Jauns partneris?

Šodien 6.decembrī, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis tiksies ar Baltkrievijas aizsardzības ministru ģenerālleitnantu Andreju Ravkovu (Andrei Ravkov). Ministri svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie Oskara Kalpaka pieminekļa un pēc tam divpusējās tikšanās laikā pārrunās reģionālās drošības aktualitātes. Vizītes laikā tiek plānots parakstīt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Baltkrievijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā.

avots

vara bungas: Lai gan lielākā daļa ES sankciju ir atcelta kopš februāra, vērts atcerēties, ka attiecībā uz BY joprojām noteikts ieroču embargo (aizliegts pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Baltkrieviju bruņojumu un ar to saistītus visa veida materiālus, tostarp ieročus un munīciju, militāros transportlīdzekļus un aprīkojumu, paramilitāro aprīkojumu un visa iepriekšminētā rezerves daļas, kā arī tādu aprīkojumu, ko var izmantot iekšējai apspiešanai).

Jā, arī  agrāk LV un BY sadarbojās ieroču kontroles jomā Vīnes dokumenta ietvaros, bet šāda te vienošanās slēgšana  “aizsardzības jomā” raisa jautājumus, jo pie līgumu slēgšanas nonācām bez rožu un šokolādes perioda, pa taisno gultā. Man kā vecās raudzes džentelmenim tas šķiet nedaudz  sasteigti.  Cerams mūsu sabiedrotajiem šāds romāns nebūs pārsteigums.

Visvairāk ir amizanta sadarbība “gaisa telpas novērošana” , jo BY un RU ir (ap)vienota PGA sistēma.

[..] «Надо понимать, что на сегодняшний день у Республики Беларусь на северо-западе два государства НАТО, на западе — государство НАТО. И размещение вблизи наших границ баз, складов для обеспечения действий группировок войск, что они сейчас производят, это, конечно, является определенной опасностью. Но, наверное, говорить о том, что есть военная угроза — ее нет. Сейчас мы рассматриваем это как военную опасность,  естественно, принимаем определенные меры, чтобы адекватно на это реагировать. В том числе на увеличение интенсивности оперативной и боевой подготовки на сопредельной территории».[..]

avots

Advertisements

26 responses to “Jauns partneris?

  1. Varbūt šis ir gudrs veids, kā mūsējie plāno iegūt info no “pirmavota”? Par visādiem zapadiem utt.

    • ņemot vērā ka LT un PL daudz aktīvāk (maigi teikts) sadarbojas ar BY opozīciju, tad LV varētu būt uzdota “labā izmeklētāja” loma. Neticās ka ko tādu LV varētu uzsākt uz savu galvu, bet slepenība godam. Līdz vizītes dienai kā saka “nekas neliecināja”.

  2. Neredzot vienošanās tekstu drīzāk liekas, ka tā ir tehniska vienošanās ar maz saturu. Sadarbība gaisa telpas novērošanā jau var būt arī sadarbība starp robežsardzes dienestiem, kas tiek ielikta šādā līgumā.

  3. Gjunters, tas kurš Džonis.

    Nevaru neironizēt. Galvā stāv bilde, kā ģenerālis tiekas ar dižkareivi. 😀

    • Gvardes Leitnants

      Pirmais, kas šajā sakarā ienāca prātā arī man, bijia šī konkrētā likteņa ironija: Dižkareivis un Ģenerālleitnants. Bez maz vai Skaistule un Briesmonis.

      • ņemot vērā, ka viens ir likteņa ne zināšanu & pieredzes taisīts ģenerālleitnants, otrs Aivara taisīts ministrs – nemaz tik liela disharmonija nav.

  4. http://www.mod.gov.lv/lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2016/12/08-02.aspx

    Šodien, 8.decembrī, Aizsardzības ministrijā norisinājās diskusija starp Latvijas un Krievijas Aizsardzības ministriju ekspertiem par uzticību un drošību veicinošiem pasākumiem.

    Lai veicinātu savstarpēju atklātību un uzticēšanos militārajos jautājumos, Latvijas puse piedāvāja papildus esošajiem nosacījumiem bruņojuma kontroles jomā, kas izriet no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumenta, veikt vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju Latvijas un Krievijas pierobežas rajonos, tādejādi aicinot Krieviju apliecināt gatavību pēc lielākas militāro aktivitāšu caurskatāmības ne tikai vārdos, bet arī darbos.

    Diskusiju laikā puses apmainījās ar viedokļiem par drošības situāciju pierobežā. Latvijas puse uzsvēra, ka Krievijas militārās aktivitātes, ieskaitot plaša mēroga militārās mācības, militārās infrastruktūras attīstība un jauno militāro vienību izveide raisa bažas par Krievijas nodomiem un ilgtermiņa ambīcijām reģionā. Tāpat Latvijas puse akcentēja, ka vairumam no Krievijas attīstītajām spējām un plaša mēroga mācībām Latvijas pierobežā piemīt uzbrukuma, nevis aizsardzības raksturs.

    Ņemot vērā arī nedraudzīgu un brīžiem naidīgu retoriku attiecībā pret Latviju, tas rada nepieciešamību Latvijai meklēt papildu drošības garantijas un izvērst sadarbību ar sabiedrotajiem, reaģējot uz Krievijas īstenotajām militārajām aktivitātēm. Latvija attīstīta pašaizsardzības spējas un stiprina sadarbību ar sabiedrotajiem, tai skaitā nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni reģionā, lai stātos pretim izaicinājumiem, ko rada Krievijas militārās aktivitātes.

    Ņemot vērā pēdējo gadu aktivitātes, Latvijas puse tikšanās laikā lūdza skaidrot esošo militāro aktivitāšu mērogu pamatojumu un piedāvāja veidus, kā mazināt spriedzi attiecībās.

    Saruna par uzticību un drošību veicinošiem pasākumiem ir saskaņā ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm par konstruktīva dialoga saglabāšanu ar Krieviju, neatjaunojot militāro sadarbību.

    Jau šā gada aprīlī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, tiekoties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, aicināja Krievijas pusi nodrošināt lielāku militāro aktivitāšu caurskatāmību Latvijas pierobežā. Tāpat ministrs apstiprināja nepieciešamību uzturēt savstarpēju dialogu ar Krieviju, lai veicinātu uzticēšanos un drošību reģionā.

    Kā ziņots, šā gada augustā tika saņemtas vēstules no Krievijas atašeja Latvijā, kurās Krievija aicināja uz drošības konsultācijām Maskavā, lai ekspertu līmenī pārrunātu turpmāko militāro sadarbību.

    Aizsardzības ministrija nosūtīja atbildes vēstuli Krievijas militārajam atašejam Latvijā, uzaicinot Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjus uz ekspertu līmeņa tikšanos Rīga, lai apspriestu uzticības un drošības veicinošus pasākumus pierobežā abu valstu starpā.

    Aizsardzības ministrija atgādina, ka NATO-Krievijas formālas attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā. Aizsardzības ministrija akcentē, ka jau kopš 2003. gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s