Katrs dzird to, ko vēlas sadzirdēt

pacifisti, žurnālisti, mājsaimnieces, politologi, politiķi, ministrijas želejpuikas un gēlameitenes sadzirdēja, ka:

“[..] Viņš uzskata, ka Krievija, uzbrūkot Latvijai, negūtu panākumus ne stundu, ne dienu, un pat ne nedēļas laikā. Šis viedoklis ir pretējs citu organizāciju un ekspertu iepriekš izteiktajiem secinājumiem, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā ir grūti aizstāvamas. [..]”

alarmisti, gaudotāji, paranoiķi un citi kārtīgi ļaudis saklausīja:

“[..] Ja NATO valstis tikai sēž un skatās, kā tas notiek, tas ir liels spēks, kas var paņemt teritoriju ļoti ātri. Ja valdības atbild šim Krievijas izvietojumam, iesaista rezerves un papildspēkus, Krievijai tā nebūtu viegla cīņa [..]”

vara bungas: Loti brīnīšos, ja šī intervija netiks pārtulkota, bet tikai atstāstīta  publikai. Ar koriģētiem uzsvariem… Vēršu uzmanību, ka  Karbers pateica burtiski:

“[..] The terrain here is the most defensible terrain anywhere in Europe. [..] In peace time military establishments in the Baltics are small, so they can not defend every gap, but if they raise those forces in proportions of the Russian’s moving their forces closer to the border, then this terrain becomes … very defensible [.. ] We should be watching, it takes time, for them to move those forces, and NATO should have and the Baltic republics, each country should have plan, to reciprocally respond. So if they bring ten brigades in,  we increase Baltic defense by at least ten battalions, by combination of mobilisation an reinforcement[..]”.

Tulkojums tuvu tekstam:

“[..] Apvidus šeit ir vairāk pateicīgs aizstāvēšanai, kā jebkur citur Eiropā [..] Miera laikā militārie veidojumi Baltijā ir mazi, līdz ar to tie nevar aizstāvēt katru ieplaku, bet ja tie paceļ  šos spēkus proporcionāli tiem spēkiem, ko Krievija  virza tuvāk robežai, tad šis apvidus kļūst.. pat ļoti aizstāvāms. [..] Mums jāseko, tas aizņem  viņiem laiku, lai pārvietotu šos spēkus un NATO vajadzētu, kā arī Baltijas valstīm, katrai valstij jābut plānam, lai attiecīgi atbildētu. Ja viņi [Krievija] virza 10 brigādes , mums jāpaceļ Baltijas aizsardzību par kā minimums 10 bataljoniem, kombinējot mobilizāciju un papildspēkus.[..]

…tādēļ aicinu angļu valodas pratējus klausīties interviju uz izdarīt secinājumus pašiem. Presei, ne šoreiz, ne agrāk, uzticēties nedrīkst. Maldināšana tīrā veidā. Manuprāt Karbera runā nav nekādu dižu atklāsmju, vēl jo vairāk nekādu muļķību par to, ka mūsu izdangātie ceļi paši par sevi var aizkavēt pretinieku ilgāk par  60 stundām (tas ir tās pašas 2,5 diennaktis, ja kāds neprot skaitīt). Purvi ir palīgs aizsardzības spēkiem, nevis aizsardzība kā tāda. Karbers runā par vietējo armiju mobilizāciju, ko pastiprina  papildspēki no sabiedrotajiem, kas visi kopā, izmantojot apvidus īpašības var padarīt iebrucēja uzdevumu pietiekami sarežģītu. Ko LV spēj mobilizēt tas ir cits jautājums. Ceru Potomac foundation rekomendācijas mūsu AM būs  nepārprotamas, bet ziņojumi savai valdībai objektīvi.

Intervijā vēl ir daudz indikāciju, ka aizjūras speciālistu domas sakrīt ar to, ko mēs te sludinam jau vairākus gadus (par mob.rezervi, smago bruņojumu, BY stratēģisko nozīmi utt) . Par purviem un dubļiem atgādināšu šo te ierakstu, lai nebrūvētu muti lieku reizi.  Baltijas valstu apvidus sagādā grūtības abu pušu bruņutehnikai, bet tas nav izslēdzošs faktors ne tiem, kuri plāno iebrukumu, ne tiem, kuri plāno aizstāvēšanos. Tā ir tikai viena no vairākām kaujas lauka īpatnībām, zināma, aprēķināma un pārvarāma.

