Nezinu, laikam latvieši ir pārāk pacietīgi. Problēma tikai tā, ka latvietis klusē klusē un tad pēkšņi nodedzina muižu (nosacītu muižu šajā gadījumā). Un muižnieki brīnās – kā tad tā?? tik labi zemnieki bija!! visas klaušas pildīja! pat nekurnēja!

    • Pag, atšķirības lustrācijas risinājumos B3 ir acīmredzamas un ir manāma attīstības rezultātu korelācija. LV apgājās vissaudzīgāk, rezultātā – vajākais posms.
      Lithuania
      According to the Lithuanian mass media, in 2005 there were more than 1,000 personnel, all employees of the KGB, and about 4,000 former secret agents of the Soviet special services in Lithuania left un-lustrated. The ‘Law on the registration, recognition, reporting, and protection of identified persons who secretly collaborated with the former special services of the USSR’ was passed by the Sejm (parliament) in 1998 and amended in 1999. It demands that the former employees of the KGB and other Soviet special services inform a special commission of that status and be registered by it. During the established year and a half term close to 1,500 ex-agents and employees came to the commission on lustration. Their names are kept secret. The names of those who didn’t come to the commission were supposed to be published. The law bars former KGB members from legal practice and working in banks, and also restricts their opportunities for taking jobs in private companies. But after promulgating the law, the Lithuanian government did not launch any further actions to screen former KGB members, and the law was quietly dropped, probably because of the lobbying by former employees of the Soviet special services occupying very high posts in the Lithuanian state structures.
      In late 2005, committees of the Lithuanian Parliament started to discuss a new edition of the law in which new terms of lustration and principles of formation of the commission will be implemented.

      Latvia
      After the demise of the Soviet Union, the KGB left only 5,000 file cards, which are now kept in the Centre for the Documentation of the Consequences of Totalitarianism. The files contain only the names of the agents and informants, but not what they have done. As the KGB files are patchy, anyone listed may have been a regular collaborator; or a scientist obliged to report on some overseas conference; or even a potential informer who was never used. But the most active agents may not be named at all, since the files of any apparatchik who reached a certain rank were normally destroyed.
      The election laws from May, 1994 both for the Parliament and the municipal elections barred persons from standing for elections who had been on the staff of the USSR or Latvian SSR security services or security services of other countries or intelligence or counterintelligence staff. Anyone who was a member of the USSR or Latvian SSR Communist Party after 13 January 1991 (the day when the clashes with the Soviet Army started, before gaining Independence) was barred from standing for election. But the effect was scanty. Several glaring cases were initiated but quickly ended for there was not enough evidence. In January 2003 Parliament passed the European Parliament Election Law, rejecting restrictive proposals, so persons who remained KGB officers and Communist Party members after 13 January 1991 became eligible to participate in the European Parliament elections.
      When in 2004 Parliament passed an amendment prolonging the jobs ban, the President vetoed it and pushed for a prolongation of the law on keeping the KGB files unpublished until 2014.

      Estonia
      In Estonia almost no KGB files were left, so the process was purely voluntary. In 1995 a law was adopted according to which all the Communist ex-functionaries and secret services employees were obliged to report (membership in Nazi Germany intelligence agencies was also listed as targeted activity). Only 1,153 of them did it, and from 1997 till 2004 only 250 names of those who tried to hide their connection to the oppressive regime were published. No other options were tried besides this voluntary confession based system.

      • Es ta neko, bet kas kaimiņu risinājumos bija skarbāks? Leiši gribēja daudz ko, bet iespēja maz, savukārt igauņi deva iespēju brīvprātīgi pieteikties un viss.

        Cita lieta par citām jomām – teiksim tiesu varu. Igauņi atlaida visus tiesnešus un likas par jaunu kārtot kvalifikācijas, mēs turpinām bombīt ar tiem, kas bija.

