Illuminating lies with brain scan outshines polygraph test, Penn study finds

Tā ir revolūcija un spiegu ēras beigas. IMHO

Engineering Evil

Public Release: 3-Nov-2016

fMRI spots more lies in first controlled comparison of the 2 technologies

University of Pennsylvania School of Medicine

IMAGE

Caption

Image is a Z-statistic map threshold at voxel-height probability of P<.001and cluster probability of P<.05 displayed over axial MNIT1 anatomic template. Significant clusters are located in the anterior cingulate cortex, bilateral inferior frontal, inferior parietal and medial temporal gyrl, and the precuneus.

Credit: Perelman School of Medicine at the University of Pennsylvania/Journal of Clinical Psychiatry

PHILADELPHIA – When it comes to lying, our brains are much more likely to give us away than sweaty palms or spikes in heart rate, new evidence from researchers in the Perelman School of Medicine at the University of Pennsylvania suggests. The study, published in the Journal of Clinical Psychiatry, found that scanning people’s brains with fMRI, or functional magnetic resonance imaging, was significantly more effective at spotting lies than a traditional…

Skatīt ziņu 1  056 more words

Advertisements

48 responses to “Illuminating lies with brain scan outshines polygraph test, Penn study finds

  1. Lai gan tas bija gaidāms, to var saukt arī par revolūciju, taču nekādas “ēras beigas” tas nenesīs. Pirmkārt, pārāk dārgi un sarežģīti, sevišķi lai preventīvi pārbaudītu visus, ko vajadzētu (varbūt vienīgi izņemot Izraēlā). Otrkārt, līdzšinējās situācijas inerce ir pārāk liela.

    • Dārgi? Čelsija Meninga un Snowdens neizmaksāja dārgāk? “prevēntīvi visus” pārbaudīt nemaz nevajag, pietiek ar dažiem no riska zonas.
      Es runāju protams par lielvalstīm, LV pat poligrāfs nav pārāk izplatīts. Galvenais ka trenējoties poligrāfu var piemānīt, bet smadzeņu aktivitāti simulēt neizdosies.

      • Tipa, pietiek dažus notiesāt par spiegošanu / valsts nodevību, un pārējie potenciālie spiegi / nodevēji baidīsies, ka arī šo nepieķer? Kaut kā neizskatās, ka tādas prevencijas ideja reāli darbotos. Tad kāpēc lai visi baidītos, ja tikai DAŽI no riska zonas tiek pārbaudīti?

        • Ja no 10 kurmjiem uzķers kaut 3 un tiem visiem piespriedīs 25 gadu ieslodzījumu bez apžēlošanas iespējām un Krievija nesteigsies šos arī apmainīt/izpirkt, tad arī pārējie sāks domāt, sadarboties un riskēt sapūt cietumā vai tomēr nesadarboties un dzīvot tālāk.

          • Kad tiesnesis redzēs vienīgo pierādījumu šādu smadzeņu skenēšanas rezultātu, tad nekādu cietumu nepiespriedīs. Pārējie spiegi savukārt redzēs, ka var arī nebaidīties no smadzeņu skenēšanas, lai vai cik 100% precīza tā ir, jo nekādu tālāku seku nav.
            Lai ieliktu kādu cietumā, vajag savākt kārtīgus pierādījumus vai arī pieķert nozieguma brīdī. Preventīva smadzeņu skenēšana tikai apgrūtinās vākt pierādījumu, jo cilvēks pēc tās vairs aktīvi nerīkosies.
            Vienīgais veids, kā pielietot šo smadzeņu skenēšanu – nomest no sensitīva amata. Tas gan neizslēdz mēģinājumus tiesas ceļā panākt atjaunošanu amatā. Bez tam cilvēktiesību aizstāvji par šādu juridisko praksi protestēs, tai skaitā runājot par ‘domu kontroli’ Orvela stilā.

            Vispār jau Džordžs Orvels rietumvalstīs netiek uzskatīts par kaut ko nicināmu…

            • arī zemessargs

              Tāpat kā poligrāfa pārbaudījums pats par sevi nav iemesls kādu sēdināt, tas ir tikai viens no faktoriem, kas var liecināt par vainu.