Aizsardzības ministrs apmeklē lauka taktiskā vingrinājuma "Zobens 2016" viesu dienu

bildes avots

Advertisements

70 responses to “Katrs dzird to, ko vēlas sadzirdēt

  1. man izklausās, ka Nato bataljoni sargās tikai galvaspilsētas, bet ja mums vajag arī pārējo teritoriju, tad tā būs jāsargā pašiem. Baltijas valstīm ir arī vienkāršs mājasdarbs, ko katras valsts ambīcijas padara ļoti grūti izpildāmu- plānot kopēju 3B aizsardzību un nevis katram atsevišķi mērkaķoties.
    par purviem: http://www.peat.lv/lv/biezak_uzdotie_jautajumi/ ņemot vērā purvu dabiskos šķēršļus, tad frontei būtu jāiet ~Anīste-Līvāni-Lubāna-Balvi-Alūksne.
    bet līdz tam labi dabiskie šķēršļi ir ezeri un pakalni: ~Kraslava-Stīvers-Dagda-Rāznas ezers-Ludza. šī varētu būt pirmā frontes līnija, kur tur esošos pakalnos uzliktu artilēriju, kuru izmantotu centrālo ceļu apšaudīšanai. bet gan jau Kalnuvīrs brauks runāt par 16 gabaliem, kas varētu būt krietni par maz visai (276km+BY) robežai.
    p.s. cienītais kungs atkal ieminējās kko par PGA iepirkšanu vai arī man gribējās dzirdēt to, ko gribējās…

    • Jāņem vērā, ka cienītais kungs ir uz AM līguma, kas šoreiz īpaši neietekmēja viņa teikto, bet varbūt noklusēto. Ja man labpatiktos raut teikumus no koneksta ārā es izrautu tēzi, ka labaikais prettanku ierocis ir cits tanks un ka LV nebūtu slikti iegādāties tankus. Uzsveru, būtu ļoti dīvaini, ja šo interviju atstās netulkotu.

      • tad gribētu gan dzirdēt diskusiju par tanka priekšrocībām, jo tanks šauj ~3-12km ( https://en.wikipedia.org/wiki/2A46_125_mm_gun ), bet pašgājējhaubice 20-30+ km. ņemot vērā Latgales reljefu, tas varētu būt liels pluss. un tuvās distancēs lielākais ienaidnieks ir ptvr.

        • Koordinācija ar netiešo uguns atbalstu, kas atrodas n-tos km prom no kaujas lauka komandierim ir sarežģītāka, nedrošāka un laikietilpīgāka (prasa kolektīvos treniņus) kā dažu tanku norīkošana vajadzīgā vietā, veidā un laikā. Turklāt tankus un pašgājējhaubices nevajag pretnostatīt (bļ vēmiens nāk atceroties “tankiem līdzīgas haubices”) tanki mūsu gadījumā darbosies taktiskajā līmenī, haubices operatīvi-taktiskajā. Katram sava vieta un loma.

          • abus “pavilkt” būs grūti, ja nu vienīgi kādi labvēļi uzdāvina pagājušā gadsimta vidus krājumus…

            • Mūsu gadījumā arī M60 derētu, tik tādus varētu nostādīt pretī tik pat veciem modeļiem no RUS puses.
              Nav jau teikts, ka RUS mums sūtītu pretī Armatas, kas vēl tikai fantāziju līmenī tur ir, bet nu tāpat, M60 SEP būtu labāk, bet tas jau maksā miljonus.
              Vēl jau arī Abramsi un Leopardi 2 ir pieejami, bet pa cik un vai vispār tos varētu dabūt? Leopardu pamaz, bet Abramsu amerikāņiem daudz.

            • arī zemessargs

              Bļāviens, zābakus nemirktošos zemīšiem nopērciet, formu kurā ziemā nesalst un rokas granātas. Nakts optika vispār būtu pasaka. Tanki, haubices…

              • Tā ir kad 25 gadus nepārtrauktas stiprināšanas cenšas iestutēt 2-3 drudžainās un haotiskas iedzīšanas gados. Visu vajag vienlaicīgi. Piedāvāju švamzakus žāvēt uz tanku radiatoriem 🙂

              • pēdējo izlūkpatruļu trešdaļu nogāju gumijniekos. Nebūtu vēl speciāli sākumā jājiens ka viss sausais marša sākumā ir jāsaslapina noteikti varētu noiet vēl vairāk.

                Turklāt gumijnieka un gorteksa bikšu parastā ļipučka ļauj mierīgi iet pāri pa grāvi.

                Tā ka iedodiet manā pusē kaut vecu tanku M60 un ar gumijniekiem vēl 10 gadus ar entuziasmu skriešu 😉

                • Tev taisnība par tik par cik ir taisnība nesarežģīt vienkāršas lietas, karoja karavīri n-tos gadsimtus ar to kas ir un karos tālāk. Tomēr viens parametrs ir jāņem vērā ekipējumam nevajadzētu būt (pakāpes) sliktākam kāds ir pretiniekam.

      • vispār ja jau sāk domāt par pašgājējartilēriju, tad diezgan loģisks solis varētu būt arī tā paša vecuma un cenas tanku iegāde.

        Ja austriešiem armijā tiešām tik žēlīgi/ tad no viņiem uz pēcsamaksu ir jāpaņem viss derīgais.

    • Neko jaunu jau laikam neizgudrosim. 1930.gadu kaujas plāns Padomju savienības iebrukuma gadījumā paredzēja ar kaujām atkāpties no Latgales un galveno frontes līniju Aiviekstes-Pededzes līnijā.
      To praksē pārbaudīja 2.p.k. laikā, kad Latviešu leģiona 19. divīzija Aiviekstes upes pozīcijās kādu laiku diezgan veiksmīgi turējās.

