Dispozīcija pirms hibrīdkara kaujas

vara bungas: Piedāvāju iepazīties ar ļoti informatīvu un ne pārāk garu NAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumu “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi“. Darba autori veicot aptauju par LV sabiedrības abām kopienām diezgan jūtīgām tēmām, nonākuši pie secinājumiem, kas ir šķietami nomierinoši. LV iedzīvotāji gan latvieši, gan cittautieši ir tik politiski pasīvi, inerti un atsvešināti no valsts pārvaldes, ka ne uz kādām ekstremālām izdarībām nav dabonami pat tad , ja viņus uz to aicinātu personīgi Filips Kirkorovs un oponēt  tikai ar citiem skaitļiem un grafikiem 😉

Tomēr es nevaru piekrist tēzei, ka  pētījuma rezultāti apgāž BBC  filmā  „Trešā  pasaules  kara  komandcentrā”  izmantoto leģendu – NATO konflikts ar RU sācies  Daugavpilī pēc prokremlisko organizāciju inspirētiem nemieriem. Autori uzskata, ka šī hipotēze neapstiprinās. Šds secinājums manuprāt ir pārāk vienkāršots un modrību pazeminošs.   Pirmkārt, BBC filma nav par LV, Latgali, Daugavpili vai starpnacionālām attiecībām , tā ir par UK valdības lēmuma izstrādes procesu krīzes situācijā un iegansts konfliktam, kas noved līdz šai krīzei filmā  ir tikai ieskicēts, tam nav lielas nozīmes tālākajā izklāstā. Otrkārt, lai radītu casus belli LV iedzīvotāju atbalsts un dalība nemieros  vispār nav nepieciešama, jo tam ir domāti RU speciālo operāciju spēki, kas no  nekā ar apmaksātu statistu palīdzību prot organizēt jebkādu bildi RT/RTR/Sputņik TV kamerām, tam šie spēki (nejaukt ar specnazu) ir izveidoti, ekipēti un mācīti. Piemērs, agrīnie 2014.gada notikumi Slavjanskā, plašas ļaužu masas tur arī nepiedalījās, visu izdarīja daži desmiti bruņotu vīru pufaikās. Te tad drīzāk autoriem būtu jābrīdina lasītājus, ka šo aspektu pētījums vispār neskar. Treškārt,  rodas sajūta, ka pētnieki paši sen nav bijuši daudznacionālās kompānijās, komandās vai kolektīvos un nezina, ka uzskatu konflikta potenciāls ir milzīgs, to var pamanīt, ja vienā raibā kompānijā vienkārši uzsākt diskusiju par jebkuru no pētījumā norādītām problēmu tēmām. Viena lieta ir aptaujāt cilvēkus runājot  aci pret aci, vai vispār attālināti, pavisam cita lieta izprovocēt diskusiju starp divām grupām, tad arī  bez acs var palikt. Netieši uz to norāda paši pētījuma autori

“[..] Lai  gan  Latvijā  pastāv  atbalsts  vēstījumiem,  kurus  Krievija  cenšas  izplatīt  par Latviju, tomēr sabiedrību būtu grūti mobilizēt uz plašiem protestiem un nemieriem. Ir maz ticams,  ka  atbalsts  Krievijas  vēstījumiem  novedīs  pie  aktīvas  rīcības  Krievijas  interesēs. Vienlaikus  ir  jāapzinās,  ka  sabiedrībā  pastāv  potenciāls  polarizācijai.  Eksistē  temati,  par valodu,  vēsturi,  integrāciju,  nepilsoņiem,  par  kuriem  cilvēki  izvairās  runāt,  lai  nerastos konfliktsituācijas.  Līdz  ar  to  ir  jārēķinās,  ka  tādi  jautājumi,  par  kuriem  sabiedrībā  ir pretrunīgi viedokļi, var novest pie atkāpēm no ierastās uzvedības. [..]”