      • Mums bija vairāk imigrantu, armijas un militāro penšu (Baltijas kara apgabala štābs Rīgā) nekā LT vai EE. Turklāt vietējā VDK visu laiku ieturēja neitralitāti vai atbalstīja neatkarību, noteikti, ka bija attiecīga vienošanās kādā 1989. gadā panākta, ka pēc neatkarības atgūšanas nelustrēs, kaut arī īsti nezinu, varbūt arī nebija 🙂 Tomēr LTF vadībā iespējams bija daudz aģentu. Komunistus tomēr lustrēja, lai gan ļoti maigi.

        • Pārāk maigi. Maigāk vairs nebija iespējams. Manuprāt vairs nav jāpierāda, ka LTF bija pa tiešo nacionālās kompartijas vadīta, bet LNNK tā saaugusi ar VDK aģentūru, ka tagad jau grūti atšķirt kurš bija īstenais, kurš nē. Objektīvie apstākļi protams jāņem vērā, gan sarkanarmijas pensionārus, gan migrantu īpatsvaru un tomēr, tomēr. Kļūda manuprāt bija tieši LTF visaptverošās kustības modelī, kas ļāva noreducēt nacionālās neatkarības ideju līdz visiem pieņemamiem simboliem auseklīšiem, himnai utt, ir-ir, nav – nav. Pa to laiku 1992-1997 kompartijas nacionālā spārna vadība pārdalīja padomju mantojumu un lieta bija darīta. Kam nauda, tas pasūta mūziku.

    • Nu, izejot no tā, kādā dirsā mēs, runājot bez aplinkiem, bijām, tad mūsu iziešana no krīzes arī bija veiksmes stāsts. Nemelosim sev – tagad dzīves līmenis ir kā treknajos gados, tikai visiem ieradums gaudot, ka viss slikti. Toties brīdī kad šprici pārņēma Dombrovskis mums bija gana reāls defolts, bez cerībām uz eiro un visu pārējo.

      Nevajag novērtēt par zemu, cik šajā drošības situācijā ir būtiska dziļāka integrācija ES – padomāsim kā iespējas “atdot krieviem un miers” izskatījās kad bijām čučmeki ar savu valūtu. Tas iesākumam.

      Ārpus tā – par mentalitāti gan piekrītu, latvietis ir sīksts pēc velna, bet kad ir zajebal, tad svilst muižas un sarkanie streļķi liek uz štikiem katru kas greizi paskatās. Vienlaikus – nu nebija 13. janvāra vandālisms nekāds tautas dumpis, nevajag melst.

      • 13. janvāris vispār diezgan tumša tēma, domāju, ka tā bija mērķtiecīgi plānota un vadīta provokācija, iespējams, no mūsu (pieļauju arī, ka ne mūsu, bet kaimiņvalsts) drošības dienestu puses, jo tobrīd plānoja nopietni griezt viņiem finansējumu. Pēc 13. janvāra nenogrieza. Bet tā ir nedaudz cita tēma.
        Zinu cilvēkus (latviešus), kas speciāli brauca uz Vecrīgu, lai piedalītos grautiņos, jo bija “sakrājies”. Par krieviem nerunāsim. Atceros arī tā laika noskaņojumu, tas kopuma bija, maigi izsakoties, diezgan drūms. Revolucionārā situācija brieda un 13. janvāris varēja būt starta šāviens, bet tauta tomēr izrādījās ļoti saprātīga un savaldīga.
        Protams, ka makroekonomiski un politiski to var saukt veiksmes stāstu, lai gan tas ir muļķīgi – salaist visu dēlī un tad lielīties, ka, lūk, tomēr varonīgi kaut kā izķepurojāmās. Bet mikroekonomiskais un individuālais līmenis? Ļoti daudziem cilvēkiem krīze izpostīja ģimenes (piespiedu ekonomiskā migrācija, bankroti, noziedzība, pašnāvības). Cilvēkiem nācās iziet ļoti lielas grūtības, lai tagad atgrieztos pie pirmskrīzes līmeņa (tikai šogad tas tika paveikts un arī ar atrunām!!). Bet visus ordeņus piesavinās politiķi, tautu aizmirst, domāju tas ir viens no galvenajiem šodienas neapmierinātības cēloņiem, kad jebkāds valdības lēmums tiek uztverts ar vispārēju milzu negatīvismu.