  2. Mūsu potenciālo artilēriju (piemēram, SPG M109) vai jebkuru citu mil. tehniku likvidēs jau pirmajā stundā, ja vien tā nebūs sadalīta pa baterijām un izkaisīta pa LV teritoriju -> spēku decentralizācija. Pretiniekam sākumā vienmēr būs iniciatīva.

    • Skatoties ko tu sauc par “pirmo stundu”. Man tā nekad nebūs pirmais šāviens, vai pirmais sprādziens. Pirmā stunda ir pirmās anomālijas pretinieka uzvedības miera laika šablonā. Tālāk jau ir analītiķu darbs izvērtēt vai tas ir iebrukuma sākums, vai “planovie učeņija”, attiecīgi tiek izvēlēts pretreakcijas modelis t.sk.iziešana plānotās pozīcijās.

      • Skatoties pēc pretinieka plāniem. Pilnīgi mierīgi pirmie šāvieni būtu ar Iskanderiem pa mil.tehnikas stāvvietām/angāriem, komandpunktiem, noliktāvām, pirms robeža tiek šķērsota. Gruzijas konflikta laikā izšāva vismaz 15 Točkas, baumo, ka Iskanderi arī esot “izmēģināti”. Pa kanādiešiem visdrīzāk nešautu, tos visizdevīgāk ielenkt un saņemt gūstā.

        Tā kā Pret-raķešu aizsardzības sistēmas mums neredzēt, vienīgā iespēja organizēt pretestību ir pilnīga spēku decentralizācija. Kaujas ekipējuma tai skaitā ieroča glabāšana mājās gan pd, gan zs ir obligāta. Līdz tam ir jānonāk, un tas viss vēl jāatstrādā mācībās, līdz kam ir vēl tāls ceļš ejams, ja vispār kāds no valsts un militārās vadības to grib iet…

        • Par iskanderu-M kill zone datu maz, bet par točku U skaitījās ka atkarībā no kaujas bloka (ap 500 kg sprāgstvielas) vienas raķetes sprādziena iedarbības zona ir no 3-20 ha (1 ha = 100 x 100m) ar dažādu satriekšanas pakāpi protams. Ar vienu raķeti par maz būs, tātad, lai “nosegtu” palielu mērķi Točkai U 1) jāpietuvojas 70-100km attāluma līdz mērķim un jāizšauj kādas 4 raķetes, kas nav vienkāršs uzdevums pats no sevis + jābūt svaigām kartēm + mērķim jābūt tik vērtam, lai Točkas vai Iskandera M raķešu izniekošana atmaksātos. Tādēļ pat savlaicīga (!!!) tehnikas izvešana no boksiem kādus 5 km prom no bāzes jau padara Točku izmantošanu bezjēdzīgu. Savādāk ir ar lidlaukiem, noliktavām, pozīcijām, stacionāriem objektiem.

    • arī zemessargs

      Zibenskara scenārijā jā, bet nedomāju, ka šis scenārijs ir visiespējamākais.

      • Agris Purviņš

        Visiespējamākais ir Saeimas nopirkšana. Tikai armija tur mazs ko spēs darīt. Zibenskarš būtu pats efektīvākais veids kā sasniegt Krievijas mērķus. Lohodonskas varianti Latgalē man savukārt neliekas ticami. Ne velti ārzemju eksperti diskutē cik laika vajag Krievijai, lai pārņemtu kontrolē Latvijas teritoriju un galvaspilsētu.

        • Visus nenopirks, bet nopietnu šķelšanos un politisko krīzi ar to var panākt. Tad armija būs viens no spēlētājiem, pareizāk sakot to kā spēju pastiprinātāju izmantos spēki, kas formāli būs “atbildīgie”par nozari.

  3. BTW atsūtīja savu versiju:

    [..] Interesantākie secinājumi, kas palika prātā no intervijas:
    1. Saka, ka mūsu modernizācijas programma ir atbilstoša draudu raksturam, taču vienlaikus grib redzēt vairāk tanku
    2. Reljefs un vide ļauj efektīvi aizstāvēt Latvijas teritoriju pat ar salīdzinoši nelieliem spēkiem (nosaka apkartējās vides diktētā nepieciešamība pēc ienaidnieka spēku sīksprauslotas (vai sīki kanalizētas) pārvietošanās), taču pašlaik esošie ir nepietiekami > vēl joprojām aktuāla mobilizācija un izskatās, ka tieši viņa klātbūtne lika mainīt AM resora noliedzošo nostāju šajā jautājumā
    3. Iespējams, ka pašreizējais risinājums (4 bataljonu un brigādes izvietošana 3B un Polijā) ir atbilstošs esošajam Krievijas spēku samēram reģionā, ņemot vērā mūsu brīnumaini defence potential increasing purviem, mežiem un šauriem ceļiem, taču stāstā taisnīgi vai netaisnīgi tika piemirsts par vairākos pētījumos minēto Rietumu kara apgab. izvietoto 20.kombinēto (nez kā pareizi latviski) armiju un varbūt nedaudz pieklusētas krievu A2 kapacitātes un NATO dalībvalstu nožēlojamā BS gatavība
    4. Tālākais eskalācijas posms reģionā saistīsies ar 1.gvardes tanku armijas tālākās pozicionēšanas aktivitātēm, kur mums īpaši aktuāla ir baltkrievu analītikā minētā iespēja par līguma noslēgšanu par KF BS eksteritoriālo spēku statusu Baltkrievijā
    5. Mums ir baigi prasmīgi mil. plānotāji, kas ar dažu tiltu uzspridzināšanu iedzīs krievus purvaini-mežainā slazdā, kur tos gaidīs bāliņi ar spaikiem un CG84 >varbūt tāpēc viņi attīsta nodrošinājumu ar tiltlicējiem [..]