              • Sēdināt nevajag. Vajag tik atzīt kā “pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās [personas] uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu” (c). Poligrāfs atsijātu daudzus normālus kadrus un palaistu garām speciāli sagatavotus. Smadzeņu aktivitātes skrīnings šo brāķi samazinātu līdz procenta desmitdaļu apmēram.

      • Plaši izplatītais viedoklis, ka poligrāfu var tā vienkārši piemānīt (bez citiem nosacījumiem, tādiem kā nekvalificēts speciālists, nekorekta pielietotā metode, nekorekti pārbaudāmie jautājumi, pavirša sagatavošana, nekorekta datu izpēte utt.), nav zinātniski apstiprināts.
        Kā tu uztrenēsi ādas elektrovadāmības reakcijas apzinātu kontroli?

  2. arī zemessargs

    Vai, krāpt sievu arī nevarēs 🙂
    Ja nopietni, tad es jau pirms kāda laika esmu piedāvājis piedāvāt visiem Saeimas deputāta amata kandidātiem publiski iziet melu detektora testu pēc vēlētāju iesūtītiem un iebalsotiem jautājumiem.

    • radikālis, ekstrēmists, tu laikam mūsu laivu sadomāji sašūpot?

      • Jā Tu ko:))Ja arī neizturēs,101 atrumā būs:))Naivie noticēs,ka testa diena galva sāpeja:))
        Skan Kaimiņam tač fanu pulks nepaliek mazāks,lai gan klauns un populists-ir maximālis ko var/grib:))
        Bet nu vismaz rej,arī par to paldies,vajag jau:)

        • arī zemessargs

          Ja sāpēja galva, tad ir iespēja testu iet atkārtoti. Dalība brīvprātīga, rezultāti publiski. Kas vēlās var neticēt. It kā dārgi nav. 2010.gadā Parādnieks piedāvāja Šķēlem kopīgi šādu testu iziet, tas maksāja ap 400 Ls vienam cilvēkam http://www.irlv.lv/2010/9/2/paradnieks-skelem-noorganizejis-melu-detektoru
          Mums ir stabils ap 20% protesta elektorāts. Viņi iet balsot nevis PAR Kaimiņu, bet PRET esošajām partijām. Viņiem nav būtiski PAR ko (kaut vai rējēju Kaimiņu), viņiem ir būtiski PRET ko. Ja nebūs pietiekami redzamo traču cēlāju starp kandidātiem, tad viņi vispār uz vēlēšanām neies. Vai ies balsot par SC. Kā tik PRET.

          • To pēc pētijumiem socialogiskiem zini,vai apt domā ka tā varētu būt?
            par protesta elektorātu.
            es domāju,ka Dzintars un Parādnieks,politiski ir sevi izsmeluši vai tuvu tam,un iemeslu tam daudz un idejiski vairs neatbilst lozungiem ar kuriem gājā/startēja:)
            Vajag jaunas sejas un līderus,teiksim rebrending for face:))

  3. Principiāli šādas tehnlogijas mums būtu must need,taču,te svarīgi lai kontroletajos pašos neiviešas tie kurus mēdz devet par “kurmjiem”.

  4. Piedošanu, kungi, bet poligrāfs ir bezjēdzīgs krāms, kam ar zinātni sakarība ir ļoti attāla.

    • Pats pārbaudīji?
      Un interesanti arī, kāds tev ir zinātniskais grāds? Kur var iepazīties ar tavām publikācijām?

      • Kruta retorika, bubļik. Visam prasi personiskās pieredzes pierādījumus?

        Manas akadēmiskās publikācijas ir nedaudz citā lauciņā, līdz tam var iemest aci iekš
        Scientific validity of polygraph testing: A research review and evaluation, Office of Technology Assessment, U.S. Congress, Report No. OTATMH15, November 1983

        (atrodams šeitan: http://www.fas.org/sgp/othergov/polygraph/ota/index.html)

        No secinājumiem laikam spilgtākais ir “there is very little research or scientific evidence to establish polygraph test validity in screening situations”.

        • arī zemessargs

          Un tomēr tiesu praksē poligrāfu joprojām lieto.