Tieši tā, cilvēki iemācījušies necilāt dažas tēmas, lai neuzāktu konfliktu, bet, ja šīs neizrunātās tēmas, kāds aktualizēs un piespiedīs atklāti apspriest, sekas var būt graujošas. Man nav ideju, ko un kā darīt, lai to novērstu, nav mana tēma. Es tikai zinu, ka spontānu kautiņu var izšķirt spēks, kas ir organizētāks un saliedētāks  par kautiņā iesaistītiem spēkiem un parasti šāds stabilizējošs spēks ir policija un armija, nebūs atbilstošas policijas un  armijas –  katra mākslīgi uzkurinātā masu publiskā diskusija draudēs pāraugt nemieros un  valsts apvērsumā.

Advertisements

42 responses to “Dispozīcija pirms hibrīdkara kaujas

  1. Teorētiski jau policija ir stabilizējošs spēks, bet… policijā ir pilns ar Krievijas uzskatu cilvēkiem, daļa pat vispār latviski neprot. Diez vai uz policiju 100% varētu paļauties gadījumā, kad tiek aktualizētas šīs “nerunājamās” tēmas. Ir ļoti liels potenciāls, ka policija pievienotos “kautiņam” pati sadaloties, kur katra daļa pievienotos vienai no kautiņa pusēm.

    Kaut kā liekas, ka šādos gadījumos vienīgais stabilizējošais spēks varētu būt armija, kurai pat, iespējams, nāktos nolikt pie vietas daļu policijas.

    • Gribētos paļauties uz to labāko, bet objektīvi policija mums ir tādā spēkā, kas ļauj kontrolēt iepriekšpieteiktus likumpaklausīgus piketētājus. Atcerēsimies 13.janvāri. Bez Militārās policijas neiztika, lai gan tā nav ieM struktūrvienība. Viens čepe, vienā pilsētā, dažas dienas, to IeM pavilktu, bet ja kas nopietnāks (vairākas pilsētas, ilgstoši, smagi) bez PD regulārā karaspēka neiztikt. Iepriekš paredzu priekšlikumus iesaistīt ZS, kam principā nepiekrītu, tā būtu ugunsgrēka dzēšana ar petroleju.

      • Vasarā, kad Saulkrastu apkārtnē bija pazudis 3-gadīgais Rūdolfs, piedalījos meklēšanas darbos (ne kā zs, bet atskrēju, jo bija brīva diena). Jāatzīst, ka policijas sniegums mani nekādā veidā neiedvesmoja. Nerunāsim par bardaku, kas tur valdīja (atzīšu, ka tam ir arī zināms objektīvs iemesls – ja rēķinām, ka tur piedalījās vismaz 500 cilvēki vienlaicīgi, tad šāda bara vadība varētu atgādināt bataljona vadību negaidītā kaujā, kur pats bars vispirms ir vismaz minimāli jāsaorganizē), bet tie policisti pat īsti nevadīja meklētāju ķēdi. Tai barā, kur mežu ķemmēju es, viņiem uz kādiem 7 gab bija tikai viena rācija.

        • Anonīmais Labvēlis

          Oooo, pa to gan ir daudz ko stastīt, pirma reize, kad piedalījos šādā pasākumā apstākļu sakritības dēļ un ieguvu super pieredzi, labaku par jebkadiem kursiem, vēlāk ilgu laiku bija materiāls pārdomām 🙂 Bija visa tik daudz, ka uz pirmo brīdi kompis kūpēja 🙂

          • Kur tad palika pieredze no kuras dators kūpēja? padalies.

            • Anonīmais Labvēlis

              Par meklēšanas darba organizēšanu kā tādu, par cilvēku rīcību stresa situācijās, par pūli un pūļa vadību, galu galā par cilvēku vienaldzību. Tur uz atsevisķu pētījumu velk, komentāros būs palagu palagi. Gan kādā drumfestā, ja sanāks tikties.

              • Atgādini man drumfestā ka esi klāt un gatavs dalīties.

                • Anonīmais Labvēlis

                  Sarunāts.