    • To visu un vēl ko vairāk saprot arī pretinieks, tādēļ varam nesagaidīt bezpalīdzīgas tanku kolonnas iesprostotas starp purviem sašaušanai. Būs aeromobilie (helikopteru) desanti pie key point tiltiem, aktīva flangu patrulēšana un pastiprinātas recce grupas. No NBS tad tiek prasīta ļoti ātra mobilizēšanās kaujai un pozīciju ieņemšana apsteidzot pretinieku, kam vajag ļoti labu militāro izlūkošanu, mobilitāti (lai ātri koncentrētu uguns jaudu vajadzīgā rajonā) un poltisko izlēmību, ko Karbers īpaši uzsvēra. Viss kas saistās ar vārdu “ātri” attiecas uz regulāro karaspēku (PD un OMD ja tas būtu), kura mums ir tieši pus-brigāde. Rezerve švaka, bet ZS nav mobilizējama tikpat ātri kā PD (diennaktis pret stundām).

      • Agris Purviņš

        Lai “iesprostotu” vajadzēs krietni daudz spēka un enerģijas pielikt, kas visdrīzāk mums nebūs pietiekošā daudzumā, bet aizkavēt gan mēs varam, jo laiks būs ļoti kritisks faktors. Un ja mums bez purviem būtu pretkājnieku mīnas….., tad mēs paspētu arī izvest mobilizāciju Kurzemē, daļēji Vidzemē un Zemgalē, ja tikai būtu ko mobilizēt.

  4. kontekstā par mobilizāciju un apmācītajiem: http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2016/09/07-01.aspx#lastcomment pēdējo 6 gadu laikā dienestu sākuši (kas varētu nozīmēt apmācīti) 1716 karavīri- katru gadu vidēji 286! njā, traģikomiski…

    • ja tu paņemtu klāt datus par dižķibeles laikā Lieģa izmestajiem karavīriem un tiem, kuri aiziet katru gadu paši vai pēc vecuma, bilde būtu vēl jautrāka.

  5. Agris Purviņš

    Man kā mutes brūvētājam attiecībā par purviem ir tomēr cits viedoklis. Kā nekā taktiku veido trīs lietas APVIDUS, pretinieka rīcībā esošie ieroči un mūsu rīcībā esošie ieroči. Izslēgt apvidu ir tas pats kā izslēgt ieročus un paļauties uz apvidu.
    Protams, ka jebkuri šķēršļi ir pārvarami. Tikai jautājums vai 10 minūtēs vai desmit stundās. Un tas jau ir būtiski.
    Takā nenoniecini to ko mums ir Dievs devis. Tikai paļauties uz apvidu nedrīkst, bet izslēgt to no aizsardzības plāna apvidu būtu liels grēks.

    • Kurš te piedāvāja izslēgt apvidu no aprēķiniem? Cita lieta, ka daļa sabiedrības sapriecājās ka mums ir bezmaksas purvi un šaurie ceļi, kas tātad būs valsts drošības garants. Ja NBS nebūs efektīvas PGA visā robežas platumā pretinieks pats izslēgs mūsu apvidu no saviem aprēķiniem pārlidojot tam pāri.

      • Agris Purviņš

        Pārlidot, jau var arī tad, ja būs PGA. Mūsu zemīte jau nav liela, bet diezvai viņam būs mērķis tikai pārlidot. Kareivju zābakus un kāpurķēdes ir jādabū uz zemes tā vai tā.
        Ar to sabiedrības daļu, kura domā ka purvi, bebri un krokodili mūsu vietā atrisinās drošības jautājumus pat nav vērts laiku tērēt. Ja cilvēkam Dievs nav devis, tad ko mēs tur parastie mirstīgie spēsim!

        Kaut kādā laika sprīdī arī mūsu efektīvo PGA viņi izslēgs, bet arī tas prasīs laiku. Iespējams, ka līdz tam viņi pat nešķērsos robežu. Mums ir jācīnās par laiku, jo ilgāk spēsim turēties pretī, jo lielāka cerība ir uz palīdzību ( 5.pantu 🙂 ).