        • Ko tā satraucies, ka sāc lamāties?

          Tajā publikācijā ir arī šāds teksts:
          “The instrument cannot itself detect deception.”
          Ideja, ka poligrāfs nekam neder, ir balstīta uz ideju, ka poligrāfs pats par sevi noteic melus.
          Tas būtu līdzīgi, kā ideja, ka termometrs pats par sevi var uzstādīt medicīnisku diagnozi. Paskaties – temperatūru uzrāda virs 37 grādi C, tātad termometrs rāda, ka esi saaukstējies.

          Tas ASV pētīijums ir ļoti labs. Tikai jāsaprot, par ko tas ir. ASV praksē poligrāfa testu rezultātus balsta tikai un vienīgi uz poligrāfa programmatūras aprēķina. Tur neviens cilvēks nekādu izpēti nemaz neveic, jo priekš kam, ja jau ražotāja piedāvātā programmatūra visu it kā pateic priekšā.
          To tad tas pētījums arī kritizē – ideju un praksi, ka poligrāfs pats par sevi it kā noteic melus.

          Ja pret poligrāfa attiecas tikai kā pret instrumentu izpētes datu ieguvei, bet pašu izpēti veic ar korektu metodi, tad ir pavisam citi validitātes aspekti, kas tajā pētījumā nav nemaz aplūkoti.

          Ceru, nestrīdēsies, ka ārstam diagnozes uzstādīšanai termometrs ir tomēr vajadzīgs?

          • arī zemessargs

            +

          • Nevaru īsti piekrist, ka termometra analoģija ir korekta – termometru varētu pielīdzināt poligrāfam, ja tas sniegtu aptuveni ķermeņa mērījumu apkopojumu, uz kuru pamata noteiktos apstākļos var secināt vai temperatūra ir paaugstināta, taču visticamāk to nevarēs kvantificēt nekādā sakarīgā skalā.

            Tieši šajā kontekstā poligrāfa izgudrotāja uzstādījums “gan jau ka šis mērījumu kopums noteikts melus” jau pats par sevi nav salīdzināms.

            Pēc būtības jau no sākta gala poligrāfu raksturo ne visai zinātniska pieeja – mēs paņemam šos mērījumus un tad – jo mums liekas, ka tādai ir jābūt – mēģinām pievilkt korelāciju ar meliem.

            Vari iedot kādu pētījumu, kas apliecina efektivitāti, ja datu analīzei tiek piemērota “korekta” metode? Nav provokācija, vienkārši labprāt palasītu, neesmu saskāries. Vēl 2003. gadā pētījums nonāca pie secinājuma, ka efektivitāte skrīningā ir pavisam švaka. (https://www.nap.edu/read/10420/chapter/1)

            Tas, ka izmanto anglosakšu krimināltiesībās, gan vairāk liecina par tām raksturīgo tendenci – ja kaut kas ir ieviests, tad tradīciju vārdā tas turpina tikt izmantots.

            • Ja tu lieto vārdus ‘kvantitatīvs’ un ‘mērījumi’, tas nozīme, ka tu ne vella nejēdz no tā, kas ir un kas nav poligrāfs.
              Diemžēl, līdzīgi kā lielākā daļa to “speciālistu”, kuri veic poligrāfa pārbaudes. (Par to arī ir tas ASV pētījums.)

              Starp citu, šajā VB rakstā apspriestajā smadzeņu skenēšanas metodē arī, šķiet, nenotiek vis kvantitatīva izmērīšana, bet gan tiek fiksēti dati, kas ir vizuāli novērojami.

              • “Tu neko nesaproti, man tev neko nav jāskaidro”, protams, ir dikti konstruktīvs diskusijas stils.

                Apsveicu, noteikti sava pamatskolā esi top debatētājs. Atvaino, gribēju teikt specdienestā.

            • Kādēļ gan kādam globāli pieejamā internetā sākt klāstīt metodi, tikko viens komentētājs ir par to painteresējies?!
              Turklāt no tavas retorikas (selektīva informācijas atlase, atsauce uz nenopietno eksperimentēšanu ar augiem) var spriest, ka tu tāpat esi ieņēmis galvā savu pārliecību un vienkārši gribi strīdēties. Zini, tu neesi svarīgs.
              Piedod par tiešumu.