                • vislabāk parādīja armija!!!
                  es ar tik uz beigām pieslēdzos (aizmuku no darba), bet cilvēku pūlis kā jau pūlis, policija ir pieradusi strādāt mazās grupās un nevis vadīt un komandēt lielas masas. cilvēki nepacietīgi- visu laiku vienam policistam būtu jāstrādā tikai ar šiem cilvēkiem, lai viņus nomierinātu un noorganizētu.
                  armija- nostājamies ķēdē, nečupojamies, ejam vienmērīgi un visi reizē- komandas skaidras un precīzas, ja lika iziet šo rajonu, tad arī ejam, vērojam un nefilozofējam par to, ka te jau viņš neies!.. patīkami iet ar viņiem (iestājos īsi pirms atrada puiku cita grupa), dara savu darbu precīzi un konkrēti lielās cilvēku grupās.
                  pirmajā grupā,kur bija pāris policisti (teorētiskie grupas vadītāji), bija ārprāc! iemaņas jau grūti nodzert, bet tā arī nesapratu, kāpēc man jāvada šī grupa, ja viņai jau ir nozīmēta vadība no policistiem?! labi, ka grupā (30-40 cilv.) bija iespējams vīri no ZS vai kkā tamlīdzīga, jo vismaz kkā kontrolēti izgājām ierādīto pussektoru vienā virzienā. nospļāvos par šo aitu baru, jo šķita, ka tā ir sabotāža, ja pateiks, ka VISS sektors ir izķemmēts, jo policisti uzskatīja, ka otru pusi nav jēga iet. ejot atpakaļ uz startu, armija komplektēja ķēdi un pa starpām vāca brīvprātīgos! kkā tā…

      • Degošu naftas urbumu likvidē ar kontrolētu sprādzienu…
        90tajos ZS bija bez maz vienīgais spēks,kas kontrolēja kārtību un iegrožoja organizēto noziedzību. Nesaku, ka tam tā jābūt, bet nu uz policiju arī nepaļautos. Ukrainā arī milicija ātri sašķēlās.

    • Anonīmais Labvēlis

      +1001, negribās aizvainot visus policijā dienošos, bet “iekšās” ir tāda sajūta, ka ar daļu no “kārtibas sargiem” būtu tādi brīnumi, ka es aiz savas muguras viņus noteikti negribētu redzēt.

    • arī zemessargs

      20-30% no armijas balso par SC. Pēc personīgas pieredzes saskarē ar policiju tur procents varētu būt līdzīgs.

      • Neticu. Nezinu, cik armijā, bet policijā noteikti vairāk. Cik ir saskare ar abām grupām, tad policijā SCiski noskaņotu personāžu ir vairāk.

  2. Cik nācies pieredzēt, liels uzskatu konflikta potenciāls ir kolektīvos, kuros “lāgā nav ko darīt” un ir laiks strīdēties. Ja ir intensīvs darba režīms, konkrēti uzdevumi, iekšēja uzņēmuma disciplīna, tad tādām diskusijām nesanāk iesakņoties.

    Risks ir reizēs, ka masu mediji cilā “sāpīgās tēmas”. Tas vienmēr tiek darīts provokatīvā stilā, daudz nedomājot par sekām. Tur gan laikam vairāk pavelkas latvieši. Vietējie krievi, ja pareizi atceros, ne uz ko vairāk par “rokas nost no krievu skolām” 2000-o sākumā līdz šim nav bijuši spējīgi.

    • Tavi novērojumi apliecina, ka spriedze ir vadāma (palielināšanas virzienā) jau tikai ar masu medijus starpniecību, toties samazināt spriedzi medīji vēl nav iemācījušies, to var pārsist tikai ar vēl lielāku spriedzi, bet ar citu vektoru. Cīņa ar “lāgā nav ko darīt” domājams ir bezcerīga 🙂

      • Bet pamatiemesls šitam ir viens – šie nosauktie mediji neatspoguļoja situāciju objektīvi, neoficiāli bija nostājušies viena kandidāta pusē, un cilvēki to jūt un redz – ka visa patiesība un visa info netiek atspoguļota. Tā rezultātā meklē arī citus avotus. To savukārt izmanto propagandisti feiku ziņu izplatītāji.