  6. Gvardes Leitnants

    Neieteiktu tik jau nu ļoti optimistiski paļauties uz dabiskajiem ūdens šķēršļiem kā ezeriem- ja vien to krasti nav mīnēti un piesegti ar artilēriju ( tajā skaitā raktībod daudzstobru), potenciālajam pretiniekam nebūs sarežģīti forsēt ezerus ar oeldošajām KKM, BTR un vieglajiem peldošajiem tankiem. Un arī tas ,visdrīzāk, notiks pēc tam, kad krasti būs apstrādāti ar viņu artilēriju un / vai distances atmīnēšanas iekārtām, ar sekojošu aeromobilo desantu izmešanu gan tuvajā, gan tālajā krastā, kai nodrošinātu placdarmu ezera pārvarēšanai un izsēšanos otrā krastā.

    Un šitais viss viņiem būtu vajadzīgs pie nosacījuma, ja ezerus nevar apiet un to apiešana draud ar viņu spēku “kanalizēšanu” šaurās vietās ( ceļi, purvi).

    Neaizmirsīsim- tiklīdz mūsu uz doto brīdi “diētiskā” artilērija “pavērs muti”, tā ir jārēķinās gan ar PP ” counterbatery fire”, gan tuvā gaisa atbalsta aviācijas bliezieniem pa mūsu ” ar zirgu velkamajiem dižgabaliem”. Bet par ” tankiem līdzīgiem pašgājējas artilērijas izstrādājumiem” mutes dzesēsim, kad tie būs ne tikai fiziski iegādāti un piegādāti, bet būs apmācītas ekipāžas ar tiem darboties augstāk aprakstītajos un “most likely” apstākļos.

    Un vēl viens jautājums tiem, kas ir atslābuši pēc prieka vēsts par CA vadītā INTL bataljona izvietošany LV kā galveno ” factor of deterrence”: vai jums ir plāns gadījumam, ja CA BN apakšvienîbas tiek bloķētas dislokācijas vietās, ko veic ” vietējie neapmierinātie civiliedzīvitāji” kuri latviski runā ar smagnēju akcentu, turot rokās tansparentus “yankee, go home!” Vai arī vēl jautrāks scenārijs- “mierīgie iedzīvotāji neapbruņoti” ieņem CA bn dislokācijas bāzes- kā ar ” rules of engagement” šajā situācijā? Jo- pietiek, ka sabiedrotie bloķēti uz pāris h, lai citi poēki paspētu izdarīt savu.

    Tas tā- pārdomām.

    • Agris Purviņš

      Kamēr ienaidnieks pie Alūksnes vai Daugavpils noņemsies ar šīm jaukajām lietiņām un tērēs visam tam laiku un resursus mēs varētu paspētu mobilizēt papildus kādus 1000 karavīrus Kurzemē un Zemgalē. Papildus piestrādāt pie citām fortifikācijām. Lai pastiprinātu šos dabiskos šķēršļus mums nevajag mega tehnikas iepirkt un nezin kādas apmācības izvest. Vienīgi ir jābūt konkrētam plānam kā izmantot Latvijā pieejamo ceļa būves un celtniecības tehniku. Plus spridzinātāji, kas arī ir mums civilajā sektorā.
      P.S. Bet tiltus nevajag spridzināt, kādam tie būs jāatjauno un efekts ar būt nepietiekams.

    • es nestādos priekšā, kā vietējie neapmierinātie civiliedzīvotāji spētu bloķēt vai ieņemt karabāzi- ja viņus nenošautu paši karavīri, tad Jānis no Vidridžiem ar dakšām nodurtu tos “nemierniekus” vai sliktākajā gadījumā gadījumā zemessargu grupa no Pabažiem viņus sašautu. lauku puiši ir vienkārši, ņemot vērā, ka viņi Latvijā ir 3 reizes vairāk par “neapmierinātajiem”. piekrītu, pāris stundas tas varētu prasīt dārgā laika.

      • nevelku nekādas paraleles, bet re kas notika Srebrenicā https://www.youtube.com/watch?v=-tQCQzdfnKc

        Ja runājam nopietni, tad “sabiedriskie aktīvisti” , lai bloķētu bāzes atrastos arī pie 1:3 nepamierināto/apmierināto attiecības un tad ir divi varianti:

        1. valdība pieņem politisku lēmumu ar spēku debloķēt bāzi. Ir tur kādam pauti, lai uzņemtos atbildību?
        2. nosacītie jāņi no Mazpisāniem (lauka komandieri) rīkojas uz savu galvu bez pavēles, automātiski kļūstot par noziedzniekiem.

        Risinājumus ieteica Miloševičs un Putins, šādiem gadījumiem gatavojot savus “neformāļus”, kas nokārto lietas ar nepareizajiem neformāļiem. Ko tad? uzrunāsi TS vai Dinamo fanus 🙂

        • šeit jāatceras, ka ru pusē šobrīd tehnoloģija, kā uzcept aktīvistus ir noslīpēta līdz spožumam.