          • Un “bubļiks” nav lamuvārds, b***.

        • Tur ir vēl tāds teikums:
          ”Another technique (known as relevant/irrelevant) typically used for preemployment screening and periodic screening purposes has been only minimally researched.”
          Pievērs uzmanību, kas uz vārdu ”screening” ir attiecināts vārds ”another”.
          Nez kāpēc tu no tās publikācijas informāciju atlasīji selektīvi? Lai manipulētu ar citu lasītāju viedokli?

          • Manipulācija ietvertu nesniegt apgalvojuma avotu. Ko es esmu sniedzis. Selektīvi atlasīt informāciju būtu uz tā pamata uzcirst pētījumu, es iemetu vienu teikumu no secinājumiem. Vai konteksts (šī citāta izskatā) to padara mazāk patiesu?

            Es arī nesaskatu, kā šis citāts ko būtiski maina – ir kāds pētījums šajā virzienā, kas apliecina efektivitāti? Lūdzu, labprāt palasīšu.

            Atkārtošos – ir kāds pētījums, kas apliecina efektivitāti? Jo vispār jau pierādījuma slogs tā kā ir pierādīt ka kaut kas ir reāls/efektīvs, nevis ka nav.

            • Lai runātu par efektivitāti, ir jārunā par metodi. Ko neviens te – kā jau norādīju – negrasās klāstīt.
              Savukārt tas, ka ar tevi te negrasās apspriest metodi, nekādi nav attiecināms uz aparatūru. Tie ir dažādi jēdzieni ‘izpētes metode’ un ‘aparatūra izpētes datu ieguvei’.
              Problēmas būtību jau norādīju – daudzi ASV “speciālisti” izpēti vispār neveic, bet secinājumus balsta uz aparatūras ražotāja izstrādātās programmatūras aprēķinu. Kas ir pašos pamatos nekorekti. Un par to arī ir tas ASV pētījums.
              Visu labu!

              • “Nē, čaļi, ticiet man – ir krutākā metode, kas totāli strādā. Pētījumi, kas to pierāda?! Atpisies, tu neesi svarīgs. Nu, es te klabinu A4 lapas atbildot – bet tu neesi svarīgs!”

                Pirms migrēt uz VB no delfiem varbūt derētu saprast, ka diskusijas kultūra maķenīt atšķiras. Atļaušos teikt, ka šeitan agresīvi patronizējošs tonis un avotu trūkums neskaitās labs stils.

                • Šoreiz diskusijas temats nav tā vērts, lai dusmotos. Laiks pavisam drīz rādīs. Domāju savā laikā par poligrāfu bija gan skepse, gan sajūsma , bet gala beigās abas nostājas attaisnojās.

      • Mēs jau apskatījām, ka poligrāfus trigerē augi?

        https://en.wikipedia.org/wiki/Plant_perception_(paranormal)

    • Ierakumu_žurka

      “Sir Adam said the aim was to find a way to mobilise the troops within two months, instead of the typical time of around six months.:”
      Absolūts click-bait rakstelis, nekā jauna, tikai savārstītas kopā frāzes no dažādiem avotiem ārpus konteksta + klaji nepatiess virsraksts un pirmā rindkopa. “Modernā žurnālistika”.

    • Kungi, iesaku neaizmirst – Independent pieder “ex” čekistam.

  5. Tas nozīmē, ka jāmeklē risinājumu, lai “melošanu” var noslēpt – profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus vajadzētu tam trenēt (filmās esmu redzējis, ka SAS karavīrus un FIB darbiniekus apmāca neizpaust noslēpumus arī tad, ja šie tiek spīdzināti). Ko reāli darīt, ja pretinieka karaspēks noķer LA karavīru/mežabrāli un, pieslēdzot pie aparatūras, pieprasa atbildes uz jautājumiem par skaitlisko sastāvu, ieročiem, kaujas spējām, atbalstītāju dzīves vietām, slēptuvēm u.t.t. Ātri un neredzot jāpaspēj iedzert antidepresantus vai pirms pratināšanas jānokrīt un jādabū smadzeņu satricinājumu? Jeb nav variantu – iešpricēs “patiesības serumu” un visi atklās noslēpumus?