        Vainīgiem šeit jājūtas būtu šiem lielajiem minētajiem medijiem, jo tie no kādreiz objektīviem vai vismaz aptuveni objektīviem un visas galvenās ziņas un viedokļus atspoguļojušiem ir kļuvuši par vienas filozofijas propagandistiem ar selektīvu ziņu un viedokļu izvēli. Gandrīz vai neatšķiras no RussiaToday.

        • Man gan šķiet, ka melno PR izmantoja abas puses. Bet tās ir iekšējās US darīšanas. Mums jāgatavojas darboties situācijā, kad pašbrūvēto ziņu plūsma būs nekontrolējama, ja nerunājam par RU valsts mediju raidījumu atslēgšanu un slāpēšanu. Joprojām nesparotu, kādēļ LV neiepērk un neuzliek par pienākumu iekļaut pamatpaketēs Dožd, RTVi, Eho Moskvi raidījumus un nerada alternatīvu visādiem RTRiem.

          • Protams, ka izmantoja abas puses. Bet melnajam PR un nez no kurienes nākušai info ir daudz mazāki panākumi, ja auditorija uzticas meinstrīma medijiem. Bet meinstrīma mediji pēdējās pāris desitgadēs kļūstot neobjektīvi, šo uzticību ir zaudējuši.

            Un vēl viena lieta – cilvēkiem gribās sensācijas. Bet meinstrīma mediji, ja negrib kļūt galīgi dzelteni, vai publicēt melus, tad sensacionalitātē ir ierobežoti. Bet… pie šīs sensacionalitāts nepieciešamības cilvēkus atkal ir pieradinājuši tie paši meinstrīma mediji sākot ar to brīdi, kad pieslējās filozofijai, kas noniecina morāles esamību un rezultāta sasniegšanai uzskata visus līdzekļus par labiem.

            To, ka demokrātijas un vārda brīvības vārdā nedrīkst neko aizliegt, t.sk., citu valstu mediju retranslāciju – arī pie šī ir lielā mērā vainojami meinstrīma mediji, kas sevi iedomājušies par varas atzaru (kaut neviens viņus nav ne vēlējis, ne viņus kāds vēlēts orgāns iecēlis), un kas pieslējušies “tolerances un politkorektuma” filozofijai (kur gan politkorektums un tolerance patiesībā ir selekcionēti attiecināti).

            Un tā visa rezultātā tagad dabūn atsitienu gan paši šie meinstrīma mediji, gan rietumvalstis, t.sk. mēs, kas šai meimstrīma mediju un to kontrolētāju izplatītajai filozofijai ir pievienojušies.

            Turklāt, Latvijas situācijā, visi politiskie spēki (izņemot NA), cīnās arī kaut vismaz par daļiņu krieviski runājošās vēlētāju auditorijas, līdz ar to kādu nopietnu rīcību pret kremļa medijiem varam negaidīt.

            • arī zemessargs

              Es domāju, daļa latviešu politisko spēku cīnās nevis par krievu elektorātu (viņiem tāda nav un cīnīties par to ar SC diezgan bezjēdzīgi), bet cenšas pielabinaties Krievijai.

          • Par RTVi aizmirsti, krievu viņu pārpirka no izredzēto tautas, tas kanāls ir metams.
            Visādi RTR un PBK, NTV un RENTV būtu vienkārši jāaizliedz un jāpātrauc to translācija, publika ar laiku pierod pie tā, ka nav dienas zombo-devas un nomierinās, atrod citus kanālus, ko skatīties, cepiens vairāk ir par seriāliem, kurus vairs nevar skatīties.

      • Tieši tā! Manuprāt, riski tur ir ļoti ievērojami. Teiksim, ienaidnieks savā teritorijā safilmē, kā Daugavpilī sit krievus. Palaiž šos sižetus vienu pēc otra savos sputņikos. Kamēr pie mums izdomās, kā uz to visu (politkorektā veidā) reaģēt, būs jau par vēlu.

        • arī zemessargs

          Būtu svarīgi panākt, ka sabiedrība kļūst imūna un uz sitiena netic tam, kas tiek parādīts/pateikts/uzrakstīts masu medijos vai soc.tīklos.