        • 1. nu jau arī valdība ir morāli gatava ar spēku debloķēt.
          2. masu psihozei un sociālajiem tīkliem ir liels spēks- tur paņemtu “neapmierinātos” uz masu un kļūšana par nosacīto noziedznieku, glābjot valsti, būtu sekundāra. kā stāstīja mans Darbmācības skolotājs, tad arī 91-jā vīri pie TV torņa nebija atnākuši tukšām rokām kaut tas bija krimināli… daži airsofta klubi vai cīņas klubi nebūtu pretinieki desmit tūkstošiem “apmierināto” ar dēļiem!
          p.s. bet iespējams, ka šī masu pulcēšanās atturētu ru no tūlītējas karabāzes nolīdzināšanas līdz ar zemi…

          • Noticēšu par valdības spējām, kad KNABAm būs normāls priekšnieks vai priekšniece 🙂
            Labs piemērs ar TV torni 🙂 Es tur biju, bet ne par to stāsts. Kas bija tie veči no tā laika PSRS valdības skata punkta raugoties? 🙂 Ka tik ne “pretvalstiskie algotie ekstrēmisti”. Viļņā vara centās demonstrēt spēku, bet nekas nesanāca, lai gan visi resursi bija, izņemot pārliecību. Par to arī tagad ir bažas un resursu nopietnām iekšējām operācijām (vairākas dienas, vairākās pilsētās vienlaicīgi) mazāk, faktiski to nav vispār.

          • arī zemessargs

            Neesmu pārliecināts, politiskās elites modus operandi ir nozust “nekā nezinu” “neko neredzēju” “mājas slims biju”. UN… nolīdzināt līdz ar zemi un pasludināt par noziedzniekiem tos, kuri kaut ko darījuši: ja par maz darījuši – tad par neizlēmību, ja par daudz – par patvaļu un neadekvātu spēka pielietojumu (labāk vienlaicīgi par abiem). Lieliska izdevība izrēķināties ar konkurentiem. Skat. janvāra grautiņu piemēru un iekšlietu ministra Mareka Segliņa reakciju uz tiem.

            • varbūt Tevis pārstāvētās partijas biedri arī nozustu, bet par tiem, kurus es vēlu, noteikti tā nedarītu! šī atkal ir plika .iršana, ka visa politiskā elite ir pērkama, gļēvulīgi utt. tik atceries, ka arī viņi ir latvieši ar vecākiem un bērniem, un valstiskām vērtībām.
              janvāra grautiņš nebija valstiski eksistenciāls jautājums, bet gan tīri iekšpolitisks, kas sasummējās ar trekno gadu traģisko norietu!

    • arī zemessargs

      Tā ir ļoti būtiska problēma. Es domāju, ka NATO kontingentu, kas jau šeit ir vai nāks klāt – noteikti mēģinās bloķēt civilie. Un NATO ļoti negribēs strīdēties ar vietējiem civilajiem. Ne jau tā, ka viņi iedos savu bāzi ieņemt, bet maksimāli izvairīsies no kontakta ar civilajiem gan.

      • Nu, tad ir vai nu jāpaliek ķīlnieka-cietēja lomā vai katrā NATO vienībā klāt pa pāris Latvijas PD karavīriem un pārdefinētiem ROE.

      • kara gadījumā mēģinās izvairīties no kontakta ar civilajiem, ja bloķē bāzi??! spēlēs paslēpes? tad jau tas ir bērnudārzs! policijas mobilais pulks ar stekiem šo civilo problēmu atrisinātu pāris minūšu laikā!
        labs piemērs: http://www.diena.lv/latvija/zinas/drosibas-policija-izdzena-krievijas-armijas-formas-terptus-airsofta-speletajus-14152653 arī politiskā griba bija 😀

          • tur nav civilo, bet ru armija! ja tik tālu būs nonācis, tad karam jau būtu jābūt pilnā plaukumā!
            labāks piemērs bija par Mariupoles kara daļas civilo šturmēšana- mēģināja vairākas reizes. un tad arī parādījās pirmie šāvieni, kad beidzot UA atguvās no šoka un sākās kkāda reāla rīcība no valdības puses.
            šāda varētu būt situācijas attīstība pie kara bāzes ar sekojošu atrisinājumu: https://www.youtube.com/watch?v=qWMIdh8WvFM

            • Arī labs piemērs, a tu saki airsofts. Pie šādas dispozīcijas karavīrus izmantot nevajadzētu (to gaida), policija var būt aizņemta citur vai demoralizēta un arī uz fiksām šaibām sasauktie “TP jaunieši” nelīdzēs.

              • armijā postenī ir mainījies reglaments?! mutisks brīdinājums- šāviens gaisā- šāviens tiešā tēmējumā! demokrātija nav visatļautība un molotova kokteiļi nav atruna! vai vajadzēja, vai nevajadzēja diskutētu vēlāk! vai arī nediskutētu vispār, visi būtu sapratuši jau ar pirmo šāvienu gaisā!..