    • Tur jau tas joks, ka šito uztrennēt nevar principā. tādēļ arī saku ka laika jautājums, kad cilvēkspiegi startēģiskos līmeņos izmirs kā suga. Poligrāfu var piemāit kā tu saki, ir pavisam vienkārši guglējami paņēmieni, bet arī tie ne kuram katram pa spēkam. Prasme pārvaldīt sāpes, tas gan ir vērtīgi, bet metodikas neesmu redzējis. Labāk neiekrist.

    • arī zemessargs

      Šādiem gadījumiem ir pēdējā lode, granāta vai ciānkālija tablete.

    • Vajag būt sagatavotam ko teiksi un kā teiksi,lai runātu ticami/izrāde būtu ticama,bet nenestu ļaunumu vienībai/biedriem:))
      Jābūt izrunātam vienībā,jāzin kā un ko visi teiks vienu un to pašu,nav jauzkeras uz operatīvo metožu āķiem un tt:)Vārdu sakot,daudz jamācas-bet pats preventīvākais ir laicīgi padomāt un vienoties-ko teiks,ja nu kas,nu vismaz pie sevis/ja ir spēja turēt-tad var meigināt izturēt.
      Prasīs jau aptuveni zināms ko,līdzarto-var sagatavoties.
      Galvenais domāt lidzi,un saprast,ko un kāpēc prasa,lai saprastu kā atbildēt.

      No nonākšanas gūsta,neviens nekad nav pasargāts.
      Bez patiesības serumiem ir hipnoze,narkotikas,phihotropās vielas,alkahols un citi saldaki/cilvēcīgāki bonuslīdzeķļi lai atraisītu mēli,kādu pietiek pabarot lai iegūtu uzticību un atrasītu mēli,kādam vajag ” teātri ” lai iedarbinātu izdzīvošanas instinktus un atraisītu mēli,cik cilvēku,tik metožu,bet ja būs sagatavots praktiski neviena nenostrādās efektīvi 🙂
      Dienestos to trenē un maca,armijā vismaz instruktāžai jābūt un katram japiedomā/partizaniem jau laicīgi jābūt x situaciju plānu un rīcības modeļiem nodrošinatiem uz katru variāciju dzīves likločos:))

      Latvijā pat sievietes (vairums jau salūza,bet tomēr) spēja iznest spīdzinašanas čekas pagrabos,tāka iespēja ir katram un čekas pagrabi jau bija riktīga eksotika pratināšanā/tur bija daudz talantu uz goda:)Holivudas elektrība atpūšas:)Bet tik un tā,katrs jau netika spidzināts,ko varēja salauzst bez tā,to salauza jau ar standarta metodēm-daudzus jau nav jālauž,pašiem mēle raisās:))
      Temats ir nopietns,katrs var paanalizēt sevi un saprast (censties) kāda būs viņa paša konkrētā rīcība tādā vai citādā situācijā (bet bez sevis pārvertēšanas,lai gan vairums sevi tik labi nepazīst lai vispār spētu saprast/izprast/uzmodelēt objektīvi kāds kļūs/kā uzvedīsies briesmu brīdī,tāpēc var maldīgi iedomāties ka būs kā rembo) un attiecīgi sagatavoties,ja jūtas vājš,bet tomēr gribās sirdsapziņas godu saglabāt un biedriem/organizācijai postu nenodarīt.

  6. Es kā tikai populārzinātniskā valodā spējīgs lasītājs par šo tēmu – pastāv medikamenti lai aktivizētu dažādas smadzeņu daļas, medicīniskām pārbaudēm, ko tas nozīmē šajā gadījumā? Ierij ripas/ielaid vēnā aktīvo vielu un skrien uz smadzeņu skenēšanu, a tur visas varavīksnes krāsas un saproti, ka kadrs vienkārši ir bohēmists mākslinieks un šobrīd domā par šokolādes saldējumu?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s