          • Jā, un to, iespējams, panāks paši masu mediji, turpinot piedāvāt nekvalitatīvus produktus :). Kaut gan lielākā daļa droši vien nemaz negrasās iedziļināties, vai viņiem nepūš pīlītes.

          • Neesi pamanījis, ka visiem medijiem tagad – gluži pretēji – ir kāds štata darbinieks, kam pienākums ir meklēt stāstus socmedijos un tos nekritiski pārpublicēt?

  3. “Cīņa ar “lāgā nav ko darīt” domājams ir bezcerīga.”

    Neaizmirsīsim sāls raktuves.

  4. Kaut kā atslābuši ar šo pētījumu 🙂 Kur rakšanās tēmā, analīze, situācijas modelēšana?
    Jā, sakars ar LV tīri aktuāls ar pēdējiem RU gājieniem, bet filmā vairāk bija parādīts UK iespējamo viedokļu un rīcības variantu klāsts potenciālā krīzes situācijā, starp kuriem skatītājs arī var izvēlēties.

    “lai radītu casus belli LV iedzīvotāju atbalsts un dalība nemieros vispār nav nepieciešama”
    Tieši par to arī vajadzēja pētīt – cik būtisks būtu atbalsts, ja kāds no ārpuses provocētu konfliktu, nevis protesta potenciālu (radikāla, nepopulāra reforma un nemieri būs). Protams, vietējie marģināļi ar savu soc. tīklu fanu pulku pievienotos, kļūtu par sižetu sejām, runājošām galvām.

    Drīzāk pētījumu centros, pēc iespējas, vajadzētu darbiniekus ar dažādu etnisko, nacionālo un dažādu sabiedrības slāņu piederību vai, vismaz, ilgstošu pieredzi komunikācijā, lai spētu profesionāli modelēt katrai grupai svarīgākos un jūtīgākos tematus, izprast tos. Arī, parasti, aptaujāto skaits ir salīdzinoši mazs – daži simti – šādiem pētījumu tematiem prasītos pēc diezgan plašām aptaujām ar tūkstošiem, lai dati būtu plašāki un vairāk ticamāki.

    “Eksistē temati, par valodu, vēsturi, integrāciju, nepilsoņiem, par kuriem cilvēki izvairās runāt, lai nerastos konfliktsituācijas.”
    “ja šīs neizrunātās tēmas, kāds aktualizēs un piespiedīs atklāti apspriest, sekas var būt graujošas”
    Tieši šīs ir tās tēmas, kurās diskusija varētu būt minimāla, jo vai nu zin, kas un kā, vai nezin, nesaprot, negrib saprast u.t.t.

    Lielākā problēma un apdraudējums ir cilvēku izglītība, informētība un/vai izpratnes, saprašanas spējas par būtiskiem tematiem.

  5. Pilnīgi pieteik ar grūdienu, lai šķietami “politiski inertā” masa pavilktos uz nekārtībām. Tikai šoreiz sekas var būt daudz sliktākas (“atriebības” faktors) nekā vienā citā gadījumā iz Latvijas vēstures.

    1940. gada 17. jūnija notikumi:
    https://gulags.wordpress.com/2009/06/09/kas-bija-1940-gada-17-junija-%C2%ABvaroni%C2%BB/
    —————————————–
    Ap plkst. pieciem 1940. gada 17. jūnija rītā sarkanās armijas vienības vairākās vietās šķērsoja Latvijas robežu. Desmit stundas vēlāk Rīga piedzīvoja līdz tam nepieredzētu huligānisma uzliesmojumu, kam policija nebija gatava.

    • Interesanti, bet te citāts no tā paša avota:
      “rodas iespaids, ka brutālie nemieri nebija tikai stihiski, bet arī organizēti.”

      • Arī 13.01. nemieri, par kuriem tagad gatavojas tiesāt tikai Ansi Ataolu Bērziņu, nebija tikai stihiski. Tā ka “mācības” notikušas jau sen, un visi gali šobrīd ūdenī, kas nerada ilūzijas.