                • Bloķēšana neparedz posteņa robežas pārkāpšanu. Visa darbība notiek tur kur nav komandiera jurisdikcijas.

                  • 23.1pants: (2) Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums — 600 metru. http://likumi.lv/doc.php?id=42348
                    vēl jau ir militārā policija.
                    vienkārši ceru, ka tāds marasms kā UA, kad neviens nebija gatavs šoka stāvoklī pieņemt kkādu reālu rīcību, nenotiks. “Nav nekas sliktāks par neizlēmību. Labāk sliktākais lēmums, nekā svārstīšanās un bezdarbība. Zaudēto momentu neatgūsi.”

                    • Nu jā, iesūdzēsim tiesā razbainiekus 🙂 Posteņa robeža nesniedzas uz aizsargjoslu, tā ir vnk apgrūtinājums saimnieciskai utml darbībai. Vai mūsu valdība spēj izlēmīgi rīkoties, dot pavēles, komandas, sludināt izņēmuma stāvokli, tas ir jautājums jums – politiķiem vai to atbalstītājiem. KNABs kā piemērs cik var muļļāties ar stratēģiski svarīgas iestādes darbspēju atjaunošanu.

  7. Paga!

    Vai pareizi saprotu, ka pēc 2 dienu cīniņa būs palikuši tikai 20% mošķu? 😦
    Tur kaut kas neiet kopā….

  8. Kā jau es domāju, tad mediji un AM pavilkās uz labo vēsti par purviem un mežiem. Diemžēl visi ignorē faktu par pavisam bēdīgajām prognozēm, kur 80% zemessargu tiktu iznīcināti jau pirmajās dienās un nekādi purvi un neceļi nepalīdzētu.

    PS. paskatieties bildes no Zobens 2016, tās pašas kurās mūsu brašais ministrs redzams uz CVR(T). Kā ir ekipēti un apģērbti leiši un eesti un kā izskatās mūsu zemessargi. Un ar ko tur šauj nabaga robežsargi? Pēc G36 pavisam noteikti neizskatās.

    • Agris Purviņš

      Iespējams, ka tā bija tikai sagadīšanās. Bet vienās NBS štāba mācībās es kā inženieris piegāju pie Graubes un izteicu domu, ka mums apvidus ir diezgan mitrs un to vajadzētu izmantot, iekļaujot noteiktas darbības savos aizsardzības plānos. Pēc pāris dienām parādījās stāsti par to, ka Latvijā ir purvi. Pārējais gan tika izlaists un nekas cik man zināms arī šajā jomā netiek darīts.
      Starp citu NBS par ASV FM naudām ir iegādājies miljonu vērtu buldozeru ar bruņu aizsardzību un nezin ko ar to iesākt! Tā arī stāv ZS 54.ITBN teritorijā apskatei. Reizēm nezini raudāt vai smieties.
      Takā pie purviem varat vainot mani. Man tāds uzvārds 🙂

    • tas ka mums ķiveres nevienādās krāsās un ka robežsargi šaudās ar Kalašiem būtu mazākā no mūsu problēmām……man liekas mūsu lielākā problēma ir pret-tanku ieroču trūkums (Igauņiem ir kaudze Milan un TOW raķešu, lietuviešiem normāls skaits Jevelin un tagad vēl būs 88 Boxeri katrs ar Spike uz jumta, mums daži Spike priekš PD un viss).

      • šajā kontekstā nebūtu slikti, lai katrā mūsu bataljonā būtu kādi 5-10 zs, kas apmācīti rīkoties ar EE/LT bruņojumā esošajiem PTVRK un EE ar mūsējiem/LT, savukārt visi kopā ar RU ražojumiem (hei UA, re kur sadarbības lauks)

        • tas gan…….vispār mums ZS varētu mācīt kā apieties ar citu nāciju ieročiem kopumā……man nereizi neviens nav parādijis kā ar Kalašu vai M-16 darboties (pats internetā skatijos) , vai kā ar krievu RPG izšaut, kur nu vēl kā ar franču MILAN raķeti šaut……..nezinu vai tā ir vienkārši armijas birokrātijas velme neko lieku nemācīt un nesarežģit dzīvi vai kas, bet tas būtu jārisina. Jo 100% kara gadījumā mums blakus būs Igauņi un Amerikāņi, un kaut kādai sajēgai par viņu un pretinieku tehniku būtu jābūt visiem.

          • 25 gadu sadarbības sekas 🙂 unifikācija nospārdīta kājām un vaid krūmos, te gan visi pie vainas, bet galvenie protams karavīri, kas neprata iestāstīt nedienējušiem politiķiem, ka pārvaldīt dažādu ražotāju ieroču sistēmas nav tas pats kas vadīt dažādu ražotāju auto.

            • nu baigi lielās atšķirības jau tur nav……es domāju ja tu ar G-36 un AK4 rīkoties māki, pa vienu dienu iemācīsies arī AK-74 un M-16 (es ar to mazo m/45 iemācijos rīkoties, izjaukt un šaut reali 2h laikā)…..tikai kaut kā pat to vienu extra dienu tām mācībām negrib dot. Labāk sūta uz visādām sporta spēlēm un nez kādām muļķībām.