        • Problēma tajā, ka kopš krīzes visas valdības, kas bijušas, no malas skatoties, man kā homo-vulgaris liekas, ka ir vienkārši imitējuši darbības un darījuši tikai absolūto minimumu un to pašu nevis valsts, bet savā labā, lai atpistos vēlētāji, ka neko nedarot, sak, mazo pirkstiņu pakustinājām, ko vēl gribat, nejēgas?
          Un tad vēl tie pēdējo mēnešu lēmumi un Vējoņa diršana par valodu, nu riktīgs cirks un nodevība, ko lai saka? Tāds priekšstats rodas, ka valsts tiek apzināti un jau bez slēpšanās nolieta, lai to varētu atdot uz paplātes Putinam.

      • Tieši tā, 13.janvāri apdzērušos muļķu un mazgadīgo urļiku bari demolēja LB veikalus un demontēja Vecrīgas bruģi, nekas vairāk tas nebija.
        Angažēts un organizēts pasākums no labi zināmas debess puses.

    • Vienam portugālim arī kaut kā līdzīgi iztāstīju par to “muižas” versiju, kad šis neizpratnē jautāja par daudzajām Latvijas nebūšanā. Tā arī teicu, kad sakrājas un sprākst tautas dusmas, tad austrumos esošā kaimiņu impērija tiek nolīdzinātas līdz ar zemes virsmu. 😁 Protams, cieš arī tie, kas kadās pa ceļam pelnīti vai nepelnīti. 😁

  11. Nē nu, točna man kaut kādas pareģu spējas. 😀
    Par šo tematiku VB komentāru sadaļās jau rakstīju pirms pāris mēnešiem, ka nepieciešams vienkāršs un brutāls veids kā uzlabot valsts pārvaldību. Visus, bez izņēmuma, kas ir bijuši kompartijā, komjaunatnes struktūrās un citās ar komunismu saistītās organizācijās aizliegt, atlaist, atstādināt utt. no valsts un pašvaldības iestāžu vadīšanās un strādāšanas. Tas arī attiecas uz Saeimas un citām zemāka ranga vēlētām iestādēm.
    Sāpīgi un nepatīkami tas būs sākumā visiem un kaut kādu periodu, bet, diemžēl, cita ceļa nav, lai izglābtu Mūsu valsti.

  12. Paklausieties šodienas “Krustpunktā” LR1 arhīvā. G.Jākobsons, Z.Ekmanis, A.Vrubļevskis par Dukuru atteikšanos no netīrām sacensībām Sočos. Ļutij p..ec, es atvainojos… Latvijas sporta leğendas, i..o. “Neviennozīmīgi, jāizdzīvo, neko jau nevar pierādīt, valsts finansējums, nekur mēs no kaimiņa prom netiksim”

    • Nu a ko Tu gribi, komentē ta tipiski padomju produkti, viņi ārpus sporta ir nulles, plānā galdiņa urbēji, neko citu tais laikos neprata, neko citu tagad neprot, viņiem tik padod mikrofonu un iespēju komentēt kādu sportu vien pagadās, cita tajā prātiņā nekā nav.
      Sport, Mir, Družba!

  13. Washington (AFP) – The United States and the three Baltic states neighboring Russia are trying to strike defense cooperation agreements before President Barack Obama leaves office, officials have told AFP.

    https://www.yahoo.com/news/us-baltic-states-eye-military-pacts-trump-inauguration-174954092.html?soc_src=social-sh&soc_trk=tw

    • Ja apstiprinās, tad šis ir brangs ieskats cik zemu vērtējam Trampa uzticību NATO.

      • Lai kurš vienalga ko domātu par Trampu, būtu par vai pret viņu, Tramps ir un paliek šobrīs absolūts nezināmais. Tādēļ situācija jāizmanto, īpaši tagad, kad demokrāti ir zaudējuši un grib izrādīties kā dikti labi un pareizi, un arī noturēt savā izpratnē Trampu kaut kādos rāmjos. Tādēļ, ja tagad var kaitko izspiest un parakstīt jebkādus mums izdevīgus papīrus, ja var rast iespējas forsētā ātrumā šeit dabūt šurp papildus amerikāņus ar ieročiem vai vēl ko iegūt, tad tas ir jāizmanto pilnā apmērā.