        • No kāda tieši avota “izskatās”? Pirms policija pirmā nesāka grūstīt klaigājošos cilvēkus, proti – pirmā nepalaida rokas, nekādi nemieri nenotika. Policijas vadībai, kas bija tajā vietā, pirms tam daži lūdza aprunāties ar klaigājošiem cilvēkiem. Tā vietā policija vienkārši sāka grūst cilvēkus prom no durvīm, nejauši nogrūžot klaigājošu sievieti zemē. Sekoja pūļa instinktīva pretreakcija.
          Nevajag izdomāt sazvērestības teorijas, ja nezini faktus.

          • Mēģināšu skaidrot tādu interesantu jēdzienu: šāda situācija nav analogs divu iedzērušu čaļu konfliktam, kur vainīgs tiešām ir tas, kurš pirmais palaida rokas.

            Tā tas gluži nestrādā, ja viena puse ir valsts likumīgi vēlētās varas pārstāvji. Kurā brīdī pagrūda? Kad tie pāris MP čaļi izmisīgi centās noturēt durvis, jeb pirms?

            Kādiem pitekantropiem jābūt pūlī lai pēc tā, ka policija (loģiski) atspiež no ēkas (ja par to runājam), eskalētu uz bruģakmeņiem?

            • Es pareizi saprotu teoriju – tie 13.janvāra “organizētie nemieri”, kas te tiek asociēti ar 1940.gada 17.jūnija ārvalsts agresiju, tātad, tika sākti ar pašmāju politiķu legālu mītiņu Doma laukumā, pēc kā tika speciāli gaidīts, kad policija sāks palaist rokas, turklāt redzamākais “organizēto nemieru” iznākums bija tuvāko veikalu izzagšana un Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu (ko politiķi bija pieprasījuši 13.janvāra mītiņā Doma laukumā)?

            • Nav starpības, vai tas ir Human Erectus jeb pitekantropu pūlis vai Humana Sapiens jeb cilvēku pūlis. Pūlis vienmēr uzvedas kā pūlis. Policijai tas bija jāņem vērā; bija taču it kā vairākkārt apmācīti.
              Es runāju par Valsts policiju.

    • Anonīmais Labvēlis

      Nu šitādus salasīt var diezgan fiksi, lokācija – pie jebkura veikala parasti trinās, vēl gana nenodzērušies, lai spētu varīt mēslus un ar gana specīgu motivāciju – “sliktie citi, jo sliktie tāpēc ka …” daudzpunktos jebkas, kas dzērājsalašņas prātā tajā brīdī raisa negatīvas emocijas.

      Kā gaļa, par pirmo klasi aizies, pie pareiza kameras rakursa vispār ideāls aktieris, savējais tak, “rabotjaga”. “Darba rokas” gan no dzeršanas izraisītas nieru mazspejas sapampušas, bet kuru tas tādā saspringtā brīdī interesē?.

  6. Mošķis atļausies aizrādīt, ka latvieši Latvijā nav kopiena!!!

    Būsim precīzi!

  7. Ne pa tēmu. Pagaidām nekur īsti neredzēju (slikti meklēju?) tik detalizētu aprakstu par iepriekš nosauktām un nenosauktām NATO vienībām vienuviet, kas ieradīsies pavasarī pastiprināt AEiropas drošību. Atradu caur “igauņu banderovieti” (http://prof-eug.livejournal.com/623780.html). Oriģināls: http://shaked-il.livejournal.com/125084.html – “НАТО будет готово к войне уже весной. Подготовка ускорена на несколько месяцев”

  8. arī zemessargs

    Par hībrīdkaru, Lūk prezidenta komisija saka, ka ar krieviem Latvijā būtu krieviski jārunā , Zatlers radio raidījumā saka, ka visiem būtu pilsonība jāiedod.


  9. Ru 1920 gads plakāts,ja aplūkojam šodienas Ru tv bildes,atškirību nekādu,izņemot vesturiskās un politiskās laika izmaiņas (valstu nosaukumi un cits 21gsm piederošais),līnija identiska,un vēsture mēdz atkārtoties neatlaidīgi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s