              • Tak ne jau par strēlnieku ieročiem runa, par PT uc ieroču sistēmām. Tur vēl apkope, regulēšana, ātrais remonts nāk klāt. Kamēr nav nekā cita der pamācīties šo iekārtu raksturlielumus un možk video salasīt netā.

          • Sākt vajadzētu ar to, ka Baltijas valstīm būtu jābūt vienādiem ieročiem un kopējiem iepirkumiem. Nevis apmācīt uz ieročiem, ko visticamāk nekad arī nelietos. Šaubos, ka kara gadījumā mums būs blakus igauņi, kopīgas mācības nekad nav notikušas, kā savstarpēji koordinēt LV un EE bruņotos spēkus.

  9. runājot par purviem: https://www.youtube.com/watch?v=nWd1A9ICub0 domājams, ka neviens tanks te netiktu cauri…

    • Gribētos redzēt testu, kur šis pats BV ir piekrauts pilns kā pēc grāmatas ar kājniekiem un viņu ekipējumu, ieročiem un tik pat braši laistu pa tiem purviem, pa kuriem video.

  10. Agris Purviņš

    Vai vēsture tomēr neatkārtojas.
    Jānis SIliņš. AIZSARDZĪBAS IZDEVUMI LATVIJĀ
    STARPKARU PERIODĀ, 1920–1940. GADĀ

    “Latvijas Republika starpkaru periodā aizsardzībai tērēja ievērojamus līdzekļus, kas svārstījās 3–5% robežās no Latvijas ekonomikas. Aizsardzības izdevumi maksimumu sasniedza 20. gadu vidū un 30. gadu pašās beigās, reaģējot uz pieaugošo starptautisko saspīlējumu. Prāvie ieguldījumi aizsardzības nozarē ļāva īstenot vairākus apjomīgus ieroču iepirkumus – fl otes būvprogrammu 20.gados, aviācijas parka regulāru atjaunināšanu, kājnieku un artilērijas ieroču iegādi. Grūtā situācijā armija nonāca saimnieciskās krīzes laikā un pirmajos K.Ulmaņa diktatūras gados, kad bruņoto spēku attīstībai bija pievērsta mazāka uzmanība.
    Latvijas valdība pie aizsardzības spēju stiprināšanas atgriezās pārāk vēlu. Atsevišķu modernu ieroču sistēmu iegāde (nelielos apmēros) bija uzsākta 1937.–1938. gadā, bet plašākas modernizācijas plānus sāka īstenot tikai 1939. Gada pavasarī, kad starptautiskā situācija jau bija kļuvusi kritiska. Turpmākā gada laikā armijas apbruņošanai un sagatavošanai gaidāmajam karam tika iztērēti milzīgi līdzekļi – gandrīz 90 milj. latu. Tik izlēmīga rīcība liecina, ka Latvijas politiskā vadība adekvāti novērtēja starptautisko situāciju. Latvija mērķtiecīgi sāka gatavoties karam, diemžēl darīja to dažus gadus par vēlu.
    Armijas novēlotā modernizācija nostādīja Latviju grūtā stāvoklī. Ieroču cenas strauji palielinājās, piedāvājumu skaits samazinājās un izpildes termiņi kļuva arvien ilgāki. Nevērīgā attieksme pret armiju pēckrīzes gados noveda pie milzīgu investīciju nepieciešamības aizsardzības nozarē 1939.–1940. gadā, kad Latvijas saimnieciskā situācija strauji pasliktinājās. Stāvokli vēl sarežģītāku padarīja apstāklis, ka arī dāsns fi nansējums vairs nevarēja garantēt modernu ieroču saņemšanu – daudzas valstis kara sākumā ieviesa ieroču eksporta aizliegumus. Rezultātā Otrā pasaules kara sākumā Latvija nonāca paradoksālā situācijā – lielākie ieroču piegādātāji bija valstis, kuras mūsu valsts kara plānos tika apzīmētas kā galvenie potenciālie pretinieki – Vācija un PSRS.
    Milzīgie 1939.–1940. gada izdevumi faktiski izrādījās veltīgi – desmitiem miljonu latu vērtais bruņojums vai nu vispār netika saņemts, vai arī to saņēma jau pēc Latvijas okupācijas. Līdz 1940. gada vasarai Latvijas valdība armiju nepaspēja pienācīgi apbruņot. Armijai trūka prettanku un pretgaisa aizsardzības ieroču, autotransporta un modernas artilērijas. Tāpat bažas radīja kaujas spējīgas aviācijas mazskaitlīgums un kara flotes ierobežotās spējas. Nespēja laikus un pietiekamā daudzumā iegūt modernus ieročus spieda Latvijas politisko vadību, līdzīgi kā igauņus un lietuviešus, piekāpties Padomju Savienības šantāžai gan 1939. gada oktobrī, gan 1940. gada jūnijā.”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s