        • Jautājums – vai Latvijas vadoņi to grib?
          Ticu, ka LT un EE to grib un neļauj mūsējiem urķēties degunā un kasīt kuli, bet spiež rīkoties un velk līdzi.
          Vai tik traki ir, ceru, ka nē, bet tā ir politika.

  14. Lasītāja vēstule telekanālam Krasnaja Zvezda: http://m.tvzvezda.ru/news/qhistory/content/201612150730-b9v2.htm
    Varētu būt koncentrētā veidā tas, ko skalo krievu zaldātam.

  15. arī zemessargs

    Iesaku izlasīt http://hvylya.net/analytics/society/kak-pobedit-progressivnyim-silam-v-ukraine.html
    “большинство населения не разделяет их взглядов на реформы, не интересуется ими, не имеет сил терпеть лишения. И, на первом этапе, даже пострадает от них.”
    «Чтобы выиграть мажоритарку нужны деньги. Желательно много. Либо неограниченный административный ресурс. А лучше — и то, и другое… Народ любит сладкую ложь и не любит горькую правду. Поэтому, чтобы выиграть и завоевать симпатии избирателей, особенно в провинции, вам необходимо лгать… людей здесь очень мало интересуют реформы, коалиции, дебаты в Верховной Раде, борьба с кнопкодавами, офшорные скандалы, приватизация, и прочие далекие от них проблемы. Для жителей провинции все это — малопонятный белый шум. Что-то вроде раздражающего жужжания мух. Они вообще не видят связи между своими проблемами и отсутствием реформ. Главные вопросы, которые интересуют жителей округа 206 — это низкие зарплаты и пенсии, высокие цены, возрастающая стоимость ЖКХ, а также их локальные проблемы — плохие дороги, яма во дворе, упавшее дерево, наркоманский притон в подъезде. Причем, в причинах этих негативных явлений большинство людей вообще не хочет разбираться… Анализировать обещания и программы политиков способны единицы… В любом человеке даже потенциально претендующем на власть, электорат с низким уровнем доходов автоматически видит виновника своих несчастий. Единственный способ задобрить таких людей и завоевать их симпатии — это быстро «компенсировать» их страдания установкой лавочек, детских площадок или раздачей небольших сумм… Виртуальный мир Фейсбука и реальный мир украинской провинции — это параллельные вселенные. Мои коллеги с сотнями тысяч подписчиков убеждены, что они весьма авторитетны и известны, как политики. Кроме того, лояльная к ним и в целом продвинутая аудитория Фейсбука искажает их мировосприятие. Им кажется, что их ценности и идеи популярны и принимаются обществом на ура. Увы, реальность показала, что это не так. Ценности и цели общества совершенно иные».
    Pie mums ne tik skarbi, bet dažreiz jāsabiezina krāsas, lai ieraudzītu bildi.
    Godīgie nacionālkonservatīe spēki Latvijā šobrīd var vai nu būt koalīcijā ar kaut ko stiprāku un ietekmēt kaut ko, vai nu sēdēt opozīcijā un neietekmēt neko. Tāpēc, ka sabiedrības pieprasījums tāds. Ja gribam vairāk – vajag vairāk personību un naudas. Naudu (lielu) par velti nedos. Cilvēku, kuri gatavi idejas vārdā strādāt – maz. Tādu, kuri nāk ar merkantīliem mērķiem – vairāk. Mēs te aktīvisti diskutējam, Facebokā sašutumu aktīvie pilsoņi pauž. Bet, aizmirstam, ka ir milzīga cilvēku daļa, kura nelieto faisbuku un neprot to darīt, ja arī lieto, tad skatās čiksas un ēdiena receptes, politiku nesaprot un neinteresējās, forumos nediskutē un ziņas neskatās.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s